Ik dienu sabiedrībai tiek stāstīts, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare Latvijā aug strauji, sen vairs nav tādas platas digitālās plaisas (“digital gap”), kāda pirms 20 gadiem bija starp “vecajām” un “jaunajām” Eiropas Savienības valstīm ap gadsimtu miju, visās jomās jaunās tehnoloģijas tiek daudz izmantotas, tur strādā gudri un augsti izglītoti cilvēki. Tomēr statistikas dati ir nepielūdzami. Tie rāda, ka Latvijas IKT atpaliek no Igaunijas, bet vēl trakāk no Lietuvas, kura pēdējo četru gadu laikā ir veikusi fantastisku uzrāvienu. Kāpēc tas tā? Kas Latvijā varbūt tiek darīts nepareizi?
Saskaņā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) datiem par 2023. gadu, Latvijā IKT nozarē strādā septiņi tūkstoši uzņēmumu, 43,5 tūkstoši nodarbināto. Nozarei ir 5,2 miljardi eiro apgrozījums. Tās svars tautsaimniecībā ir 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Nozares peļņa bija 598 miljoni eiro. IKT starp visām nozarēm ir pirmajā trijniekā kā eksportētāja.
“Eurostat” rāda, ka proporcionāli pret iedzīvotāju skaitu ITK nozarē nodarbināto ir vairāk nekā daudzās citās ES valstīs, skaitlis ir vienāds ar Spāniju, bet mazāks nekā ES vidēji un mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā.
“Eurostat” datos redzams mazāks IKT nodarbināto skaits Latvijā, nekā sarēķinājusi LIKTA - 39 tūkstoši. Tas gan var būtu skaidrojams ar atšķirībām datu vākšanas metodikā - LIKTA, iespējams, pieskaitījusi arī plašsaziņas līdzekļu un grāmatu izdevniecību datorspeciālistus vai vēl kaut ko.
Bet skatīsimies uz “Eurostat” salīdzinošajiem aktuālajiem 2024. gada skaitļiem par Baltijas valstīm! Latvijā IKT nozarē pašlaik strādā 39 tūkstoši darbinieku, Igaunijā - 42 tūkstoši, Lietuvā - 72 (!) tūkstoši. Attiecīgi arī nozares bruto vērtība Lietuvā ir 965 miljoni eiro, Igaunijā - 743 miljoni eiro, bet Latvijā - 637 miljoni eiro. Tas, protams, atstāj iespaidu uz pievienoto vērtību un ietekmē tautsaimniecības attīstību kopumā.
Līdz 2019. gada sākumam Latvijā un Lietuvā bija gandrīz vienāds IKT darbinieku skaits, bet Igaunijā bija mazāks. Taču pēdējos piecos gados Lietuva to ir dubultojusi, bet Igaunija Latviju ir apsteigusi.
Atminamies 2020. gada kovidšausmas, kas uz dažādām nozarēm atstāja atšķirīgu iespaidu - vissmagāk smagi cieta izmitināšana, kurai bija 35% zaudējumu, bet IKT turpināja strādāt ar peļņu, kas loģiski - cilvēki strādāja attālināti, un IKT bija aizņemtas darba rokas, viņus apkalpojot. Taču pēckovida laikā nozares peļņa te krita, te kāpa un šā gada laikā ir atkal parādījusi kritumu zem 10%.
Te, protams, ir runa par tādu kā “vidējo temperatūru slimniekiem palātā”, jo nozarē nemitīgi notiek pārmaiņas, uzņēmumi pazūd un rodas jauni, speciālisti dzīvo Latvijā, bet strādā ārzemju firmām un otrādi - dzīvo ārzemēs, bet strādā Latvijas uzņēmumiem. Tomēr kopējā tendence nav iepriecinoša. No IKT nozares varētu gaidīt un prasīt vairāk.
Nav gan arī tā, ka nekas netiktu darīts. Augstskolas apmāca augsta līmeņa speciālistus, strādā zinātnē, ķeroties pie visizaicinošākajām tēmām - tādām kā mākslīgais intelekts un tā izmantošana valsts pārvaldē un uzņēmējdarbībā.
Pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, ekonomikas ministra Viktora Valaiņa un Latvijas uzņēmēju vizītes ASV Latvija un globālais gigants "Microsoft" parakstīja saprašanās memorandu, kurā iekļauta arī sadarbība mākslīgā intelekta ekselences centra izveidē Rīgā.
Parakstītais memorands var palīdzēt Latvijai attīstīt ekonomiku un kļūt par nozīmīgu spēlētāju digitālajā sektorā. Mākslīgā intelekta risinājumi var uzlabot valsts sektora pakalpojumu kvalitāti un padarīt lēmumu pieņemšanu ātrāku.
Cerams, tas pozitīvi ietekmēs arī IKT nozari. Tāpat pasaules megafirmu “Microsoft” un “Meta” klātbūtnei Latvijā vajadzētu veicināt vietējo IKT uzņēmumu sadarbību ar tām un abpusēju labumu.
Taču pagaidām ir tā, kā ir - Lietuva un Igaunija ir priekšā, un ne tikai darbinieku skaita ziņā, bet daudzos jauno tehnoloģiju izmantošanas virzienos, piemēram, e-parakstu Lietuvā un Igaunijā izmanto daudz vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā. Igaunijas kopējais digitālās attīstības rādītājs ir gandrīz par 40% augstāks nekā Viduseiropas un Austrumeiropas vidējais rādītājs.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis Lietuvas uzrāvienu skaidro tā: “Daudz IKT nozares speciālistu pēdējos gados ir pārcēlušies no Baltkrievijas uz Lietuvu, un tas ir acīmredzot devis pozitīvu grūdienu nozares attīstībai. Bet, ja paskatāmies skaitļus, kas raksturo pievienoto vērtību, Lietuvas IKT speciālisti salīdzinoši ir lētāki un viņi veic vienkāršākas darbības.”
Lietuvā ir Zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju aģentūra, kuras darbu loks ir tuvs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIIA). Lietuvas galvaspilsētā Viļņā ir Tūrisma aģentūra, kas nodarbojas tikai ar tūrismu, toties Rīgā 2021. gadā ir izveidota institūcija, kas strādā plašāk - Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūra, kas veicina ne tikai tūrismu, bet nodarbojas arī ar investoru piesaisti. Varbūt te ir kas tāds, ar ko Rīga nākotnē var censties “iekabināt” Viļņai?
Rīgas Tūrisma un investīciju aģentūras projektu vadītāja Eva Madjāne “nra.lv” pastāstīja, ka aģentūra ir vieta, kur var vērsties ne tikai tūristi, bet arī potenciālie investori, un IKT ir šīs aģentūras prioritārs virziens, ar šo nozari ir saistīta virkne tās projektu.
Latvijas Universitātes profesors Jānis Bičevskis: “Latvijā ITK sistēmu attīstība ir ministriju ziņā, bet tur īstu profesionāļu nav. Latvijā ir nepieciešams ITK sistēmu “galvenais konstruktors”, jo procesi notiek nekoordinēti, ITK sistēmu izstrādē tiek izmantotas kļūdainas metodes, pie to izstrādes netiek pielaisti gudrākie prāti. Ir tipiskais valsts pasūtījumu modelis, kas ir pelnīšanas pasākums - kaut ko uzprogrammē, nodod, bet, kas notiek tālāk, nevar pateikt - produkts ir nodots, nauda ir saņemta, un par pārējo var aizmirst. Šis produkts tad kļūst slikti lietojams, nemoderns. Spilgtākais sliktais piemērs ir bijis medicīnā e-veselības sistēma.
Situācija ir bēdīga. Pirms 20 gadiem Latvijas IKT nozare bija tālu priekšā Lietuvai un Igaunijai, bet laika gaitā šīs pozīcijas ir zaudētas. Ir arī pozitīvi piemēri - CSDD sistēma, kas tiek aizvien uzlabota, taču tie ir izņēmuma gadījumi."
