Šonedēļ notikusī aizsardzības inovāciju parāde un to pavadošais pasākumu kopums “Drone Summit 2025” nostiprināja Latvijas vadošos vietu Ukrainas atbalstam izveidotajā Dronu koalīcijā.
Latvija ir iniciējusi un kopā ar Lielbritāniju vada starptautisko Dronu koalīciju. Kopš koalīcijas dibināšanas Latvija Ukrainai ir nosūtījusi aptuveni 5000 dažādu tipu un veiktspējas kaujas dronus. Savukārt visas koalīcijas dalībvalstu kopējais atbalsts Ukrainas dronu spējām 2024. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro.
28. maijā notikušais "Drone Summit 2025" pulcēja vismaz pusotru tūkstoti 1500 augsta līmeņa politisko līderu, militāro ekspertu, zinātnieku, dažādu valstu aizsardzības spēku un aizsardzības industrijas pārstāvju no Dronu koalīcijas un citām sabiedroto valstīm. Lai gan personu identitātes un ienesto priekšmetu drošības pārbaude notika raiti, iekļūšana pasākuma norises vietā liek stāvēt 100-200 cilvēku garā rindā (attēlā).
Pasākuma publisko daļu veidoja dronu izstāde ar 169 dalībniekiem, konference un vēl citas aktivitātes, ieskaitot darbgaldus, uz kuriem savus dronus samontēt pašiem improvizētā dronu darbnīcā (attēlā).
Konferences atklāšanā uzrunu teica Ministru prezidente Evika Siliņa: “Turpmāk droni tiks izmantoti arvien vairāk, un Latvija ir lieliska vieta investīcijām šajā nozarē. Latvija apzinās dronu nozīmi un nepieciešamību nepārtraukti investēt inovācijās, jo droni arvien plašāk tiek izmantoti ne tikai militārā nozarē, bet arī piegādes nozarē, kā arī lauksaimniecībā.”
Nākamo labo vārdu stafetes posmu pēc viņas veica Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Andris Sprūds: “Militārā nozare, it īpaši dronu ražošana ir nepārtraukti jāattīsta un jāmodernizē, lai tie turpinātu būt efektīvi. Dronu industrija pasaulē un Latvijā attīstās strauji, bet tas nenozīmē, ka var atslābt, jo arī Krievija attīsta savas militārās spējas un investē būtiskus resursus arī dronu ražošanā. Svarīgas ir ne tikai valsts investīcijas nozarē, bet liela loma ir arī privātajam sektoram, kuru jāmotivē iesaistīties vairāk.”
Pasākuma lielo starptautisko nozīmi pašreizējā ģeopolitiskā situācijā apliecināja Nīderlandes un Beļģijas aizsardzības ministru, kā arī Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas parlamentārā piedalīšanās un uzstāšanās no tribīnes un plašsaziņas līdzekļos. Jo īpaši jāizceļ Nīderlandes aizsardzības ministrs Rubena Brekelmana apliecinājums, ka “Baltijas valstu robeža ir arī Nīderlandes robeža, un jebkurš, kurš mēģinās to pārkāpt, tiks uzskatīts par ienaidnieku, un atbilde būt līdzvērtīgā tam, ja kāds pārkāptu Nīderlandes robežu".
Diemžēl nav bezjēdzīgs jautājums, vai Eiropas valstis ir spējīgas aizstāvēt savas robežas - vai attiecībā pret iebrukumu Latvijā Nīderlande nebūtu tikpat bezspēcīga kā pret iebrukumu Nīderlandē. R. Brekelmana atbilde tāda, ka vismaz tagad Eiropa strauji attīsta militāro nozari. Ticēsim viņam, ka ne tik uzkrītošā veidā tas darīts arī iepriekš, jo tieši tāpēc Krievija nav spējusi ieņemt nevienu būtisku Ukrainas pilsētu, sākot ar Kijivu, pret kuru bija vērsts Krievijas pirmais trieciens 2022. gada februārī.
R. Brekelmans atzina, ka Krievija Ukrainā dominē gandrīz jebkurā ieroču veidā, bet tieši dronu izmantošanā un ražošanā Ukraina kopā ar partneriem ir krietni priekšā Krievijai, kas palīdz saglabāt ukraiņu dzīvības katru dienu. Citiem vārdiem sakot, notur ukraiņu fronti pret sabrukumu, jo cilvēku resursi Ukrainai ļoti ierobežoti, ja tos salīdzina ar Krieviju.
Jāpiekrīt T. Brekelmanam, ka Latvija un citas Eiropas valstis atšķirībā no Ukrainas nedzīvo kara apstākļos, bet tās arī nedzīvo paradīzē, jo dzīvo starp mieru un karu. Viņš aicināja vēl vairāk investēt Dronu koalīcijā un dronu ražošanā, ietverot to attīstīšanu, lai no Dronu koalīcijas būt jēga.
Beļģijas aizsardzības ministrs Teo Frankens norādīja, ka palīdzība Ukrainai ir vitāli nepieciešama, jo Krievija tik tiešām nevēlas mieru un līdzšinējās Krievijas darbības norāda vien uz to, ka tā ar piekrišanu sarunām par mieru velk laiku karam. Savukārt Krievijas pretinieku pusē laika vilkšanu nosaka tas, ka šie pretinieki ir demokrātiskas valstis, kur lēmumi tiek pieņemti diskusiju rezultātā. T. Frenkens pauda cerības, ka šīs diskusijas novedīs līdz Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas valstu kopīgiem lēmumiem par jaunām sankcijām pret Krieviju, jo Rietumiem joprojām esot plašas iespējas Krievijas ekonomikas bremzēšanai.
Lielbritānijas fiksētā vieta Dronu koalīcijā un vēl jo vairāk tas vieta pasaulē, ja salīdzina ne vien ar Latviju, bet arī ar Nīderlandi un Belģiju, liek pievērsties Lielbritānijas pārstāvniecībai Rīgas pasākumā. “Drone Summit 2025” tribīnē Lielbritāniju pārstāvēja Luks Polards. Konferences titros viņš tika pieteikts kā Apvienotās Karalistes bruņoto spēku ministrs, bet ielūkošanās Lielbritānijas aizsardzības ministrijas mājaslapā rāda, ka Latvijas terminoloģijā viņš drīzāk būtu Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs ministra Džona Hīlija birojā. L. Polarda sacītais no tribīnes un Latvijas plašsaziņas līdzekļos (attēlā) parādīja pilnīgu saskaņu starp Latviju un Lielbritāniju, novērtējot Krievijas uzbrukumu Ukrainai, bet jautājums, vai šim valstīm, t.i., Rietumvalstīm pietiek militārā spēka, kas ir galvenais arguments attiecībās ar Krieviju.
Daudz lēnāk, nekā to gribētos, šis spēks tomēr attīstās. Dronu koalīcijas valstis šogad Ukrainai apsolījušas 2,75 miljardus eiro. Koalīcijā oficiāli ietilpst 18 dalībvalstis - Latvija, Lielbritānija, Austrālija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Jaunzēlande, Kanāda, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Ukraina, Vācija un Zviedrija. Tās piekopj dažādus veidus, vai ar šo naudu finansēt dronu izgatavošanu Ukrainā, vai piegādāt tai jau gatavus dronus.
Konferences tribīnē A. Sprūds nāca klajā ar vairākiem būtiskiem paziņojumiem. Pirmkārt, ka Dronu koalīcijai pievienoties pieteikušās Beļģija un Turcija. Šis jaunums aktualizē šur tur pieminēto, ka Turcija uzskatot Krievijas-Ukrainas karu par izdevību atgūt savu kādreizējo vasaļvalsti Krimu. Otrkārt, Latvijā tiks izveidots dronu kompetences centrs.
Dronu izstādē redzētais ļauj noticēt, ka Latvijā patiešām ir kompetences dronu nozarē. Proti, ne vien redzētais, bet arī noskaidrotais sarunās ar izstādē savus dronus radījušo firmu darbiniekiem. Paļausimies uz viņu vērtējumiem, ka izstāde Rīgā pēc dalībnieku - firmu un valstu - skaita un izstādītās tehnikas līmeņa atbilstot šāda veida pasākumiem ārzemēs, kādi strauji augošajā dronu industrijā tagad notiek daudzās vietās un kuros arī Latvijas firmas piedalījušās.
