Izglītība & Karjera

12 Latvijas skolās mācās mazāk par 20 skolēniem, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati par vispārizglītojošo skolu (izņemot speciālās izglītības iestādes) skolēnu skaitu.

Latvijas mazākajā desmitajā klasē ir tikai trīs skolēni, pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece.

Murjāņu Sporta ģimnāzijai ik gadu būtu vajadzīgs papildus pusmiljons eiro, ko ieguldīt attīstībā un aprīkojuma atjaunošanā. Šobrīd ar esošo valsts finansējumu, kas gadā ir teju divi miljoni eiro, nepietiek. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nule ir atradusi 75 000 eiro «ugunsgrēka dzēšanai», lielāku summu gan tā tuvākajā laikā nesola.

Murjāņu Sporta ģimnāzija lūdz Saeimai rast iespējas izglītības iestādei piešķirt papildu aptuveni 500 000 eiro ik gadu, lai risinātu virkni skolas attīstības jautājumu.

Otrdien, 2018. gadā 16. oktobrī, Eiropas Komisija (EK) publicē ikgadējo ziņojumu “Education and Training Monitor”, kurā sniegts pārskats par Eiropas valstu panākumiem kopīgi nosprausto izglītības mērķu sasniegšanā. Latvijai daudzos izglītības sistēmas rādītājos ir labāki rezultāti nekā citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Šobrīd daļa skolu jau ir saņēmušas algas. Neraugoties uz to, ka tās ir par 30 eiro lielākas nekā iepriekš, sasniedzot 710 eiro par likmi, ne visur tās ir kāpušas. Tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem – šogad ir pirmais gads, kas liedz pašvaldībām pārdalīt mērķdotāciju starp izglītības iestādēm, līdz ar to mazajām skolām jāiztiek bez «piešprices». Ja vēl skolēnu skaits ir krities, tad algas pieaugums paliek vien uz papīra.

Ja 2019.gada budžets Latvijā netiks savlaicīgi apstiprināts, ar īpašu likumu ir iespējams nākamā gada sākumam paredzēt nepieciešamo finansējumu, piemēram, skolotāju algām un pašvaldībām, pirmdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Šobrīd jaunais pamatizglītības standarts, kas ir pirmais no lielajiem saturiskajiem dokumentiem, jau ir ieguvis tādu gatavības stadiju, lai nonāktu valdībā. Tas tiks ieviests no 2020. līdz 2023. gadam un paredz dažādas izmaiņas. Cita starpā arī lielāku brīvību skolām mācību procesa organizēšanā.

Saeima šodien piekrita pārdalīt finansējumu teju viena miljona eiro apmērā dotācijām privātajām mācību iestādēm un pašvaldībām atsevišķu izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja divus likumprojektus, kas paredz tiesības Rīgas Ekonomikas augstskolai un Rīgas Juridiskajai augstskolai studiju darbu organizēt angļu valodā, kā arī ļaut rektora amatā apstiprināt ārvalstu speciālistu arī bez atbilstošām latviešu valodas zināšanām.

Prasme darboties komandā, spēja piedāvāt risinājumus nestandarta situācijā, saskaņota un pēctecīga zināšanu un prasmju apguve – to paredz pilnveidotais pamatizglītības standarts, kuru Latvijas skolās plānots pakāpeniski ieviest no 2020.gada 1.septembra. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem šodien, 2018.gada 11.oktobrī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē un divu nedēļu laikā interesenti aicināti sniegt savus priekšlikumus un komentārus normatīvā akta pilnveidei.

Līva Paleja pērn spēra drosmīgu soli, izlemjot mācīties vispārizglītojošā vidusskolā. Pirms tam viņa desmit gadu zinības apguva speciālā skolā kopā ar citiem bērniem, kuriem ir redzes problēmas. Šis gads Līvai ir īpaši atbildīgs – jāpabeidz vidusskola un arī saksofona klase mūzikas skolā.

Lai veicinātu jauniešu interesi un izpratni par Latvijas vēstures līkločiem, Eiropas Parlamenta deputāte Prof. Inese Vaidere jau otro reizi izsludina konkursu 10.-12. klašu skolēniem - „100 vēstures mirkļi novadā - vietas un cilvēki”. Konkursa mērķis ir apzināt un apkopot stāstus, kas atklātu skolēnu dzimto vietu vēl neatklāto vēsturi. Konkursa uzvarētājiem būs iespēja doties ceļojumā uz Briseli un viesoties pie Eiropas Parlamenta deputātes Prof. Ineses Vaideres.

Šis mācību gads ir pasludināts par "Fizikas gadu", līdz ar ko vispārējās izglītības iestādēs šogad pastiprināti tiks pievērsta uzmanība fizikas mācīšanai un interešu pulciņu attīstīšanai, un pašvaldībām tiks sniegts finansējums fizikas pulciņu īstenošanai.

Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru nepietiekamās latviešu valodas prasmes kā karstu kartupeli viļā jau kopš pērnā gada, kas bija par iemeslu, kāpēc viņi netika apstiprināti amatā. Nule likuma grozījumi, kas ietver arī atvieglotas valsts valodas prasības šo augstskolu vadībai, tiek skatīti parlamentā, un atbildīgā komisija tos virza pirmajā lasījumā.

Karjeras nedēļa, kas ilgst no 8. līdz 12. oktobrim, notiek jau sesto reizi. Šogad dalībnieku skaits ir audzis un pasākumi paredzēti 47 pilsētās un novados: gan diskusijas ar dažādu profesiju pārstāvjiem, gan skolēnus apciemos īpaša K komanda un Karjeras autobuss ar izglītojošām spēlēm un iespēju palūkoties uz dažādām nodarbēm ar virtuālo tehnoloģiju palīdzību.

Latgaliešu rakstu valodai ir jābūt stundu sarakstā, ir pārliecināta daļa latgaliešu, uzsverot, ka likumā ir paredzēta tās saglabāšana, aizsardzība un attīstība. Realitātē nekādu uzlabojumu nav, tikai atsevišķās šā reģiona skolās ir novadu mācība, bet ar to ir krietni par maz. Latgales skolu direktori gan ir piesardzīgi – viņi uzskata, ka tas jāatstāj fakultatīvo nodarbību vai pulciņu līmenī.

Profesionāla viedokļu konfrontācija man visos laikos šķitusi labākais veids, kā tikt uz pareizā ceļa. Pirmajā oktobrī piedalījos prezentācijā, preses konferencē Latvijas izglītība 2025, kur tika fiksēti atbilstoša forsaita rezultāti un piedāvāti risinājumi Latvijas izglītības sistēmai. Arī versija, kā saskaņot visu ieinteresēto pušu – skolēnu, vecāku, izglītības sistēmas pārstāvju un biznesa – intereses. Lai arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji esot tikuši uz šo pasākumu lūgti, viņu viedoklis tur izpalika. Man šāda izvairīšanās no profesionālu uzskatu konfrontācijas liekas nožēlojama. Nevarības apliecinājums.

Skolotāji ar savu devumu veido uz zināšanām balstītu sabiedrību, kas stiprina valsti, apsveikumā Skolotāju dienā pedagogiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Pēc kārtējiem atjauninājumiem, Windows 10 lietotāji ievērojuši, ka sistēma izdzēš viņu failus, ziņo MSPoweruser.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) Skolotāju dienā pedagogiem novēl enerģiju un pozitīvas emocijas.

Rīgas 64. vidusskolas sporta skolotāja Dace Upesleja šogad saņēma Rīgas pašvaldības balvu Zelta pildspalva par radošu un profesionālu darbu. Sportā viņa ir ar sirdi un dvēseli jau kopš trīsarpus gadu vecuma, kad mamma uzlikusi uz slidām. Daiļslidošanu nomainīja vieglatlētika un pedagoģija. Skolotājas audzēkņi labprāt sporto, dara pēc savām spējām, bet malā neviens nesēž.