Vēža savlaicīgas atklāšanas programma Latvijā darbojas jau vairākus gadus, taču joprojām liela daļa iedzīvotāju nezina, vai un kādas pārbaudes apmaksā valsts. Lai arī kopumā iedzīvotāju atsaucība šīm pārbaudēm aug, aptuveni piektajai daļai iedzīvotāju ir visnotaļ miglains priekšstats, kas ir vēža skrīnings.
Kompensējamie medikamenti daudziem reto slimību pacientiem ir vienīgā iespēja dzīvot, taču pašlaik terapija ir apdraudēta jau esošiem pacientiem, kā arī tiek liegta jauniem pacientiem. Pēc Reto slimību alianses aplēsēm, pašlaik finansējuma iztrūkums reto slimību ārstēšanas programmā sasniedz jau 20,7 miljonus eiro.
Latvijā potenciāli bīstamā situācijā pašlaik varētu būt vairāki simti bērnu un aptuveni puse pieaugušo iedzīvotāju, kuri nav vakcinēti pret bīstamo slimību – difteriju. Pagājušajā gadā vairāk nekā piecsimt bērnu divu mēnešu vecumā nesaņēma vakcīnu pret difteriju, bet to laikus nesaņēma pusotrs tūkstotis bērnu.
Politiskā uzstādījuma – drošība – ietvaros no nākamā gada neatliekamu problēmu risināšanā diabēta pacientiem būs iespējams apmaksāt jaunu, insulīna sūkņa terapiju tikai 50 pacientiem. Ierobežotais finansējums prioritāru veselības pakalpojumu un medikamentu apmaksā spiež Veselības ministriju skaitīt katru eirocentu, lai gan aprēķinātās akūtās vajadzības kompensācijas medikamentu sistēmā ir vismaz 150 miljoni eiro.
Katram iedzīvotājam tagad ir iespēja iepazīties ar saņemto valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu izmaksām, un, ja pacients konstatē neatbilstību faktiskajai situācijai, piemēram, viņam ir uzrādīts pakalpojums, kas nav saņemts, tad ir iespēja pret to protestēt vai vismaz noskaidrot sākotnējo informāciju.
Lai arī kā viena no valsts prioritātēm arī nākamā gada budžeta jautājumos ir noteikta drošība un gatavība krīzes situācijām, Veselības ministrijas izdevumu cirpšanas pasākumi neies garām arī vienam no svarīgākajiem drošības dienestiem veselības aprūpes jomā – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.
Stacionāro pakalpojumu pārstrādes pirmajā pusgadā bijušas tikai četru procentu apmērā, tāpēc papildu finansējums slimnīcām gada nogalē netiks piešķirts, norāda Nacionālajā veselības dienestā.
Lai arī Veselības ministrija piedāvā uz pusi palielināt individuālo kompensāciju par zālēm onkoloģijas pacientiem, tas inovatīvo un dārgo medikamentu pieejamībā tikai nedaudz uzlabos situāciju.
“Pašsajūta ir OK. Neesmu no mirējiem, vismaz pagaidām ne,” teic Evija Unāma, Latvijas Radio producente, labdarības maratona “Dod pieci” satura redaktore un vēstnese. Evija ar vēzi saslima divas reizes – 2011. un 2017. gadā, bet tika ar to galā. Nu nelaime ir atnākusi trešo reizi. Evijas sasirgšana atklāj arī bezcerīgo kaiti valstiskā līmenī, jo viņa nav vienīgā, kura cieš no šīs nelaimes.
Valsts kompensēto laboratorisko izmeklējumu sarakstā iekļauts nozīmīgs izmeklējums savlaicīgai sirds mazspējas diagnosticēšanai un uzraudzībai, “Neatkarīgā” noskaidroja biedrībā “ParSirdi.lv”. Diemžēl daudzi pacienti par šo iespēju vēl nezina, bet kardiologi par to cīnījušies gadiem.
Stradiņa slimnīcas Zinātniskais institūts uzsācis divus apjomīgus un veselības aprūpes jomā svarīgus pētījumus. Sadarbībā ar Veselības inspekciju tiks izvērtēta slimnīcās sniegtās veselības aprūpes kvalitāte sirds un asinsvadu un onkoloģisko slimību ārstēšanā, savukārt kopā ar Rīgas Dzemdību namu plānots izveidot instrumentu pēcdzemdību riska faktoru noskaidrošanā.
Lai arī lielākā daļa valsts sociālās aprūpes centru iemītnieku par uzturēšanos un aprūpi nemaksā, aprūpes centri nereti sniedz maksas pakalpojumus. Pamatojoties uz inflāciju, Labklājības ministrija rosina palielināt maksas pakalpojumu tarifus.
Zāļu dārdzības jautājumā pēkšņi īpaši aktivizējusies Konkurences padome. Veselības ministrijai ne tikai ir jāseko līdzi situācijai, kā mainās zāļu cenas jaunās reformas ietvaros, bet arī jāturpina darbs pie tālākām reformām farmācijas nozarē, kas vērstas uz zāļu pieejamības paplašināšanu, paziņojis Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.
Kamēr veselības ministrs Hosams Abu Meri cīnās ar farmācijas lobiju par zāļu cenu samazināšanu, tikmēr Konkurences padome (KP) ar saviem lēmumiem dara visu iespējamo, lai ministrs ciestu fiasko. KP savā lēmumā atspoguļojusi, cik vienkārši šīs iestādes ieskatā risināmi draudi konkurencei – pietiek ar to, ja ietekmīga aptieku ķēdes uzņēmuma SIA “Latvijas aptieka” (LA) pārvaldnieka amatā ir farmācijas biznesa celmlauzis Guntis Belēvičs.
Pēc vairāku stundu diskusijām valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas sagatavoto zāļu cenu veidošanos reformu. Veselības ministrs Hosams Abu Meri to nosauca par vēsturisku lēmumu, jo šī kārtība nebija mainīta turpat 20 gadus.
Valdība nolēma ļaut Veselības ministrijai sākt ēku atsavināšanas procesu Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra teritorijā. Ēkas, ko Veselības ministrija un slimnīca vēlas pārņemt savā īpašumā, pašlaik pieder uzņēmumam (SIA) “Rīgas psihoneiroloģisko slimnieku rehabilitācija” un atrodas psihiatriskās slimnīcas teritorijas vidū.
Veselības ministrija neplāno atteikties no iecerētās zāļu cenu reformas, un veselības ministram Hosamam Abu Meri pašlaik acīmredzot ir valdības atbalsts šo pārmaiņu realizēšanā, jo pēc tikšanās ar farmācijas nozares pārstāvjiem Veselības ministrija ziņo, ka “notikusi tikšanās un iebildumi pārrunāti”. Savukārt reformas kritiķi norāda, ka “nozare ar ministriju nevienojas par zāļu cenu reformas apturēšanu”, kas nozīmējot aptieku skaita un zāļu pieejamības samazināšanos.
Latvijas vēža skrīninga programmu efektivitāte uz Eiropas valstu fona ir kritiska. Daudzu citu Eiropas valstu iedzīvotāji no vēža skrīninga iegūst būtiski lielāku ieguvumu, nekā tas ir Latvijā, secināts Veselības ministrijas ziņojumā valdībai.
Farmācijas nozare spiež valsti palielināt izdevumus kompensējamiem medikamentiem un tad nu gan notikšot lielais brīnums – zāles aptiekās kļūšot lētākas. Ne nieka! Lētākas tās būs tad, kad zāļu tirdzniecībā atgriezīsies Eiropas Savienības standartiem atbilstoša konkurence. Šobrīd tirgu faktiski kontrolē monopols. Tikmēr Konkurences padomei, izskatās, uz to nospļauties. Pa to laiku politiķi izspēlē teātri izvēršot intensīvas zāļu cenu mazināšanas sarunas ar nozari.
Cita pēc citas no dažādām farmaceitus pārstāvošām organizācijām birst neapmierinātības pilnas vēstules: aptiekāri nav apmierināti ne tikai ar jauno Veselības ministrijas izplānoto zāļu uzcenojumu sistēmu, bet arī ar valsts iestādes komunikāciju un nespēju ieviest pārmaiņas.
Sabiedrības apspriešanai ir nodots jauns zāļu uzcenojuma modelis, līdz ar kura ieviešanu Veselības ministrija iecerējusi samazināt recepšu zāļu cenas par aptuveni divdesmit procentiem. Tas ir visai ambiciozs plāns. Intervijā “Neatkarīgajai” veselības ministrs Hosams Abu Meri skaidro, kā viņš to iecerējis sasniegt. “Mēs ejam visās frontēs,” kopumā par visiem iesāktajiem darbiem veselības nozarē saka ministrs.
Latvijā jau daudzus gadu desmitus nav reģistrēts neviens poliomielīta gadījums – tā ir smaga akūta infekcijas slimība, ko izraisa poliovīruss. Tas sagrauj nervu šūnas, kas aktivizē muskuļus, tādējādi var iestāties smaga neatgriezeniska paralīze vai pat nāve.
