Ja globālie politikas notikumi tieši neietekmē sirmmāmiņas pie lielveikala pārdoto ābolu kilograma cenu, tad uz degvielas cenām tie atsaucas ļoti drīz. Savukārt degvielas cena ietekmē visu ko – pārtikas, citu preču un pakalpojumu cenas.
Valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste 2026. gada 29. oktobrī paziņoja, ka turpmāk uzņēmuma vadošais zīmols būs "Elektrum" un eksporta tirgos Latvijas elektrību pārdos "Elektrum Group".
Latvijas ekonomikā arvien vairāk izpaužas tendence konsolidēties atsevišķos tirgos. “nra.lv” iepriekš pētīja norises kriptoaktīvu tirgū, kur jaunie noteikumi ir noveduši pie izmaiņām visā Eiropas Savienībā, dodot priekšroku spēcīgākiem un attīstītākiem uzņēmumiem.
Pirms vienpadsmit gadiem Latvijas valdībai nācās iejaukties, lai nepieļautu Krievijas “Sukhoi” lidmašīnu nonākšanu “airBaltic” flotē. Tagad šis nosaukums atkal parādījies nacionālās aviokompānijas vēsturē. Šoreiz saistībā ar uzņēmēju, kurš vēlas pārņemt 18 “airBaltic” lidmašīnas un tās līgumus ar “Lufthansa”. Piedāvājums izklausās iespaidīgi, taču pagaidām nav zināms ne tas, kas ir investori, ne tas, cik daudz naudas viņi gatavi ieguldīt.
Kamēr Latvijas eksportā austrumu virzienā dominē alkoholiskie dzērieni un nozīmīgu vietu ieņem medikamenti, Lietuva piegādā šokolādi un vīnus, bet Igaunija – kakao izejvielas vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā, liecina ārējās tirdzniecības statistika.
Lai kompensētu kaut nelielu daļiņu no neiegūtajiem ieņēmumiem par nepārvadātajām kravām, valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pārdod visu, ko iespējams pārdot.
Oktobrī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicēja jaunāko demogrāfijas apskatu par Latvijas iedzīvotājiem 2026. gada sākumā. Lielu pārsteigumu nebija: iedzīvotāju skaits turpina sarukt, mirušo joprojām ir vairāk nekā jaundzimušo. Viena no nedaudzajām labajām ziņām ir paredzamā mūža ilguma pieaugums līdz 76,8 gadiem.
Lai arī gāzes krājumi šogad Inčukalna gāzes krātuvē ir mazāki nekā citus gadus, atbildīgās amatpersonas “nra.lv” dievojas, ka gāzes ziemai pietikšot, bet tā varētu būt visai padārga.
Par koalīcijas partiju sanāksmes šīs nedēļas sasniegumu pieteikta vienošanās ar likumu noteikt, lai visās degvielas uzpildes stacijās (DUS) būtu ģeneratori elektrības ražošanai un interneta sakari caur satelītiem.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa intervijā publiski paudusi, ka Latvijā būtu jāizvērtē atdeve no iepriekš īstenotās kapitāla pieauguma nodokļa likmes palielināšanas.
Notikumi ASV, Ukrainā vai Tuvajos Austrumos vispirms liek lēkāt augšup un lejup jēlnaftas cenai pasaules biržā, bet pēc kāda laika tas ietekmē ikviena pasaules iedzīvotāja labklājību un arī Latviju ietekmē diezgan pat jūtami. Latvijā sāk kļūt aizvien drēgnāk un vēsāk, taču notikumi pasaulē nav pārāk iepriecinoši.
Tas, par ko vēl pirms dažiem gadiem runājām kā par nākotni, tagad īstenojas Latvijas darba tirgū. Mākslīgais intelekts jau spēj paveikt daļu darba, kuru līdz šim darīja cilvēki, un vienā no lielākajiem starptautisko pakalpojumu centriem Rīgā būs vajadzīgi daudz mazāk darbinieku.
Kamēr Latvija turpina dāvināt starptautiskajiem finanšu spekulantiem gandrīz miljardu eiro gadā, vairākās valstīs gatavojas atņemt šiem spekulantiem viņu ieguldījumus nekustamo īpašumu mājokļu segmentā.
Vēlēšanu rezultāti vieš zināmas cerības darba devējos par to, ka valdība un Saeima beidzot spēs pieņemt izšķirošus lēmumus par darbaspēka pieejamību un stingrāk regulēs bezdarbnieka statusa normas. Vai valdībai pietiks izlēmības – tas atkarīgs no nākamā premjera izlēmības un koalīcijas sastāva.
ASV finanšu sistēmas simboli "Barclays" un "Morgan Stanley", kā arī plašākām aprindām mazāk pazīstamie "Strategic Value Partners", "Hayfin Capital Management" un "Oaktree Capital Management" apsolījušies samest līdz 350 miljoniem eiro par 12%, lai "airBaltic" varētu turpināt darbību.
Izskatās, ka degvielas cena divi eiro par litru vēl nav ciešanām gals. Jo ģeopolitiskā situācija pasaulē ir diezgan drūma, un nav arī kādu gaišu stariņu, kas varētu priecēt aci. Ja nekas uz labu nemainīsies, jau ne pārāk tālā nākotnē divi eiro šķitīs lēti, un cena sāks tuvoties nākamajai “psiholoģiskajai robežai” – trim eiro. Vai tāpēc ļaudis mazāk brauks ar auto?
Saeimas Tautsaimniecības komisijas šīsnedēļas darba kārtībā tika iekļauts jautājums par Latvijas ekonomisko attīstību 14. Saeimas laikā, un komisijas sēde ar šādu darba kārtību noslēdzās ar komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena (“Jaunā vienotība”) vārdiem: "Esam pie beigām, nav laba sajūta."
Dīzeļdegvielas cena virknē lielāko mazumtirdzniecības tīklu brīvdienās pārkāpa pāri divu eiro par litru slieksnim, un vairs tikai zemo cenu degvielas uzpildes stacijās (DUS) tā ir 1,974. Arī 95E markas benzīna cena pamazām kāpj un tuvojas divu eiro atzīmei.
Kamēr Vācijas un visas Eiropas autobūves simbols "Volkswagen" (WV) nonācis līdz jautājumiem par uzņēmuma tālāko pastāvēšanu, tikmēr Latvija iespraucas divās specializētās sauszemes transporta līdzekļu ražošanas nišās.
Atbilstoši Eiropas ekonomikā valdošajām tendencēm, gandrīz vienā laikā Latvijas nacionālā aviokompānijas “airBaltic” paziņoja par lēmumu samazināt maršrutu skaitu no 70 uz 57, bet Vācijas rūpniecības simbols “Volkswagen” (VW) noplūdināja plānus no saviem apmēram 650 tūkstošiem darbiniekiem atlaist 50–60 tūkstošus jo ātrāk, jo labāk, un vēl nākamos 50–60 tūkstošus līdz 2030. gadam.
Pavisam vienkāršiem vārdiem sakot, Igaunijas govju fermas īpašnieki nopirkuši piena pārstrādes uzņēmumu Latvijā, lai turpmāk savu pienu pārstrādātu paši.
Dabasgāzes biržas cenas pieaugums pirmdien no 65,90 eiro par megavatstundu (eiro/MWh) līdz 68,27 eiro/MWh nozīmē nevis cenas svārstīšanos, bet turpinājumu pieaugumam, kura laikā cena jau dubultojusies un kuram gals nav saskatāms.
