“Eurostat” dati par 2025. gadu rāda, ka Latvijai (% pret iekšzemes kopproduktu (IKP)) ir lielākais parāda apjoms un budžeta deficīts starp Baltijas valstīm.
Latvijas valdība, tostarp ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), aprīlī sāka virzīt priekšlikumu par solidaritātes maksājuma (virspeļņas nodokļa) ieviešanu degvielas mazumtirgotājiem. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija asi iebilst, jo tas degvielas tirgotāju ieskatā ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, kā arī “iezīmējas zināmi riski atbilstībai Satversmei”.
Latvijā 2026. gada sējas sezona tuvojas noslēgumam – pēc biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietnieces Mairas Dzelzkalējas-Burmistres aplēsēm apsēti jau aptuveni 90% lauku. Tomēr šī nav parasta sējas sezona. Nozari vienlaikus ietekmē 2025. gada slapjā rudens sekas, pavasara sausums, augstās ražošanas izmaksas un ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos, tostarp Hormuza šauruma krīzes ietekme uz energoresursu un minerālmēslu cenām.
Neapskaužamā situācijā nonākusi Satiksmes ministrija un ministrs Atis Švinka, pie kura Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija vērusies ar prasību par steidzamu tikšanos, bet biedrība “Latvijas ceļu būvētājs” (LCB) ar paziņojumu, ka “ceļu un tiltu būvniecības sezona un plānoto darbu izpilde šogad ir apdraudēta".
NATO dalībvalstīm Somijai un Igaunijai jāspēj nodalīt Somu līcis kā piefrontes zona Krievijas karā ar Ukrainu no pārējās Baltijas jūras, lai Rīga varētu pārdot drošību un omulību kruīzu reisu pasažieriem.
Aviācijas nozare visā pasaulē jau līdz ASV un Izraēlas uzbrukumam Irānai izjuta problēmas ar pilotu, mehāniķu un dispečeru trūkumu, ar jaunu lidaparātu piegādes ķēdes kavējumiem un augstām degvielas izmaksām. Tagad ķibeles nozarē pirms Hormuza šauruma blokādes šķiet kā nieki.
Milzu tempā norit "ASNS Ingredient" jaunās zirņu proteīna rūpnīcas būvniecība. Daļa ražošanas iekārtu jau savestas jaunuzbūvētajos rūpnīcas korpusos. Šajās dienās sāksies iekārtu uzstādīšana un tad pirmie izmēģinājumi produkta ražošanā.
Ja Latvijas iedzīvotāji grib dzīvot tikpat labi kā Rietumeiropā, tad darba produktivitāte jādubulto no tagadējiem 52,4% no Eiropas Savienības vidējā rādītāja līdz šim vidējam rādītājam un tālāk līdz rekordiem, kādus spēj uzstādīt strādājošie ES bagātākajās valstīs.
Gatavojoties karam, Eiropa kārtējo reizi maina savus banku uzraudzības noteikumus. Pašlaik tiek veidota jauna ES mēroga noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestāde AMLA. Sākot ar 2027. gadu, tā, izmantojot jaunus kritērijus, sāks ieviest darījumu kontroli visās Eiropas valstīs.
Kolīdz valsts iestādei izdodas savu darbu organizēt tā, lai būtu tuvāk uzņēmējam, uzņēmējs to atdara ar labu, ātrāk attīstot jaunus biznesa projektus, vairāk nopelnot un valstij nomaksājot lielākus nodokļus. Ekonomikas ministrijas pārstāvniecības Jelgavā gada darbs sevi pilnībā attaisnojis - secina ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Lai cik daudz degvielas aprij ceļu būvei nepieciešamā tehnika, vēl jo būtiskāku - gan finansiālu, gan simbolisku – triecienu ceļu būves nozarei nodara naftas produkta bitumena sadārdzināšanās.
Patīk tas kādam vai nē, bet jautājums par otrā pensiju līmeņa likteni, kā tagad mēdz teikt, ir nonācis uz galda. Par to ir uzsāktas aktīvas diskusijas. Ko ar šo uzkrāto kapitālu darīt? Turpināt audzēt un ļaut bankām ar to operēt un pelnīt vai arī ļaut cilvēkiem šo naudu izņemt un pašiem izlemt, ko ar to darīt? Jautājums nav vienkāršs, jo skatāms vairākās plaknēs: gan politiskā, gan ekonomiskā, gan sociālā, gan psiholoģiskā un pat tīri sadzīviskā.
Ekonomisti un pārtikas nozares ražotāji un tirgotāji atbild uz jautājumiem, kā kopš šā gada 28. februāra notiekošais karš Tuvo Austrumu naftas un gāzes laukos ietekmēs cenas Latvijā.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdi tās priekšsēdētājs Uģis Mitrevics sāka ar jautājumu: “Vai personas, kas šogad sāk darba gaitas un 2070. gadā varēs prasīt pensijas, var paļauties uz pirmā līmeņa pensijām?”
Latvijas pusizjukusī, bet lemt tiesīgā valdošā koalīcija meklē katrai koalīcijas partijai izdevīgākos nosacījumus un formulējumus kārtējai naudas piešķiršanai nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” vismaz tāpēc, lai atbīdītu uz vēlāku laiku skandālu un daudzas citas nepatikšanas, kad no valsts tiks prasīta atbildība par valsts uzņēmuma sataisītajiem parādiem.
“Ja būsim negausīgi, tad procentu likmēm būs jāstartē vairāk,” Saeimas Budžeta komisijas deputātus un vēl plašāku auditoriju brīdināja Latvijas Bankas prezidents un par banku refinansēšanas likmi lemjošās Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
2026. gada vasarā aviobiļešu cenas Baltijā uz vieniem un tiem pašiem galamērķiem var atšķirties nevis par dažiem eiro, bet reizēm pat divas vai trīs reizes. Šī starpība bieži tiek skaidrota ar akcijām, sezonu vai konkrētiem datumiem, taču patiesībā iemesls ir dziļāks – tas slēpjas pašā tirgus struktūrā.
Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Latvijas Bankas (LB) vadītāji – LB prezidents Mārtiņš Kazāks un LB prezidenta vietniece Santa Purgaile – sniedz informāciju par LB darbību un plāniem 2026. gadā. Deputāti tiks iepazīstināti ar Latvijas ekonomiskās situācijas makroekonomisko analīzi un tās attīstības prognozēm.
Saeimas deputāti 21. janvārī teica “fui” Veselības ministrijas nodomiem slēgt laukos atlikušās slimnīcas, bet 18. martā jau izskatījās samierinājušies ar šādu neizbēgamību.
ASV un Izraēlas sāktais karš pret Irānu atspoguļojas akciju cenu kritumā, kas samazina pensiju fondos un vispār vērtspapīros izteikto uzkrājumu vērtību; tas pats karš iznīcina arī naudas vērtību atbilstoši tam, kā naftas un dabas gāzes cenas ceļas pašas un ceļ visas pārējās cenas.
Latvijas Bankas (LB) organizētajā finanšu sektora attīstības forumā “FinNext 2026” izskanēja tik nopietni brīdinājumi par kreditēšanas ierobežojumiem saimnieciskajai darbībai, kas rada CO2 emisiju, ka foruma sākumā dzirdētās gaviles par banku darbības ierobežojumu atcelšanu un kreditēšanas pieaugumu pēc noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādes “Moneyval” labvēlīga ziņojuma par Latviju izrādījās nevietā un nelaikā.
