Izpēte

Ārkārtējs notikums Saeimas darbā ir triju Saeimas komisiju kopsēde, kurā vakar Ukrainas vēstnieka Latvijā Anatolija Kucevola klātbūtnē tika izskatīti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.

Kas gaida Latviju nākotnē? Atbilžu meklēšana uz šo jautājumu saucas nākotnēšana. Būsim Baltijas tīģeris, vientuļā Latvija, gurdenā Latvija vai Ziemeļvalsts Latvija? Jau šodien jādefinē Latvijas attīstības virzieni, mājas darbi un jāvirza attīstības stratēģija. 30. septembrī Biznesa augstskolā "Turība" notika pirmā Latvijas nākotnēšanas pēcpusdiena, kurā kopā ar dažādu nozaru uzņēmējiem, ministriem, augstiem ierēdņiem, akadēmiķiem un augstākās izglītības iestāžu rektoriem tika iezīmēti darāmie darbi piecās jomās: uzņēmējdarbībā un eksportā, zinātnē un inovācijās, publiskajā pārvaldē un tiesībās, valsts tēlā un komunikācijā, izglītībā un cilvēkresursos.

“Rail Baltica” projekta lielalgu saņēmēji sagatavojuši sarakstu ar sodiem, kas tikšot uzlikti Latvijai, ja tā apturēs dzelzceļa līnijas būvniecību.

Izrādē “Verters” titullomas tēlotājs veiksmīgi tēlo pats sevi atbilstoši ziņai par slavenību privāto dzīvi, ka šogad martā kādu nebūt “ceremoniju apmeklēja arī 43 gadus vecais Jaunā Rīgas teātra, filmu un seriālu aktieris Ivars Krasts un 21 gadu vecā TV šovā “X Faktors” iepazītā dziedātāja Diona Liepiņa. Uz pasākumu abi devās kā pāris.”

Ja Eiropas centrs esot Kolkasragā vai Latvijas ģeogrāfiskais centrs būtu meklējams Ķeguma elektrostacijā, bet garīgais centrs nosacīti svārstās starp Aglonu un Pokaiņiem, tad literatūras smadzeņu centrs jau trešo desmitgadi nobāzējies Ventspilī.

Lai avīzes “Kurzemes Vārds” 1919. gada 3. oktobrī nodrukātais apsveikums jaundibinātajai Latvijas Universitātei atgādina, ka augstskolu Latvijas valsts nodibināja kara laikā: “Lai pulcējas ap to kā droši sargi mūsu jaunekļi stiprām bruņām un asiem šķēpiem varenajās rokās uz cīņu pret tumsības varu, kas kā baigi draudoši ķēmi vēl spiežas ap Gaismas kalnu, kurā lepni pacēlusies mūsu jaunā Burtnieku pils.”

Šodien paiet 105 gadi kopš dienas, kad Latvijas valsts augstākās amatpersonas atvēlēja un Operas koris ar Jāzepa Vītola dziesmu “Gaismas pils” nostiprināja šo statusu jaundibinātajai Latvijas Universitātei.

Ar celtniecības putām šobrīd tiek neveiksmīgi mēģināts salipināt pakāpienus pie Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas ēkas, no kuras sadrupušā betona lien laukā sarūsējusi armatūra.

"Straujiem soļiem dodamies pretī XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem! Kopā ar skolu koru diriģentiem un svētku virsdiriģentiem izdziedājām noslēguma koncerta "Te aust" repertuāru. Nu laiks nodot apgūto tālāk skolēniem!" pēc notikušā skolu koru diriģentu semināra vēsta ieraksts sociālajā tīklā "Facebook". Par gatavošanos svētkiem un ar to saistītajām problēmām, no kurām galvenā ir koru neesamība pat dažās lielās skolās, "Neatkarīgajai" pastāstīja koncerta "Te aust" mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols.

Latvijas valdība 19. septembrī sanāca uz ārkārtas sēdi, kurā iepazīstināja ar valsts 2025. gada budžeta projektu ikvienu šīs sēdes translāciju vai ierakstu noskatīties, kā arī projekta rakstītos paskaidrojumus izpētīt gribošu cilvēku.

Kremļa propagandisti kārtējo reizi sākuši ciest sakāvi, kad diskusijās par iespējamu Polijas un Baltijas valstu kareivju nosūtīšanu uz Ukrainu dažādu atbalsta funkciju veikšanai Latvijas pusē iesaistījies viens no pasaules vadošajiem militārajiem videoblogiem.

Pasakā patiesību par kailo karali drīkst pateikt bērns, bet ikdienā ticamāk, ka vārdus “Latvijā jāatceļ pensiju sistēma” pasaka kaut vai kiberdrošības uzņēmuma “Possible Security” vadītājs Kirils Solovjovs.

80 gadi kopš Bauskas nonākšanas padomju okupācijā 1944. gada 14. septembrī uzdod jautājumus, vai, kam un kāpēc būtu bijis sliktāk vai labāk, ja Bauskas iedzīvotāji būtu atdevuši savu pilsētu Padomijai jau 29. jūlijā. Vāciešus uz to brīdi bija paralizējis gan Padomijas uzbrukuma spēks, gan pašu vāciešu savstarpējo rēķinu kārtošana pēc 20. jūlija puča izgāšanās.

Ja Dziesmu un deju svētku tradīcija mums kā valstij ir svarīga, bez kavēšanās jāapstiprina māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma jaunais modelis. Kultūras ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums "Par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtību no 2024. gada", kas 2023. gada vasarā tika iesniegts Ministru kabinetā, bet joprojām nav apstiprināts, līdz ar to sabiedrībā rodas bažas par tā ieviešanu.

Scientologu reliģiskās draudzes Latvijā dibinātāji gatavo dokumentus iesniegšanai Tieslietu ministrijā un cer, ka tā mūsu valstī tiks reģistrēta kā reliģiska organizācija, tāpat kā daudzas citas reliģiskās organizācijas, nevis aizliegta, kā tas ir noticis Krievijā un Ķīnā.

Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem sarīkoto latviešu valodas eksāmenu nokārtot spējuši 39% eksaminējamo ar pirmo reizi, 54% kopā ar pirmo, otro trešo un ceturto reizi.

Mākslīgais intelekts nu jau iespiedies teju katrā jomā. To savā labā iemācījušies izmantot arī uzņēmēji, uztverot to jau par pastāvīgu ekonomikas elementu. Nenoliedzami – gan jaunie uzņēmumi, gan privātie investori, kas ir populārākais finanšu avots jaunajiem uzņēmējiem, var iegūt ļoti daudz, izmantojot mākslīgo intelektu, tomēr tas rada arī ievērojamus riskus, raksta “wnp.pl”.

Nacionālās valsts ideja radās vienā laikā un veidā ar avīžu drukāšanu un tagad ļogās tāpat kā uz papīra drukātie izdevumi. Mazās latviešu tautas nodibinātajā valstī un valodā abi šie procesi izpaužas daudz ātrāk un uzskatāmāk nekā valstīs ar daudziem miljoniem iedzīvotāju un iespējām uzspiest savu valodu ārpus savas teritorijas.

Ne visi Latvijas iedzīvotāji, kuri strādājot uzkrāj līdzekļus pensiju otrajā līmenī, diemžēl nodzīvo līdz pensionēšanās vecumam. Saskaņā ar likumu valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto var nodot mantojumā, taču daudzi mantinieki nemaz nesteidzas saņemt šos uzkrājumus.

Meža ugunsnedrošais laikposms vēl nav beidzies, bet kopējā statistika par meža ugunsgrēkiem, kas izcēlušies AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apsaimniekotajā teritorijā, ir iepriecinoša, "Neatkarīgajai" pavēstīja LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks. Valsts meža dienests informē, ka šogad līdz 26. augustam Latvijā kopā reģistrēti un dzēsti 168 meža ugunsgrēki ar uguns skarto platību 50,7 ha, kas, salīdzinot ar citiem gadiem, ir neliela.

Eiropas Komisijas Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāts sarindojis 27 Eiropas Savienības dalībvalstis pēc inovāciju rādītājiem, kuru apkopojums gala indeksā dod Latvijai trešo vietu – bet trešo vietu no beigām.

Pensiju likumā plānotas izmaiņas, lai precizētu apdrošināšanas stāža noteikšanu pensijas iegūšanai. Turpmāk, piešķirot valsts vecuma pensiju, bijušajās PSRS republikās uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi tiks ieskaitīti apdrošināšanas stāžā tikai tiem, kuri būs snieguši noteiktu ieguldījumu esošās valsts pensiju sistēmas uzturēšanā.