Ideju kauss 2018Vairāk >

 

Saeimas vēlēšanas

Kā tu balsotu šodien?

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs reaģējot uz sabiedrības komentāriem par to, ka gaidāmajās Saeimas vēlēšanās nav, par ko balsot, sociālajos tīklos publicējis ironijas un sarkasma pilnu komentāru.
 
 
Pateicoties medicīnas attīstībai un jaunām ārstēšanas iespējām, pēdējo gadu laikā leikēmija jeb balto asins šūnu vēzis no smagas, neārstējamas slimības ir kļuvusi par diagnozi ar ievērojami garāku dzīvildzi, un arī Latvijā pacientiem tiek nodrošināta arvien labāka ārstēšana, šogad septembrī, atzīmējot starptautisko Leikēmijas mēnesi, uzsver ģimenes ārsti. Latvijā ar leikēmiju - ļaundabīgu audzēju, kurš veidojas kaulu smadzenēs, ik gadu no jauna saslimst vairāk nekā 600 cilvēku, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Lai pievērstu plašāku sabiedrības uzmanību šai nopietnajai slimībai un sekmētu tās savlaicīgu atklāšanu, šogad Leikēmijas mēneša laikā Rīgā, Kronvalda parkā no 17.-21.septembrim tiek rīkota vēl nebijusi akcija – vidē ir izvietoti vairāki desmiti sarkanu lietussargu, kas visā pasaulē ir pazīstami kā asins vēža simbols. „Diemžēl iedzīvotāju vidū joprojām ir plaši izplatīts mīts, ka leikēmija ir nolemtība, kas dzīvei pārvelk svītru. Kaut gan tā tiešām ir smaga slimība, no kuras cilvēki arī mirst un tā nav izārstējama, labā ziņa ir tā, ka slimību arvien sekmīgāk var ārstēt un atveseļoties visas dzīves garumā,” saka Līga Kozlovska, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja. „Arī manā ģimenes ārsta praksē ir pacienti, kas ar leikēmiju slimo gadiem, pat gadu desmitiem, un ļoti gribas cerēt, ka nākotnē, attīstoties jaunām ārstēšanas metodēm, slimība atkāpsies arvien vairāk,” saka L.Kozlovska. Kā stāsta ārste, asins šūnu vēzis ir komplicēta slimība. To var iedalīt limfātiskajā un mieloīdajā leikozē, atkarībā no tā, kāda veida šūnas izraisījušas saslimšanu. Leikēmija var būt akūta - attīstīties strauji un agresīvi, radot būtiskus draudus cilvēka veselībai un dzīvībai, vai arī veidoties ilgākā laika posmā, kad pacients ilgstoši saglabā salīdzinoši labu pašsajūtu. Visbiežāk, līdz 96% gadījumu, ar leikēmiju slimo pieaugušie, pārsvarā gados vecāki cilvēki, kam ir hroniska šī slimības forma. Savukārt bērni slimo retāk, bet bieži – ar strauji progresējošo un bīstamo limfoleikozi, stāsta L.Kozlovska. Iedzīvotājiem būtu svarīgi zināt, ka asins šūnu vēzis, ja vien tiek savlaicīgi atklāts un ārstēts, bieži ir slimība ar salīdzinoši garu dzīvildzi. Latvijā, pēc SPKC datiem, no leikēmijas mirst vairāk nekā 170 cilvēku gadā jeb 8,9 uz 100 000 iedzīvotāju. Taču dzīvildzes rādītājiem nākotnē varētu būt tendence uzlaboties. Piemēram, Eiropā un ASV 5 gadu dzīvildzes rādītājs akūtai šīs slimības formai ir 50-60%, bet hroniskām formām - 85% un vairāk, kas ir daudz labāks nekā citiem biežāk izplatītajiem vēža veidiem, uzsver ārste. „Jaunās leikēmijas ārstēšanas metodes, kas ietver ķīmijterapiju, staru terapiju, mērķterapiju, bioloģiskos preparātus, cilmes šūnu ārstēšanu u.c., ievērojami uzlabo ārstēšanas rezultātus,” saka L.Kozlovska. Arī SPKC sabiedrības veselības analītiķe Elīna Liepiņa atzīst, ka, ienākot jauniem, inovatīviem medikamentiem, mirstībai no asins vēža Latvijā vajadzētu samazināties. Līdzīgi kā citiem vēža veidiem, pagaidām nav apzināti un izpētīti visi riska faktori, kas veicina leikēmijas attīstību. Tomēr ir virkne pētījumu, kas apliecina vairākus šādus faktorus – tie ir pesticīdi un dažādas ķīmiskas vielas, benzīna tvaiki, radiācija, smēķēšana, smagas vīrusa infekcijas u.c. Savukārt aptuveni 20% gadījumu slimība saistīta ar iedzimtiem riska faktoriem, stāsta L.Kozlovska. Gan leikēmijas akūtajai, gan hroniskajai formai nav specifisku simptomu, tie bieži līdzinās saslimšanai ar jebkuru infekcijas slimību kā gripa vai vīruss. Tie ir drudzis, augsta temperatūra, nespēks, svīšana, galvassāpes, var sāpēt kakls, palielināties limfmezgli. Līdz ar to gan pašam pacientam, gan ģimenes ārstam jābūt vērīgam, lai iespējamo slimību laikus atklātu. Par leikēmiju var vēstīt arī slikta pašsajūta, nogurums, elpas trūkums, kaulu sāpes, bālums, negaidīts ķermeņa svara zudums, pastiprināta zilumu veidošanās, u.c. „Ja ir šādi simptomi, noteikti jākonsultējas ar ārstu un jāveic papildu izmeklējumi, lai savlaicīgi noteiktu pareizu diagnozi un uzsāktu ārstēšanu,” saka L.Kozlovska.
 

Spilgts citāts

Izglītības ministrija aicina piešķirt finansējumu kustībai Iespējamā misija no valsts budžeta līdzekļiem, kas rezervēti neparedzētiem gadījumiem. Patiešām, kurš varēja paredzēt, ka kustībai septembrī pasniegs Eiropas Pilsoņu balvu, bet aizklapēt kustību nākamajā dienā pēc godpilnās balvas saņemšanas nav īsti smalki.
- Juris Paiders

Vakara Ziņas

VAKARA ZIŅAS: Viktors Ščerbatihs salīgst mieru ar meitas mammu
16.sep 1
Bijusī svarcelšanas zvaigzne, tagad treneris un Latvijas Svarcelšanas klubu apvienības prezidents Viktors Ščerbatihs un viņa meitas māmiņa, interjera dizaina studijas «Simetrija» vadītāja Marija Afanasjeva 10. septembrī pielika punktu tiesvedībai un atrisināja domstarpības, kas saistītas ar abu meitas Tatjanas audzināšanu.
 
 
Arvien biežāk medijos parādās jauni apstiprinājumi tam, ka vientulība var nodarīt nopietnu kaitējumu cilvēku veselībai. Uzreiz jāpaskaidro: vientulība nav tas pats, kas vienatne. «Ja cilvēks ir vienpatnis, tas vēl nenozīmē, ka viņš ir vientuļš,» saka psihiatre Lada Stoligvo. «Vientulība ir ļoti subjektīva sajūta, kas nav līdzīga citām, tas ir unikāls individuāls pārdzīvojums, īpašs pašuztveres veids.
 
Latvijas U18 izlases sastāvā par Eiropas vicečempionu kļuvušais Dāvids Vīksne atlabst pēc šaušalīgā negadījuma, kad basketbolists savā ģimenes mājā cieta gāzes eksplozijā. Vīksne sociālajā tīklā Instagarm publicējis foto, kuros spēlētājs redzams veicot fiziskās sagatavotības vingrinājumus. Kā noskaidroja Sportacentrs.com, spēlētājs lēnām atgriežas ikdienas dzīvē.
 

 

Rezervesdalas24.lv
autodoc.lv
 
Vēl turpinās pikniki, ballītes, dārza viesības. Mūsdienu uztura sauklis ir – garšīgi un veselīgi! Veselīgs ēdiens nu jau ir kulta statusā. Svētkos var arī lutināt sevi un citus, bet ne viens vien ēdienam pievērš uzmanību arī pie viesību galda. Turklāt, ja ciemos ierodas draugi, kuri ikdienā ir skrejoši vai ne īpaši rūpējas par to, ko liek vēderā, nama saimniekiem ir iespēja viņiem «iebarot» ko tādu, kam ikdienā nav ne laika, ne spara.