“Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo smagāko krīzi kopš pandēmijas laika. 2026. gada vasaras sezona Latgalē faktiski ir iznīcināta,” teikts Latgales tūrisma asociācijas atklātajā vēstulē, kas nosūtīta Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un Latvijas valdībai. Dronu incidenti, šūnapraides trauksmes paziņojumi un NATO iznīcinātāju aktivizēšana radījuši sabiedrībā nedrošības sajūtu. Ne tikai ārzemju tūroperatori masveidā atceļ ceļojumus uz Latgali, to dara arī Latvijas iedzīvotāji. “Jūtamies nodoti,” teic Ludzas novada tūrisma centra vadītāja Līga Kondrāte.
Cer, ka vasarā situācija mainīsies
“No kā cilvēki baidās? Tā pret latgaliešiem patiesībā ir nodevība. Es nezinu, kā iztulkot šādu attieksmi. Iespēja, ka drons uzkritīs tieši jums, ir mikroskopiska. Daudz vairāk būtu jābaidās no kāda dzērājšofera vai vētras gāzta koka,” spriež Kondrāte. “Tagad pat draugi vairs nebrauc ciemos. Kad viss ir skaisti un mierīgi, tad jau brauc, bet tagad - ai, tieciet galā paši, tā, sak, ir latgaliešu problēma, tā nav mūsu problēma,” sarūgtinājumā runā Kondrāte, piebilstot, ka krīzes gadījumā Rīga un citas lielās pilsētas cietīs vairāk.
“Dronam aizlidot no robežas līdz Rīgai - tas ir nieka jautājums. Iebiedēšanas politika, hibrīdkarš. Bet domāju un ceru, ka vasaras laikā situācija mainīsies. Nezinu, ko domās un darīs politiķi, bet tas, ka mums šeit un tagad jādzīvo mūsu vienīgā dzīve, tas gan ir skaidrs. Un mēs šo dzīvi dzīvosim, jo latgalietis ir sīksts. Par spīti visam. Bet ļoti negribētos, lai Latgale tiek izolēta no valsts un tautas, jo tas nozīmētu, ka Latgales tautsaimniecība sabrūk. Tad cilvēki brauks prom, un tas būs tukšais reģions. Un tad būs ļoti grūti pacelt šo reģionu. Jau tagad dzīvojam uz naža asmens, jo pie mums nav tādi apgrozījumi kā Rīgā. Kad šuju tautastērpus, audumus meklēju Rīgā un citās lielās pilsētās, jo uz vietas es nevaru nopirkt neko. Bet skaidrs, ka mēs turpināsim šeit dzīvot, audzināt bērnus un svinēt svētkus. Gaidīsim ciemos arī pārnovadniekus,” teic Kondrāte.
Visi gaida klientus
Tatjana Kozačuka ir Krāslavas novada tūrisma informācijas centra vadītāja, un viņa uzskata, ka patlaban ir tāds nogaidīšanas periods: “Skolēnu grupas jau atteicās braukt ekskursijās, jo visu laiku bija šūnu apraides. Bet, ja runājam par lauku tūrismu, atpūtas māju īpašnieki saņēma daudzus zvanus ar jautājumu: vai ir droši? Varbūt tomēr braukt? Kādā viesu namā liela grupa atcēla Jāņu svinēšanu, tur vajadzēja atdot atpakaļ avansa maksājumu klientiem.”
Tūrisma informācijas centra cilvēki apbraukāja viesu namus, un Kozačuka apliecina, ka viss ir uzposts, visi gaida klientus. “Skaistā daba, ūdeņi - tas viss uzrunā cilvēkus. Bet es varu saprast arī tos cilvēkus - īpaši ģimenes ar bērniem. Aprunājos ar cilvēkiem, un viņus vairāk satrauca tās briesmīgās šūnu apraides skaņas. Un tajā brīdī tu nezini, ko darīt,” tā Kozačuka.
Viņa uzsvēra arī to, ka lielajās atpūtas bāzēs strādā cilvēki, kuriem jāmaksā alga, darbinieki, par kuriem jāmaksā nodokļi. Šī uzspiestā krīze apvieno arī mājražotājus, amatniekus, ēdināšanas sektoru. Cieš visi. “Brauciet pie mums ciemos!” - tieši tāpēc, lai atbalstītu Latgali.
Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs: “Arī mēs jūtam visas tās pašas problēmas, ka izklāstītas Latgales tūrisma asociācijas vēstulē. Dronu iespējamība, šūnu apraides ietekmē arī tūristus. Daudzi ir atteikuši rezervācijas.” Viņš piebilst, ka ar tūrismu ir cieši saistīta arī mājražošana un ēdināšana. “Ja vienā nozarē ir problēma, tā parauj līdzi arī visu pārējo,” secina Mekšs.
“Cenšamies palīdzēt mūsu cilvēkiem. Sanākam kopā - austrumu pierobežas pašvaldību vadītāji, dažādos formātos akcentējam un risinām šīs problēmas. Zemnieki ir satraukušies par iespējamām kompensācijām, ja kāds drons būs nodarījis materiālos zaudējumus,” teic Mekšs. Viņš cer, ka palīdzēs arī valdība un parlaments - īpaši laikā, kad mainās valdība. “Ja apstiprinātie ministri reāli risinās mūsu problēmas, tad cerības mums ir. Turklāt svarīgs ir jautājums ir par iedzīvotāju aizbraukšanu. Uzņēmēji ar nedrošību skatās uz mūsu pašvaldībām un novadiem. Kad vēl nebija kara, jau tad jaunieši brauca prom un neatgriezās. Un šodienas ģeopolitiskā situācija aizbraukšanu provocē vēl vairāk.”
Daugavpilī vēl nav krasa tūristu skaita krituma
Daugavpils pašvaldības Komunikācijas, tūrisma un administratīvā atbalsta departamenta vadītāja Ilga Samarina: “Kopīgo datu vēl nav, bet ēdinātāji jau ir paziņojuši, ka viņiem ir 15% mīnusā. Viesnīcas pagaidām par masveida atteikšanos no rezervācijām neziņo, jo gaida pilsētas svētkus, kas notiks nākamnedēļ.”
Samarina piebilst, ka skolu ekskursijas masveidā tiek atteiktas, piedalīšanos ir atteikuši arī jauniešu radošie kolektīvi: pedagogi baidās bērnus vest uz Daugavpili. Arī daļa tirgotāju ir atteikuši piedalīšanos. “Pilsēta cietīs mazāk, trauksme jāceļ par mazajiem uzņēmējiem, kuri strādā tūrisma nozarē tieši pierobežā,” teic Samarina, “viņiem ir ekskluzīvā ekotūrisma piedāvājums, viņi kā magnēts piesaista tūristus no pilsētām. Tūrisma sezona ir tik īsa, tāpēc aktīvi un rūpīgi veidojam mārketinga aktivitātes, esam uzrunājuši tūrisma aģentūras Skandināvijā, Vācijā, Polijā - lai ved pie mums tūristus. Un šī situācija mūs atmet atpakaļ. Nu, protams, seniori baidīsies braukt pierobežu. Bet kopumā Daugavpils pagaidām neizjūt tūristu skaita krasu kritumu.”
Samarina piebilst, ka vasarā ir ieplānoti daudzi lieli pasākumi un par tiem dome kā organizatore ir visvairāk atbildīga. “Mēs nevaram tos atcelt, jo tas ietekmētu mūsu tūrisma nozari. Protams, mums ir savi rīcības plāni, tāpēc ceram, ka viss pie mums notiks un viss būs labi,” viņa teic.
Faktiski hibrīdkara radītā situācija Latgalē iezīmē valsts drošības robežlīnijas, demogrāfisko un saimniecisko noturību. Tas vairs nav jautājums tikai par tūrismu, par atteiktajām rezervācijām, tas ir jautājums par to, kā izdzīvos mājražotāji, ar kultūras nozari saistītie cilvēki. Ja visi aizbrauks prom, Latgale paliks kā placdarms krievu okupantu provokācijām. Tad ko darīt? Jābūt īpašai Latgales ekonomikas atbalsta programmai, jābūt dažādu aizdevumu pamatsummas atlikšanai un procentu daļējai kompensācijai, jābūt īpašiem nosacījumiem ES projektu realizācijā, vajag popularizēt Latgali kā viesmīlīgu un drošu tūrisma galamērķi. Varbūt valdība un parlaments beidzot ieraudzīs Latgali kā unikālu kultūras pērli, kas jāsaudzē un jāspodrina, nevis jāuztver kā “bīstamā zona”.
