Veselība

25.jūl
Lai arī lielākā daļa valsts sociālās aprūpes centru iemītnieku par uzturēšanos un aprūpi nemaksā, aprūpes centri nereti sniedz maksas pakalpojumus. Pamatojoties uz inflāciju, Labklājības ministrija rosina palielināt maksas pakalpojumu tarifus.
18.jūl
Zāļu dārdzības jautājumā pēkšņi īpaši aktivizējusies Konkurences padome. Veselības ministrijai ne tikai ir jāseko līdzi situācijai, kā mainās zāļu cenas jaunās reformas ietvaros, bet arī jāturpina darbs pie tālākām reformām farmācijas nozarē, kas vērstas uz zāļu pieejamības paplašināšanu, paziņojis Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.
17.jūl
Kamēr veselības ministrs Hosams Abu Meri cīnās ar farmācijas lobiju par zāļu cenu samazināšanu, tikmēr Konkurences padome (KP) ar saviem lēmumiem dara visu iespējamo, lai ministrs ciestu fiasko. KP savā lēmumā atspoguļojusi, cik vienkārši šīs iestādes ieskatā risināmi draudi konkurencei – pietiek ar to, ja ietekmīga aptieku ķēdes uzņēmuma SIA “Latvijas aptieka” (LA) pārvaldnieka amatā ir farmācijas biznesa celmlauzis Guntis Belēvičs.
16.jūl
Pēc vairāku stundu diskusijām valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas sagatavoto zāļu cenu veidošanos reformu. Veselības ministrs Hosams Abu Meri to nosauca par vēsturisku lēmumu, jo šī kārtība nebija mainīta turpat 20 gadus.
16.jūl
Valdība nolēma ļaut Veselības ministrijai sākt ēku atsavināšanas procesu Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra teritorijā. Ēkas, ko Veselības ministrija un slimnīca vēlas pārņemt savā īpašumā, pašlaik pieder uzņēmumam (SIA) “Rīgas psihoneiroloģisko slimnieku rehabilitācija” un atrodas psihiatriskās slimnīcas teritorijas vidū.
16.jūl
Veselības ministrija neplāno atteikties no iecerētās zāļu cenu reformas, un veselības ministram Hosamam Abu Meri pašlaik acīmredzot ir valdības atbalsts šo pārmaiņu realizēšanā, jo pēc tikšanās ar farmācijas nozares pārstāvjiem Veselības ministrija ziņo, ka “notikusi tikšanās un iebildumi pārrunāti”. Savukārt reformas kritiķi norāda, ka “nozare ar ministriju nevienojas par zāļu cenu reformas apturēšanu”, kas nozīmējot aptieku skaita un zāļu pieejamības samazināšanos.
11.jūl
Latvijas vēža skrīninga programmu efektivitāte uz Eiropas valstu fona ir kritiska. Daudzu citu Eiropas valstu iedzīvotāji no vēža skrīninga iegūst būtiski lielāku ieguvumu, nekā tas ir Latvijā, secināts Veselības ministrijas ziņojumā valdībai.
10.jūl
Farmācijas nozare spiež valsti palielināt izdevumus kompensējamiem medikamentiem un tad nu gan notikšot lielais brīnums – zāles aptiekās kļūšot lētākas. Ne nieka! Lētākas tās būs tad, kad zāļu tirdzniecībā atgriezīsies Eiropas Savienības standartiem atbilstoša konkurence. Šobrīd tirgu faktiski kontrolē monopols. Tikmēr Konkurences padomei, izskatās, uz to nospļauties. Pa to laiku politiķi izspēlē teātri izvēršot intensīvas zāļu cenu mazināšanas sarunas ar nozari.
9.jūl
Cita pēc citas no dažādām farmaceitus pārstāvošām organizācijām birst neapmierinātības pilnas vēstules: aptiekāri nav apmierināti ne tikai ar jauno Veselības ministrijas izplānoto zāļu uzcenojumu sistēmu, bet arī ar valsts iestādes komunikāciju un nespēju ieviest pārmaiņas.
1.jūl
Sabiedrības apspriešanai ir nodots jauns zāļu uzcenojuma modelis, līdz ar kura ieviešanu Veselības ministrija iecerējusi samazināt recepšu zāļu cenas par aptuveni divdesmit procentiem. Tas ir visai ambiciozs plāns. Intervijā “Neatkarīgajai” veselības ministrs Hosams Abu Meri skaidro, kā viņš to iecerējis sasniegt. “Mēs ejam visās frontēs,” kopumā par visiem iesāktajiem darbiem veselības nozarē saka ministrs.
28.jun
Latvijā jau daudzus gadu desmitus nav reģistrēts neviens poliomielīta gadījums – tā ir smaga akūta infekcijas slimība, ko izraisa poliovīruss. Tas sagrauj nervu šūnas, kas aktivizē muskuļus, tādējādi var iestāties smaga neatgriezeniska paralīze vai pat nāve.
26.jun
Trešdaļai Latvijas iedzīvotāju piemīt kāds netikums, kas traucē veselīgam dzīvesveidam. Visbiežāk cilvēki norādījuši uz neizgulēšanos, smēķēšanu un neveselīgu ēšanu.
25.jun
Veselības nozares prioritātes nākamajam gadam ir apzinātas, taču, visticamāk, tās tiks salāgotas ar valdības prioritātēm drošības jautājumos, intervijā “Neatkarīgajai” uzsvēra veselības ministrs Hosams Abu Meri. Veselība ir būtisks valsts drošības jautājums, kam ir jāatvēl arī noteikts budžeta finansējums.
21.jun
Lielai daļai meiteņu trūkst informācijas par reproduktīvās veselības jautājumiem, kas atkārtoti akcentē jautājumu par veselības mācības nepieciešamību skolās, secina bezmaksas higiēnas preču Latvijas skolniecēm pilotprojekta organizētāji.
12.jun
Veselības ministrija plāno atteikties no proporcionālā uzcenojuma medikamentiem un noteikt fiksētu piemērojamo uzcenojumu lieltirgotavām. Savukārt aptiekām uzcenojums veidosies no divām daļām – uzcenojuma par medikamentu iepakojumu un maksas recepti.
8.jun
Diabēta izplatība Eiropā un Latvijā pieaug, turklāt ar diabētu saslimst arvien jaunāki cilvēki, taču diemžēl nepieciešamās uzmanības diabēta profilaksei un ārstēšanai nav, secinājusi Latvijas Diabēta federācija. Diabēta pacienti jau vairākkārt aicinājuši valdību un parlamentu nodrošināt adekvātu veselības aprūpi diabēta pacientiem.
6.jun
Pagājušajā gadā atsaucība krūts vēža skrīningam kritusies, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, savukārt zarnu vēža pārbaudes iedzīvotāji veikuši vairāk. Izvērtējot skrīninga rezultātus, jāsecina, ka valsts pagaidām nespēj atteikties no papīra uzaicinājumu sūtīšanas, jo aicināt iedzīvotājus, izmantojot tālruni, īsziņas un e-pastus liedz datu aizsardzība.
28.mai
Veselības ministrija novēlējusi saules mūžu un pieaugošu finansējumu smagos grēkos pieķertajai bērnu psihoneiroloģiskā slimnīcā “Ainaži".
22.mai
Latvijai jāveido nacionālais diabēta profilakses plāns, jo diabēta un to izraisīto komplikāciju izmaksas sasniegs astronomiskus apmērus.
13.mai
Latvijas pacientu pacietība praktiski ir izsīkusi – ne tikai onkoloģijas un reto slimību pacientu biedrības pieprasa valdību un parlamentu izpildīt apsolīto un nodrošināt nepieciešamos medikamentus, bet arī cistiskās fibrozes pacientu – bērnu – vecāki spiesti protestēt pie parlamenta.
9.mai
Pēdējā laikā publiski izskanējuši brīdinājumi, ka Latvijas ārsti pamet valsti lielāka atalgojuma meklējumos. Bažas par jauno ārstu iespējamo vēlmi doties strādāt uz ārzemēm ir bijušas jau gadiem. Pamatojums šādai vēlmei: vai būs iespējams izdzīvot Latvijā ar tādu algu, kāda tiek piedāvāta? Katru gadu aptuveni 20% (pērn bija mazāk) jauno ārstu gatavi doties uz ārzemēm, par galveno iemeslu minot zemo algu. “Nemānīsim sevi,” smaidot teic ārsts, politiķis, sabiedriskais un sporta darbinieks Pēteris Apinis, “normāli ārsti saņem daudz.”
8.mai
Sirds mazspēja ir nopietna diagnoze, kas prasa komplicētu ārstēšanu, un to ir svarīgi diagnosticēt pēc iespējas ātrāk, tomēr diezgan bieži pacientiem, kuriem ir sirds mazspēja, ir arī citas blakusslimības, kuras arī svarīgi laikus pamanīt, norāda Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja, kardioloģe Ginta Kamzola.