Kā Krievijas iebrukums Ukrainā sagrāva harmoniju tarifos; vai monopolisti “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” rīko ballītes uz elektrības lietotāju rēķina; tarifu kāpums – pakalpojuma sniedzēju alkatība vai objektīva nepieciešamība; vai Stiklu ciema iedzīvotājiem būs jābrauc ziemā sildīties uz Strenčiem; kādēļ komersanti spiesti vēlēties tarifus pazemināt; kādēļ OECD slavē tieši Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) – “nra.lv” intervija ar SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.
Kā Krievijas iebrukums Ukrainā sagrāva harmoniju tarifos; vai monopolisti “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” rīko ballītes uz elektrības lietotāju rēķina; tarifu kāpums – pakalpojuma sniedzēju alkatība vai objektīva nepieciešamība; vai Stiklu ciema iedzīvotājiem būs jābrauc ziemā sildīties uz Strenčiem; kādēļ komersanti spiesti vēlēties tarifus pazemināt; kādēļ OECD slavē tieši Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) – “nra.lv” intervija ar SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.
Neapskaužamā situācijā šā gada augustā bija nonākuši vairāk nekā 100 bērnu un jauniešu no Latvijas, kuri ar uzņēmuma “Fisom” starpniecību devās uz sērfošanas nometni Portugālē. Diemžēl gala mērķī viņi nenonāca – viņi iestrēga Spānijā un Francijā. “Fisom”, tā teikt, “uzmeta” ceļotājus. Operatīvi reaģēja Latvija un noorganizēja repatriāciju. Atbildīgie par šo procesu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), nemitīgi uzsvēra – ceļotāju atgriešana, kas izmaksāja 81 000 eiro, nenotika par nodokļu maksātāju naudu. Tomēr publiski pieejamā informācija liecina, ka finansējums ņemts no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Kas galu galā sedza jauniešu atgriešanu Latvijā?
