Reģionos

Pa Karostas ielām Liepājā traucas koši sarkans zaporožecs. Pie stūres autosportists Mārtiņš Sesks. Pazīstamo liepājnieku atpazīt gan nav viegli, jo, lai līdzināto Rafaelam - filmas galvenajam varonim - viņam uzlikta galvā tumši blonda garmataina parūka.

Atbild Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs:

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejam šī vasara bijusi īpaši krāsaina un ražīga. Protams, tāds būs arī rudens, jo muzejā joprojām skatāmas vairākas izstādes, kuras var redzēt vienīgi Gulbenē. Par jaunumiem stāsta Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza:

Gulbenes novada teritorijā biedrība “SATEKA” apvieno 55 biedrus un darbojas kopš 2007. gada maija. Tā ir kā tilts starp vietējo pašvaldību, nevalstisko organizāciju un dažādu jomu uzņēmējdarbības pārstāvjiem, kā arī aktīvajiem iedzīvotājiem.

Gulbenes novada Sporta pārvalde kopā ar citām reģiona pašvaldībām ir izveidojusi sporta līgu “Atzeles sports”, kas apvieno komandas un organizē reģionāla līmeņa sacensības klasiskajā un pludmales volejbolā, kā arī klasiskajā un 3x3 basketbolā. Pirmsākumi apvienībai “Atzeles sports” ir likti jau 2017. gadā, kad Alūksnes, Balvu un Gulbenes novads izveidoja vienotu volejbola čempionātu – “Atzeles volejbola līgu”. Attīstoties sadarbībai arī citos sporta veidos, klāt nākušas Madonas novada komandas un čempionāti 3x3 un klasiskajā basketbolā, kā arī 2021. gadā pirmo reizi tika organizētas sacensības “Atzeles sports” pludmales volejbolā un 3x3 basketbolā.

Kultūras dzīvi pēdējos divus gadus krietni paplucinājuši ir Covid-19 pandēmijas ierobežojumi, taču kultūras cilvēki nepadodas un meklē arvien jaunus risinājumus un iespējas, lai cilvēki varētu saņemt nepieciešamo kultūras devu, kā arī piepildīt savu vēlmi dejot, dziedāt un spēlēt teātri kaut vai attālināti.

Kultūrvēsturiskais Gulbenes–Alūksnes šaursliežu dzelzceļš jeb bānītis kursē pēc noteikta kustības grafika bez pārtraukumiem jebkuros laika apstākļos 365 dienas gadā, katru dienu veicot četrus reisus. Šāds regulāri kursējošs šaursliežu vilciens ir vienīgais Baltijas valstīs. Taču gulbeniešiem mazbānītis ir kas vairāk nekā parasts transporta līdzeklis. Tas ir industriālais piemineklis un populārs tūristu apskates objekts, kā arī Gulbenes un Alūksnes novada atpazīstamības zīmols un reģiona tūrisma attīstības mugurkauls.

Kopš šā gada vasaras Gulbenes novada pašvaldības aģentūra “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” kopā ar šīs aģentūras struktūrvienību – izglītojošo un interaktīvo centru “Dzelzceļš un Tvaiks” ir iekārtojušies vēsturiskajā Gulbenes dzelzceļa stacijā, kas ir šīs pilsētas tūrisma plūsmas epicentrs.

No nākamā gada pavasara iebraukšanai Jūrmalā caurlaides būs nepieciešamas visu gadu, informē Jūrmalas dome.

Stājoties spēkā jaunajai izglītības pieejai – kompetencēs balstītam mācību saturam, skolām un skolotājiem ir ieteikts izmantot pieejamos lokālos resursus. Tas nozīmē, ka mācību priekšmetu apguvei jāizvērtē un jāiesaista vietējie uzņēmumi, muzeji, saimniecības un citas struktūras un procesi, kas var kalpot par kompetenču izglītības stūrakmeni.

Atskatoties dažus gadsimtus senā Latvijas un citu Eiropas valstu lauku ainavā, redzam, ka jumtu segumos zināmā mērā valda daudzveidība – salmu jumti, niedru jumti, lubiņu jeb skaidu jumti. Interesanti, kādi apsvērumi noteica saimnieku izvēli? Atbilde ir gluži vienkārša – kas bija pieejams, no tā arī jumtus klāja. Ja apkārtne bagātīga ar ūdeņiem un tajos augošajām niedrēm, tad dominē niedru jumti, ja apvidus mežaināks, tad lubiņu vai skaidu jumti ir visbiežāk sastopamie, bet auglīgos apvidos ar spēcīgām graudaugu audzēšanas tradīcijām, visbiežāk ēku jumtus klāja salmi.

Gulbenes novada pašvaldība iet soli pretī topošajiem un cenšas pielāgoties strādājošo uzņēmumu ritmam. Tiek veidota vide un atbalsta mehānismi, kas iedzīvotājus mudina uzsākt savu biznesu, palīdz uzņēmumiem augt, piedāvājot tiem izglītojošus notikumus, profesionāļu konsultācijas un iespēju robežās arī piemērotu infrastruktūru un tehnoloģijas.

Gulbenes novads ir viens no retajiem, ja ne vienīgais, kurā ir saglabājusies un nostiprinājusies 2. līmeņa pašvaldība – bijušais rajons ar tolaik funkcionējošajām pagastu padomēm, šobrīd – novada pašvaldība ar pilsētu un 13 pagastu pārvaldēm, kam secen ir gājusi gan 2009. gada, gan 2021. gada administratīvi teritoriālā reforma.

Pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām, tāpēc Valsts kontrolei nav pārliecības par vismaz 98 pašvaldības tiltu drošību, informē Valsts kontrole.

Pēc nākamās vasaras maksas caurlaižu režīms Jūrmalā uz ziemu vairs netiks atcelts, un turpmāk visa gada garumā viena iebraukšana kūrortpilsētā maksās divus eiro. Tā otrdien, 14. septembrī, nolēma Satiksmes komitejas deputātu vairākums, bet vēl lems visa dome, vēsta lsm.lv

Covid-19 plaši skartajā Līvānu novadā nav identificēti izteikti infekcijas perēkļi, atsaucoties uz Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veikto epidemioloģisko izmeklēšanu, otrdien valdības sēdē sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Lai paaugstinātu sabiedriskā transporta pieejamību un veicinātu iedzīvotāju pārvietošanos ar reģionālo maršrutu autobusiem, no 1.oktobra tiks ieviests bezmaksas sabiedriskais transports 15 maršrutos, informē SIA Autotransporta direkcija.

Visās citās pašvaldībās vēlēšanas notika jau šā gada 5. jūnijā. Tikai Varakļānu un Rēzeknes novads palika bez vēlēšanām. Tas tā atgadījās tāpēc, ka Satversmes tiesa šā gada 28. maijā nosprieda, ka Varakļānu un Murmastienes pagasta iekļaušana Rēzeknes novadā neatbilst Satversmei.

Pašvaldību vēlēšanu rezultāti Varakļānos apliecina novada iedzīvotāju vēlmi turpmāk iekļauties Madonas novadā, intervijā Latvijas Radio sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Uz Varakļānu novada trim un Rēzeknes novada 32 vēlēšanu iecirkņiem 11. septembrī devās 7977 balsstiesīgie šo novadu iedzīvotāji. Lai gan abi novadi ģeogrāfiski atrodas netālu, vēlētāju uzvedība un politiskās intereses abos novados ir diametrāli pretējas.

Neskatoties uz to, ka kopējie līdzekļi, kas piešķirti papildus saistībā ar Covid-19 izplatību 2020. un 2021. gadā jau ir pārsnieguši 3 miljardus eiro, reģionālajām slimnīcām valsts par Covid-19 ārstēšanu ir parādā.

Policija sākusi divus administratīvo pārkāpumu procesus par nesaskaņota pasākuma rīkošanu Ogrē, aģentūru LETA informēja Valsts policijas pārstāve Līna Kaļķe.