Lasītāju viedokļi

ZZS frakcijas deputāti atsakās piedalīties Saeimas sēdē par nākamā gada budžetu un to pavadošajiem likumprojektiem iesniegtajiem priekšlikumiem, jo koalīcijas partijas (JV, ATP, NA un KPV LV) demonstrē augstprātību, ignorējot parlamentārās demokrātijas principus, un liedzot iespēju debatēt.
 
Biedrība “Ausma”- Atkārtotais ekonomikas ministrijas likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums” piespiedu dzīvokļu īres attiecības paredz realizēt dzimtbūšanas režīma garā vai Denacionalizēto māju īrnieku jautājumā būtu nepieciešama valsts prezidenta likumdošanas iniciatīva* Ekonomikas ministrija (EM) 06.12.2108. ar Nr.144/lp13 atkārtoti ir sagatavojusi un iesniegusi Saeimā likumprojektu “Dzīvojamās telpas īres likums” (Saeimas likumprojekta Nr 1260/Lp12), kas ir 2014.gadā Saeimā noraidītā likuma kārtējais brāķis. Ministrijas augsta ranga ierēdņi ar lielu degsmi un sparu sagatavoja jaunu likumu, par kuru acīmredzami izriet secinājums – grib izrēķināties ar piespiedu (denacionalizēto māju) īres īrniekiem, padzenot viņus uz ielas, ja nesolās maksāt māju īpašniekiem tik, cik viņi pieprasīs un lai izslēgtu no aprites spēkā esošā likuma 8.un 13.pantu, kas neļauj „iztīrīt” māju no īrniekiem.
 
Kopš 1992. gada, tātad, kopš Trešās Atmodas laika gleznotāja, sabiedriskā darbiniece, mākslas dzīves organizatore, politiķe, māte, izcili skaista sieviete Džemma Skulme bija "mūsējā" - ar akadēmiskās saimes vienbalsīgu balsojumu ievēlēta par Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekli. Goda loceklis - viņas apziņā šis apzīmējums bija saistīts ar godu kā personības sirdsapziņas un uzticamības mērauklu, un, saņemot šo nosaukumu, māksliniece jutās patiesi pagodināta, jo viņas veikums tika pielīdzināts akadēmiskiem nopelniem.
 
2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas toreizējā ministra Edmunda Sprūdža izteikumiem LNT raidījuma “900 sekundes” diskusijā (16.10.2012.), kuras laikā toreizējais ministrs pauda pārliecību par manu atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata, cita starpā sakot: „Jums ir jāsaņem [..] taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā”; „un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā par Ventspils iedzīvotāju naudu”.
 
Šis ir mans personīgais viedoklis par pēdējo dienu notikumiem veselības aprūpes nozarē.
 
Protams, to var uzskatīt par nejaušību, bet katru gadu oktobrī un novembrī publiskajā telpā, īpaši interneta portālos, televīzijā un radio, tiek plaši apspriestas trīs tēmas – ārsti ņem kukuļus, ārstēšanās iespējas ir sliktas, ārstiem ir lielas algas. Vienmēr tas sakrīt ar budžeta pieņemšanas laiku, kad valdošā koalīcija, lai kāda nu tā arī būtu, stāsta, ka vairāk naudas medicīnai iedalīt nevar, jo visiem vajag, turklāt reducē naudu veselībai uz ārstu algām.
 
Skolas gadu sākumā man bija klases biedrs un labs draugs Eduards Melnis, lai gan visi skolēni tāpat kā pieaugušie viņu sauca par Gaiļa Edveri. Viņam bija divas māsas, kuras ikdienā sauca: Gaiļa Veronika un Gaiļa Genofefa, bet māti – Gaiļa Anna.
 
Pagājušajā nedēļā lielu sabiedrības daļu satracināja vairākas samērā tendenciozas publikācijas vairākos medijos, kas pravietoja, ka drīzumā vidējais latvietis vairs nevarēs atļauties privātu automobili un pārvietoties nāksies kājām vai, labākajā gadījumā, zirga pajūgā.
 
Kāpēc Rēzeknes novadam un Latgalei vajadzīga L.Rancānes Makašānu Amatu vidusskola?
 
LTV ziņu dienesta un LSM.lv izpētes projekta "Diagnoze - vēzis" pirmie raidījumi ir pamatīgi satricinājuši sabiedrību. Šūmējas onkologi, šūmējas pacienti, un šūmējas atbalstītāji un draugi. Galvenais satraukuma "vaininieks" ir LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" par ārstu "slikto" attieksmi. Protams, ka uz LTV lūgumu pastāstīt savu stāstu atsaucās tikai tie, kam sirdī palicis rūgtums vai pat dziļa neapmierinātība. Jo tie, kam ārstēšanās veicās labi, neuzskatīja par vajadzīgu zvanīt, līdz ar to 200 neapmierināto zvani pret 80 000 kopējo vēža pacientu Latvijā ir salīdzinoši mazs skaitlis. Attieksme ir ļoti subjektīva un grūti izmērāma lieta. Mēs, pacientu organizācijas, iestājamies PAR onkologiem un ķīmijterapeitiem, pret ārstu vainošanu, pret pacientu un ārstu savstarpējo kūdīšanu un konfrontēšanu, tomēr mums jāatzīst, ka komunikācijas problēmas pastāv, tāpat kā gadiem pastāv dziļas problēmas visā onkoloģijas nozarē.
 
Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija pauž dziļu neizpratni par Latvijas Televīzijas nule aizsāktā multimediālā projekta „Diagnoze – vēzis” pirmajiem raidījumiem un publikācijām. Gaidījām argumentos, ekspertu, pacientu un ārstu viedokļos balstītu onkoloģijas nozares problēmu analīzi, taču redzam subjektīvu, virspusēju, emocionālu skatījumu uz pacientu un ārstu attiecībām.
 
Ik gadus valdība, Saeimas deputāti un ārstu pārstāvji apspriežot valsts budžetu runā vienu un to pašu – jāpalielina nozares finansējums, lai varētu palielināt ārstu algas. Taču vezums arvien nekust no vietas. Kādēļ? Atbilde ir vienkārša, taču neviens negrib teikt taisnību. Līdzīgi kā Andersena pasakā par kailo karali visi dod priekšroku savām lomām. Man tas ir apnicis un es gribu uzņemties tā puisīša lomu, kurš pateica: “Karalis taču ir kails!”
 
Šovasar tikos ar itin daudziem skolotājiem no dažādām Latvijas malām. Gribējās zināt viņu domas par tā saucamo skolu reformu. Grasījos par to rakstīt. Bet tad manās rokās nonāca Lūcijas Rancānes Makašānu amatu vidusskolas direktores Gundegas Rancānes un viņas kolēģes Ilonas Negrejevas Valsts prezidentam un tiesībsargam adresētās vēstules projekts. Daudzas domas šajā vēstulē saskan ar tām, ko dzirdēju vasarā. Tāpēc savu viedokli tagad paturēšu pie sevis līdz laikam, kamēr uz šo vēstuli būs saņemta atbilde (ko, starp citu, manuprāt, varētu sniegt arī IZM un pašvaldības), bet nule dodu vēstuli publicēšanai NRA portālā, norāda V.Avotiņš
 
Radošuma rēgs klīst pa Latvijas izglītības iestādēm un irdina tajās mācīšanās pamatus. Cik apzināti tas tiek darīts? Cik apzināti tagadnes paaudzes tiek dalītas mūsdienu olimpiešos un mūsdienu pārijos, kuriem nekas cits neatliks, kā sekot pirmo norādītajā virzienā…
 
Ivars Jakovels Jelgavas pilsētas domes deputāts
 
Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes. Iespējams, ka augstā amatpersona gribēja kā labāk, pievērst uzmanību līdzekļu trūkumam, tomēr sanāca kā vienmēr. Varētu pat teikt, ka sacītais izraisīja bažas, kāda tad īsti ir izpratne par satiksmes drošību un tās nozīmi mūsu valstī atsevišķu institūciju varas gaiteņos?
 
Šķiet, šoreiz jāsāk ar atvainošanos, ka vispār pieminu šo nelaimīgo uzņēmumu. To arī daru. Tev, portāla lasītāj, droši vien sen piegriezusies karaļa Līra meitu šekspīrisko kaislību latviskā versija. Man pašam nav vēlēšanās turpināt iedziļināties Valērija Maligina mantinieču attiecību samezglojumos. Ne arī vajadzības – tepat portālā par tiem vienmēr ir atrodama izsmeļoša informācija.
 
Zināšanas ir vērtīgs kapitāls dzīvei, ko uzkrāj skolēni 12 skolas gados. Daudziem skolēniem pietiek drosme pārbaudīt savas zināšanas, prasmes un salīdzināt tās ar vienaudžiem. Visiem skolēniem ir šī iedzimtā vēlme izzināt pasauli un salīdzināt sevi ar vienaudžiem. Uz skolēnu šīs augstākās vajadzības piepildīšanu ir orientēta spēle “Gudrs vēl gudrāks”.
 
Par pavisam mazo bērnu traumām, sakropļošanas un arī nāves gadījumiem, kas notikuši mājās negadījuma vai nejaušas notikumu sakritības dēļ, ir atbildīgi tikai un vienīgi bērna vecāki! Punkts.
 
2019. gada septembrī veiktā sabiedriskās domas aptauja liecināja, ka normālai dzīvei Latvijas cilvēkam vajag 1466 eiro mēnesī . 2000. gadā tie bija tikai 494 eiro, 2008. gadā – 1146 eiro, 2012. – 844 eiro, 2016. – 1216 eiro, 2018. gadā – 1317 eiro. Šie skaitļi, kas saukti nosakot “normālu” dzīves līmeni, bet, lai nodrošinātu visas vajadzības, Latvijas ļaudis teic, ka viņiem vajag teju vai divas reizes vairāk. 2019. gadā – 3554 eiro. 2000.gadā tie bija tikai 1164 eiro, 2008. gadā (pirms krīzes, tā saucamo “trekno gadu” virsotnē) – 2434 eiro, 2012. gadā – 1930 eiro, 2016. – 3316 eiro, 2018. gadā – 3553 eiro. Daudz tas vai maz? Viennozīmīgas atbildes nav, taču mēģināsim tikt skaidrībā...
 
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir griezusies pie 13. Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces un pārējiem deputātiem ar aicinājumu nodrošināt Veselības aprūpes finansēšanas likuma normu ievērošanu 2020. gada un vidēja termiņa valsts budžeta projektu izstrādē.
 
Jau kādu laiku Rīgā redzami plakāti un karogi ar uzrakstu "5G". Un sauklis: Latvija ir interneta lielvalsts – 5G pie mums ir ātrāk nekā daudzviet Eiropā!
 

Rīgas namu pārvaldnieks