Izglītība & Karjera

6.jun
Stāsts par haosu un cīņu par krēsliem Latvijas Universitātē (LU) ir nelabvēļu izdomājums, šodien ārkārtas Satversmes sapulces sēdē sacīja augstskolas rektors Indriķis Muižnieks.
 
6.jun
Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola ir konstatējusi, ka 5.jūnija portāla "Kasjauns.lv" un ziņu aģentūras “LETA” rakstos "Vides investīciju fonds aptur finansējumu korupcijas skandālā ierautajai Ventspils mūzikas vidusskolai” paustā informācija neatbilst patiesībai un būtiski kaitē skolas reputācijai.
 
6.jun
Šā gada 1. septembrī skolotājiem algas pielikums ir garantēts, un šis jautājums tiks virzīts uz valdību jau 11. jūnijā, sola izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Tajā pašā laikā nozares arodbiedrība neatsauc septembrī paredzēto streiku, norādot, ka darīs to tikai tad, kad Ministru kabinets apstiprinās grozījumus Izglītības likumā.
 
5.jun
Skolā iegūtās zināšanas vairums skolēnu vērtē kā turpmākajā dzīvē izmantojamas, vienlaikus skolu kopumā uzskatot par laika izšķiešanu, liecina "Skola 2030" un uzņēmuma "Edurio" veiktā aptauja par pašreizējo mācīšanās pieredzi skolās Latvijā rezultāti.
 
5.jun
Šobrīd vairākums pedagoģijas programmas beigušo neaiziet strādāt uz skolām, tāpēc arvien vairāk izjūtams skolotāju trūkums. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) cer aizpildīt vakances ar jaunās viengadīgās pedagoģijas studiju programmas absolventiem, kuri iepriekš jau būs ieguvuši augstāko izglītību citās jomās. Pirmos simt studētgribētājus augstskolas uzņems 2020. gada vasarā.
 
5.jun
Bažas par pedagogu algu grafika pildīšanu, specializēto izglītības programmu tālāku finansēšanu, skolu tīkla reforma ar tās dilemmām, izglītības satura reforma, pāreja uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās, pedagogu trūkums un novecošanās... Izaicinājumu izglītības jomā netrūkst, un tie vēl tikai vispārējā vidējā izglītībā. Par tiem arī Neatkarīgās intervija ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP).
 
4.jun
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati par pedagogu vakancēm varētu neatbilst realitātei, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja Liepājas Universitātes rektore Dace Markus.
 
4.jun
Ar jaunajā vidējās izglītības standartā bioloģijai atvēlēto stundu skaitu, kas apcirptas uz pusi, nebūs iespējams izņemt mācību vielu, ir sašutuši bioloģijas un dabaszinātņu skolotāji un Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes mācībspēki, uzsverot, ka dabaszinātnes taču noteiktas kā prioritāte un bioloģijai tajās ir nozīmīga loma. Nav saprotams, kāpēc tā uzskatīta par mazāk svarīgu, jo tajā pašā laikā ķīmijai paredzēts atstāt līdzšinējo stundu apjomu, bet fizikai pat palielināt.
 
31.mai
Vai speciālas Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdes sasaukšanu varētu uztvert kā politisku iejaukšanos Latvijas Universitātes (LU) darbā, šāds jautājums radās vakar, kad apakškomisijas deputāti sapulcējās, lai apspriestu notiekošo universitātē. Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (VL!-TB/LNNK) atgādināja, ka, ņemot vērā augstskolu autonomijas principu, Saeimas deputāti nav tiesīgi politiski iejaukties augstskolu, tostarp Latvijas Universitātes (LU), darbībā.
 
31.mai
Daudzi Latvijas Universitātes (LU) darbinieki ir neapmierināti ar 24. maijā notikušajām rektora vēlēšanām, kurā par uzvarētāju tika nosaukts Indriķis Muižnieks, par spīti tam, ka pret viņu nobalsoja vairāk nekā par. Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris Kļaviņš uzskata, ka viss ir noticis leģitīmi un saskaņā ar nolikumiem, tāpēc nav jārīko atkārtotas vēlēšanas. 6. jūnijā gan tiks sasaukta LU Satversmes sapulces ārkārtas sēde, kurā tās dalībniekiem tiks skaidrota situācija.
 
31.mai
Šodien Latvijas skolās beidzas 2018./2019.mācību gads.
 
28.mai
Latvijas Universitātes (LU) mācībspēki, tai skaitā docētāji no Juridiskās, Humanitāro un mākslas zinātņu, Datorikas, Fizikas, matemātikas un optometrijas, Ekonomikas un vadībzinātņu, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātēm, un arī vispārējais personāls otrdien pēcpusdienā iesniedzis protestu pret Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu norisi, vēstī LNT Ziņas sešos.
 
24.mai
Piektdien Latvijas Universitātes (LU) Satversmes sapulcē par augstskolas rektoru ar 141 balsi atkārtoti tika ievēlēts Indriķis Muižnieks.
 
23.mai
Latvijas Universitātē (LU) 24. maijā notiks jaunā rektora vēlēšanas. Uz šo amatu kandidē esošais augstskolas vadītājs Indriķis Muižnieks un Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš. Aiz muguras jau abu pretendentu debates, kurās katrs paudis savu LU turpmāko vadības redzējumu un arī pakritizējis konkurentu par līdzšinējo darbību.
 
21.mai
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lēmumu par streiku ir gatava atcelt tikai tad, kad grozījumi pedagogu minimālās algas celšanai tiks pieņemti, uzsvēra arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
 
21.mai
«Kad mācījos 5. klasē, populāri bija fingerboard jeb tā sauktie pirkstu skrituļdēļi. Nolēmu tos izveidot pats un pārdot internetā. Izdevās arī kaut ko pat pārdot,» savus pirmos soļus biznesa pasaulē atceras Reinis Nikuļcevs. Āķis bija lūpā, un vidusskolas klasēs kopā ar klasesbiedru Akselu Zinguli tapa jau kaut kas gruntīgāks – skolēnu mācību uzņēmums, kas ar savu produktu bija gatavs iekļūt hokeja industrijā. Izdevās.
 
17.mai
Izglītojamo skaits vispārizglītojošās vidusskolās pēdējos gados ir nostabilizējies, tomēr prognozes liecina, ka pēc sešiem gadiem atkal sāksies kritums. Tas atsauksies uz skolu tīklu. Vai mazajām vidusskolām būs nākotne? Vai tām vieta ir laukos? Nozares eksperti diskusijā Saglabāt nevar likvidēt, ko rīkoja Rīgas tālmācības vidusskola, mēģināja rast atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
 
16.mai
Arvien satrauktāk izskan izglītības iestāžu vadītāju balsis, ka grūtāk kļuvis nodrošināt mācību procesu, jo trūkst skolotāju. It īpaši tas izjūtams pirmsskolās un mazākumtautību skolās. Turklāt esošie ir lielākoties vecumā ap 50 gadiem, kas nozīmē – pēc gadiem desmit veidosies liels robs, jo jaunieši nebūt neraujas strādāt izglītības druvā.
 
16.mai
Jelgavas 4. vidusskolas mūzikas klašu koncerti allaž izcēlušies ar augstu kvalitāti, ne velti arī šīs skolas meiteņu koris Spīgo uzvarējis dažādos starptautiskos koru konkursos un tālu skandējis Latvijas vārdu pasaulē. 15. maijā šajā skolā notika Ģimenes dienas koncerts, kurā vienlaikus ar muzikālajiem priekšnesumiem izskanēja arī skolas direktora, pūtēju orķestra Rota vadītāja Agra Celma aicinājums atcelt iecerētās pamatizglītības standarta reformas. Citastarp tās paredz no 2020./2021. mācību gada nefinansēt profesionāli orientēto novirzienu programmas skolās.
 
15.mai
Lai 45 specializētās skolas varētu īstenot padziļinātās izglītības programmas arī no 2020. gada 1. septembra, vajadzīgi 3,8 miljoni eiro. Šo skolu pedagogi un audzēkņu vecāki Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) pārmet vēlmi likvidēt šīs mācību iestādes, kas ir Latvijas veiksmes stāsts, jo tās ir devušas atspērienu daudziem talantīgiem ļaudīm. Arī Saeimas atbildīgās komisijas deputāti sakās esam pārsteigti par šādu IZM nodomu un solās risināt šo jautājumu.
 
15.mai
Šobrīd notiek izglītības sistēmas reforma. Uzsvars tiek likts uz tā saucamajām kompetencēm. Proti, jaunajam cilvēkam ir svarīgāk iegūt noteiktas prasmes, nevis iekalt (iedzīt atmiņā) noteiktus faktus vai formulas. Šos faktus jau ikviens varot atrast internetā. Līdz ar to jāveicina spējas atrast vajadzīgo informāciju. Sociālajos tīklos tiek apņirgtas matemātisko formulu zināšanas, jo darba intervijas tās taču neviens neprasot. Būtu bijis labāk, ja skolā mācītu to, kā pareizi atbildēt uz darba interviju jautājumiem. Rodas jautājums – kāds ir skolu uzdevums? Vai dot cilvēkam informatīvo bāzi, vai arī dot iemaņas praktiskajai dzīvei, jo skaidrs, ka Pitagora teorēmu diez vai kādreiz reālajā dzīvē nāksies pierādīt.
 
14.mai
Iepazīsties ar elastīgo paaudzi (Generation Flex) – kvalificēti darbinieki ar pieaugošu neatkarības sajūtu, kuriem nodarbinātība vairs nenozīmē stingru ikdienas rutīnu vai galamērķi, kas jāsasniedz.