"Latvenergo" 24. jūlijā Jēkabpils novada Biržos atklāja 11,7 MW jaudas saules enerģijas parku, kas ir šobrīd lielākais no vairākiem uzņēmuma plānotajiem saules paneļu parkiem Latvijā, kuru kopējā jauda sasniegs 100 MW. Biržu saules parks ir piemērs elektroenerģijas ražošanas uzņēmuma sadarbībai ar vietējiem uzņēmējiem, būvniecības laikā radot jaunas darba vietas, un zemnieku, kurš saules parkā gana aitas.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, vēlēdamies ieviest skaidrību par zāļu cenām līdz ar jaunās kārtības ieviešanu, sasauca uz sarunu farmācijas nozares pārstāvjus, tomēr tāpat kā līdz šim diskusijā izskan divi pretēji viedokļi. Farmācijas nozare – lieltirgotavas un aptiekas – biedē ar zāļu nepieejamību un aptieku slēgšanu, savukārt Veselības ministrija apgalvo, ka jaunā kārtība ir pacientu interesēs un līdz jaunās kārtības spēkā stāšanās brīdim visi neskaidrie jautājumi tiks atrisināti.
Šogad pensiju piemaksas sākuši saņemt aptuveni 30 000 pensionāru, kuriem līdz šim pensiju piemaksas bija liegtas. Vidējais pensiju piemaksas apmērs ir 34 eiro, kas ir mazāk nekā vidēji tiem senioriem, kuri devās pensijā līdz 2011. gada decembrim, kad pensiju piemaksas vēl piešķīra.
Pensiju piemaksas tiem cilvēkiem, kuri darba gaitas noslēdza un devās pensijā pēc 2012. gada, valsts sāk piešķirt tikai šogad.
Par peļņu nesošo valsts uzņēmumu kotēšanu biržā; ko nozīmē “Latvenergo” “zaļā meita”; cik veiksmīga ir “Latvenergo” komercdarbība kaimiņzemēs; kā uzkrāt vēja un saules enerģiju; kādēļ mums nepieciešams savs elektropārvades kabelis ar Zviedriju, par šiem un citiem jautājumiem intervijā “Neatkarīgajai” valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns.
Pensiju likumā noteikts, ka no nākamā gada pieteikties vecuma pensijai varēs tikai tie pensionēšanās vecumu sasniegušie Latvijas iedzīvotāji, kuru darba stāžs būs vismaz 20 gadi. Nākamgad to senioru īpatsvars, kuri pensiju likuma izmaiņu dēļ nevarēs saņemt vecuma pensiju, jo viņiem nav pietiekams darba stāžs, varētu sasniegt desmit procentus ko kopējā gadā pensionējušos senioru skaita.
Pēc Krievijas ekonomikai piemērotās 14. sankciju paketes no Pasaules Bankas publiskotajiem datiem izriet, ka Krievijas iedzīvotāju oficiālie ienākumi tikai pieaug.
Latvijas Bankas organizētā saruna starp vairāku tautsaimniecības nozaru pamanāmākajiem pārstāvjiem noveda līdz paradoksālai atklāsmei, ka labāk tādas sarunas nerīkot, jo jebkura kaut cik kompetenta ekonomisko un arī sociālpolitisko problēmu iztirzāšana noved līdz secinājumiem par problēmu neatrisināmību.
Publiskajā telpā nerimst runas par gaidāmo “nodokļu celšanu”. Izskan dažādi varianti, jo ar nodokļu sistēmu īsti apmierināta nav gandrīz neviena iedzīvotāju grupa. Lai gūtu kādu lielāku skaidrību, uz sarunu aicinājām Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedru Andri Šuvajevu. Viņš ir arī Finanšu ministrijas organizētās nodokļu darba grupas loceklis un partijas “Progresīvie” līdzpriekšsēdētājs.
Paciemosimies trijos uzņēmumos, kurus apvieno produkcijas noieta maksimums ap Jāņiem un šīs produkcijas nodošana lietotājiem caur “Maxima’ veikalu tīklu.
Tā būs valdības izšķiršanās, ko darīt ar Latvijas pensiju sistēmu un konkrēti – bāzes pensijām, taču, visticamāk, jaunā sistēma varētu tikt ieviesta tikai pēc nepilniem pieciem gadiem.
Statistiķu apliecinātais Latvijas rūpniecības apjoma samazinājums aprīlī par 7,7% pievērš uzmanību rūpniecības rādītāju lejupejai mēnesi pēc mēneša un gadu pēc gada līdz pat apgalvojumam no Krievijas propagandistu repertuāra, ka Latvijā nekādas rūpniecības vispār vairs neesot.
Par banku nozari Latvijā, par valsts attieksmi un atbildību pret uzņēmējiem TV intervijā “Nra.lv sarunas” “Industra Bank” padomes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs.
Kopējā ekonomiskā konjunktūra Eiropā un pasaulē palielinājusi bezdarbnieku skaitu Latvijā par 8,9 tūkstošiem gada laikā par spīti tam, ka valstī ar aizvien mazāku oficiāli noteiktās un reāli iespējamās darbspējas vecumā esošu cilvēku skaitu paliek aizvien mazāk pretendentu uz esošajām darba vietām.
Indija un Irāna parakstījušas 10 gadu līgumu par Irānas Čabahāras ostas pārvaldību, paredzot, ka tā būs reģionālās savienojamības maiņas līdzeklis, lai konkurētu ar Ķīnas projektiem un Pakistānas ostu Gvadārā. Tas satrauc gan Amerikas Savienotās Valstis, gan pārējo pasauli, jo Indija ir uzņēmusi kursu uz sadarbību ar teroristisko valsti Irānu. Līgums nozīmē arī lielu izdevīgumu vēl vienai teroristiskai valstij – Krievijai, kura varēs izmantot Čabahāras ostu savu eksporta interešu nodrošināšanai.
“airBaltic” nesenais nodrošināto obligāciju laidiens 340 miljonu eiro apmērā raisījis asas diskusijas sabiedrībā, vai šis bija pareizais veids, kā ar atlikšanas metodi risināt Baltijas aviācijas milža problēmas. Kas būtu noticis ar uzņēmumu, ja šāds obligāciju laidiens nenotiktu? Šo un citus jautājumus “nra.lv” uzdeva finanšu tirgu ekspertam un vadības konsultantam Dainim Šēnbergam.
Viens no nosacījumiem Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā savulaik bija augstpriegumu tīklu atņemšana valsts uzņēmumam “Latvenergo”, lai tas netraucētu lētās skandināvu elektrības ieplūdināšanai Latvijā. Lētās elektrības nogādāšanai no Latvijas robežas līdz sadales tīkliem tika nodibināta valsts akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" (AST), taču salīdzinoši lētāka elektrība valstī sāk ieplūst ar divdesmit gadu novēlošanos. Par šādām pārgrozībām “Neatkarīgajai” TV ciklā “nra.lv sarunas” stāsta AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
340 miljonu eiro vērtais Latvijas aviosabiedrības “airBaltic” obligāciju laidiens ar 14,5 gadu procentu likmi sabiedrībā viesis dažādas diskusijas gan par šāda soļa nepieciešamību, gan par nacionālās aviokompānijas lomu valsts ekonomikā. “Neatkarīgā” uzklausīja kompetento personu skaidrojumus par šo darījumu.
Par šā gada pirmo ceturksni nācies atzīt ostās pārkrauto kravu daudzuma samazināšanos par 11,3% attiecībā pret 2023. gada pirmo ceturksni, bet Latvijas mazajās ostās kravu bijis par 9,8% nekā tajā paša laikā pērn. Par šo pārsteidzošo rezultātu, par mazo ostu devumu Latvijas reģioniem un mazo ostu problēmām “Neatkarīgajai” TV ciklā “nra.lv sarunas” stāsta Latvijas Mazo ostu asociācijas prezidents Jānis Megnis.
Ir plaši izplatīts uzskats, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem ir ārkārtīgi grūti piesaistīt finansējumu, jo komercbankas un nebanku finanšu iestādes negrib izsniegt kredītus. Vai tāpēc, ka bankām nav naudas?
Vēja enerģētika vilina ar iespējām apgrozīt miljardiem eiro attīstības projektos un biedē ar brīdinājumu, ka pēc dažiem gadiem Latvijā vairs nedrīkstēs uzcelt un atvērt neko bez apliecinājuma par ražošanas, pakalpojumu vai kādām citām darbībām izlietojamās enerģijas “zaļo” izcelsmi pārsvarā no vēja.
Kā iegūsim elektroenerģiju, vai elektrības cena mazināsies, kā AS “Latvenergo” gūs pelņu, samazinoties elektrības cenām, kā zaļināsies elektrības ieguve un papildināsies tās izmantošanas veidi, varam vai nevaram atgūt Daugavā noslīcināto dabas pērli Staburagu – TV ciklā "Nra.lv sarunas” intervija ar a/s ''Latvenergo" valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti.
