Komentāri

Sestdien, 7. septembrī, Rēzeknes novadā, Gaigalavas apkārtnē, esot nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts, informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta pārstāvji. Drons atlidojis no Baltkrievijas puses un nolidojis Latvijas gaisa telpā aptuveni 100 kilometru.

Nacionālo bruņoto spēku vadība pirmdien paziņoja, ka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokritušais Krievijas drons bija ar sprāgstvielām aprīkots “Shahed” tipa drons. Tas NATO valsts teritorijā mierīgi nolidoja ap 100 kilometriem, tādējādi testējot mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas acīmredzami ir nekāda.

Publikācija “Neatkarīgajā” par Nacionālo mākslu vidusskolas jauniecelto direktori Jolantu Vjaksi izsauca rezonansi ne tikai šīs skolas pedagogu rindās, bet arī izglītības sistēmā iesaistītajos.

Venēcijas kinofestivālā izrādītā Krievijas-Kanādas režisores Anastasijas Trofimovas dokumentālā filma “Krievi karā” izraisījusi plašu sašutumu Ukrainā un to cilvēku vidū visā pasaulē, kuri ar sirdi un dvēseli jūt līdzi Ukrainas ciešanām.

Īstā ņemšanās ar un ap “airBaltic” vēl tikai priekšā. Šobrīd esam apjautuši, ka valsts dotā nauda aviokompānijai neatgriezīsies un, ļoti iespējams, būsim kārtējo reizi ziedojušies, lai par gandrīz baltu velti ārvalstnieku kontrolē nonāktu kārtējais valsts uzņēmums. Tad, līdzīgi kā ar banku “Citadele”, varēsim lepoties, cik veiksmīgi protam iztirgot valsts īpašumus. Joprojām neatbildēts jautājums, kas notiks ar “airBaltic”, precīzāk, kas varētu notikt un varētu nenotikt ar šo uzņēmumu.

Kā mēdz teikt gudri cilvēki: tas, ko politiķi nepasaka, bieži vien ir svarīgāks par to, ko viņi pasaka.

Trešdien jau šķita, ka satiksmes ministra Kaspara Briškena dienas ministra krēslā ir skaitītas. Premjerministre Evika Siliņa un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc abu tikšanās publiski atzina Briškenu par galveno vainīgo “airBaltic” krīzes komunikācijā.

“Skolā valda nospiedošs noskaņojums, vairāki pedagogi gatavi iet prom,” tā skolas gada sākumu raksturo kāda pedagogu kolektīvam tuva persona. Runa ir par mākslu izglītības kompetences centru “Nacionālā mākslu vidusskola”, īsāk sakot – par Nacionālo mākslu vidusskolu (NMV), par kuras direktori maija beigās iecelta Jolanta Vjakse. Kas pamatā drūmajam noskaņojumam, ja tāds vispār ir?

Cilvēkresursu vadība ir viens no būtiskākajiem organizāciju un uzņēmumu vadības procesiem. Ja cilvēkam ir radošais potenciāls, viņš var veicināt uzņēmuma attīstību, bet var arī to bremzēt. Šos noslēpumus ir svarīgi prast atklāt. Ja cilvēkresursu vadību atstāj novārtā, jārēķinās ar nepatīkamu un strauju uzņēmuma rādītāju lejupslīdi.

Konkurences padome (KP) pauž pārliecību: kamēr SIA “Latvijas aptieka” pārvalda bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs, tikmēr šis uzņēmums ir neatkarīgs no sava patiesā saimnieka farmācijas biznesā, milža holdingkompānijas “AB CITY”, un tādējādi faktiski mazsvarīgi kļūst KP lēmumā noteiktie “Latvijas aptieka” kapitāldaļu atsavināšanas termiņi un to mīklainā pagarināšana.

Maldinošais sadūmojums izkliedējies. Skatienam pavērusies skaidra aina. Beidzot arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens atzinis: “Rail Baltica” vilcieni Rīgā neienāks. Tajos varēs iekāpt Salaspilī. Uz lidostu uzbūvēs esošā sliežu platuma dzelzceļa līniju, un tāda pati, visticamāk, ies arī līdz Salaspils pārsēšanās punktam.

Ejot gar garāžu, pusnaktī varot dzirdēt, kā rūsa ēd automašīnas apakšu; tāpat šobrīd, ejot gar partiju birojiem, var dzirdēt tādu kā čabēšanu. Politiskās aprindas sāk gudrot, kā pareizāk organizēt pašvaldību vēlēšanas. Tās gan ir vēl tālu – notiks ne vēlāk kā nākamā gada 7. jūnijā –, taču stress jau sāk kļūt dzirdams. Sākusies manevrēšana, ostīšanās, kam ar ko taisīt koalīcijas, notiek intensīva svaigu asiņu meklēšana partiju sarakstu ailēm. Patiesi viedi par šīm lietām domāt laikus.

Latvijas aviokompānijas “airBaltic” pamatkapitāla samazināšana par 571 miljonu eiro izraisījusi milzīgu sabiedrības neizpratni. Kā tad tā? Valsts bija kompānijā ieguldījusi šo naudu, bet tagad šis ieguldījums ar vieglu rokas kustību norakstīts. Neaizmirsīsim, valsts, tie esam mēs – nodokļu maksātāji. Tā vietā, lai sagaidītu “airBaltic” peļņu un ieguldījumu kaut daļēju atgūšanu, nauda izkūpināta skurstenī (lidmašīnu turbodzinējos un kompānijas vadītāju algās).

Svētdien notikušo zemju vēlēšanu rezultāti Saksijā un Tīringenē nebija pārsteidzoši. Tie pilnībā atbilda jau iepriekš prognozētajiem. Līdz šim nebijušus panākumus ieguva abu spārnu “populisti” (partijas ar netradicionālo politisko orientāciju) – “Alternative für Deutschland” (AfD), Sāras Vāgenknehtas savienība (SVS) un “Die Linke” (Kreisie).

No Ukrainas prezidenta Zelenska ikvakara uzrunas: “Mums no ATACMS nav nekādas jēgas, kamēr Baidena/Harisas administrācija mums aizliedz iznīcināt Krievijas lidmašīnas, pirms tās paceļas gaisā. Krievijas lidmašīnas brīvi paceļas un iznīcina visu savā ceļā, un mums neļauj to apturēt. Mēs varētu lidmašīnām likt atkāpties no šiem lidlaukiem, bet mūs piespiež zaudēt.”

Pagājušajā nedēļā uz Vašingtonu devās īpaša Ukrainas delegācija, kuras sastāvā ir Ukrainas premjerministra pirmā vietniece Jūlija Sviridenko, aizsardzības ministrs Rustems Umerovs, ģenerālštāba pārstāvji un prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks. Vizītes mērķis bija izspiest (tas būtu precīzākais vārds) no Pentagona atļauju izmantot Rietumu raķetes apšaudēm pa militāriem mērķiem Krievijā.

Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) valdība drudžainā steigā un stingrā slepenībā lēmusi, ka Latvijai vairs nav vajadzīga savas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” akciju kontrolpakete. 26 gadu laikā šajā uzņēmumā no valsts budžeta ir iepumpēti 500 miljoni eiro, bet tagad ministri izdomājuši, ka aviokompāniju var “uzsist gaisā”, paturot valsts rīcībā 25% akciju.

“Sajūtas labākas nekā pērn. Pirmkārt, tāpēc, ka manis vadītajā skolā netrūkst neviena pedagoga. Ir ieviesti dažādi jauninājumi, ir nedaudz sarežģītāks stundu saraksts, ir iesācēju grupas vācu valodā, savukārt pamatskolas klasēs sākam mācīt spāņu valodu.” Tā par jauno mācību gadu stāsta Rūdolfs Kalvāns, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents. Kas notiek skolās, un kas notiek ar skolām?

Krievija atzina Latvijas Republikas neatkarību 1991. gada 24. augustā, taču Krievijas karaspēks no mūsu valsts tika izvests pirms 30 gadiem – tikai 1994. gada 31. augustā. Tās bija padomju okupācijas īstās beigas, un tikai šis beigu punkts deva iespēju Latvijai iestāties ES un NATO. Līdz tam Latvijā bāzējās no 50 000, iespējams, līdz pat 100 000 krievu militārpersonu (to skaits nemitīgi mainījās), karaspēka daļas atradās 24 no 26 administratīvajiem Latvijas rajoniem. Šis melnais pūlis bija reāls drauds mūsu neatkarībai. Krievijas armijas izvešana nenotika vienkārši.

Par spīti asiem iebildumiem sociālajos tīklos, rakstiem medijos; par spīti Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča skaidri paustajiem iebildumiem, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) nepārskatīšot topošās vienotās VSIA “Latvijas sabiedriskais medijs” (LSM) valdes locekļu sastāvu un algas apmēru.

Pagājušā gada augustā milzīgi krusas graudi Zemgalē, Vidzemē, Latgalē sabojāja jumtus, automašīnas, ābolu ražu un labības laukus. 11. jūlijā spēcīgs vējš lauza kokus Bauskā, taču izrādījās, ka tie bija tikai ziediņi salīdzinājumā ar 29. jūlija vētru, kas lielā daļā Latvijas nodarīja sen nepieredzētu postu.

Lai arī bijušā premjerministra un ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa politiskā karjera formāli noslēdzās vakar ar Saeimas deputāta mandāta nolikšanu, viņš bija ja ne politisks līķis, tad smags invalīds jau kopš Eiroparlamenta vēlēšanām šā gada 8. jūnijā.