Lasītāju viedokļi

Izskatot konstitucionālo sūdzību par to, ka bērna mātes partnerei likumdošanā tiek liegtas tās 10 brīvdienas, kas noteiktas bērna tēvam, Satversmes tiesa ir izvēlējusies šo lietu vērtēt maksimāli plašā tvērumā. Satversmes tiesa ir uzņēmusies formulēt, kas ir ģimene. Precīzāk sakot, uzdevusi to izdarīt Saeimai, taču pasakot priekšā, kā tieši tas jādara: jāpaplašina ģimenes jēdziena robežas līdz "sociālajā realitātē konstatējamām ciešām personiskām saitēm".
 
Amerikā souls, blūzs, r&b un hiphops vienmēr bijis cieņā, ko diezgan viegli var nolasīt pēc Štatos dzīvojošā etniskā sastāva, taču reps diezgan dīvainā veidā ar visām četrām iesakņojies arī pie mums. Turklāt šobrīd tas piedzīvo jaunu popularitātes vilni.
 
Joslas un ceļa iniciatīvas žurnālistu forumā teiktā uzruna 105 žurnālistu savienību vadītājiem no Latīņamerikas, Āzijas, Okeānijas, Āfrikas un Eiropas.
 
Līdz 30. decembrim Valsts vides dienestam jāizvēlas kurš no diviem konkurentiem – “Nulles depoīts” vai “Depozīta iepakojuma operators” Latvijā ieviesīs dzērienu depozīta sistēmu, kurai būtu jāuzlabo dzērienu iepakojuma savākšana un pārstrāde. Šajā cīņā saduras moderna pieeja ar novecojušu.
 
Būs ļoti daudz nelaimīgu un dusmīgu cilvēku (Par valsts budžeta 2021. gada prioritātēm, izaicinājumiem un riskiem)
 
“Roks par neatkarību”, “Roks pret militārismu”, dziesmotā revolūcija un pat Atmoda – savulaik mūzikai sabiedriskās domas veidošanā un atbalstīšanā bija tikpat liela nozīme kā medijiem. Vai tā ir arī šajos laikos? Kā kur.
 
Valsts budžets, pats tā veidošanas un pieņemšanas process ir reālās politikas būtība. Tāpēc, ka runa ir par naudu. Tāpēc, ka valsts budžets sniegs atbildi vismaz nākošajā gadā uz jautājumu: kurš iegūs, cik un ko, un kāpēc. Vai gluži pretēji: kurš zaudēs, cik un ko, un kāpēc? Jāprecizē, ka šeit būs runa ne tikai par budžetu jeb likumu par Valsts budžetu 2021.gadam, bet visu “budžeta paketi” – likumprojektu kopumu, grozījumi kuros ir paredzēti, lai realizētu valsts budžetu.
 
14. novembrī, Latvijas Televīzijas (LTV) un arī Replay.lv ēterā bija skatāms otrais koncerts rudens ciklā “Koncerts Z studijā” – šoreiz uzstājās grupa “Triānas parks”. Šis cikls tika aizsākts pirmās koronizācijas laikā pavasarī un guva itin labas publikas atsauksmes. Bet – aizsākts, atsākts vai… aizlienēts?
 
Jau atkal politiskajā darba kārtībā kā vasaras tveicē visus nogurdinājis dundurs ir atgriezies OIK – Saeimas darba kārtībā atkal ir kārtējie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL), kas tiek pasniegts kā kārtējais apņēmīgais mēģinājums cīnīties ar OIK afēru – izbeigt to! Kā ir īstenībā, kas patiesībā notiek ap OIK afēru, kas sagaida Latvijas sabiedrību?
 
Dzīve pandēmijas apstākļos kā nekad iepriekš prasa no varas ātru un izlēmīgu rīcību. Un runa nav tikai par smago izvēli starp ekonomiku un veselības aprūpi, runa ir par sociālās stabilitātes saglabāšanu mūsu valstī.
 
28.oktobrī Saeimā sāka skatīt budžeta likumu paketi. Līdztekus pozitīvām lietām, piemēram atsevišķu solījumu izpildei, budžetā redzamas satraucošas tendences.
 
Tirgotāju interese vienmēr ir bijusi un būs apmierināt patērētāju intereses. Tieši tāds pats princips mums eksistē saistībā ar depozīta sistēmu, ko Latvija vēlas ieviest no 2022. gada sākuma un kam mēs jau gatavojamies – apmierināt sabiedrības un mūsu pircēju intereses. Apzināmies, ka pretenziju gadījumā pircēji primāri vērsīsies pie tirgotājiem, nevis ražotājiem vai valsts, tāpēc mēs atbalstām tādu modeli, kas palielinātu iespēju cilvēkiem tirdzniecības vietās saņemt tikai pozitīvu pieredzi.
 
Saeimas «Saskaņas» deputāti vērsušies pie veselības ministres Ilzes Viņķeles ar jautājumu, kā tiek plānots risināt pretgripas vakcīnu trūkuma problēmu.
 
Latvijas Tieslietu ministrijas dziļumos briest grozījumi, kas ļaus saukt pie administratīvās atbildības visus tos, kuri pārkāpj epidemioloģiskās drošības prasības. Gatavojas bargi sodīt ar rubli (precīzāk, eiro) īpaši tos covid skeptiķus, kuri atsakās nēsāt maskas sabiedriskās vietās. Naudas soda apmērs vēl nav skaidrs, bet ministre Viņķele deva mājienu, ka tas varētu sasniegt 200‒300 eiro.
 
Likumprojektā “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” (turpmāk – Likumprojekts) ir paredzēts aizliegt laist tirgū tabakas aizstājējproduktus, kas aptver arī jaunos popularitāti ieguvušos beztabakas nikotīna spilventiņus, tādējādi aizliedzot to tirdzniecību Latvijā. Vienlaikus ar Likumprojektu tiek paredzēts tikai ierobežot elektronisku karsēšanas ierīču, piemēram IQOS, tirdzniecību, pakļaujot IQOS regulējumam, kas jau šobrīd piemērojams elektriskajām cigaretēm un citām elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm.
 
Saeimas "Saskaņas" frakcija nolēma atbalstīt lēmumu novirzīt finansējumu 383 777 eiro apmērā augstākās izglītības pedagogu minimālās algas paaugstināšanai no ieekonomētajiem līdzekļiem, kas bija paredzēti sākumskolas skolēnu brīvpusdienu nodrošināšanai.
 
17. augustā kā sensācija izskanēja apgabaltiesas lēmums atcelt visiem zināmo blēdi Rūdolfu Meroni (Ostaps Benders) no arestētās mantas glabātāja statusa. Latvijas sabiedrības domājošā daļa atviegloti nopūtās, blēdis ir padzīts!
 
Covid-19 krīze ir atklājusi, cik neparedzama, svārstīga un nestabila ir kļuvusi mūsdienu pasaule. Mēs nezinām, kur un kad sāksies nākamā krīze, bet ir gluži noteikti skaidrs, ka tāda būs, un to piedzīvos arī Latvijas uzņēmēji. Līdz ar to gan uzņēmējiem, gan darbiniekiem ir jādomā, kā padarīt savus un uzņēmuma ienākumus ne tikai lielus, bet arī drošus iespējamo krīžu gadījumā.
 
Jau šī gada sākumā ekonomisti un finanšu eksperti paredzēja, ka 2020. gads būs izaicinājumiem bagāts un ekonomiskā izaugsme – lēnāka. Tomēr neviens - pat vispesimistiskākais ekonomists - nenojauta, ka visai pasaules ekonomikai nāksies labprātīgi “iespiest bremžu pedāli grīdā” un teju vispār apstāties, lai novērstu vīrusa radītos draudus sabiedrības veselībai un tālākai eksistencei. Šo mēnešu laikā, kopš noris cīņa ar nāvējošo vīrusu, ikviena tautsaimniecības nozare cīnās par izdzīvošanu. Lielākajai daļai, tostarp būvniecības nozarei, ir izdevies daļēji piemēroties jaunajai realitātei, tomēr teikt, ka dzīve un darbi ir atgriezušies ierastajās sliedēs, būtu alošanās. Lai gan vērojami vairāki pozitīvi pavērsieni, 2020. gada otra puse būvniecībā var būt, iespējams, pat smagāka nekā gada sākums.
 
ES robežu slēgšana, kura tika sākta 2020. gada martā, šokēja ļoti daudzus. Taču šāda politika ir tikai sekas tām ekonomiskajām un politiskajām tendencēm, kuras notiek globālajā ekonomikā. Pāreju uz šādu politiku jau 2017. gadā prognozēja Latvijas Atzinības krusta virsnieks, ekonomikas profesors Andrejs Jaunzems savā grāmatā “J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikas pārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum”. Profesora Jaunzema prognozētā segregācija un robežu nodalīšana šogad precīzi īstenojās Covid-19 krīzes laikā.
 
Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze piespieda uzņēmumus pielāgoties jauniem apstākļiem un īsā laikā veikt izmaiņas, kam daudzi nevarēja saņemties vairākus gadus. IT nozarei šis izolācijas periods nozīmēja ilgas, saspringtas darba dienas un risinājumu meklēšanu neordinārām situācijām. Domāju, ka tas nozari kopumā padarīja spēcīgāku, kā arī būtiski palielināja pieprasījumu pēc informācijas tehnoloģiju produktiem un pakalpojumiem.