Izglītība & Karjera

Vakar, 18:21
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lēmumu par streiku ir gatava atcelt tikai tad, kad grozījumi pedagogu minimālās algas celšanai tiks pieņemti, uzsvēra arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
 
Vakar, 7:30
«Kad mācījos 5. klasē, populāri bija fingerboard jeb tā sauktie pirkstu skrituļdēļi. Nolēmu tos izveidot pats un pārdot internetā. Izdevās arī kaut ko pat pārdot,» savus pirmos soļus biznesa pasaulē atceras Reinis Nikuļcevs. Āķis bija lūpā, un vidusskolas klasēs kopā ar klasesbiedru Akselu Zinguli tapa jau kaut kas gruntīgāks – skolēnu mācību uzņēmums, kas ar savu produktu bija gatavs iekļūt hokeja industrijā. Izdevās.
 
17.mai
Izglītojamo skaits vispārizglītojošās vidusskolās pēdējos gados ir nostabilizējies, tomēr prognozes liecina, ka pēc sešiem gadiem atkal sāksies kritums. Tas atsauksies uz skolu tīklu. Vai mazajām vidusskolām būs nākotne? Vai tām vieta ir laukos? Nozares eksperti diskusijā Saglabāt nevar likvidēt, ko rīkoja Rīgas tālmācības vidusskola, mēģināja rast atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
 
16.mai
Arvien satrauktāk izskan izglītības iestāžu vadītāju balsis, ka grūtāk kļuvis nodrošināt mācību procesu, jo trūkst skolotāju. It īpaši tas izjūtams pirmsskolās un mazākumtautību skolās. Turklāt esošie ir lielākoties vecumā ap 50 gadiem, kas nozīmē – pēc gadiem desmit veidosies liels robs, jo jaunieši nebūt neraujas strādāt izglītības druvā.
 
16.mai
Jelgavas 4. vidusskolas mūzikas klašu koncerti allaž izcēlušies ar augstu kvalitāti, ne velti arī šīs skolas meiteņu koris Spīgo uzvarējis dažādos starptautiskos koru konkursos un tālu skandējis Latvijas vārdu pasaulē. 15. maijā šajā skolā notika Ģimenes dienas koncerts, kurā vienlaikus ar muzikālajiem priekšnesumiem izskanēja arī skolas direktora, pūtēju orķestra Rota vadītāja Agra Celma aicinājums atcelt iecerētās pamatizglītības standarta reformas. Citastarp tās paredz no 2020./2021. mācību gada nefinansēt profesionāli orientēto novirzienu programmas skolās.
 
15.mai
Lai 45 specializētās skolas varētu īstenot padziļinātās izglītības programmas arī no 2020. gada 1. septembra, vajadzīgi 3,8 miljoni eiro. Šo skolu pedagogi un audzēkņu vecāki Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) pārmet vēlmi likvidēt šīs mācību iestādes, kas ir Latvijas veiksmes stāsts, jo tās ir devušas atspērienu daudziem talantīgiem ļaudīm. Arī Saeimas atbildīgās komisijas deputāti sakās esam pārsteigti par šādu IZM nodomu un solās risināt šo jautājumu.
 
15.mai
Šobrīd notiek izglītības sistēmas reforma. Uzsvars tiek likts uz tā saucamajām kompetencēm. Proti, jaunajam cilvēkam ir svarīgāk iegūt noteiktas prasmes, nevis iekalt (iedzīt atmiņā) noteiktus faktus vai formulas. Šos faktus jau ikviens varot atrast internetā. Līdz ar to jāveicina spējas atrast vajadzīgo informāciju. Sociālajos tīklos tiek apņirgtas matemātisko formulu zināšanas, jo darba intervijas tās taču neviens neprasot. Būtu bijis labāk, ja skolā mācītu to, kā pareizi atbildēt uz darba interviju jautājumiem. Rodas jautājums – kāds ir skolu uzdevums? Vai dot cilvēkam informatīvo bāzi, vai arī dot iemaņas praktiskajai dzīvei, jo skaidrs, ka Pitagora teorēmu diez vai kādreiz reālajā dzīvē nāksies pierādīt.
 
14.mai
Iepazīsties ar elastīgo paaudzi (Generation Flex) – kvalificēti darbinieki ar pieaugošu neatkarības sajūtu, kuriem nodarbinātība vairs nenozīmē stingru ikdienas rutīnu vai galamērķi, kas jāsasniedz.
 
14.mai
Andu Lagzdiņu aizrauj ekstrēmas izpausmes – viņa labprāt lec ar izpletni un no 12 metru augstas klints ūdenskritumā, traucas lejā no stāvām kalnu nogāzēm ar velosipēdu. Savā ziņā viņai adrenalīns ir kā dzīves degviela. Zinot viņas vaļaspriekus un vēlmi pēc neikdienišķām izjūtām, pieredzes, vairs neizbrīna Andas reiz pieņemtais lēmums – tūliņ pēc vidusskolas doties pāri okeānam uz Ameriku. Tur pavadīto gadu Anda dēvē par lielisku dzīves skolu, kas ļāva izprast un atrast sevi.
 
14.mai
Vidējās izglītības standarts drīzumā nonāks izskatīšanai valdībā. Jaunais mācību saturs paredz šajā posmā lielas izmaiņas, tostarp daļu mācību priekšmetu 11. un 12. klasē apgūt padziļināti, proti, piedāvājot skolēniem vairākus izvēļu grozus. Izglītības jomas vadītāji pašvaldībās atzīst, ka vēl ir gana neskaidrību, kā tas viss tiks iedzīvināts praksē, bet izskatās, ka daudz kas tiks uzlikts uz pašvaldību pleciem.
 
13.mai
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norāda, ka kritērijiem neatbilstošās skolas laika gaitā varētu tikt reorganizētas. Ministre reizē akcentēja pašvaldību kā skolu dibinātāju lomu.
 
12.mai
Lielākā daļa skolēnu vēlas redzēt smaidīgu, pozitīvu skolotāju ar labu humora izjūtu. Otrajā vietā ierindota spēja būt saprotošam, uzklausīt un iedvesmot. Vēl skolēni vēlas gudru, kā arī godīgu un taisnīgu pedagogu, taču šīs īpašības minētas retāk, liecina Neatkarīgās izglītības biedrības veiktā aptauja.
 
10.mai
Pedagogu trūkums skolās kļūst par nacionālu problēmu, šodien pēc vizītes Rēzeknē atzina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).
 
10.mai
Latvijā ir 48 vispārējās izglītības iestādes, kas piedāvā padziļināti mācīties mūziku, matemātiku, mākslu vai svešvalodas. Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piešķir šīm skolām programmu īstenošanai lielāku finansējumu (koeficientu), taču no 2020. gada 1. septembra plānots no šāda modeļa atteikties. 19 mūzikas novirziena skolas un vecāki satraukušies, ka tas ietekmēs izglītības kvalitāti, jo nebūs iespējas audzēkņiem nodrošināt individuālo apmācību, bez kā instrumenta spēle nav iedomājama.
 
10.mai
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem neatbilst aptuveni puse Latvijas skolu, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
 
10.mai
«Gribētos atkal kļūt par studentu, lai te mācītos,» – šādas atziņas varēja dzirdēt 2015. gadā, kad Pārdaugavā tika atklāta Latvijas Universitātes (LU) Dabas māja, kurā izvietojās Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Ķīmijas fakultāte un Bioloģijas fakultāte. Toreiz LU rektora amatā nesen bija stājies Indriķis Muižnieks, un nu viņa «valdīšanas» laikā ir atklāta nākamā – Zinātņu – māja. Modernas, plašas, gaumīgas telpas, kas vedināt vedina uz zināšanu apgūšanu.
 
9.mai
Latvijā 45 mācību iestādes piedāvā apgūt pirmā līmeņa augstāko izglītību īsā cikla studiju programmās. Tās ļauj iegūt specialitāti un darba tirgū nokļūt ātrāk, jo studijas ilgst divus vai trīs gadus. Pašlaik šajā līmenī mācās vairāk par 18% no visiem studējošiem. Lai palielinātu šo skaitli, darba devēji iesaka samazināt skolēnu skaitu, kas pēc 12. klases beigšanas negrasās studēt un papildina nekvalificētā darbaspēka rindas, tādējādi radot valstij zaudējumus. Viens no variantiem – rīkot vidusskolā iestājeksāmenus.
 
8.mai
11. maijā Rīgas Kongresu namā un tā laukumā visas dienas garumā ar aktīvu programmu notiks lielākais fizikas notikums Latvijā un Baltijā - Latvenergo "FIZMIX Eksperiments" fizikas festivāls. To piedzīvot aicināts ikviens – īpaši bērni un jaunieši. Apmeklētāji bez maksas piedalīsies radošās aktivitātēs, izziņas pieturās, laimēs balvas konkursos un spēlēs, klausīsies koncertus un vēros Latvijas skolu fizikas erudīcijas konkursa norisi.
 
7.mai
Latvijas komercbankas par pašu perspektīvāko kredītņēmēju grupu uzskata jauniešus, kuriem nepieciešams studiju vai studējošo kredīts.
 
7.mai
Krišjāņa Kariņa valdība aizvadījusi pirmās simt dienas, kas izrādījušās gana spraigas. Arī izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai nācies pārdzīvot uguns kristības, daudz laika un enerģijas veltot karstajam pedagogu algu jautājumam. Tā gan, protams, nav vienīgā samilzusī problēma – Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pūrā ir daudz jomu, kas prasa steidzamus risinājumus.
 
2.mai
Alūksnes novada Alsviķos atrodas mācību iestāde, kur cilvēki ar invaliditāti un pat ar ļoti smagām diagnozēm var apgūt darba tirgū pieprasītus arodus. Pirms dažiem gadiem skola tika pievienota profesionālās izglītības kompetences centram (PIKC) Smiltenes tehnikums. Tas nebija viegls solis, un bija pat bažas, ka skolu slēgs. Tagad pedagogi atzīst, ka notikušais vērtējams ar plusa zīmi.
 
30.apr
Prāts, pavasara saules apmirdzēts, grimst pārdomās, meklē un meklēs sadarbības un izaugsmes ceļus. Mūsu skolas ēkā kopš pirmās atklāšanas dienas, 1929. gada 20. janvāra, norit izglītošanās process. 1927. gada 25. septembrī toreizējais izglītības ministrs, dzejnieks Rainis guldīja pamatakmeni skolas ēkas pamatos reizē arī vēlējumu: «Lai uz šiem pamatiem paceltos diža celtne, kas savā lielumā un nozīmē stāvētu augstāk par baznīcas torņiem.» Esam priecīgi, prasmīgi un pateicīgi par šiem stiprajiem ceļavārdiem.