„Dīvaini lasīt politiķu prieka tvītus par saniegumiem Tokio 2021. Gribētos zināt, cik katrs no viņiem ir ieguldījis savu politiķa laiku, lai džeki tiktu līdz tādam līmenim?” – jautā reanimatologs Roberts Fūrmanis. Nē, es uzskatu, ka politiķi drīkst priecāties par sportistu panākumiem. Politiķiem ir tiesības sajūsmināties par to, ko citi izdara ar glanci un spožumu. Politiķiem pat vajag priecāties, jo viņu dzīve ir kļūdu, neveiksmju un izsmiekla pilna: lai priecājas kaut vai par sportistiem! Tā mēs šodien vismaz uzzinājām, ka mūsu politiķi ir dzīvi, nav nogājuši pagrīdē vai vienkārši pamukuši: politiķu apsveikumi bira kā no cukurtūtas. Pretēji sīkstajam klusumam, kas valda absolūtajā vairumā jautājumu, kas skar valsts dzīvi ārpus sporta. Klusums laikam tāpēc, ka tur nekā priecīga nav...