"CleanR" saskārās ar bīstami situāciju - atkritumu vedēju nācās daļēji izkraut, jo darba laikā tika sajusta degšanas smaka, redzams kompānijas "Facebook" ierakstā.
Valodas kursu Latvijā esot gana daudz, konkurence ir liela – tādu informāciju sniedz NH Mācību centrs, kur par latviešu valodas apguvi interese esot neliela: darbojas divas grupas, katrā pa septiņiem astoņiem cilvēkiem, turklāt angļvalodīgo interesentu pieplūdums ir niecīgs. Imigranti no Āzijas “negāž apkārt” valodas apguves centrus, tāpēc varam secināt, ka boltisti – voltisti un citi masu patēriņa piedāvājumu sniedzēji nesāks tekoši runāt latviešu valodā. Kā situāciju vērtē citos mācību centros, un kāda ir esošo un bijušo izglītības bīdītāju attieksme pret latviešu valodas apguvi?
Valsts augstākajām amatpersonām nākas mierināt tautu, ka Latvijas militārā apdraudējuma līmenis nav mainīts un tieša militāra iebrukuma risks valstij pašlaik ir zems. Taču saglabājoties ikdienas riski saistībā ar kiberuzbrukumiem, sabotāžas mēģinājumiem un hibrīdkara izpausmēm.
Mūziķis Miks Dukurs "Jauns&Privāts" raidījumā “Trakas lietas” runā par līdz šim neatklātām detaļām ģimenes lielākajā traģēdijā, kas skāra viņus šī gada februārī.
Latvijā tabaku, elektroniskās cigaretes vai nikotīna spilventiņus ik dienu lieto 19% iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs – 16,4%, ziņo TV3 ziņu dienests.
Latvijā trīs gadu laikā par aptuveni 11% samazinājies pašnāvību skaits, secinājusi Veselības ministrija (VM), izvērtējot Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāna izpildi.
"Notikušais Carnikavā, kur suņi sakoduši bērnus, ir ļoti nopietns atgādinājums, ka cilvēku drošībai ir jābūt prioritātei. Šādas situācijas ir jāspēj novērst laikus, un valsts un pašvaldību institūciju rīcībai ir jābūt koordinētai. Nav pieļaujams, ka līdzīgos gadījumos institūciju rīcība būtiski atšķiras," uzsver Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta pārstāvis Nepālā Jurģis Barkāns un Latvijas goda konsuls Nepālā Karans Vaidija komentē situāciju saistībā ar Latvijas valstspiederīgajiem Nepālā 5. septembrī, redzams Ārlietu ministrijas "X" kontā.
Pasaule, kurā šobrīd dzīvo jaunieši, ļoti mainās, savukārt vēlmi pazust un aizmirsties pierāda pieaugošā interese par dažādām apreibinošām vielām, tostarp ļoti spēcīgiem medikamentiem. Tāpat jaunā paaudze daudz laika pavada virtuālajā pasaulē un viņu skatījums uz dzīvi mēdz krasi atšķirties gan no vecākiem, gan skolotājiem.
Garākajā Latvijas Fizisko personu reģistrā reģistrētajā cilvēka vārdā ir 41 burts un tas sastāv no četriem vārdiem, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtā informācija.
Latvija vairs nevar turpināt dzīvot pēc principa, ka aizņemta nauda tiek izmantota patēriņam, bet katram aizņemtajam eiro jānes ekonomiskā atdeve, sestdien Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kongresā Ulbrokā sacīja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Dziesminieka Haralda Sīmaņa pirmā sieva Inta Sīmane žurnālam "Kas Jauns" atklāti izstāsta, par ko jūtas aizvainota. Viņa atklāj arī Haralda otrās laulības ēnas pusi.
"Kad ir grūti dzīvē, paskaties uz viņu - kā viņš dzīvo savu labāko dzīvi. Ieraugot to šņukura urkšķēšanu, viss negatīvais pāriet," raidījumā "Ķepa uz sirds" stāsta ruksīša saimnieks Vidvuds.
Gandrīz piektā daļa jeb 18,3% atbalsta augstākus nodokļus, kas nodrošinātu vairāk resursu publiskajiem pakalpojumiem, piemēram, izglītībai un veselības aprūpei, secināts iedzīvotāju aptaujā par ilgtermiņa attīstības stratēģiju "Latvija 2050".
Suši? Pica? Burgers, pasta vai wok? Latvijas ēdienkarte pēdējos gados kļuvusi krietni starptautiskāka. Ēdienu piegādes tīkla 2025. gada pasūtījumu datos pirmajās vietās bija burgeri, kebabi un picas, bet tūlīt aiz tiem – suši un citi Āzijas virtuves ēdieni. Arī olīveļļa, viens no Vidusjūras virtuves simboliem, mūsu virtuvēs ieņem arvien stabilāku vietu.
Ata Kronvalda fonds ir noteicis jauno, 2025./2026.mācību gada skolu reitingu “Lielā Pūce”. Skolu reitingu veido, balstoties uz skolēnu rezultātiem valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu zinātniskās biedrības konferencēs un citās valsts mēroga zinību sacensībās, liecina fonda paziņojums medijiem.
Šis gadījums ir zīmīgs, un to būtu vērts paturēt prātā, jo tieši tā mēs dzīvosim pēc hibrīdkara uzbrukuma, spriežot par 22. augusta vētras radīto elektroenerģijas un citu resursu krīzi Latvijā, TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts (AS), “Tviterkonvoja” aizsācējs Reinis Pozņaks.