Pagājuši gandrīz trīs mēneši kopš spēkā ir jaunie zāļu cenu veidošanas principi. Viens no reformas jauninājumiem ir farmaceita nodeva, ko iedzīvotāji redz aptieku čekos. Daļu no tās maksā pircējs, bet daļu sedz valsts. Tam šī gada veselības budžetā rezervēti gandrīz 10 miljoni eiro, taču divos mēnešos jau ir iztērēta ceturtā daļa no iedalītā un līdz gada beigām ar to var izrādīties par maz, vēsta raidījums "Nekā Personīga".
Latvijā turpmāk neizbēgami nāksies vēl vairāk palielināt izdevumus valsts aizsardzībai, sasniedzot mērķi 4% un vēlāk 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jaunākajā monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Latvijā cūkgaļas tirgus cena 2025.gada janvārī bija 197,86 eiro par 100 kilogramiem, kas ir par 5,7% vairāk nekā pērn decembrī un par 15,5% mazāk nekā 2024.gada janvārī, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.
Ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums SIA "Zaļā josta" un SIA "Stikla serviss" aicina Rīgas iedzīvotājus bez maksas atbrīvoties no nevajadzīgiem, bet atjaunojamiem spoguļiem, aģentūru LETA informēja "Zaļās jostas" pārstāvji.
Pērn Latvijā audzis gan pieprasīto "B" tipa darba nespējas lapu skaits, gan par tām pabalstos izmaksātā summa, kas pārsniegusi 374 miljonus eiro, vēsta Latvijas Televīzija.
Cik patiesas ir runas par to, ka tagad Lietuvā cenas pārtikai kļuvušas augstākas un lietuvieši brauc pie mums iepirkties, bet viszemākās cenas tagad esot Igaunijā? Veicām pētījumu – izanalizējām visās trijās valstīs strādājošo veikalu tīklu informāciju, kura bija publiski pieejama un atbilstošam pārtikas sortimentam salīdzināma. Cenu uzraugiem ir par ko padomāt.
Projekta "Igaunijas un Latvijas pārrobežu sabiedriskā transporta savienojums" laikā plānots atklāt eksperimentālos autobusu maršrutus Valga-Valka, kā arī Ikla-Salacgrīva (Limbaži), liecina Satiksmes ministrijas (SM) saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums Tiesību aktu portālā.
Latvija ir tajā cenu zonā Eiropā, kas ir relatīvi zemas, raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu" skaidro Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.
Vai uzņēmēju vērtējums par biznesa vidi Latvijā sāk mainīties pozitīvā virzienā; kā Latvijā šobrīd jūtas uzņēmēji? Kādas ir viņu galvenās sāpes, un vai valdības centieni situāciju uzlabot nes arī taustāmus augļus – atbildes uz šiem jautājumiem meklēja konferences "Uzņēmējdarbības attīstības radars 2025" dalībnieki. Valstsvīri, pētnieki un mācībspēki nonāca pie uzņēmējdarbībai vērā ņemamiem atgādinājumiem un atzinumiem.
Nozare šobrīd saskaras ar unikālu cenu pieauguma ciklu. Lai gan loģiski būtu sagaidīt cenu kritumu, realitātē jau piecus gadus cenas tikai palielinās. Arī, plānojot budžetu šim gadam, nav pamata cerēt uz izejvielu cenu kritumu, jo zivju krājumi un resursi kopumā neuzlabojas, intervijā aģentūrai LETA stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidents, SIA “Karavela” līdzīpašnieks Jānis Endele.
Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".
Latvijā iedzīvotāju finanšu veselība ir vērtējama kā diezgan vāja - tā ir sliktākā pozīcijā nekā Lietuvā un Igaunijā un visos galvenajos rādītājos ir saglabājusies pagājušā gada līmenī, liecina jaunākie "Swedbank" Finanšu veselības indeksa dati.
“Eurostat” dati rāda, ka pievienotā vērtība uz vienu strādājošo Latvijā ir 44,7, kamēr Lietuvā šis skaitlis ir 51,9, Igaunijā tas ir 57,2. Eiropas Savienībā (ES) vidēji no 27 valstīm tas ir 81,8. Vācijā tas ir 93,4.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) novērojumi liecina, ka nereti darba devēji ir atteikušies izskatīt vietējo iedzīvotāju pieteikumus zemāk kvalificētiem amatiem, kas liecina par darba devēju slēptu vēlmi dot priekšroku trešo valstu, nevis vietējo iedzīvotāju nodarbināšanai, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē informēja NVA pārstāvji.
Patiesībai neatbilst uzskats, ka Latvijā ieceļo ļoti, ļoti daudz ārzemnieku un lielākā daļa no viņiem šeit uzturas nelikumīgi, trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede.
Administratīvā sloga mazināšanai Finanšu ministrija (FM) plāno pārskatīt un, kur nepieciešams, grozīt Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta pasākumu Ministru kabineta noteikumus, lai novērstu nacionālo prasību uzslāņojumu pret Eiropas Komisijas (EK) prasībām, liecina Nacionālās trīspusējās sadarbības padomei iesniegtā FM informācija.
Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegusi sagatavotos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, lai atvieglotu nodokļu saistību izpildes pārbaudi attiecībā uz "A" reitinga nodokļu maksātājiem un atceltu pasūtītāju pienākumu katru gadu sniegt statistikas pārskatus par iepirkumiem, aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.
Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 570,62 miljonu eiro peļņu, kas ir par 7,7% mazāk nekā 2023. gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.
Eiropas Centrālās bankas statistikas dati rāda, ka uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms procentos pret iekšzemes kopproduktu Latvijā ir zems. 2011. gadā tas bija 50% no IKP, bet pēc tam katru gadu ir aizvien samazinājies, līdz beidzot pašlaik tas ir 14% no IKP.
Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa pērnā gada pieteikums valsts aparātam strādāt ar mērķi dubultot iekšzemes kopproduktu (IKP) 10 gados tagad precizēts kā uzdevums attīstīt militāro rūpniecību kā pašu galveno Latvijā.