Neraugoties uz to, ka pasaules bagāto valstu klubiņš – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) – paģēr Latvijai celt nodokļus, mūsu politiķi, vismaz pagaidām, šādu mūsu ekonomiku nonāvējošu un valsti no cilvēkiem iztukšojošu politiku piekopt nav gatavi.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti aizrādīja Birokrātijas atmešanas grupas (BAG) vadītājam Jānim Endziņam, ka viņiem vajadzīgi spilgti, 15. Saeimas vēlēšanu kampaņā piesaucami birokrātijas apkarošanas piemēri, nevis atskaites, kurās ierakstīto skaitļu saistību ar reālo dzīvi arī Endziņš deputātiem paskaidrot nespēja.
Par Latvijā atlikušo 1,8 miljonu cilvēku grūtībām kārtot saistības, kādas rada 20,17 miljardus eiro lielais valsts parāds un 17,8 miljardu eiro aizņemšanās no bankām, liecina arī tas, ka 7,06 miljardi eiro nodoti piedziņai tiesu izpildītājiem un 2,01 miljards – parādu ārpustiesas piedzinējiem.
Eiropā ierasta prakse, Latvijā – eksperiments: no šī gada 1. jūlija Latvijā maizei, svaigam pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai tiks piemērota samazināta 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme līdzšinējo 21% vietā. Izmaiņas ieviestas uz vienu gadu ar mērķi padarīt ikdienas pārtikas produktus pieejamākus iedzīvotājiem un vienlaikus stiprināt vietējo ražotāju konkurētspēju, tomēr pārtikas nozares pārstāvji jau tagad raugās tālāk. Viņu ieskatā Latvija tikai sāk sekot pieejai, kas lielākajā daļā Eiropas valstu jau sen kļuvusi par normu.
Uz desmito gadadienu savai līdzdalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) Latvija saņēma mo šīs organizācijas prasību celt nodokļus it kā par labu grūtdieņiem, bet īstenībā tāpēc, lai Latvija spētu apmaksāt savus parādus starptautiskajiem augļotājiem.
Kas politiķiem Saeimā un valdībā būtu jādara, lai Latvijā rastos vairāk modernu lieluzņēmumu ar eksporta tirgiem un filiālēm plašajā pasaulē – nra. saruna ar “Progresīvie” Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Andri Šuvajevu.
Latvijas darba tirgus pēc galvenajiem rādītājiem neizskatās pēc krīzes. CSP darbaspēka apsekojuma dati rāda, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 871,2 tūkstoši cilvēku jeb 63,8% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Gada laikā nodarbinātības līmenis pieauga par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 3,2 tūkstošiem.
Uzņēmumā svarīgākais ir vadītājs – talantīgas, uzņēmīgas personības, savukārt valstij būtu pašai sevi jānoņem no uzņēmēju kakla prasot sniegt dažādas atskaites un paskaidrojumus – sarunā ar nra.lv norāda finanšu ministra Māra Kučinska (AS) padomnieks Guntars Vītols.
2026. gada 1. jūlijā spēkā stāsies apjomīgi Eiropas Savienības jaunie noteikumi pirkumiem ārpus Eiropas Savienības. Par katru atšķirīgu lietu pirkumu grozā būs jāmaksā fiksēts trīs eiro muitas nodoklis. Valsts ieņēmumu dienests (VID) preses konferencē skaidroja, kā jaunā kārtība mainīs iepirkšanos un kāpēc dažas pakas pēkšņi maksās dārgāk.
Vai uzņēmuma veiksmes formula ir spēja iekarot pasaules tirgus un meklēt iemeslu, kā iecerētais varētu izdoties, nevis neizdoties – par to "nra.lv" saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).
Eiropas Centrālā banka (ECB) ir paaugstinājusi noguldījumu iespējas likmi par 0,25% līdz 2,25%, iezīmējot izšķirošu atgriešanos pie stingrākas politikas, jo karš Irānā ir pacēlis eirozonas inflāciju līdz augstākajam līmenim gandrīz trīs gadu laikā.
Patēriņa cenu pārmaiņas Latvijā 2026. gada aprīlī, salīdzinot ar 2022. gada aprīli, ir 24,4%. Tātad par tām pašām precēm un pakalpojumiem, ko 2022. gadā varēja nopirkt par 100 eiro, šogad jāmaksā 124,40 eiro.
Latvijas valsts prasības šejienes ceļiem aprobežojas ar to, lai cilvēki būtu ar mieru pa šādiem ceļiem braukt kaut ar paaugstinātu risku dabūt galu satiksmes negadījumos.
Kad šogad pa maija svētkiem biju izbraucis uz Zalcburgu un Bavāriju, tad viens no turienes patīkamiem “pārsteigumiem” bija: kafejnīcās vai restorānos skatoties ēdienkartē, neradās kādreiz ierastās sajūtas: uh, cik dārgi. Šoreiz drīzāk: vai, cik lēti, lai gan objektīvi cenas bija Latvijas līmenī. Tā kā kādreiz Rietumeiropā tās bija ievērojami dārgākas, tad tagad šī paritāte jau šķita kā “lēti”.
To, ka Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (“Progresīvie”) nav runājis nepatiesību par “Latvenergo” tarifiem, tagad apstiprina arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
Rīgas skolas un pirmsskolas izglītības iestādes gatavojas jaunajam mācību gadam, taču joprojām nav zināmi uzņēmumi, ar kuriem būs jāslēdz līgumi par ēdināšanas pakalpojumiem. Iemesls – kavējas pakalpojuma iepirkums, jo tas izrādījies nekvalitatīvs. Iepirkums tika pārtraukts, mainīti tā nosacījumi un tad atkal turpināts. Laiks iet. Gaida skolas, gaida uzņēmēji, arī Rīgas domes deputāti pauž bažas, vai atkal nebūs tā, ka pēdējā brīdī pa galvu, pa kaklu tiks slēgti līgumi un tikai tad atklāsies dažādas nepilnības ēdināšanas vietās.
Saskaņā ar “Eurostat” datiem, Latvijā 2025. gadā vidējā neto alga (aprēķināta nosacītās vienībās, koriģējot pēc pirktspējas paritātes) palielinājusies virs Igaunijas rādītāja.
Eiropas Centrālā banka (ECB) iezīmējusi piesardzīgāku kreditēšanas vidi eirozonā. ECB Banku kreditēšanas apsekojumā norādīts, ka bankas pirmajā ceturksnī pastiprinājušas kreditēšanas standartus visās aizdevumu kategorijās, bet otrajā ceturksnī sagaida vēl plašāku nosacījumu stingrību.
Par atbilstošiem referenduma ierosināšanai atzītie Pensiju likuma grozījumi nekalpo galvenajam, kāpēc šis likums vispār jāgroza, - tie neatbrīvo Latviju no pienākuma atdot starptautiskajiem finanšu spekulantiem miljardiem eiro nodokļu maksātāju naudas bez nekādām saistībām.
“Eurostat” dati par 2025. gadu rāda, ka Latvijai (% pret iekšzemes kopproduktu (IKP)) ir lielākais parāda apjoms un budžeta deficīts starp Baltijas valstīm.
Latvijas valdība, tostarp ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), aprīlī sāka virzīt priekšlikumu par solidaritātes maksājuma (virspeļņas nodokļa) ieviešanu degvielas mazumtirgotājiem. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija asi iebilst, jo tas degvielas tirgotāju ieskatā ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, kā arī “iezīmējas zināmi riski atbilstībai Satversmei”.
Latvijā 2026. gada sējas sezona tuvojas noslēgumam – pēc biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietnieces Mairas Dzelzkalējas-Burmistres aplēsēm apsēti jau aptuveni 90% lauku. Tomēr šī nav parasta sējas sezona. Nozari vienlaikus ietekmē 2025. gada slapjā rudens sekas, pavasara sausums, augstās ražošanas izmaksas un ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos, tostarp Hormuza šauruma krīzes ietekme uz energoresursu un minerālmēslu cenām.
