Kritiskā domāšana jurisprudencē MI laikmetā: LU JF studenti apgūst jaunu pieeju tiesu prakses izpētē
Juridiskās izpētes platformas “Lexu AI” veidotāji Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē studentiem demonstrēja, kā mākslīgais intelekts var būtiski atvieglot tiesu prakses un normatīvo tiesību aktu izpēti, taču tas neaizstāj jurista profesionālo vērtējumu un atbildību par gala secinājumiem.
“Lexu AI” līdzdibinātājs un izpilddirektors Mārtiņš Odobērs lekcijās studentiem skaidroja atšķirību starp plašo jēdzienu “mākslīgais intelekts” un lielajiem valodu modeļiem (LLM), uzsverot, ka juridiskajā darbā izšķiroša nozīme ir tiesību avotu izcelsmei un precizitātei, nevis ātrumam. Juridiskajā izpētē MI nevar atļauties improvizēt, tādēļ atbilde “informācijas trūkuma dēļ secinājums nav iespējams” juristam ir noderīgāka nekā nepamatots pieņēmums.
“Pieņemot, ka 97% gadījumu MI sniedz korektas atbildes, būtiski paturēt prātā to 3% kļūdas iespējamību - pietiek ar vienu izgudrotu nolēmumu vai vienu neeksistējošu tiesību normu, lai neatgriezeniski sabojātu jurista profesionālo reputāciju. Lai izslēgtu halucināciju iespējamību, juridiskajā izpētē mēs strādājam tikai ar oficiāliem datu avotiem,” uzsvēra Mārtiņš Odobērs.
No “atslēgvārdu loterijas” uz meklēšanu pēc būtības
Tiesu prakses izpēte līdz šim asociējās ar ilgstošu un smagnēju procesu, kas balstīts uz atslēgvārdu kombināciju minēšanu un rezultātu manuālu šķirošanu. Ierastās meklēšanas metodes kļūst bezspēcīgas situācijās, kad nepieciešams atrast tiesu prakses atziņas par tiesību normu piemērošanu lietās ar līdzīgiem faktiskajiem apstākļiem, taču juristam nav zināms precīzs lietas numurs, datums vai konkrēta frāze tiesas nolēmumā.
“Lexu AI” platforma sniedz iespēju meklēt tiesu nolēmumus ne tikai pēc atslēgvārdiem, bet arī pēc apraksta jeb konteksta - ar saviem vārdiem definējot situāciju, kuru nepieciešams izpētīt. Tas ļauj nonākt pie atbilstošākajiem nolēmumiem ātrāk un strukturētāk, vienlaikus saglabājot principu, ka lietotājs vienmēr var atvērt oriģinālo dokumentu un pārbaudīt, kur tieši nolēmumā ir atrodama konkrētā atziņa.
Papildus studentiem tika demonstrētas arī iespējas strādāt ar normatīvajiem aktiem dinamiskā veidā portālā “likumi.lv” - “Lexu AI” sniedz iespēju salīdzināt likumu redakcijas un ātri identificēt likumā veiktos grozījumus. Tas īpaši noder situācijās, kad nepieciešams analizēt tiesību normas attīstību un tās ietekmi uz normatīvā akta piemērošanu praksē.
Akadēmiskajā vidē īpaši noderīga platformas funkcija, kas vistiešāk saistās ar mehāniskam darbam veltītā laika efektivizāciju, ir tiesu nolēmumos atrasto fragmentu izcelšana un automātiska precīzu atsauču ģenerēšana atbilstošā formātā. Veicot pētījumus tiesību zinātnē, korekta atsauču norādīšana uz izmantotajiem avotiem ir fundamentāla prasība un neatņemama darba kvalitātes sastāvdaļa, kam cita starpā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, vērtējot studentu noslēguma darbus.
Kā “Lexu AI” var palīdzēt studiju procesā
Juridiskā izglītība šobrīd ir nonākusi jaunā realitātē - mūsdienās teju ikviens izmanto MI rīkus, taču būtiski ir apzināties, kā šos rīkus izmantot atbildīgi, it īpaši juridisku jautājumu risināšanā. Tāpēc “Lexu AI” lekciju mērķis LU Juridiskajā fakultātē bija palīdzēt studentiem saprast profesionālos riskus un nostiprināt prasmes, kas MI laikmetā kļūst svarīgākas nekā jebkad - precīzu avotu pārbaudi un spēju atšķirt vispārīgu informācijas “kopsavilkumu” no juridiski pamatota secinājuma.
Kā atzīst mācībspēki, būtiskākais ieguvums no platformas integrēšanas studiju procesā ir studentu pieaugusī interese par tiesu nolēmumu meklēšanu un analīzi. Pateicoties tam, ka informācijas atlases process ir kļuvis ērtāks un ātrāks, tas vairs netiek uztverts kā smagnējs pienākums, bet gan kā saistoša pētniecības daļa, kas motivē studentus patstāvīgi pētīt aktuālo tiesu praksi.
Vienlaikus lekcijās tika uzsvērts - platforma nav veidota kā “digitālais jurists”, un tā neaizvieto kritisko domāšanu. Tieši pretēji - tā paredzēta, lai optimizētu manuālo, laikietilpīgo tiesību avotu meklēšanas procesu, ļaujot jurista dabīgajam intelektam veltīt vairāk laika tam, ko tehnoloģijas neaizstāj: saskatīt likuma jēgu (ratio legis) un cilvēcisko faktoru tur, kur mākslīgais intelekts saskata vien masīvas datu kopas un korelācijas.
Tikai oficiāli avoti un atbildīgs MI pielietojums
Lekciju laikā tika aktualizēti arī riski, kas rodas, paļaujoties uz vispārīgiem MI rīkiem. Juridiskajā darbā īpaši bīstama ir situācija, kad sistēma sniedz pārliecinošu, bet kļūdainu atbildi - piemēram, atsaucoties uz neeksistējošu nolēmumu vai neatbilstošu tiesību normu. “Lexu AI” platformas fundamentālākā atšķirība no vispārīgajiem MI rīkiem ir garantija, ka meklējumi tiek veikti tikai un vienīgi oficiāli saskaņotu valsts datubāžu ietvaros. Tādējādi jebkurš arguments, kas tiek formulēts ar “Lexu AI” palīdzību, satur atbilstošu pamatojumu ar atsaucēm uz konkrētiem, pārbaudāmiem tiesu nolēmumiem un tiesību normām.
“Padarot tiesu prakses meklēšanu studentiem saprotamāku un saistošāku, mēs vienlaikus mācām izpratni par juridiskā darba augstajiem standartiem. Mūsu mērķis ir fundamentāli efektivizēt izpētes gaitu, nodrošinot uzticamu informācijas bāzi, taču tehnoloģiju sniegtās priekšrocības nemaina pamatprincipu: galīgais juridiskais vērtējums un personīgā atbildība par ikvienu sagatavoto dokumentu un pieņemto lēmumu vienmēr paliek paša speciālista kompetencē,” norāda M. Odobērs.
Uzņēmums informē, ka platformas attīstībā plānota arī starptautisko datubāžu integrēšana, tostarp iespēja veikt juridisko izpēti ar platformā pieejamajiem rīkiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības tiesas judikatūrā latviešu valodā.
