Izglītība & Karjera

Slēgto vai reorganizēto skolu pirmspensijas vecuma pedagogi darba zaudējuma gadījumā var saņemt sešu mēnešu pabalstu – to paredz Sociālā atbalsta programma. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lēsa, ka šogad tāds būtu nepieciešams apmēram 70 skolotājiem. Lai gan skolu tīkla sakārtošana skāra 59 izglītības iestādes, līdz šim IZM saņēmusi vien divus pieteikumus.

Runājot par dažādu valstu izglītības pieredzēm, Skandināvijas valstis visbiežāk tiek minētas kā pozitīvais piemērs. Piemēram, Norvēģijā izglītība ir bezmaksas, bērni līdz sešu vecumam apmeklē valsts vai privātos bērnudārzus un no sešiem gadiem dodas uz skolu. Pamatskolu bērni beidz pēc desmit gadiem, raksta Ivonna Lindstate, Norvēģijas izglītības nozares pārstāve

Vakar pedagogu arodbiedrības pārstāvji tikās ar premjeru Māri Kučinski, lai pārrunātu vairākus sasāpējušus nozares jautājumus: par pirmsskolas pedagogu algu modeļa maiņu, izdienas pensijām un skolotāju darba samaksas grafika īstenošanu. Sarunas laikā izdevies rast iespējamos risinājumus pirmajos divos jautājumos, taču par trešo šobrīd skaidrības ir maz.

Augstskolu popularitāte, ņemot vērā šā gada studētgribētāju skaitu, nav mainījusies, pirmajā trijniekā joprojām ir Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Arī iecienītāko programmu un profesiju saraksts lielus pārsteigumus nenes: joprojām dominē informācijas tehnoloģijas un datorzinības, ārstniecība, tieslietas, uzņēmējdarbība un ekonomika. Tāpat interese nav kritusies par psiholoģiju un komunikācijas zinātni.

Pēc Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidācijas Latvijas Universitātes (LU) pārņemtajās astoņās reģionālajās filiālēs varētu tikt aizpildīti tikai aptuveni 10% piedāvāto studiju vietu.

Divpadsmit Latvijas augstskolās noslēgusies elektroniskā pieteikšanās pamatstudijām. Statistika rāda, ka pedagoģijas programmas arī šogad nav tās pieprasītākās. Diemžēl reformas izglītībā nav radījušas lielāku interesi par šo jomu, un daudzviet ir pieejamas budžeta vietas. Augstskolas gan cer, ka tās vismaz daļēji tiks aizpildītas līdz 1. septembrim.

Lai spētu nodrošināt vietas visiem Mārupes novada skolas vecuma bērniem, ir nepieciešama strauja izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveidošana. It īpaši būtiska ir septiņgadnieku jeb pirmo klašu nodrošināšana ar klašu telpām. Ik gadu novadā tiek atvērtas 13 pirmās klases, katrā klasē 28 bērni. Skolēnu skaita pieaugums tiešā veidā saistāms ar dzimstības pieaugumu – pēdējā laikā ik gadu novadā piedzimst ap 400 bērnu, un 85% no viņiem skolas gaitas uzsāk savā novadā. «Novada pašvaldībai tas ir liels izaicinājums, jo jāspēj laikus uzbūvēt atbilstošu infrastruktūru un pārējo, kas nepieciešams kvalitatīvai izglītības iestādei,» uzsver novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece un Izglītības, sporta un kultūras komitejas priekšsēdētāja Līga Kadiģe.

Studijām Latvijas augstskolās 2018./2019.akadēmiskajā gadā pašlaik pieteikušies 10 047 reflektanti, noskaidrots augstskolās.

Šā gada uzņemšanas statistika augstskolās liecina: starp populārākajām izvēlēm ir studiju programmas, kas saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomu. Līdzīga tendence vērojama arī iepriekšējos gadus. Taču darba devēji norāda – pieprasījums pēc IKT jomas pārzinātājiem joprojām netiek apmierināts.

Pusotras nedēļas laikā 54 eksāmenu kārtotāji lūguši pārskatīt rezultātus valsts pārbaudījumos. Līdz 10.jūlijam VISC saņēmis 71 apelāciju no 54 personām par vidusskolas centralizētajiem eksāmeniem.

Divdesmit septītajā jūnijā Baltijas Starptautiskajā akadēmijā (BSA) notika varas iegribai – lai mācības arī privātās augstskolās notiktu valsts valodā – veltīta diskusija. Informēju: privātās augstskolās mācās teju katrs piektais Latvijas students, 15–16 tūkstoši; katrs 3.–4. students privātās augstskolās ir ārzemnieks.

Saeimas pieņemtie un Valsts prezidenta izsludinātie grozījumi Augstskolu likumā, kas tostarp liedz privātajām augstskolām īstenot studiju programmas krievu valodā, negatīvi ietekmēs Latvijas izglītības eksportspēju, šorīt intervijā Latvijas Radio prognozēja biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" attīstības prorektors Igors Graurs.

Šodien ir pēdējā diena, kad studētgribētāji var pieteikties pamatstudijām Latvijas augstskolās, informēja augstskolas.

Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Andreja Mamikina un Miroslava Mitrofanova (LKS) vēstule ar EP savāktajiem parakstiem par atbalstu aicinājumam pārskatīt lēmumus par krievu skolu reformu nav sasniegusi nedz Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, nedz Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), nedz Saeimu.

Krievijas skolu izveidošana Latvijā ir tikai Krievijas vēstnieka Latvijā Jevgeņija Lukjanova fantāzija, kam nav nekāda tiesiska pamata, vērtējot ideju Latvijā pie Krievijas vēstniecības un konsulātiem veidot skolas, uzsvēra izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Jau septīto gadu Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un karjeras portāls Prakse.lv veido darba devēju ieteiktāko studiju programmu un izglītības iestāžu TOPu, kas sniedz skolu absolventiem ieskatu, kur jaunietim apgūt izvēlēto profesiju. TOPa mērķis ir veicināt pārdomātu pamatskolu, vidusskolu un profesionālo mācību iestāžu absolventu tālākās izglītības un karjeras izvēli šovasar, ņemot vērā darba devēju viedokli. Šogad viedokli izteikuši 2645 darba devēji, kas ir 15 reižu vairāk nekā pirmajā TOPa tapšanas gadā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Augstskolu likumā, kas tostarp liedz privātajām augstskolām īstenot studiju programmas krievu valodā.

Pirmajās dokumentu pieņemšanas dienās studētgribētāji lielāko interesi izrādījuši par studijām Latvijas Universitātē (LU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātē.

Darba devēju organizācijas, paši uzņēmēji nenoguruši skandina, ka jau tagad ir un būs arī nākotnē akūta vajadzība pēc speciālistiem ar inženiertehniskām zināšanām. Ņemot vērā darba tirgus signālus, arī budžetā vietu sadalē lielāko kumosu dabū: dabaszinātnes, matemātika, informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana, būvniecība, veselības aprūpe.

Lielo skolu reitings, ko izstrādā Ata Kronvalda fonds, arī šogad ir bez būtiskām izmaiņām - līderos aizvien ir valsts ģimnāzijas, liecina fonda publicētais skolu reitings.

Lauku skolu skolēnu vidējie rezultāti šī gada centralizētajos eksāmenos ir ievērojami zemāki nekā pilsētu izglītības iestādēs, noskaidroja Valsts izglītības satura centrā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Augstskolu likumā, kas tostarp liedz privātajām augstskolām īstenot studiju programmas krievu valodā, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".