Lasītāju viedokļi

Sabiedriskās kustības “Tauta pret zemes baroniem” spiediena ietekmē (man bija tas gods būt starp šīs kustības dibinātājiem kopā ar brīvprātīgajiem juristiem Gundaru Ūdri un Vladimiru Tkačenko) Tieslietu ministrija apņēmās veikt zemes piespiedu nomas reformu, pārveidojot esošās piespiedu nomas attiecības par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām, un paredzēt vienotu regulējumu visiem piespiedu nomas gadījumiem neatkarīgi no tā izveidošanās tiesiskā pamata.
 
Skaudība, protams, ir nevēlama cilvēciska vājība. Tomēr grūti to apvaldīt, salīdzinot divus svaigus augstu amatpersonu vēstījumus publiskajā telpā.
 
Raksta "Kā iespējams atļaut strādāt nevakcinētajiem, nepasliktinot epidemioloģisko situāciju – citu valstu pieredze" nobeigums. Sākums - šā gada 12. janvāra Neatkarīgajā.
 
Šobrīd Latvijā spēkā esošais aizliegums nevakcinētajiem strādāt un mācīties ir nepareiza un neētiska pieeja sabiedrības veselībai, kas ir atceļama, tā vietā kovida risku līdzvērtīgi vai pat vairāk samazinot ar citās valstīs jau pārbaudītiem un lietotiem preventīviem pasākumiem, kuri ļauj strādāt.
 
Jaunākie notikumi, pašreizējā situācija un turpmākie plāni Kazahstānā.
 
Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem hrestomātiskiem izņēmumiem – par bikšu buktēšanu, zobu tīrīšanu vai par pingvīnu solidaritāti), bet visi uztver noskaņu, kādu valsts vadītāji svētku vakarā ienes ikvienā mājā. Cits dod cerību, cits bārienu, cits referātu par saviem labajiem darbiem, vēl cits ar nenoslēpjamu vienaldzību vienkārši atstrādā savu pienākumu.
 
Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu.
 
Šis ir autora mēģinājums saprast, kā pēdējo četru Veselības ministru (Guntis Belēvičs, Anda Čakša, Ilze Viņķele, Daniels Pavļuts) darbība ir novedusi pie Covid–19 smagas slimības gaitas katastrofālas incidences un augstajiem mirstības rādītājiem Latvijā.
 
1919.gada 1.decembrī tika sakauts un no Latvijas iztriekts Bermonta karaspēks. Jaunajai Latvijas valstij, lai sasniegtu Latvijas valstiskuma atzīšanu un Latvijas pagaidu valdības izvirzīto mērķi - Satversmes sapulces sasaukšanu bija jāatbrīvo Latgale no Padomju Krievijas Sarkanās armijas.
 
Nu jau katrs mūsu valsts iedzīvotājs ir pamanījis straujo pārtikas cenu kāpumu. Elektroenerģijas, dīzeļdegvielas, dabasgāzes, minerālmēslu straujais cenu kāpums ir “uzšāvis” gaisā pārtikas cenas.
 
Mirstībā no Covid–19 Latvija īslaicīgi atradās pasaules valstu pirmajā rindā. Valdības mēģinājumi ierobežot saslimstību nereti radījuši vēl lielāku saslimstību. Latvijā kovidiānas ēnā pieaugusi saslimstība ar sirds asinsvadu slimībām, ļoti ievērojami – ar depresiju, trauksmi, psihiskiem traucējumiem, novēloti tiek diagnosticēti vēži, salīdzinājumā ar 2019. gadu. Tai pašā laikā re:čekisti un citi meinstrīma mēdiji kliedz „urā” vadības sasniegumiem.
 
Komunikācija vienmēr ir bijusi svarīga sastāvdaļa attiecību veidošanā ar jebkuru cilvēku. Tā sastāv no divām daļām – runāšanas un klausīšanās, taču lielākā daļa no mūsdienu jauniešiem pievērš vairāk uzmanību runāšanas daļai un aizmirst par klausīšanos. Ieklausīšanās citos cilvēkos ir problēma, kas ir aktuāla mūsdienās, jo tā sirpi ietekmē jauniešu izaugsmi un tālāko nākotni.
 
Mūzika ir mākslas izpausmes veids, kuru var uztvert ar dzirdes maņas instrumentiem – ausīm. Tā var likt mums smieties, raudāt, dejot līdzi vai kratīt galvu un spiest ausis ciet. Mūzika ir pastāvējusi visu cilvēces eksistences laiku, sākumā ļoti primitīvās formās (ritma sišana, taures pūšana), taču ar laiku ir patiesi attīstīta, un tās pieprasījums - audzis. Mūsdienās 91% populācijas klausās mūziku vismaz reizi nedēļā, 82% jaunatnes uzskata, ka klausās mūziku katru dienu.
 
Jaunieši, vai jums nav nekad bijusi tāda problēma, ka jūs ieejat veikalā un pamanāt tikai ārzemju firmu apģērbu? Savukārt vecāki strīdas par Latvijas ekonomiju un uztraucās par savu nākotnes pensiju? To visu varētu atrisināt, pērkot drēbes lokāli!
 
Covid-19 slimības apstākļi grauj jauniešu veselību. Jauniešiem ļoti pasliktinājusies garīgā, mentālā veselība. Pētījumi rāda, ka 70% jaunieši piedzīvo nomāktību un depresiju. 60 % nomoka uzmācīgas domas. Mācīšanās grūtības ir gandrīz visiem.
 
Šie nogurdinošie COVID laiki, kas jau ilgst divus gadus, lika mums tikt galā ar daudzām grūtībām, kas tā arī nebeidzas. Nespēja darīt daudzas ikdienišķas lietas klātienē, bezgalīgie ierobežojumi un socializēšanās deficīts liek lielam skaitam cilvēku zaudēt motivāciju. Astoņi no 10 intervētajiem cilvēkiem ir saskārušies ar motivācijas trūkumu tieši Covid-19 ietekmē. Kad motivācija ir zudusi, to var atgūt, taču kā lai to izdara?
 
Kā šādos gadījumos mēdz teikt – ja nebūtu Gobzema, viņu nāktos izdomāt.
 
Viens no mūsu valsts melnajiem rekordiem: mirstība ar diagnosticētu Covid-19 ir piecas reizes augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
 
Bērni piedzimst ar bioloģisku vajadzību pēc attiecību saiknes veidošanas. Nav iespējams veselīgi attīstīties un augt, ja līdzās nav patstāvīgas un drošas piesaistes personas. Bērni, kuri aug bērnu aprūpes iestādēs, cieš no piesaistes personas trūkuma, piedzīvojot agrīnu piesaistes traumu, – nošķirtību no bioloģiskā vecāka, bet vēl pirms tās, bieži vien arī pamestību novārtā. Bērniem augt ģimeniskā vidē nozīmē attīstīties un piedzīvot fizisko un emocionālo attiecību apmierinājuma pieredzi, nevis izdzīvošanu un attiecību zaudējumu sēras.
 
Sabiedrība tiek nepārtraukti pakļauta informatīvam spiedienam par dažādu kovidvīrusu mutējošo paveidu uzliesmojumiem, nepārtraukti radot masu psihozes stāvokli, kuru var raksturot ar aktīvu sabiedrības segregāciju „vakseros” un „antivakseros”. Protams, vakcinācija ir efektīvs līdzeklis cīņā ar ātri mutējošu vīrusu, kas jau ir pamanījies arī mutēt virsmas proteīnus.