Valdošā koalīcija pirmdien vienojusies kopīgi strādāt pie likumdošanas izmaiņām, lai ieviestu kompensāciju mehānismu iedzīvotājiem saistībā ar postījumiem, ko varētu nodarīt no ārvalstīm ielidojuši droni, aģentūrai LETA pavēstīja finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS).
Koalīcijas partijas vienojušās samazinātās akcīzes nodokļa likmes dīzeļdegvielai saglabāt līdz šā gada beigām, pirmdien pēc valdību veidojošo koalīcijas partiju sanāksmes aģentūrai LETA teica finanšu ministrs Māris Kučinskis.
Viens no aizgājušās valdības pēdējiem darbiem bija pagājušā gada budžetā ietaupītu 52 miljonu eiro pārdale. Lēmums bija tik sasteigts, ka valdībā pat nebija iesniegta detalizēta informācija par to, kam nauda tiks tērēta. Saeimas deputāti lēmumu apturēja, kā izrādās, par to nekonsultējoties ar saviem partijas biedriem jaunajā valdībā, vēsta TV raidījums "Nekā pesonīga".
Baltijas valstis un Ziemeļvalstis investoru skatījumā arvien vairāk veido vienotu ekonomisko telpu, kuras konkurētspēju nosaka cilvēkkapitāls, inovācijas, digitalizācija un spēja pielāgoties pārmaiņām. Šāds secinājums izskanēja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) 35. ikgadējās pilnvarnieku sanāksmes un biznesa foruma paneļdiskusijā “Ziemeļvalstu skatījums uz investīcijām Baltijas valstīs”, kurā investori atzina, ka Baltijas ekonomikas ir sasniegušas jaunu attīstības pakāpi un arvien vairāk virzās uz augstas pievienotās vērtības izaugsmes modeli. Vienlaikus diskusijā tika uzsvērts, ka Ziemeļvalstu uzņēmumi turpina attīstīt un paplašināt investīcijas savas investīcijas Baltijas valstīs, informē LIAA Starptautiskā mārketinga un komunikācijas nodaļa.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jēkabam Straumem pērn bijušas 103 870 eiro parādsaistības, liecina amatpersonas deklarācija par 2025. gadu.
Baltijas valstis jau ir pierādījušas savu spēju radīt inovācijas, piesaistīt investoru uzmanību un veidot konkurētspējīgus uzņēmumus. Taču nākamais attīstības posms būs spēja šīs priekšrocības daudz straujāk pārvērst ekonomiskajā izaugsmē, pasaules līmeņa uzņēmumos un investīciju projektos. Šāds vēstījums dominēja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) paneļdiskusijā "Baltijas noturība – investējot nākotnē", kas notika ERAB 35. ikgadējās pilnvarnieku sanāksmes un biznesa foruma ietvaros Rīgā, vēsta LIAA Starptautiskā mārketinga un komunikācijas nodaļa.
Gadu pēc līguma parakstīšanas par kājnieku kaujas mašīnu "Hunter" piegādi Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) Spānijas uzņēmums "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" ir piegādājis pirmo mašīnu "Patria Latvia" ražotnei, lai Valmierā sāktu kājnieku kaujas mašīnu "Hunter" komplektāciju, aģentūru LETA informēja "Patria Latvia".
Saistībā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu septiņiem bijušajiem tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) biroja darbiniekiem kopumā izmaksāti 37 509 eiro, aģentūra LETA noskaidroja Tieslietu ministrijā (TM).
Valsts SIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekle Ilze Ogle uzņēmuma pirmajā darbības gadā amatā nopelnīja 100 420 eiro, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.
Vērtējot situāciju tranzīta nozarē, Leonīds Loginovs norāda, ka Latvija šobrīd nevis cenšas piesaistīt kravas, bet bieži vien pati atsakās no iespējām tās apstrādāt. Viņaprāt, sekas ir redzamas visā nozarē – ostas palikušas tukšas, bet darbu zaudējuši tūkstošiem cilvēku.
Viena būvprojekta ietvaros ietaupīt pat simtiem tūkstošus eiro – ar optimizētiem būvkonstrukciju aprēķiniem specializētā datorprogrammā tas ir iespējams, pārliecinājies inženieru birojs SIA "AB Clausen Latvia". Par to, kā vēl būvinženieru darbu un izstrādāto būvprojektu kvalitāti palīdzējusi uzlabot digitalizācija, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Artūrs Veiss.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) 35. ikgadējā pilnvarnieku sanāksme un biznesa forums, kas no 5. līdz 7. jūnijam norisinās Rīgā, apliecina pieaugošo starptautisko interesi par Baltijas reģionu kā pievilcīgu galamērķi investīcijām, inovācijām un starptautiskai sadarbībai. Vairāk nekā 2000 valdību pārstāvju, investoru, uzņēmējdarbības līderu un finanšu institūciju pārstāvju pulcēšanās Rīgā ir ne tikai augsta līmeņa starptautisks notikums, bet arī apliecinājums reģiona konkurētspējai, noturībai un pieaugošajai lomai globālajās ekonomikas diskusijās.
Turpinot runāt par tranzīta nozares problēmām, Rīgas brīvostas padomes priekšsēdētājs Leonīds Loginovs asi kritizē Latvijas politikas veidotājus un nozares vadību. Viņaprāt, kamēr citas Eiropas valstis un kaimiņvalstis aktīvi stiprina savas pozīcijas ostu biznesā un gatavojas nākotnes sadarbībai ar Krieviju, Latvija zaudē konkurētspēju.
AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifs no šā gada 1. oktobra varētu samazināties par 0,1% - līdz 82,9 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), liecina kompānijas publiskotā informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", taču vienlaikus uzņēmumā brīdina, ka nākamajā apkures sezonā siltumenerģijas tarifs varētu būt jāpārskata vēlreiz un tas var pieaugt.
Valsts kase trešdien, 3. jūnijā, Latvijas vārdā emitējusi valsts ilgtspējīgās obligācijas ar dzēšanas termiņu septiņi gadi, piesaistot finansējumu viena miljarda eiro apmērā ar ienesīgumu 3,525% un fiksējot kupona likmi 3,5%, informēja Valsts kasē.
Valdībai vēl būs jāizvērtē, vai pēc 30. jūnija saglabāt samazinātu akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai, jo pašlaik tās cena ir nostabilizējusies, intervijā Latvijas Radio pauda finanšu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts"), raksta "lsm.lv"
Austrumeiropas un Baltijas valstu līdzšinējais attīstības modelis, kas vairāk nekā trīsdesmit gadus balstījās uz investīcijām, tehnoloģiju importu un ārvalstu kapitālu, tuvojas savām robežām. Turpmāko izaugsmi reģionam nāksies balstīt pašu radītās inovācijās, intervijā aģentūrai LETA norāda Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) galvenā ekonomiste Beata Javorcika.
Ogu audzēšanas uzņēmuma “Very Berry” īpašniece, valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina TV24 raidījumā “Latvijas labums” izteica savu viedokli par trešo valstu darbaspēka ievešanu Latvijā.
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. "Luminor" novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki arvien biežāk cenšas panākt, lai cilvēki ne tikai atklātu bankas datus vai veiktu pārskaitījumus, bet arī izņemtu skaidru naudu un nodotu to krāpniekiem, nodotu savu karti un tās PIN kodu, kā arī zeltu, informē Zelma Strupka, "Luminor" sabiedrisko attiecību projektu vadītāja.