Tuvo Austrumu un Ukrainas – Krievijas kari, drausmīgais karstums Eiropas dienviddaļā atstāj graujošu iespaidu uz Eiropas un pasaules ekonomiku. Taču ekonomika nebūt vēl negrasās ieslīgt lejupslīdē. Risks, protams, pastāv, taču globālais tirgus turas uz ūdens, pateicoties spekulācijām ar mākslīgā intelekta uzņēmumu akcijām.
Igaunija joprojām gaida jaunās Latvijas valdības oficiālo nostāju par projektu “Rail Baltica” un atbildi uz jautājumu, vai Rīgai ir plāni mainīt savus dzelzceļa būvniecības plānus, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs (ERR), atsaucoties uz Igaunijas infrastruktūras ministra Kuldara Leisa izteikumiem. Līdzīgas prasības izsaka arī “Rail Baltica Estonia” valdes priekšsēdētājs Anvars Salomets.
Spriežot pēc plašsaziņā publicētajiem SKDS partiju reitingiem, pārliecinoši pirmajā vietā ir partija “Nezinu”, kurā iestājusies gandrīz vai ceturtā daļa balsstiesīgo vēlētāju. Otrajā vietā ir politiskais spēks “Nepiedalīšos vēlēšanās” (aptuveni 12%).
Jaunākie SKDS reitingi apstiprina jau iepriekšējo reitingu tendenci un visai skaidri iezīmē galveno pēcvēlēšanu jautājumu, kas varētu arī būt viens no centrālajiem priekšvēlēšanu jautājumiem – ko ņemt koalīcijā?
Vēlēšanu tuvums ir laiks, kad politiķi sāk runāt par citu partiju politiķiem tā, it kā būtu patiesības serumu iedzēruši. Parasti viņi ir viens pret otru laipni, draudzīgi un pieklājīgi, bet priekšvēlēšanu laikā atklājas, ko patiesībā viens par otru domā.
Trešdienas pievakarē ar partiju “Progresīvie” saistītā jaunatnes organizācija “Protests” pie Brīvības pieminekļa rīkoja demonstrāciju/piketu “Rokas nost no pilsoniskās sabiedrības”. Pēc policijas aplēsēm pasākumā piedalījās ap 150–200 cilvēku, tajā skaitā vairāki “Progresīvo” (PRO) deputāti, kā arī NVO pārstāvji un pārstāvji no “Jaunās vienotības” (JV) saraksta.
5. augustā paredzēta Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Edgara Bergholca tikšanās ar Latvijas Futbola federācijas (LFF) vadību, lai saņemtu skaidrojumu par Lucavsalā federācijai piešķirtās zemes turpmāko izmantošanu, jo visas pazīmes liecina, ka Lucavsalas projekts ir zaudējis aktualitāti un tur stadions netiks būvēts.
Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļos Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finanšu ķibeļu tēma tiek atspoguļota jo bieži.
Kaimiņvalstu aviācijas eksperti ar dziļu interesi vēro notiekošo un izsaka savus viedokļus par to. Tas saprotami, jo “airBaltic” darbojas arī Igaunijā un Lietuvā, ir būtiska arī kaimiņiem, ietekmē arī viņu satiksmes nozari.
Latvijas galvaspilsēta Rīga top aizvien nepatīkamāka tiem, kas to apmeklē – gan tūristiem, gan ļaudīm no pilsētas privātmāju un guļamrajoniem, gan cilvēkiem no Pierīgas, laukiem un citām pilsētām.
Svētdienas vakarā, īsi pirms pusnakts, premjerministrs Andris Kulbergs sociālajā vietnē “X” izplatīja visai mulsinošu paziņojumu: “Vakardienas traģiskais notikums Priekulē ir nepieņemams. Ja ir noticis noziedzīgs nodarījums, tam tiks pievērsta pilna tiesībsargājošo iestāžu uzmanība. Esmu pārrunājis situāciju ar iekšlietu ministru Jāni Dombravu, kurš rīkosies, lai lieta tiktu objektīvi un taisnīgi izmeklēta un vainīgais tiktu saukts pie atbildības. Nekādas iecietības un nekādu atlaižu – jo īpaši, ja notikumā ir iesaistīta policijas amatpersona.”
Rīgas dome sestdien, 25. jūlijā, izplatīja brīdinājumu par Imantas apkaimē it kā ieklīdušu lāceni ar lācēniem. Šī ziņa izraisīja plašu asprātību jūru sociālajos tīklos, taču jautājums ir daudz nopietnāks un kārtējo reizi aktualizē tēmu, kura līdz šim joprojām atrodas “gaisā pakārtā” stāvoklī. Runa ir par cilvēku un savvaļas dzīvnieku sadzīvošanas noteikumiem.
Kad rūpnieciskos apjomos sāks ražot cietvielu akumulatorus, ar tiem automašīna varēs vālēt simtiem kilometru ar vienu uzlādi. Tas būs milzīgs solis uz priekšu tehnoloģiju attīstībā.
Taupības apstākļos, kad jādomā par katru centu, svarīgi ir šo “centu skaitīšanu” nepārvērst par slimīgi sīkmanīgu skopulību. Tāpēc jāprot nodalīt: kad stingra taupība ir jēgpilna un pamatota, bet kad tā iegūst neveselīgu raksturu.
Lietuvu satrauc migrantu labturība, bet Igaunijā reklāmu interpretē kā naida runu – par šiem un citiem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Lietuvas un Igaunijas plašsaziņas līdzekļu apskats.
Iedzīvotāju tiesības izlietot savu otrā pensiju līmeņa uzkrājumu atbilstoši paša ieskatiem visbiežāk tiek noraidītas, pieņemot, ka tādējādi pasliktināšoties šī potenciālā pensionāra labklājība, viņam aizejot pensijā. A priori tiek pieņemts, ka citi zina labāk, kā viņam būtu labāk. Tāpēc šis nosacītais pensionārs pats no sava uzkrājuma jātur pēc iespējas tālāk un jāļauj, lai ar šo uzkrāto naudu rīkojas profesionāļi. Investīciju speciālisti no banku sektora.
Pēc tam, kad pārsteidzoši ātri un salīdzinoši viegli Andrim Kulbergam izdevās izveidot solidāru 4x4 valdību, šķita, ka vismaz līdz vēlēšanām šī valdība nostrādās bez lieliem satricinājumiem kā tīri tehniska valdība. Vēl jo vairāk tāpēc, ka uzreiz tika panākta vienošanās: ideoloģiski sensitīvus jautājumus neaiztikt. Ar to primāri domājot tā sauktās Stambulas konvencijas denonsēšanu, kura reiz jau tika izmantota iepriekšējās, Evikas Siliņas valdības drupināšanai.
Iepriekšējos 17 gadus Latvijā valdījušie spēki ir manāmi satraukušies. Viņi jūt, ka laiki mainās un viņu vara sāk manāmi ļodzīties. Sākas ierastā histērija: mūs sit, mums dara pāri. Tas gan tiek darīts labākajās “augsim gudri” tradīcijās, dusmīgi izkliedzot lozungus par akadēmiskās brīvības ierobežošanu, par “pilsoniskās sabiedrības” vājināšanu un demokrātijas kā tādas apdraudējuma pieaugumu.
Jāsaka, kā ir: šogad priekšvēlēšanu periods solās būt fundamentāli atšķirīgs no daudziem citiem iepriekšējiem. Pirmām kārtām ar to, ka vēlēšanas jau it kā ir notikušas. Pareizāk sakot, tā valdības maiņa, kura tika gaidīta pēc vēlēšanām, notika priekšlaicīgi, vēl pirms pašām vēlēšanām.
Vakar agri no rīta liela Latvijas iedzīvotāju daļa savos telefonos saņēma kārtējo šūnveida apraides ziņojumu: “!Dzeltenais brīdinājums ĻOTI STIPRS LIETUS RĪKOJIES!” Kā vienmēr šādos gadījumos, šo ziņojumu pavadīja speciāli izveidots nepatīkami kaitinošs skaņas signāls ar sekojošu teksta pārveidi skaņas formā nedabīgā, saturisko jēgu grūti uztveramā (ne)balsī.
