Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs TV24 sacīja, ka šā gada pacientiem slimnīcas vairākus izmeklējumus par valsts līdzekļiem var nodrošināt tikai 2026. gadā un 2027. gadā.
Jevgēņijs Kalējs pastāstīja, ka slimnīcas vēl tagad ārstē pacientus no pagājušā gada, kuriem šogad pienāca rinda. Viņi tiek ārstēti un izmeklēti. “Un šā gada pacientiem mēs vairākus izmeklējumus par valsts līdzekļiem varam nodrošināt tikai 2026. gadā un jau 2027. gadā,” viņš sacīja.
Kas tās par slimībām, uz kuru ārstēšanu cilvēks var gaidīt divus gadus? J. Kalējs skaidroja, ka tās ir ilgstošas hroniskas slimības, bet ne jau tas ir galvenais. Galvenais ir, ja pacients netiek pie izmeklējuma tagad un tuvākajā laikā, viņš sauc neatliekamo palīdzību, un tur viņš šos izmeklējumus saņem, jo neatliekamā palīdzība ir jāsniedz pilnā apmērā.
Mēs nekonstatējam slimību, laikus neizārstējam, kad ir lētāk, sakrājam problēmas un tad, kad ir akūti, saucam neatliekamo palīdzību, bet vai tā ir gatava vest uz slimnīcu, jo tur jau arī šķiro?
J. Kalējs atzina, ka tās ir sekas no iepriekšējo ministru lēmumiem. Tas bija veselības ministrs Daniels Pavļuts, kurš 2020. gada 18. oktobrī izdeva pavēli atlikt vai neārstēt hroniskos pacientus. Tas bija kovida laika lēmums, un medicīnas iestāžu, slimnīcu vadītāji iebilda pret šādu lēmumu, brīdināja, ka mēs sagaidīsim šādas sekas, kādas ir tagad. Līdz ar to šo divu gadu neārstētie pacienti tagad ieplūst veselības aprūpē jau kā neatliekamā palīdzība vai kā ļoti sarežģīti pacienti.
Slimnīcu biedrības vadītājs piekrita, ka arī pirms kovida ne viss mums ar veselības aprūpi bija kārtībā, bija rindas. Parasti līdzekļu trūkums parādījās gada beigās, kad slimnīcas kaut kā mēģināja kompensēt vai pacientus pārrakstīt uz nākamo gadu, bet pašreizējā brīdī situācija ir diezgan dramatiska.
“Pacientu ārstēšanai nepieciešamā finansējuma trūkums līdz gada beigām ir 680 miljoni eiro. Mēs esam unikāli tajā ziņā, ka mums ir viszemākais finansējums veselības aprūpei gan Baltijas valstīs, gan mēs esam gandrīz pēdējā vietā Eiropā uz vienu iedzīvotāju. Mums valsts uz vienu iedzīvotāju tērē vidēji 960 eiro gadā, igauņiem tie ir 1600 eiro. Ja mēs skatāmies uz Austriju, Šveici, tad tur šīs summas sasniedz gandrīz 10 000, tās ir gandrīz desmit reizes lielākas nekā Latvijā,” secināja J. Kalējs.
