Lasītāju viedokļi

“Kad jūs komandējat un vadāt karavīrus apstākļos, kad jāignorē fizisks pārgurums un dažādas grūtības un jāupurē jūsu karavīru dzīvības, tad jūsu vadība ļoti mazā mērā būs atkarīga no jūsu taktiskajām spējām. To, pirmkārt, noteiks jūsu raksturs, jūsu reputācija un nedaudz drosme – kas tiks uztverta kā normāla lieta –, bet galvenokārt jūsu reputācija kā cilvēkam ar augstiem patriotiskiem mērķiem un stingra apņemšanās izpildīt jebkuru jums uzdoto militāro uzdevumu. “
 
Lemjot par Ilūkstes novada iekļaušanu jaunajā Augšdaugavas novadā, likumdevējs nav ievērojis administratīvi teritoriālās reformas mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi - tā secinājusi Satversmes tiesa.
 
Valsts kancelejas direktors, pandēmijas ierobežošanai izveidotās Starpinstitūciju koordinācijas grupas vadītājs Jānis Citskovskis Covid-19 krīzes pārvaldību nosaucis par “murgu”.
 
Esmu vakcinējies, kaut man bija pietiekami augsti antivielu skaitļi un nebija iespēju saslimt ar Covid–19. Es vakcinējos, lai nepārnēsātu vīrusu. 
 
Vakcinēšanās būšot obligāta ārstniecības, sociālās aprūpes, izglītības un citās iestādēs. Darba devējiem būšot tiesības atlaist darbinieku, kurš nevarēs uzrādīt Covid-19 sertifikātu.
 
Latvijai uz galvas tuvākajos piecos gados uzkritīs milzīga nauda. Gandrīz divi miljardi eiro no Eiropas Atveseļošanas un noturības fonda līdzekļiem. Šai Eiropas dāvanai būtu jāpalīdz izvilkt no pēckovida krīzes mūsu valsts tautsaimniecību, dodot cilvēkiem atkal pamatu zem kājām un nākotnes perspektīvu.
 
Tad, kad valdības rupors atver muti, viņš braši runā par medicīniskajiem individuālajiem aizsardzības līdezkļiem. Individuālie aizsardzības līdzekļi ir ievērojami plašāks jēdziens par maskām, tie ir līdezkļi, kas paredzēti, lai medicīnas personāls un pacienti nonāktu iespējami mazā saskarē ar bīstamiem infekcioziem, ķīmiskiem, radioloģiskiem, elektriskiem un fizikāliem faktoriem. Atcerēsimies smago priekšautu rentgena kabinetā – tas ir aizsardzības līdzeklis, kas samazina staru slodzi. Tāpat kā šis svina priekšauts pilnībā nepasargā no rentgenstariem, arī maska, respirators un pat gāzmaska pilnībā nepasargā no vīrusiem, indīgām gāzēm vai azbesta putekļiem. 
 
Eiropas Savienība Krievijai var uzstādīt noteikumus un izvirzīt prasības, bet kā ar līdzvērtīgu  partneri nerunās – atgriežoties no Briseles samita,  paziņoja mūsu premjers Kariņš. Un viņa teiktajā bija sajūtams liels gandarījums un lepnums par šo nostāju, ko ES valstu valdību vadītāju sanāksmē panāca Austrumeiropas, galvenokārt Polijas un Baltijas pārstāvji.
 
Aivars Lembergs ir uzrakstījis atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam.
 
21.jūnijā vecāku grupa iesniedza konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā ar lūgumu atzīt, ka attālinātās mācības skolās neatbilst tiesībām uz izglītību, ko paredz Satversme. Daudzi skolotāji un gandrīz visi vecāki uzskata, ka 2020/2021.mācību gadu ir pazaudēts priekš visiem Latvijas skolēniem.
 
Ģenerālprokurora Jura Stukāna veiktās strukturālās izmaiņas Latvijas Republikas prokuratūrā nav uzlabojušas kopējo iestādes darba kvalitāti un likumā noteikto funkciju īstenošanu.
 
Vēlēšanas Latvijā (izņemot Rīgu, Varakļānu un Rēzeknes novadu) beigušās. Vai pamodāties citā Latvijā? Es – nē, jo Rīgā, kur dzīvoju, jaunā vara tika ievēlēta jau pērn un nekādus dižos varoņdarbus nav paveikusi. Kur nu varoņdarbus, labi, ja vismaz kādus acīm redzamus darbus šī gada laikā sastrādātu, lai varētu atrādīt savam elektorātam... Bet pie mums Rīgā ir tā: ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē. Kā ir pie jums?
 
Tikko vēlētājiem Ventspilī bija jāizšķiras.
 
1. “Grand prix” par pašvaldību vēlēšanu komentāru es piešķirtu Gatim Eglītim. Ja ir kas tāds, kas var patikt JKP, tad tā ir viņu atklātība: paspēlējām demokrātiju, bet tagad pietiek. Naudu dalīs “lielais četrinieks”, un mēs arī noteiksim, kurš patiesībā būs vēlēšanu uzvarētājs. Neskatoties uz to, ka šis čivinājums drīz vien pazuda no jaunā ministra tvtera, koalīcijas partneru reakcija skaidri liecināja, ka šī ir tā reize, kad “ar bērna muti runā patiesība”.
 
Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību vēlēšanās. Taču ar šā lēmuma palīdzību valdošais vairākums paslauka zem tepiķa acīmredzamu, arvien pieaugošu demokrātijas krīzi mūsu valstī. Tie, kas tagad jūtas gandarīti, ka šis kompromiss esot “novērsis konstitucionālo krīzi” un pasargājis Saeimu no iespējamas atlaišanas draudiem, vēl dziļāk ielaiž šo kaiti.
 
Diendienā televīzijas ekrānā, radio ēterā un sociālos tīklos „sirsnīgi nobūstoti” mūsos raugās Pavļuts, Kariņš, Bordāns, Reirs un citi mūslaiku varoņi, kuri biedē mūs ar vīrusu, iedzen cilvēkus mājsēdē, vāvuļo par roku mazgāšanu, maskām un šausmīgiem saslimstības rādītājiem. Noklausījušies šīs šausmas, gan politiķi, gan iedzīvotāji čakli respondē par testiem, vienas vai otras vakcīnas priekšrocībām, veikalu atvēršanu ar atsevišķu vienu vai divām ieejām, vai – cik ilgi vakarā ir droši no vīrusa nebaidoties sēdēt uz terases un dzert alu – līdz 21.00 vai 24.00, piemēram, Jāņos.
 
Kura valsts demokrātiskāka - Baltkrievija vai Latvija? Drošības līdzeklis - apcietinājums.
 
Vai Latvijā viss kārtībā dzīvnieku aizsardzības jomā – likumdošanā, vainīgo saukšanā pie atbildības, sodu piemērošanā, sabiedrības izglītošanā? Vai atbildīgās institūcijas patiešām vienmēr darbojas dzīvnieku aizsardzības interesēs?
 
Šī gada 12. maijā esmu saņēmis SIA “MEDIJU NAMS” Nr. 3-1/ 38 atbildi uz manu 13.04.2021. iesniegumu, kurā saskaņā ar likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 21. pantu vērsos pie SIA “MEDIJU NAMS” ar iesniegumu par nepatiesu ziņu atsaukšanu.
 
Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju nav skaidri ne iemesli, kāpēc interese un rezonanse par ostu darbību un topošo reformu ir ar tik politisku ietekmi, kā arī kāpēc tieši šīs vietas bijušas tik iekārojamas jebkuros laikos.
 
Biedrības "OPEN Radošais Centrs" vadītāja Edijs Klaiša atklātā vēstule Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjanim Kariņam, Izglītības un zinatnes ministrei Ilgai Šuplinskai, Labklājības ministrei Ramonai Petravičai un Veselības ministram Danielam Pavļutam.
 
Pēc Eiropas hitu radio raidījumā Zaļā zona 20. maijā izskanējušā sižeta, kurā ķīmisko lauksaimniecības pesticīdu lietotāji nosaukti par bišu masu slepkavām, atsevišķas industriālo lauksaimnieku lobija organizācijas reaģēja asi, pieprasot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša atvainošanos, bet to biedriem sociālajos tīklos – pat ministra demisiju.