Ekonomika

Valstij nākamos četrus gadus būs jāaizņemas vismaz trīs miljardi eiro ik gadu, jo būs jāpārfinansē virkne iepriekš emitētu eiroobligāciju laidienu, kā arī jāfinansē budžeta deficīts un aizdevumi pašvaldībām, intervijā aģentūrai LETA sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

"Nord Pool" elektrības cena Latvijā pirmdien ir 4,83 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir 32,3 reizes mazāk nekā pagājušajā pirmdienā, 2.septembrī, kad elektrības cena bija 156,25 eiro par MWh, aģentūru LETA informēja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

Latvijā šogad astoņos mēnešos reģistrēti kopumā 6169 jauni uzņēmumi, kas ir par 2,9% jeb 174 uzņēmumiem vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā bija 38,303 miljoni eiro, kas ir par 28% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt uzņēmuma peļņa pirms nodokļiem pieauga 2,4 reizes - līdz 13,547 miljoniem eiro, liecina kompānijas publiskotais finanšu pārskats.

Lai darba ņēmēji varētu aprēķināt savu darba algu 2025.gadam atbilstoši izstrādātajam darbaspēka nodokļu piedāvājumam, Finanšu ministrijas (FM) mājaslapā publicēts "Algas kalkulators", aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,5%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2023.gada augustu - palielinājās par 0,7%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lēmums no nākamā gada visu LTV7 saturu nodrošināt tikai valsts valodā ir pieņemts kopīgās diskusijās ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP), izvērtējot lineārā kanāla auditorijas sasniedzamības datus, aģentūrai LETA norāda Latvijas Televīzijas (LTV) pārstāve Anita Jansone.

Valstij nākamos četrus gadus būs jāaizņemas vismaz trīs miljardi eiro ik gadu, jo būs jāpārfinansē virkne iepriekš emitētu eiroobligāciju laidienu, kā arī jāfinansē budžeta deficīts un aizdevumi pašvaldībām, intervijā aģentūrai LETA saka Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Vienlaikus prognoze ir, ka nākamajos gados valsts parāds varētu pieaugt līdz 49% no IKP, bet joprojām būs zem 50%, kas Eiropas Savienībā (ES) ir vērtējams kā komfortabls līmenis, norāda Valsts kases vadītājs.

Īstā ņemšanās ar un ap “airBaltic” vēl tikai priekšā. Šobrīd esam apjautuši, ka valsts dotā nauda aviokompānijai neatgriezīsies un, ļoti iespējams, būsim kārtējo reizi ziedojušies, lai par gandrīz baltu velti ārvalstnieku kontrolē nonāktu kārtējais valsts uzņēmums. Tad, līdzīgi kā ar banku “Citadele”, varēsim lepoties, cik veiksmīgi protam iztirgot valsts īpašumus. Joprojām neatbildēts jautājums, kas notiks ar “airBaltic”, precīzāk, kas varētu notikt un varētu nenotikt ar šo uzņēmumu.

Kamēr valdība plāno piebremzēt algu kāpumu sabiedriskajā sektorā, Valsts prezidents ierosina uz diviem gadiem iesaldēt atlīdzību valsts uzņēmumu valdēs un padomēs. Tas attiektos uz tām kapitālsabiedrībām, kuras pārsvarā saņem valsts budžeta naudu.

Lai sakārtotu “airBaltic” grāmatvedību pirms uzņēmuma akciju pārdošanas biržā, valdība pirms nedēļas samazināja lidsabiedrības pamatkapitālu. Ministriem negribīgi nācās atzīt, ka liela daļa aviokompānijā ieguldīto līdzekļu ir iztērēti un nodokļu maksātāju naudu atpakaļ no “airBaltic” neprasīs. Pašlaik notiek sarunas ar kādu labi zināmu, bet vārdā nenosauktu stratēģisko investoru, kurš sākotnēji varētu iegūt 10% lidsabiedrības akciju, liecina LTV raidījuma “de facto” rīcībā esoša informācija

Oktobrī Ekonomikas ministram uz Valdību ir jāatnes plāns, ko Latvija varētu darīt ar telekomunikāciju uzņēmumiem LMT un TET. Tajos akcijas līdzīgās daļās pieder zviedru kompānijai TELIA un Latvijas valstij. Ieceres akcijas no skandināviem atpirkt, uzņēmumus pārdalīt vai apvienot skatījušas vairākas valdības. Katru reizi simti tūkstoši tērēts konsultantiem. Līdzīgi tas noticis šoreiz. Padomdevēju ieteikumi gan ir pretrunā valsts interesēm, kas, piemēram, ar LMT palīdzību vēlētos būvēt jaunas tehnoloģijas mūsu armijai, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga"

Rēzeknes novada pašvaldība, ieguldot 1 337 484 eiro, iecerējusi atjaunot Ančupānu kartodromu, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Iepriekšējos gados Rīgas tirgū vidēji pārdots ap 2500 jaunu dzīvokļu gadā, un tas tādai pilsētai kā Rīga nav īsti apmierinošs rezultāts, aģentūrai LETA pavēstīja būvfirmas un nekustamo īpašumu attīstītāja SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Iecere iesaldēt partijām izmaksājamo valsts budžeta finansējuma apmēru neradīs būtiskus riskus nelikumīgai partiju finansēšanai, aģentūrai LETA atzina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) piekrīt virzīt tālāk iekļaušanai valsts 2025.gada budžeta paketē piektdien prezentēto nodokļu reformas piedāvājumu ar atrunām, ka šī sistēma var darboties, ja netiek palielināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), aģentūrai LETA sacīja LDDK prezidents Andris Bite.

Lietuvas lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un tirdzniecības koncerna "Akola Group" uzņēmums Latvijā SIA "Linas Agro" gatavojas iegādāties Latvijas graudu tirgotāju SIA "Elagro Trade".

Latvijā gada inflācija šogad augustā varētu būt sasniegusi 0,8-0,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,7%, prognozēja banku analītiķi.

Iecerētās pensiju sistēmas izmaiņas - nezināšana vai kaitniecība, retoriski jautā Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs.

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.

Patlaban pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme netiks mainīta, bet saglabājas iespēja pārskatīt šo nodokli, ja valstij būs vairāk jāiegulda aizsardzībā, piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka, analizējot pieaugošo pasažieru pieprasījumu, nākamajā vasaras sezonā palielinās lidojumu biežumu astoņos esošajos maršrutos no Rīgas - uz Billundu, Bukaresti, Kopenhāgenu, Larnaku, Oslo, Porto, Stokholmu un Tamperi. Uzlabotais lidojumu grafiks nodrošinās lielāku elastību un ērtības pasažieriem, kas ceļo uz Rīgu un no tās, piedāvājot plašākas iespējas un labāku savienojamību ar dažādiem galamērķiem.