Izglītība & Karjera

Šajā akadēmiskajā gadā studējošo skaits Latvijas augstākās izglītības iestādēs samazinājies par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Iekļaujošajai izglītībai arvien vairāk ienākot parastajās skolās, speciālo izglītības iestāžu skaits sarūk. Patlaban ir atlikusi 51 šāda veida skola (no tām 46 ir internātskolas) ar vairāk nekā 7000 audzēkņu. Pašvaldības uzskata, ka pārmaiņas notiek sasteigti, daudzas parastās skolas nav gatavas uzņemt tik daudz bērnu ar īpašām vajadzībām, turklāt bez pietiekama atbalsta.

Daugavpils universitāte (DU) ir kategoriska pret ieceri mainīt tās statusu. Aptauja liecina, ka 90% DU studējošo ir pret šādu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nodomu. Lai protestētu pret to, 29. janvārī studenti rīkos piketu pie DU vecā korpusa.

Valdība vakar pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, dodot startu jaunajai pedagoģijas programmai un atvēlot tās ieviešanai līdz 2022. gadam – 3 miljonus eiro. Pedagogu arodbiedrība iebilst pret finansējuma sadalījumu, kas paredz piešķirt 1,3 miljonus eiro komunikācijai, bet mentoriem un prakšu vadītājiem daudz mazāku summu.

Iegūt izglītību, atrast darbu – tas ikvienam no mums prasa zināmu piepūli, gribasspēku, vēlmi šos mērķus realizēt. Tomēr ir cilvēki, kam ir vajadzīga dubultgriba, dubultspars, dubultapņemšanās, lai dzīvē ko sasniegtu.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) rosinās izveidot regulējumu, kas pēc breksita garantētu Lielbritānijā iegūtas izglītības atzīšanu Latvijā, informēja veselības ministres padomniece Marta Krivade.

Mierizlīguma sarunām starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā neapstiprināto Indriķi Muižnieku pagaidām nav būtiska progresa.

Nākamais jeb 2020./2021.mācību gads 12.klašu skolēniem beigsies 18.jūnijā, savukārt 9.klašu skolēniem - 11.jūnijā, liecina valdībā šodien pieņemtie Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie noteikumi.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais konceptuālais ziņojums par augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa maiņu, kurā skatīts arī augstskolu tipoloģijas jautājums, izpelnījies asu nozares kritiku. Bažīgas par savu statusu ir ne tikai Liepājas un Daugavpils universitāte, bet arī Latvijas Mūzikas, Mākslas un Kultūras akadēmija, jo nespētu izpildīt uzstādītos kritērijus, pirmkārt, jau studentu skaita ziņā.

No šodienas atvērta skolēnu pieteikšanās ikgadējai Junior Achievement Latvia (JA Latvia) karjeras izglītības programmai Ēnu diena. Šogad tā norisināsies 12.februārī. Šī gada Ēnu dienas tēma - perspektīvās profesijas, kuras nākotnē saskaņā ar šī brīža darba tirgus prognozēm būs pieprasītākas nekā tajās pieejamo speciālistu skaits. Pamatā tās ir profesijas tādās nozarēs kā dabas zinātnes, matemātika, informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana, būvniecība un veselības aprūpe.

Šodien Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta sēdē tiks analizēta politiķu piedāvātā augstskolu transformācijas ideja. Tāpēc Neatkarīgā piedāvā interviju ar Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju, profesoru Jāni Vētru – par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto augstskolu pārvaldības modeļa reformu, par politiķu nekaunīgo jaukšanos augstskolu autonomijā un citām politiķu veiktajām bezjēdzībām.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinās Finanšu ministrijai (FM) izvērtēt pašvaldību izdevumus izglītībai. Acīmredzot ministrijas mērķis ir – piespiest vietvaras likvidēt gandrīz pusi vidusskolu, uzskata pašvaldību vadītāji. Diemžēl izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā nav vienas receptes, kas derētu visiem, tāpēc šāda izvērtēšana neko nedos.

Patlaban Latvijā no 262 parastām vidusskolām 123 neatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieteiktajām četru reģionālo bloku kvantitatīvajām prasībām, tāpēc tās būtu reorganizējamas, pretējā gadījumā valsts finansējumu tās varētu arī nesaņemt, liek saprast IZM.

2020. gada 25. janvārī Transporta un sakaru institūtā (TSI) notiks studentu un absolventu tikšanās. Šoreiz TSI nolēma izmainīt klasisko absolventu vakara formātu un aicināt ne tikai bijušos, bet arī esošos studentus tikties visiem kopā. Tieši neformāla tikšanās “alma mater” sienās, kad nav jādomā par sekmēm un rezultātiem, var radīt negaidīti labu iznākumu – gan jaunus kopprojektus, gan jaunus draugus. Reģistrācija pasākumam jau atvērta!

Dažas piezīmes par konceptuālā ziņojuma “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” projektu

Šogad augustā stājas spēkā Ministru kabineta jau pieņemtie vidusskolu kvantitatīvie kritēriji, un tie neiet kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nule informatīvajā ziņojumā piedāvātajiem, vērš uzmanību IZM sociālie partneri. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska gan atrunājas, ka tas ir tikai starpziņojums un martā taps īstais ar koriģētajiem skaitļiem un termiņiem.

No 2020. gada 1. septembra sākas jaunā mācību satura ieviešana skolās, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lielu uzsvaru liek uz vidējās izglītības iestāžu tīklu sakārtošanu, proti, nosakot 10. līdz 12. klašu grupās minimālo skolēnu skaitu. IZM savā informatīvajā ziņojumā, ko šodien skatīs valdības sēdē, piedāvā jau pērn prezentēto četru reģionu bloku modeli – tikai ar mazliet koriģētiem skaitļiem.

Šobrīd augstākajā izglītībā rosināta virkne pārmaiņu. Latvijas Universitātes prorektors Valdis Segliņš uzsver, ka reformu virpulī nedrīkst aizmirst pašu galveno – atbildību. Jo lēmumi, kuri tiks pieņemti šodien, ietekmēs nākotni, tāpēc tiem jābūt ļoti pārdomātiem. Diemžēl tādi, viņaprāt, tie nav.

Vērtējot augstskolas, kas piedāvā biznesa izglītību, Latvijas uzņēmēji reitinga augšgalā ierindojuši Latvijas Universitāti (LU), Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Biznesa augstskolu "Turība", liecina pētījumu centra SKDS 2019.gada nogalē veiktā aptauja.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēl aizvien nav atbildējusi uz Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā neapstiprinātā Indriķa Muižnieka izstrādāto mierizlīgumu, pastāstīja Muižnieks.

Divas trešdaļas no 74 pašvaldībām, ar kurām tikušās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) amatpersonas, norādījušas, ka tuvākajos gados izmaiņas vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklā veikt neplāno, liecina informācija, kas iekļauta pie nākamnedēļ valdībā izskatāmā ziņojuma "Par vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu".

Lielākā daļa jeb 64,6% Latvijas iedzīvotāju vidējās izglītības pieejamību vērtē kā labu vai ļoti labu, savukārt augstākās izglītības pieejamību kā ļoti labu vai labu vērtē 37,3% aptaujāto, liecina Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss.