Veselība

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome vienbalsīgi nolēmusi neatbalstīt Veselības ministrijas sagatavotās jaunās ārstniecības personu darba samaksas kārtības ieviešanu, jo uzskata, ka Veselības ministrija zināmā mērā manipulē ar faktiem par esošo darba samaksas sistēmu.

Grupa bagāto valstu, kurās dzīvo 13% no pasaules iedzīvotājiem, jau ir uzpirkušas vairāk nekā pusi no solītajām Covid-19 vakcīnu dozām, teikts nevalstiskās organizācijas "Oxfam" trešdien publicētā ziņojumā.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka jaunā koronavīrusa vakcīna varētu būt pieejama mēneša laikā, taču piebilda, ka pandēmija beigsies pati no sevis.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) pirmdien brīdināja, ka Eiropā rudenī ir gaidāms nāves gadījumu no Covid-19 skaita pieaugums.

Kārtējo reizi mediķi savu pacientu vārdā vēršas pie valdības un Saeimas politiķiem ar aicinājumu nodrošināt ārstēšanu vēža pacientiem. Šoreiz onkologi aicina palielināt valsts apmaksātu testu skaitu, kas ļauj pacientiem nozīmēt atbilstošu terapiju.

Latvijai nevajadzētu palielināt robežvērtību, no kuras uz valsti tiek attiecināta pašizolācijas prasība, no 16 uz 25 Covid-19 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, šādu nostāju šorīt Latvijas Radio pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Rīgas Austrumu vidusskolā, kur iepriekš kādam audzēknim tika konstatēta inficēšanās ar Covid-19, pagaidām nav atklāti jauni Covid-19 gadījumi.

Pandēmijas un sociālās distancēšanās laikā globālais datorspēļu aktīvo spēlētāju skaits pieauga gandrīz uz pusi jeb 46%.1 Statistika pierāda, ka videospēles ir kļuvušas par vēl vienu radošu izklaides un atpūtas veidu. Pusaudžu psihoterapeits Nils Konstantinovs papildina, ka videospēļu spēlēšana kopumā var kļūt par veidu, kā atpūsties un novirzīt domas no ikdienas darbiem, ievērojot ieteicamo laiku, ko pavadīt pie ekrāna.

Pagājušajā nedēļā Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī stacionēts Covid-19 inficētais, apstiprina Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Viola Grinvalde.

Pagājušajā diennaktī Latvijā veikts 1451 Covid-19 tests un reģistrēti trīs jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

Latvijai ir svarīgi noturēt zemu Covid-19 izplatību, ņemot vērā ārējo spiedienu, šorīt LTV "Rīta panorāmā" sacīja Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis, uzsverot, ka katra diena, kad nav nācies pastiprināt Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, ir uzskatāma par ļoti lielu vērtību.

Latvijā trūkst vienas konkrētas politiskas personas bērnu tiesību aizsardzības jomā, no kuras varētu pieprasīt atbildību, norāda Valsts prezidents Egils Levits. Pārvaldes modelis mūsu valstī ir sadalīts dažādos sektoros, kuri ne vienmēr sadarbojas vardarbības novēršanā pret bērniem. Savukārt centra pret vardarbību “Dardedze” vadītāja Laila Balode situācijas raksturojumam velta tēlainu salīdzinājumu: ja kādreiz mēs domājām, ka šī joma Latvijā ir kā kuģis bez kapteiņa, tad tagad redzam, ka mums pat īsti nav kuģa, ko vadīt.

Vairāk nekā puse jeb 52% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem ir pamatzināšanas veselības pratībā, savukārt neskaidros jautājumus risina pie veselības aprūpes speciālistiem, liecina veiktā aptauja*.

Ikdienas sejas kopšanas rituāls ir ļoti nozīmīgs, lai arī ilgtermiņā sejas ādas izskatītos veselīga un kopta. Ādas novecošanās process pakāpeniski sākas jau no 25 gadu vecuma, taču tas vēl nenozīmē, ka jāsāk lietot pretgrumbu krēmi – pats svarīgākais ir ādas attīrīšana, mitrināšana un saules aizsargkrēma lietošana. Ar gadiem šīs problēmas kļūst aktuālas visām sievietēm, tāpēc par pareizu ādas kopšanu jādomā jau laikus, skaidro kosmētiķe Katrīna Blumberga.

Ungārijā diennakts laikā reģistrēts rekordliels ar jauno koronavīrusu inficēto cilvēku skaits - 916.

Ak, vai – līdz ar aktīvāku rosību nereti atgriežas arī vecā kaite – netīkamā tirpoņa rokā. Kāpēc tā rodas, un ko darīt, stāsta Veselības centru apvienības neiroloģe Dace Bērziņa.

Bērniem, kuru ģimenes locekļi atgriezušies no ārvalstīm, nav jāievēro pašizolācija, liecina paziņojums Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) mājaslapā.

Latvijā uztura bagātinātājus kopumā lieto 53% iedzīvotāju (14% ikdienā, 30% - dažkārt, 9% - reizi sezonā kā ārstniecisko ciklu), 33% uztura bagātinātājus ikdienā nelieto, bet vēl 14% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Visbiežāk lietotie uztura bagātinātāji ir D vitamīns (44%), magnijs (26%), zivju eļļa (22%), C vitamīns (22%) un B grupas vitamīni (20%), secināts jaunākajos BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar SKDS.