Veselība

12.jun
Veselības ministrija plāno atteikties no proporcionālā uzcenojuma medikamentiem un noteikt fiksētu piemērojamo uzcenojumu lieltirgotavām. Savukārt aptiekām uzcenojums veidosies no divām daļām – uzcenojuma par medikamentu iepakojumu un maksas recepti.
8.jun
Diabēta izplatība Eiropā un Latvijā pieaug, turklāt ar diabētu saslimst arvien jaunāki cilvēki, taču diemžēl nepieciešamās uzmanības diabēta profilaksei un ārstēšanai nav, secinājusi Latvijas Diabēta federācija. Diabēta pacienti jau vairākkārt aicinājuši valdību un parlamentu nodrošināt adekvātu veselības aprūpi diabēta pacientiem.
6.jun
Pagājušajā gadā atsaucība krūts vēža skrīningam kritusies, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, savukārt zarnu vēža pārbaudes iedzīvotāji veikuši vairāk. Izvērtējot skrīninga rezultātus, jāsecina, ka valsts pagaidām nespēj atteikties no papīra uzaicinājumu sūtīšanas, jo aicināt iedzīvotājus, izmantojot tālruni, īsziņas un e-pastus liedz datu aizsardzība.
28.mai
Veselības ministrija novēlējusi saules mūžu un pieaugošu finansējumu smagos grēkos pieķertajai bērnu psihoneiroloģiskā slimnīcā “Ainaži".
22.mai
Latvijai jāveido nacionālais diabēta profilakses plāns, jo diabēta un to izraisīto komplikāciju izmaksas sasniegs astronomiskus apmērus.
13.mai
Latvijas pacientu pacietība praktiski ir izsīkusi – ne tikai onkoloģijas un reto slimību pacientu biedrības pieprasa valdību un parlamentu izpildīt apsolīto un nodrošināt nepieciešamos medikamentus, bet arī cistiskās fibrozes pacientu – bērnu – vecāki spiesti protestēt pie parlamenta.
9.mai
Pēdējā laikā publiski izskanējuši brīdinājumi, ka Latvijas ārsti pamet valsti lielāka atalgojuma meklējumos. Bažas par jauno ārstu iespējamo vēlmi doties strādāt uz ārzemēm ir bijušas jau gadiem. Pamatojums šādai vēlmei: vai būs iespējams izdzīvot Latvijā ar tādu algu, kāda tiek piedāvāta? Katru gadu aptuveni 20% (pērn bija mazāk) jauno ārstu gatavi doties uz ārzemēm, par galveno iemeslu minot zemo algu. “Nemānīsim sevi,” smaidot teic ārsts, politiķis, sabiedriskais un sporta darbinieks Pēteris Apinis, “normāli ārsti saņem daudz.”
8.mai
Sirds mazspēja ir nopietna diagnoze, kas prasa komplicētu ārstēšanu, un to ir svarīgi diagnosticēt pēc iespējas ātrāk, tomēr diezgan bieži pacientiem, kuriem ir sirds mazspēja, ir arī citas blakusslimības, kuras arī svarīgi laikus pamanīt, norāda Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja, kardioloģe Ginta Kamzola.
7.mai
Arī šogad kompensējamo zāļu budžetā ir prognozējams finansējuma deficīts, ko Veselības ministrija plānojusi dzēst ar naudas pārdali. Šāda situācija veidojas katru gadu, jo gada sākumā piešķirtais finansējums kompensējamām zālēm pēdējos gados nekad nav bijis atbilstošs reālajām pacientu vajadzībām.
3.mai
Lēmums šogad kompensējamo medikamentu sarakstā neiekļaut medikamentus jaunu reto slimību diagnožu ārstēšanai, nozīmē, ka daudziem pacientiem tiks atņemta vienīgā iespēja uzsākt valsts apmaksātu ārstēšanos, Neatkarīgajai norāda Reto slimību alianses pārstāve Ieva Plūme.
30.apr
Veselības ministrija atzīst, ka visi onkoplānā paredzētie uzdevumi nav izpildīti, īpaši tas attiecas uz divām jomām – vēža ārstēšana ar inovatīviem medikamentiem un vēža saslimstības skrīnings.
29.apr
Saslimstot ar vēzi, vairāk nekā puse pacientu Latvijā neatrod sev nepieciešamo informāciju par savu diagnozi vispār vai arī tā ir pārāk grūti saprotama, norāda onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” valdes priekšsēdētāja Olga Valciņa. Organizācija izveidojusi jaunu informācijas platformu “Pacientu akadēmija”, lai aizpildītu robu pacientu informēšanā par onkoloģiskajām slimībām.
24.apr
Vairākas Eiropas valstis pēdējo mēnešu laikā ir ziņojušas par garā klepus slimības gadījumu skaita pieaugumu – visvairāk slimo bērni un pusaudži, turklāt ir reģistrēti arī nāves gadījumi.
20.apr
Miastēnija ir viena no retajām slimībām, kas nav izārstējama un ar kuru tās pacientiem jāsadzīvo visu mūžu. Līdz šim Latvijā miastēnijas medikamentus valsts apmaksāja tikai daļēji – 75 procentu apmērā, un pacienti bija spiesti uzsākt parakstu vākšanu.
15.apr
Lai jaunas un inovatīvas zāles ātrāk būtu pieejamas pacientiem, no nākamā gada jaunajām zālēm onkoloģisko slimību ārstēšanai tiks veikts Eiropā vienots klīniskais novērtējums, un Zāļu valsts aģentūra sola, ka tas ļaus ātrāk pieņemt lēmumus par efektīvu zāļu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstos.
11.apr
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz alkohola tirdzniecību atļaut no pirmdienas līdz sestdienai 10.00–20.00, bet svētdienās – no 10.00 līdz 18.00. Šie grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā, un tur noteikti savu balsi cels grozījumu pretinieki.
10.apr
Veselības nozares finansējuma iezīmēšana, daļēja obligātā veselības apdrošināšana, nacionālais veselības apdrošināšanas modelis – šādi veselības aprūpes finansēšanas modeļi apspriesti Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē.
8.apr
Valsts iet pret iedzīvotāju izteikto vēlmi nodrošināt migrēnas pacientiem kompensējamos medikamentus. No vienas puses, valdība ar labu žestu parāda, ka zāles tiks apmaksātas, un formāli jau gandrīz pusgadu “skaitās”, ka migrēnas pacientiem medikamenti tiek kompensēti. Taču faktiski neviens migrēnas pacients kompensējamas zāles vēl nav redzējis, sarunā ar “Neatkarīgo” uzsver Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības valdes priekšsēdētāja Karīna Zaņģe.
5.apr
Pirms Covid-19 pandēmijas un tās laikā Latvijas iedzīvotāji aktīvi ziņoja par medikamentu blakusparādībām, bet tagad ziņojumu skaits būtiski samazinājies, norāda Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks farmācijas jautājumos Sergejs Akuličs.
3.apr
Vairāk nekā trīsdesmit diagnozēm no kompensējamo zāļu saraksta jau pēc dažiem mēnešiem būs paaugstināts kompensācijas apmērs. Medikamentiem, kuriem noteikts 50 procentu kompensācijas apmērs, to paaugstinās līdz 75 procentiem, “Neatkarīgā” noskaidroja Veselības ministrijā.
2.apr
Veselības ministrija ieplānojusi reformēt Nacionālo veselības dienestu, sadalot tā pārziņā esošās funkcijas – veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanu un digitālos jautājumus, apstiprina veselības ministrs Hosams Abu Meri.
24.mar
Tā kā Latvijā pēc Covid-19 pandēmijas nereti veidojas medikamentu trūkums un pagājušajā gadā šādu gadījumu skaits jau pārsniedza vairākus simtus, tagad Latvijā varēs ievest citam tirgum paredzētas zāles bez īpašas saskaņošanas.