Naftas cenām pasaulē kāpjot, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija intervijā “nra.lv” bija spiesta atzīt, ka benzīna un dīzeļa cenas, visticamāk, atkal pieaugs.
Jūnija vidū tika prezentēts Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieku Arņa Saukas un Tāļa Putniņa pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2025. gadā”. Tajā secināts, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2025. gadā sasniedza 21,8% no IKP — par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Lietuvā indekss samazinājās līdz 23,6% no IKP, savukārt Igaunijā pieauga līdz 20,8% no IKP.
Pēc Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahknas teiktā, Igaunijas runas par 7 % aizsardzības budžetu nav tikai politisks triks, bet gan mēģinājums godīgāk parādīt, cik daudz valsts patiesībā iegulda drošībā. Tas piesaistījis ASV prezidenta Donalda Trampa uzmanību NATO samitā.
Kādreiz pazīstamais sabiedriskais darbinieks Dzintris Kolāts ar tādu viltīgu smīniņu mēdza teikt: “Man patīk vērot, kā jauni politiķi nonāk sistēmā un pamazām tur sāk bojāties.”
Latvijai ir divas smagas, grūti risināmas ekonomiskas (arī politiskas) problēmas. Viena ir zem parādu nastas smokošā aviokompānija “airBaltic” un otra – milzīgus finanšu resursus rijošais megaprojekts “Rail Baltica”. Abi šie projekti jau gadiem atrodas valdības darba kārtībā. Sadaļā: prasa naudu. Līdz ar to katru reizi, kad parādās šis lūgums: iedodiet, aizdodiet, izvirzās pretjautājums: ko darīt?
Musulmaņu tradīcijās miris cilvēks jāapbedī pēc iespējas ātrāk – ideālā gadījumā diennakts laikā kopš nāves. Taču, kā redzam, pastāv arī izņēmumi – Irānas garīgais līderis ajatolla Ali Hameneji, kurš gāja bojā 28. februārī kopīgos ASV un Izraēlas gaisa triecienos, joprojām nav guldīts zemes klēpī.
Izlozēti 15. Saeimas vēlēšanu sarakstu numuri. Kāpēc šie numuri mūsdienās vispār vajadzīgi, tas jau ir cits jautājums, bet, tā kā šāda tradīcija – kandidātu sarakstiem piešķirt numurus – pastāv, tad tos var arī īsumā apspriest.
Aizvadītajā nedēļā Igaunijā un Lietuvā tika risināti nopietni jautājumi par turpmākās politikas personālijām. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.
Partiju jūnija reitingi iezīmē jauno politisko spēku sadalījumu pēc Evikas Siliņas valdības krišanas maijā un salīdzinoši straujās Andra Kulberga valdības izveidošanas. “Apvienotais saraksts” (AS) kļuvis par pārliecinošu reitingu līderi, un tas nav nekas pārsteidzošs.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izsludinājis Saeimas 18. jūnijā pieņemtos grozījumus Valsts civildienesta likumā. Lai arī šie grozījumi ir visai formāli (no likuma teksta tiek izņemt viens teikums), tiem var būt nozīmīga loma mūsu valsts tālākajā attīstībā.
Vakar Mārupes novads tika pie jauna izpilddirektora. Šī persona tika ievēlēta vai iecelta (kā katram labāk patīk šo procedūru dēvēt) ar pārliecinošu balsu vairākumu – 18 par, viens – pret. Par šo gadījumu varētu arī nerunāt, ja vien tajā kā ūdens pilē neizkristalizētos visas mūsu valsts un pašvaldību personāla atlases, teiksim maigi, īpatnības.
No 1. jūlija atsevišķām ikdienā bieži pirktām pārtikas produktu grupām samazinās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme – no 21% uz 12%. PVN samazinātā likme attiecas uz četrām pārtikas pamatproduktu grupām: maizi, pienu, mājputnu gaļu un olām. Mērķis ir mazināt pārtikas cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotājiem un nodrošināt, lai nodokļa samazinājums pēc iespējas pilnā apmērā nonāktu līdz pircējam gala cenā.
Jēlnaftas cena pasaules tirgū pašlaik ir nokritusi līdz līmenim, kāds bija pirms ASV un Izraēlas uzbrukumam Irānai 28. februārī. Tas ir par spīti visnotaļ dramatiskajiem pagājušās nedēļas notikumiem Tuvajos Austrumos un neziņai, kā turpmāk risināsies miera sarunas starp karojošām pusēm. Tirgus ir apbrīnojami optimistisks, akciju cenas kāpj, energoresursu cenas krīt.
Krievijas internetā milzīgu popularitāti (ap 15 miljonu skatījumu) ieguvusi kāda militārista, “SVO” veterāna Aleksandra Luņina videouzruna Putinam. Šajā uzrunā Luņins piedāvājas aizbraukt uz Maskavu un pieprasa (nevis lūdz), lai viņu TV tiešajā ēterā pieņem Krievijas prezidents, kuram (pie viena arī visai Krievijas tautai) Luņins pastāstītu, kādas šausmas patiesībā notiekot frontē. Pretējā gadījumā, ja viņu Putins nepieņems un televīzijas ēteru nedos, tad sekas būšot šausmīgas – armija pagriezīšoties un iešot uz Kremli.
Dienās, kad Francijā tika fiksēti vēl nebijuši karstuma rekordi, biju Parīzē. Tur gan temperatūra nesasniedza 44 grādus kā Francijas rietumdaļā, bet arī 38 grādi bija grūti panesams karstums.
Jāņu brīvdienu laikā, 22. jūnijā, konstatēts kiberdrošības incidents AS “Latvijas valsts meži” (LVM) IT infrastruktūrā. Kopš incidenta sākuma drošības apsvērumu dēļ atslēgtas un nav pieejamas LVM uzturētās ārējās IT sistēmas – LVM GEO, karšu pakalpojumu sistēma, kā arī medību lietotne “Mednis”. “Nra.lv” pamanīja, ka nedarbojas arī Zemkopības ministrijas meliorācijas kadastra informācijas sistēma “melioracija.lv”.
Ikviens, kurš tic un cer, ka kaut kas šajā pasaulē var mainīties uz labo pusi, ik pa brīdim ir spiests klausīties pārmetumus: kur gan tu savā vecumā tik naivs. Visi šie stāsti par “jaunajiem laikiem”, kuros viss būšot citādi, jau ne reizi vien esot dzirdēti. Bet nepaiet ne pārāk ilgs laiks, un viss aiziet tajā pašā vecajā gultnē. Tā viss atkārtojas pa riņķi vien. Arī šoreiz būšot tieši tāpat.
Pagājušajā nedēļā Tuvo Austrumu konfliktā bija lielas cerības, ka tiks atbloķēts Hormuza šaurums un atsāksies naftas transportēšana caur to. Taču procesi, kas nedēļas vidū izskatījās optimistiski, piektdien jau atkal pārvērtās šaurā bezizejā, un turpinās nenoteiktība – neziņa, kā turpināsies attiecības starp Izraēlu un ASV no vienas puses un Irānu un “Hezbollah” grupējumu no otras.
Tas, ka Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valde nolēmusi vēsturiskos Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) zīmolus nomainīt pret jaunizveidoto zīmolu “LSM”, ir ne tikai LSM iekšējs, šauri korporatīvs notikums. Tam ir daudz plašāka vispārpolitiska nozīme. Var pat teikt, ka tā ir viena no laikmeta maiņas iezīmēm. Viena no vakardienas un rītdienas sadursmes izpausmēm.
