Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.
Lai arī ir izskanējis viedoklis - pastiprināt vecāku atbildību gadījumos, ja bērns nav vakcinēts un saslimst ar smagu infekcijas slimību, politiķi sliecas vairāk informēt vecākus par nepieciešamību vakcinēt, nevis piespiest vai sodīt par nevakcinēšanu.
“Vakcinācija ir viens no zinātnes sasniegumiem, kas mums ļauj ierobežot slimības, un ir slimības, kuras ar vakcinācijas palīdzību esam izskauduši,” norāda Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane. “Kopš 2008. gada ir bijušas desmit būtiskas izmaiņas Latvijas vakcinācijas kalendārā, un gadu no gada tas tiek uzlabots. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, mums nav tik dziļas problēmas vakcinācijas nozīmības izpratnē, un vakcinācijas līmenis ir pietiekami augstā līmenī.” Lielākajā daļā noteikto vakcināciju Latvijā imunizācijas līmenis pārsniedz Pasaules veselības organizācijas ieteikto.
Pašlaik Latvijā tomēr aktualizējusies diskusija, arī politiskā līmenī, kā rīkoties, lai nepieļautu situāciju, kad no vakcīnregulējamas slimības (šajā gadījumā - difterijas) nomirst bērns. Galvenais secinājums, kas izriet no līdzšinējām diskusijām, ir vairāk runāt par vakcinācijas svarīgumu. Eksperti atzīst, ka Covid-19 pandēmijas laikā vakcinācijas līmenis samazinājās, bet pēdējos gados no jauna uzlabojas. Veselības ministrija secina, ka atsevišķos gadījumos vakcinācijas aptvere nav augsta (piemēram, tuberkuloze, rota vīrusu infekcija), bet kopumā bērniem līdz divu gadu vecumam vakcinācijas aptvere pārsniedz rekomendācijas ieteikto un “faktiski mēs varam novērst infekciju cirkulāciju sabiedrībā”.
Tajā pašā laikā pieaugušo vakcinācija pret difteriju ir zema - tikai 50 procenti no pieaugušajiem ir vakcinējušies, un pieaugušie ir tie, kuri apdraud bērnus, kuri vēl nav vakcinējušies un nav sasnieguši imunizācijas līmeni. “Tie ir nevakcinētie vai daļēji vakcinēti pieaugušie, kuri atrodas kopā ar daļu bērnu - pieciem procentiem, kuri arī nav vakcinēti pret difteriju, un tas rada risku infekcijai izplatīties,” secināja Jana Feldmane no Veselības ministrijas.
Latvijā patiešām kādu laika sprīdi difterija nebija sastopama vispār, tomēr pašlaik Latvija ir valsts, kur cilvēki saslimst un arī nomirst no šīs slimības. Tieši mūsu valstī ir reģistrēts lielākais difterijas saslimšanas gadījumu skaits Eiropā, turklāt visi saslimšanas gadījumi ar difteriju reģistrēti tieši Latvijā. Kāpēc cilvēki neizvēlas savus bērnus vakcinēt, lai nesaslimtu? Veselības ministrijā skaidro, ka Covid-19 pandēmijas laikā ir samazinājusies sabiedrības uzticība vakcinācijai, bet “šāda situācija nav raksturīga tikai Latvijai”. Tomēr Latvijai īpaši raksturīga dezinformācijas un mītu izplatība, kā arī cilvēki šaubās par vakcīnu drošību un efektivitāti, neuzticoties zinātnei.
Pastāv dažāda izpratne par vakcinācijas veikšanu un to atlikšanu, tostarp mediķu vidū. Vakcināciju atliek jeb novilcina bez īpaša iemesla, taču, kā uzsver Jana Feldmane, vakcinācija ir atliekama tikai smagu, akūtu slimību gadījumā. “Saredzam šeit arī darbu ar speciālistiem, kuri runā ar ģimenēm par vakcināciju, lai ģimenes ārstu zināšanas būtu pietiekamas un atbilstošas mūsdienu izpratnei par vakcināciju, jo diemžēl atsevišķos gadījumos tās ir nepietiekamas vai novecojušas,” saka Veselības ministrijas speciāliste.
Veselības ministrija norāda, ka ir jārunā par vecāku atbildību, ja vecāku rīcības dēļ smagi saslimst vai nomirst nevakcinēts bērns, kā arī būtu nepieciešams izstrādāt mehānismu ģimenes ārstu sadarbībai ar bāriņtiesām.
“Mēs vainojam vecākus, bet viņi paļaujas uz mediķiem, kuriem ir sertifikācijas, un man kā vecākam ir jāpaļaujas uz mediķu sacīto,” sprieda Saeimas deputāte Jana Simanovska. “Ja ārstam nav atņemts sertifikāts, bet viņš noliedz vakcināciju, kāpēc tad viņam ir tiesības to darīt?” Vai tas atbilst ārsta darbības ētikai?
Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis psihiatrs Māris Taube atzina, ka “mēs nevēršamies pret vecākiem, bet problēma ir saistīta ar abām pusēm”. Ārstu biedrība neizvairās no atbildības, bet piebilst, ka “sertifikācijas jautājums būtu uzlabojams”. Kā piebilda Māris Taube, “atņemot ārstam sertifikātu, atņemam tiesības uz darbu, tāpēc ir jābūt juridiski korektiem”. Ārstu biedrībai ir jādarbojas noteikumu ietvaros, un, ja ir izpildītas resertifikācijas prasības, nav nekāda pamata neatjaunot sertifikāciju. Ārstu biedrības juridiskā konsultante Ilze Vilka sacīja, ka priekšlikumi par sertifikācijas pārskatīšanu joprojām ir diskusijās, rezultāts varētu būt līdz gada beigām. Arī attiecībā uz Ētikas komisijas darbu Latvijas Ārstu biedrība rosinās veikt grozījumus, tādi ir rosināti arī iepriekš, bet vienmēr ir bijuši iebildumi no Tieslietu ministrijas puses.
Runājot par vecāku atbildību, bioētikas eksperte, Latvijas Universitātes asociētā profesore Signe Mežinska sacīja, ka “sabiedriskā telpā izskan viedoklis par piespiedu mehānismiem, bet ļoti svarīgi padomāt, ka tas, iespējams, nav pareizais veids, kā raudzīties uz šo problēmu”. Skandināvijas valstis balstās praksē sniegt pēc iespējas vairāk informācijas, iztikt bez sodiem, bet ir dažas Eiropas valstis, kuras savukārt neļauj nevakcinētiem bērniem iet skolā. “Ceru, ka mēs iesim Skandināvijas virzienā, jo ļoti būtiski ir runāt ar pacientiem, bērnu vecākiem,” sacīja eksperte.
“Vakcinācijas aptvere ir sabiedrības izglītotības un attīstības rādītājs, tas ir sociālekonomisks indikators,” ir pārliecināts Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs. “Paskatīsimies uz datiem, kā gāja attīstītajās valstīs ar Covid-19 vakcināciju, cik ātri sabiedrības noreaģēja un kāda bija vakcinācijas aptvere, un salīdzinājumam - paskatāmies uz mazāk attīstītajām valstīm - cik grūti veicas šis process. Te nav
runa, ka vienā vai otrā valstī kaut kā citādāk strādā ģimenes ārsti. Vakcināciju ietekmē dažādi faktori.” Pēc ģimenes ārsta teiktā, pietrūkst valsts viedokļa par vakcināciju un plaša atbalsta ārstiem, kuri veic šo vakcināciju. “Mēs, ārsti, kas runā par vakcināciju, esam neaizsargāti pret milzīgo dezinformāciju, un nav efektīvu veidu, kā to apkarot. Katrs speciālists, kas runā par vakcināciju, sastopas ar draudiem, naidīgiem komentāriem,” uzsver Ainis Dzalbs.
Veselības ministrija apkopojusi Imunizācijas valsts padomes ieteikumus, kuriem nepieciešami papildu resursi, kuru pašlaik nav. Starp šiem ieteikumiem ir gan rosinājumi mainīt situāciju kopumā, gan tieši attiecībā pret difteriju. Piemēram, padome rosina riska grupu pacientiem un senioriem nodrošināt valsts apmaksātu vakcināciju pret pneimokoku infekciju, bērniem nodrošināt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu (pašlaik tā ir pieejama tikai daļai bērnu). Tāpat eksperti ierosina paredzēt cilvēka papilomas vīrusa vakcināciju jauniešiem no 18 līdz 25 gadiem un riska grupu personām līdz 45 gadu vecumam, kā arī nodrošināt to pieaugušo vakcināciju, kuri bērnu vecumā nav saņēmuši tiem paredzētās vakcīnas. Ievērojami vajadzētu paplašināt arī valsts apmaksāto gripas vakcīnu iegādi.
