Ekonomika

VID varētu pārskatīt PVN maksātāja statusu katru reizi, kad uzņēmumā mainās pilnvarotās amatpersonas. Uzņēmēju organizācijas gan pauž bažas, ka šāda norma varētu aizbiedēt ārvalstu investorus, vēstī LNT ziņas.

Būvfirma SIA "Merks", kas ir daļa no "Merko Ehitus" grupas, un par Vācijas zemo cenu veikalu tīkla "Lidl" ienākšanu Latvijā atbildīgā SIA "Lidl Latvija" ir noslēguši līgumu par loģistikas centra izveidi Ulbrokas ielā Rīgā, liecina "Merko Ehitus" Tallinas biržai sniegtā informācija.

Vācijas veikalu tīklam "Kaufland" nav plānu sākt darbību Lietuvā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) izveidojis algoritmu, pēc kura dators sarindo uzņēmumus skalā no lieliskiem līdz aizdomīgiem, īpaši uzmanāmiem un galu galā likvidējamiem.

Šobrīd viedtālrunis ir ne tikai palīgs saziņā, bet arī iepērkoties, sportojot, kā arī veicot dažādus norēķinus, piemēram, par stāvvietu vai sabiedrisko transportu. Tāpēc ir tikai loģiski, ka ar viedtālruņa palīdzību šobrīd var maksāt par jebko – sporta nodarbību, žurnālu vai kafiju.

Dabasgāzes tirgus atvēršanas norise Latvijā kopumā vērtējama kā veiksmīga, ko apstiprina gan tirgotāju aktivitāte, gan patērētāji, kuri līdz šim ir izvēlējušies mainīt savu tirgotāju, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas regulējumu.

Jau šoruden pensiju indeksācijā, palielinot pensijas, ņems vērā pensionāra darba stāžu – jo lielāks darba stāžs, jo lielāks būs pensijas pielikums, taču Saeima šonedēļ vēlreiz grozījusi pensiju likumu, paredzot vēl lielāku pensiju indeksāciju 2019. gadā senioriem ar stāžu virs 45 gadiem. Saeimas deputāti, lemjot par pensijām priekšvēlēšanu gaisotnē, kļuvuši vēl dāsnāki un pieņēmuši lēmumu indeksēt arī pensiju piemaksas.

Ceturtdien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa sākusi skatīt valsts prasību pret zāļu ražotāja AS "Grindeks" akcionāriem Lipmaniem par pagājušajā gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij nodarīti zaudējumi, vēsta Latvijas Televīzijas "Dienas ziņas".

Latvijas seniori vēlas iesaistīties darba tirgū un būt noderīgi sabiedrībai, liecina Norvik Bankas veiktā aptauja. Puse senioru (52%), kas tūlīt būs sasnieguši pensionēšanās vecumu vai tikko ir sākuši saņemt pensiju, vēlētos iekļauties darba tirgū. Galvenā motivācija ir vēlme papildus nopelnīt (35%), kā arī būt cilvēkos un socializēties (19%). Zīmīgi, ka teju piektdaļa (19%) senioru vecumā pēc 60 gadiem jau šobrīd strādā algotu darbu un, protams, arī turpmāk vēlas būt aktīvi.

Nodarbinātības valsts aģentūra šā gada augusta sākumā bija reģistrējusi 58 878 bezdarbniekus un 22 039 brīvas darba vietas.

Atbalstot sabiedrības iniciatīvu par automātisku pārmaksāto nodokļu atmaksu, Saeima uzdevusi Ministru kabinetam izstrādāt regulējumu, lai iedzīvotājiem automātiski varētu atmaksāt pārmaksātos nodokļus. Diemžēl līdz šīm pārmaiņām ir jāgaida vēl vismaz trīs gadi.

Lietuvas valdības ideja uzaicināt divpadsmit lielus Eiropas veikalu tīklus investēt Lietuvā, par ko šonedēļ paziņoja premjerministrs Sauļus Skvernelis, saņēmusi visai pretrunīgu speciālistu vērtējumu.

Latvijas lauksaimnieki kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas zemniekiem 18. oktobrī Briselē plāno protestēt pret nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu starpā. Šāda iespēja tika pārrunāta vakar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sapulcē.

Ir neformāli signāli, ka Eiropas Komisija (EK) varētu piešķirt atbalstu šīs vasaras ilgstošā sausuma dēļ zaudējumus cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem, trešdien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) pārstāvju ikmēneša sapulcē sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Dace Lucaua.

Šogad četri Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki ziņojuši VID Iekšējās drošības pārvaldei par piedāvātajiem kukuļiem, trešdien žurnālistiem sacīja VID Iekšējās drošības pārvaldes direktore Natālija Dolgova.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien atbalstīja ieceri pārdalīt 8,277 miljonus eiro no hronisko pacientu aprūpei plānotā finansējuma veselības aprūpes sistēmas reformu turpināšanai.

Pēc Dānijas bankas "Danske Bank" pasūtījuma veiktajā izmeklēšanā tās Igaunijas filiālē konstatēts, ka lielākā daļa no filiāles 10 000 klientiem nerezidentiem bijuši aizdomīgi un lielākā daļa no naudas plūsmas caur šo filiāli, kuras kopsumma pārsniegusi 200 miljardus eiro, bijusi aizdomīga.

BlueOrange ir pirmā un pašlaik vienīgā banka Latvijā, kura ieguvusi FKTK atļauju Latvijas Republikas pilsoņus identificēt attālināti, lai atvērtu viņiem kontus savā bankā. Lielākie ieguvēji no online identifikācijas pakalpojuma ieviešanas būs tālākajos novados un ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi, kuriem attālināta konta atvēršana, norēķini un dažādi citu finanšu pakalpojumi tagad kļūs daudz pieejamāki. Online identifikācija BlueOrange bankā tagad ir pieejama ikvienam Latvijas pilsonim, kā arī rezidentiem, kam ir Latvijas valsts pase.

Gada laikā no 43% līdz 54% pieaudzis to jauniešu skaits, kuri uzskata, ka viņu zināšanām un prasmēm atbilstošs atalgojums būtu vismaz 800 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. 34% jauno cilvēku vecumā no 18 līdz 25 gadiem uzskata, ka atbilstošs atalgojums būtu no 800 līdz 1200 eiro (2017. gada – 30%), savukārt 20% jauniešu uzskata, ka darba devējiem būtu jāmaksā viņiem vairāk par 1200 eiro mēnesī (2017. gadā – 13%), liecina SEB bankas veiktās aptaujas dati.*

Dānijas lielākā banka "Danske Bank" trešdien paziņoja, ka nav spējīga noteikt, cik daudz naudas atmazgāts caur tās Igaunijas filiāli laikā no 2007. līdz 2015.gadam, savukārt tās vadītājs Tomass Borgens paziņojis par atkāpšanos.

Valsts kontroles (VK) revīzija par AS "Sadales tīkls" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem tika veikta laikā, kad uzņēmums jau bija sācis darbības efektivitātes paaugstināšanas programmu, līdz ar to patlaban lielākā daļa no revīzijas ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem ir ieviešanas procesā, komentējot VK revīzijā secināto, norādīja "Sadales tīkls" komunikācijas direktore Renāte Meļķe.

Valsts kontrole revīzijas ziņojumā “Akciju sabiedrības “Sadales tīkls” sadales sistēmas pakalpojumu tarifos iekļauto izmaksu ekonomiskums” ir vērtējusi vien daļu izmaksu, kas ir saistītas ar sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanu. Revīzijā nav vērtēts ne Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) sadales sistēmas pakalpojumu tarifu apstiprināšanas process, ne tarifu lēmums, bet secinājumi par tarifu apmēru un ekonomisko pamatojumu ir izdarīti. Regulators vērš uzmanību, ka ne visas izmaksas, kuras Valsts kontrole ir apšaubījusi savā revīzijā, ir iekļautas tarifos un ietekmē tarifu apmēru.