Lasītāju viedokļi

Aleksandrs Lielmežs, Mālpils pašvaldības deputāts, pašvaldības vadītājs (1987.-2001), (2005.-2017.), Latvijas pašvaldību savienības dibinātājs, LPS priekšsēža vietnieks (1994.-2001.) un (2006.-2009.), ES Reģionu komitejas dalībnieks (2006.-2020.). Par darbu pašvaldībās apbalvots ar Atzinības krustu.
 
Latvijas valdība šobrīd īsteno palīdzības programmu cilvēkiem, kurus skārusi Covid-19 izraisītā ekonomikas apstāšanās. Līdzīgi rīkojas arī citas valstis, kurās pandēmija paralizējusi sabiedrisko un ekonomisko dzīvi.
 
Vai kāds no tiem tūkstošiem, kuri kļuvuši par koronvīrusa upuriem, dažus mēnešu atpakaļ varēja iedomāties, ka viņi savas pēdējās dzīves stundas pavadīs pavisam citā realitātē – aizsargmaskās tērptu ārstu un medicīniskā personāla, nevis savu mīļāko tuvumā? Un vai kāds no viņiem varēja iedomājies, ka sitīs tieši viņa stunda? Vai kāds no mums zina savu pēdējo stundu? Ne KAD tas notiks, nedz KĀ tas notiks?
 
„Tikai nevajag no nopietnas problēmas taisīt publisku cirku!” tā vērtējot mūsu valstsvīru darbošanos šajās dienās, savā komentārā norāda viens no godprātīgākajiem žurnālistiem Viktors Avotiņš. Manuprāt, patlaban top cirka numurs, kas varētu saukties Maska, turklāt šis numurs mums visiem ļoti dārgi izmaksās.
 
Nenoliedzami, ka valstij ir jārīkojas, lai mazinātu COVID19 vīrusa radītās sekas uz tautsaimniecību. Taču nepietiek tikai ar labiem nodomiem (vēl jo vairāk – ne tikai ar labiem nodomiem. Par to vēlāk...). Ir svarīgi, lai šie nodomi tiktu pareizi īstenoti. Citādi vietā ir teiciens- “ar labiem nodomiem ceļš bruģēts uz elli”, un diemžēl to var attiecināt arī uz šo nu jau Saeimā apstiprināto valdības piedāvāto pasākumu plānu.
 
20. marta Saeimas sēdē deputātiem bija iespēja ar balsojumu labot savu kļūdu, šā gada budžetu pieņemot. 46. priekšlikums 2. lasījumā steidzamības kārtā pieņemtajā likumā „Par valsts apdraudējumu un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību” paredzēja algu palielinājumu medicīnas darbiniekiem, kas šobrīd cīnās ar briesmīgo SARS 2 vīrusu un ārstē Covid – 19 pacientus. „Par” šo priekšlikumu nobalsoja 36 deputāti, bet „pret” un „atturējās” – kopā 38. No opozīcijas aizbēgusī bijusī Veselības ministre Anda Čakša ar savu balsi varēja izšķirt par labu valsts atbalstam veselības aprūpes darbiniekiem. Balsojumam ir vēl divas konsekvences: pirmā – pozīcija čakli aplaudēja mediķiem par viņu darbu, bet tūlīt pēc tam mediķus nodeva („uzmeta”), otrā – „Attīstībai PAR” deputāti balsoja pēc sirdsapziņas, nevis pēc finanšu ministra Jāņa Reira diktāta. Finanšu ministrs sola miljardu vai divus, bet tos izdalīs bankām, kredītiem, lielajiem uzņēmumiem, bet ne vienkāršiem cilvēkiem, kas stājas pretī vīrusam.
 
Ārsti, kas daudz mācījušies un lasījuši, šobrīd zina itin maz par koronovīrusu SARS 2, toties zina krietni vairāk par šā vīrusa izraisīto slimību Covid 19. Ārsti neslēpj, ka zina pārlieku maz, jo vīrusu pazīstam tikai divarpus mēnešus, bet pasaules pētnieki jau šobrīd strādā pie pretvīrusu zālēm un vakcīnām. Ārsti ar katru dienu zina vairāk, katru dienu saņem jaunu informāciju, tādēļ mainās prognozes un taktika.
 
Latviešu apgaismotāja Garlība Merķeļa 1796. gadā izdotā grāmata “Latvieši” mūsdienās nebūt nav bestsellers, un tā ir zināma tikai speciālistiem. Žēl, jo Merķeļa vērojumi par latviešiem ne pavisam nav zaudējuši savu aktualitāti pagājušo divu gadsimtu laikā. Un neraugoties uz visām runām par straujām pārmaiņām un izmaiņām, kuras notiek ik dienu un ik stundu, grāmata “Latvieši” ir ja ne gluži mūsu tagadējās dzīves spogulis, tad noteikti iemesls par šo dzīvi ļoti, ļoti nopietni padomāt.
 
Kariņš, Viņķele un Šuplinska mazgāja rokas stacijas tualetē un apsprieda, kā izvairīties no koronavīrusa SARS 2, slēgt vai neslēgt skolas un lidostu. Vēlāk šī publiskā aktivitāte tika iegrāmatota kā valdības 143. ārkārtas sēde, kurā tika pieņemts svarīgs lēmums – visiem mazgāt rokas.
 
Jelgavnieki 4. martā atklātā vēstulē uzrunājuši Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un 100 Saeimas deputātus par Jelgavas saglabāšanu kā republikas nozīmes pilsētu. Jelgavnieku viedokļu līderi Saeimā vērsušies saistībā ar to, ka 5. martā Saeima izskatīs likumu „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” 2. lasījumā, kurā plānots lemt par Jelgavas kā Republikas nozīmes pilsētas statusa likvidēšanu un abu novadu apvienošanu ar Jelgavas pilsētu. Vēstules autori vēlas pievērst Jūsu uzmanību jelgavniekiem, kuri saka stingru “nē!” portālā Manabalss.lv iecerētajai reformai Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novada kontekstā. Dažu dienu laikā iniciatīva pret Jelgavas statusa pazemināšanu reģionālās reformas kontekstā savākusi jau vairāk nekā 3000 parakstu. Aktīvisti no jelgavnieku vidus pat organizēja protestu pie Eiropas Parlamenta Briselē, kas notika 3. martā.
 
Bezdūmu nozares asociācija (BNA) savas kompetences ietvaros ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas piedāvātajiem virzieniem valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei 2021.-2025. gadam. Apzinoties nepieciešamību valstij nodrošināt pārdomātu un ilgtspējīgu akcīzes nodokļa regulējumu, jāsecina, ka aizvien pietrūkst izpratnes par divām fundamentālām lietām - kas tiek regulēts un kāds tad īsti ir valsts politikas mērķis.
 
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas sēdē šī gada 12. februārī tika izskatīts likumprojekts – grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā. To būtība paredz jaunu atkritumu apsaimniekošanas kārtību un sistēmu Rīgā, radot bezprecedenta gadījumu Latvijā un tuvākajās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Faktiski Rīgas atkritumu apsaimniekošanā no 2021. gada iecerēts pilnīgs “brīvais tirgus” – jebkurš uzņēmējs ar attiecīgu Valsts vides dienesta atļauju, kas atbildīs pagaidām nevienam nezināmiem Ministru kabineta noteikumu kritērijiem, varēs piedāvāt atkritumu apsaimniekošanu jebkur Rīgā par paša noteiktu cenu. Šāds scenārijs rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Lielākais no tiem – kādu cenu par to maksās pārējās Latvijas pašvaldības?
 
Šobrīd karstajās diskusijās par Kristīnes Misānes lietu virmo emocijas, pieņēmumi un versijas. Tāpēc, uzskatu, svarīgi ir pateikt galveno iemeslu un mērķi, kāpēc nolēmu pārstāvēt Kristīnes un viņas ģimenes intereses publiskajā komunikācijā. Un kāpēc Misānes lieta attīstījās tā, kā attīstījās.
 
Kad atklātībā nonāca informācija par to, ka jaunā Eiropas Komisijas vadītāja fon der Leienas kundze ir apņēmusies stiprināt un centralizēt Eiropas Savienību un tādēļ tiek veidotas darba un diskusiju grupas, šī ziņa daudziem Rīgā lika saausīties, bet labējos nacionāļus pat aizkaitināja un raisīja viņos neapmierinātību.
 
Viens no spēkā esošā Nacionālais attīstības plāna mērķiem ir nodrošināt pozitīvu un stabilu tautas ataudzi Latvijā, pieaugošu dzimstību un iedzīvotāju vēlmi dzīvot un atgriezties Latvijā, tomēr realitāte ir pavisam citādāka. Galvaspilsētas vadība raida skaidrus signālus, ka dod priekšroku citām prioritātēm, nevis ģimenēm ar bērniem. Kamēr rindā uz vietu bērnudārzā Rīgā gaida 2239 bērni, Rīgai piederoši namīpašumi centrā, kuros varētu ierīkot jaunas pirmsskolas izglītības iestādes, tiek pārdoti izsolēs, norāda Latvijas Lauksaimniecības universitātes docente, ekonomikas doktore Linda Medne.
 
12. februārī, tikai divas dienas pirms Dānijas apgabaltiesā paredzēts pieņemt lēmumu par to, vai Kristīni Misāni atbrīvot un viņa sev pienākošo sodu jau ir izcietusi, sievieti izdos Dienvidāfrikai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Prasību spēkā uztur Dānijas prokuratūra, kura šobrīd ar visiem iespējamiem līdzekļiem mēģina panākt, lai Kristīne tiktu izdota Dienvidāfrikai. Ar mērķi pievērst uzmanību Eiropas Savienības pilsoņa tiesību ievērošanai, kas aizliedz izdošanu uz 3. pasaules valstīm, Kristīne Misāne no šodienas sāk badastreiku.
 
2020. gada 20. janvārī Latvijas Republikas Saeimā tika iesniegti 15,5 tūkstoši iedzīvotāju parakstu pret koku izciršanu un par parka izveidi bijušā velotreka „Marss“ teritorijā Brīvības gatvē 207, Rīgā. Vēlamies kategoriski norobežoties no politisko partiju priekšvēlēšanu interesēm, kā arī paust neapmierinātību ar mūsu sākotnējās idejas sagrozīšanu un iedzīvotāju iniciatīvas pretstatīšanu valsts drošības interesēm, kas kopš parakstu iesniegšanas tiek pausta publiskajā telpā.
 
Stafordšīras terjeru Marko un Desildas lietā – piespiedu darbs. Jūrmalā suņa nositēju (viņam neizdevās) gaida tiesas sēde. Cēsu suncis ar smagu diabētu nogādāts „Ulubelē”. Smiltenes suns ar audzēju „pazudis” no redzesloka pirms PVD ierašanās, jo saimnieks pabijis valsts aparātā „pie šprices” un zina – pierādījumus būs likvidēt, spalvu spodrināt!
 
Pērnā gada 31. decembrī, proti, gada pēdējā dienā Ķīna oficiāli ziņoja Pasaules Veselības organizācijai par jauna koronarovīrusa izraisītiem pneimonijas gadījumiem vienā no lielākajām Ķīnas pilsētām Uhaņā (Wuhan – 11 miljoni iedzīvotāju, kopā ar aglomerāciju– 24 miljoni iedzīvotāju), Hubei provincē. Šis vīruss tika nosaukts par 2019. gada jauno koronavīrusu (to latviski varētu tulkot arī par kroņa vai vainaga vīrusu – 2019 – nCoV).
 
Daudzus pārņēmis satraukums par jaunā koronavīrusa izplatīšanos. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem par 29.janvāri jāsecina, ka koronavīruss reģistrēts 6065 personām, no kuriem 5997 atrodas Ķīnā. Ķīnā šobrīd arī pastāv aizdomas par vēl 9239 inficētām personām. Ārpus Ķīnas reģistrēti 68 inficētu personu gadījumi 15 dažādās valstīs. Kopumā konstatēti 132 nāves gadījumi. Latvijā pagaidām inficēšanās ar vīrusu nav konstatēta.
 
Laikā, kad trūkst naudas sociālo jautājumu risināšanai, veselības, aprūpei, izglītībai, policijai, ugunsdzēsējiem utt. utjp., valsts līdzekļi dāsni tiek dāvāti putnu skaitīšanai, turklāt regulāri un neprasot tam nekādu ieguvumu valstij vai iedzīvotājiem kopumā. Pat vēl vairāk – neprasot vispār nekādus rezultātus.
 
R. Meroni paklausīgās Ventspils kapitālsabiedrību AS “Kālija parks”, AS “Ventspils tirdzniecības osta”, AS “Ventbunkers” valdes ir deklarējušas mani kā patiesā labuma guvēju, mani par to neinformējot un šo deklarāciju ar mani nesaskaņojot.