Ekonomika

2020.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1143 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 2020.gada 1.decembra līdz 26.februārim izmaksājis dīkstāves pabalstus un algu subsīdijas kopumā 59 miljonu eiro apmērā, informēja VID pārstāvji.

Ar 2021. gada 19. februāri datētā “Liepājas metalurga” (LM) likvidācija nebūt nenozīmē, ka uzņēmuma izputēšanas radītie zaudējumi ir aprēķināti, norakstīti un aizmirsti. Zaudējumi turpina augt un turpinās atklāties vēl gadiem ilgi.

Ar Eiropas fondu ieguldījumiem gāzes pārvades sistēmas paplašināšanā, degvielas uzpildes stacijās un biogāzes ražotņu pārbūvē, Latvija gatavojas biometāna ražošanai, ko Ekonomikas ministrija uzskata par perspektīvu un ērti izmantojamu zaļās enerģijas veidu. Taču aiz šīs iniciatīvas arī skaidri saskatāms gan gāzes biznesa lobijs, gan līdzšinējo OIK saņēmēju – biogāzes staciju, intereses, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto aptauju Latvijas iedzīvotāju gatavība iesniegt gada ienākumu deklarāciju saglabājas augstā līmenī: līdzīgi kā pēdējos pāris gadus, arī šogad vairums jeb 73% aptaujāto pauž apņēmību atgūt daļu no pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

No Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro. Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai Eiropas Komisijā (EK) pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Roberts Zīle intervijā Neatkarīgajai uzsvēra, ka 30. aprīlis kad ir pēdējais termiņš, kad šos plānus var papildināt pirms apstiprināšanas, iesniedzot pieprasījumu par 100%, tas ir, par 2 miljardiem eiro, nevis par 70%, ko citas valstis arī dara.

Atbalsts par katru audzināšanā esošu bērnu ir paredzēts kā universāla finansiālā atbalsta sniegšana ģimenēm ar bērniem un no tā netiks segti kreditoru prasījumi, informē Maksātnespējas kontroles dienests.

Jo mazāk cilvēku Latvijas laukos, jo vairāk tur koku un vairāk iespēju šos kokus nocirst un izmantot tautsaimniecībā.

Atvieglojumi tirdzniecības vietu darbam Covid-19 pandēmijas apstākļos varētu stāties spēkā vēlāk nekā nākamnedēļ, lai arī šonedēļ valdības sēdē tika apsvērta iespēja ierobežojumus mazināt jau no marta sākuma, liecina ziņu aģentūras rīcībā esošā informācija.

Latvija spēj sevi nodrošināt ar pašaudzētu putnu gaļu, olām, kartupeļiem, pašceptu maizi, pienu un citiem produktiem. Veikalos līdzās pašmāju produktiem ir atrodami arī ievestie labumi. Neatkarīgā pēta, cik daudz vietējās pārtikas atrodams abos lielākajos pārtikas lielveikalos – “Maxima” un “Rimi” – un vai vietējā pārtika būs atrodama arī “Lidl”, uz kura atvēršanu jāgaida līdz brīdim, kamēr Latvijā neuzlabosies epidemioloģiskā situācija.

Tirdzniecības nozarei noteiktie ilgstošie ierobežojumi ir iznīcinoši. Un tie nav devuši valdības gaidīto rezultātu - būtisku Covid-19 izplatības samazināšanos valstī.

Latvijas Banka brīdina par tuvošanos pārāk augstam budžeta deficīta līmenim.

Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē šodien, 23.februārī, valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvātos grozījumus normatīvajos aktos, no šā gada 1.marta atļaujot sniegt manikīra, pedikīra, podologa un friziera pakalpojumus. Vienlaikus valdība noteica papildu drošības prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas vietām un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī pastiprinot to ievērošanas kontroli.

Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē šodien, 23.februārī, konceptuāli atbalstīja, ka pastiprinātos drošības apstākļos martā darbu pilnā apmērā varētu atsākt tirdzniecības vietas, kurām ir individuāla ieeja un kuru kopējā platība nepārsniedz 300 m2. Vienlaikus valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai sagatavot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, kurus varētu skatīt nākamajā MK sēdē, vienlaikus lemjot par mazo veikalu darbības uzsākšanas datumu.

„Ja mēs pieņemam, ka šo kovidlaiku valdība izmanto, lai apkarotu vietējo uzņēmējdarbību, tad valdības rīcībā parādās zināma loģika,” ironiski spriež kāds tīmekļa rakstītājs. Taču katrā ironijā ir sava patiesība, lai arī cik nepieņemama vai savāda tā šķistu. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) iestājas par visu veikalu atvēršanu, veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/Par) ir kategoriski pret. Tikmēr mazie un vidējie uzņēmēji domā ne tikai par diviem metriem un ziepēm, bet nereti arī par striķi.

Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē šodien pārrunās aktuālo epidemioloģisko situāciju un diskutēs par izmaiņām atsevišķos ierobežojumos ārkārtējās situācijas laikā.

Šogad budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 826 miljoniem eiro atlikuši 266,3 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Igaunijas investīciju kompānija "MM Grupp" tomēr iegādāsies Baltijas valstu kinoteātru operatora "Forum Cinemas" biznesu Latvijā un Lietuvā, teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

Čeku loterijā iedzīvotāji varēs reģistrēt ne tikai čekus, kvītis un biļetes, bet arī rēķinus, kas apmaksāti ar internetbankas starpniecību. Otrs izlozes jauninājums ļaus iedzīvotājiem piedalīties tematiskajās nozaru čeku izlozēs.

Lai sniegtu atbalstu bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un kuriem jāattīsta vai jāuztur darba iemaņas, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar pašvaldībām īsteno pasākumu "Algoti pagaidu sabiedriskie darbi".

Šogad valsts parāds nepārsniegs 14 miljardus eiro jeb 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atzina Finanšu ministrijā (FM).

Visdrīzāk 200 eiro pabalstu pensionāriem rosinās piešķirt, nosakot konkrētu pensijas slieksni, kuriem šāds pabalsts ir izmaksājams, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV).