„Po russki ņe mogļi otveķiķ?”* – kāds vīrelis uz ielas jautā latvietim. Viņš atbild latviski, bet vīriņš sašutis turpina: „Vot eto Latvija, bļ..., nazivajetsa, bļ...”* Saruna acīmredzot bija garāka, bet, lai raksturotu „atbrīvotāju” mentalitāti un dzīves uztveri, pietiek ar šīm literāri pilnbriedīgajām sentencēm, ko var izbaudīt tviterdzīlēs. Nebija šaubu: vīriņš gatavojas 9.maija „uzvaras” svētkiem, jo nepieciešamos citātus tomēr vajag nospodrināt, tāpat kā uzasināt pārliecību un samundrināt sparu. Citādi te visādi latvieši savā suņu valodā runā un spītīgi ignorē pareizo mēli! Kad te beidzot būs kārtība, ko?! • „Krieviski nevarējāt atbildēt?” • „Lūk, tā saucas, bļ..., Latvija, bļ...”