Lasītāju viedokļi

Godātais ministra kungs!

Pagājušās nedēļas ceturtdienā Zinātņu akadēmijas Portretu zāles vestibils bija ļaužu pilns. Pulcējušies daži bijušie Saeimas deputāti, starp viņiem viens esošais. Nepilns desmits bijušie tautfrontieši.

Eiropas latviešu apvienība (ELA) ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24- TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”

"Juvenīlā digitālā demence" ir termins (var lietot arī terminu "agrīnā digitālā demence"), kas apraksta kognitīvo spēju mazināšanos jauniešu vidū, ko izraisījusi pārmērīga digitālo tehnoloģiju lietošana. Šī parādība ir saistīta ar vairākiem negatīviem efektiem uz jauniešu garīgo veselību un prāta spējām, piemēram, atmiņas pasliktināšanos, samazinātu uzmanības koncentrāciju, kā arī samazinātu kritisko domāšanu un samazinātas problēmu risināšanas prasmes.

Tagad jau ir pavisam skaidrs, ka tāds, jau trešais, drīz sāksies. Tauru skaņās viļņojas gaiss... Kurā brīdī un kur tieši sāksies, visticamāk, noteiks akls gadījums. Nejauši izšauta lode vai, drīzāk, raķete.

2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1].  Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.

Aivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk- CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.

Pagājušo piektdien, 5. jūlijā, Valmierā tika svinīgi uzsākta pirmo divu zemas cenas energoefektīvu īres namu būvniecība ar kopumā 120 dzīvokļiem, kas iespējama pateicoties atbilstošai ES Atveseļošanas fonda programmai, kuru izveidojusi Ekonomikas ministrija un apsaimnieko valsts finanšu institūcija “Altum”. Ir milzu gandarījums par to, ka jau desmit gadus senā ideja par valsts atbalstu nekustamā īpašuma attīstītājiem jaunu īres namu celtniecībai beidzot ir piedzīvojusi savas praktiskās realizācijas uzsākšanu.

Tas, ka ilgstoši kaldinātā nodokļu reforma bez ceremonijām un paskaidrojumiem tika noslaucīta no  politiskās darba kārtības līdz rudenim, liecina - ir daudz sliktāk, nekā pie varas esošie grib atzīties. Atliek tikai minēt, kādi pasākumi mūs gaida jau vistuvākajā nākotnē - radikāla nodokļu celšana, izmaiņas pensiju sistēmā, dažādu tarifu un līdzmaksājumu pieaugums?

Dzīvē visādi gadās, un iestājas mirklis, kad kaut kāda iemesla pēc nākas atvadīties no sava uzvārda. It kā normāls process, valsts devusi veselu mēnesi, lai mierīgi un bez stresa visas formalitātes sakārtotu. Bet šeit stāstā sākas pārsteigumi.

Infodēmija ir termins, kas apvieno vārdus "informācija" un "pandēmija". Pasaules Veselības organizācija definē, ka infodēmija nozīmē pārāk daudz informācijas, tostarp nepatiesas vai maldinošas informācijas digitālajā un fiziskajā vidē slimības uzliesmojuma laikā.

Pēdējie gadi bijuši izaicinājums jebkuram uzņēmējam, vai tas būtu liels vai mazs. Sākot ar Covid-19 pandēmiju, kas ietekmēja gandrīz visas iespējamās piegāžu ķēdes, beidzot ar Krievijas plaša mēroga iebrukumu Ukrainā un strauju energoresursu cenu pieaugumu. Kā un ko darīt, lai varētu ne tikai turpināt strādāt, bet arī attīstīties un augt?

Katru gadu Pasaules Veselības organizācija (PVO) maija pēdējā dienā rīko Pasaules dienu bez tabakas (World No Tobacco Day). Šī dienas ir akcija, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību smēķēšanas un tabakas lietošanas negatīvajai ietekmei uz veselību un veicināt efektīvu tabakas kontroles politiku.

Investoriem akciju tirgos pēdējais gads kopumā bija labvēlīgs. Šajā laika periodā MSCI World indekss, kas iekļauj gandrīz visus liela un vidēja izmēra publiski tirgotus uzņēmumus pasaulē, uzrādīja vērtības pieaugumu virs 24%. Ja jūs lūgtu paskaidrot kādam, kurš kaut nedaudz seko līdzi notikumiem finanšu tirgos, kā akciju tirgi spējuši sasniegt tik ievērojamu rezultātu laikā, kad procentu likmes atrodas vairāku desmitgažu augstākajos līmeņos, katrā atšķirīgas sarežģītības pakāpes skaidrojumā neizbēgami tiktu pieminēti divi vārdi – mākslīgais intelekts. Daži uzmanīgi un zinoši novērotāji varētu pat pievienot klāt trešo vārdu – ģeneratīvais mākslīgais intelekts.

LTV lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā Rus.LSM ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā.

Vērtējot līdzšinējās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītājas Ingas Vanagas darbības attiecībā uz organizētajiem streikiem un piketiem, ir jānorāda, ka tie tiek lielākoties rīkoti, cieši saistot to ar politiskajiem procesiem.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” (LTV) ir izstrādājusi rīcības plānu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mēdiji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mēdiju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošosties un darīšot visu lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).

Šobrīd Saeimā trešajam lasījumam tiek gatavots izglītības likuma grozījums, ar ko paredz ieviest viedierīču lietošanas kārtību izglītības iestādēs. Šķiet, ka likuma grozījumā ir jāparedz detalizētāks regulējums. Lai to pamatotu, vispirms mēģināsim kliedēt trīs sabiedrībā izplatītus mītus.

Mums blakus, kaimiņos - Ukrainā notiek karadarbība, kur iet bojā tūkstošiem cilvēku, kamdēļ ikvienam Latvijas pilsonim šķiet pašsaprotami Ministru prezidentes Evikas Siliņas paziņojums, ka Latvijas drošība ir jāstiprina, tāpat, ka ir jāattīsta valsts militārā infrastruktūra un aizsardzības industrija.[1] Arī Aizsardzības ministrijas aicinājums Latvijas pilsoņiem pieteikties brīvprātīgi dienēt Valsts aizsardzības dienestā ir saprotams. Valsts politikas ’’blakusprodukts’’ - Kariņa bezbēdīgā lidināšanās luksus klases privātajās lidmašīnās vai amatpersonu acīmredzamā nemākulīgā pārvaldība ’’Rail Baltica’’ projektā  ikvienam saprātīgam cilvēkam var izraisīt un arī izraisa riebumu, taču morālais pienākums- aizstāvēt savu tēvzemi, izvirzās priekšplānā. Bruņotajiem spēkiem un aizsardzības nozarei ir jābūt tai morālajai bākugunij, kas vieno tautu.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir dabisks mežu iemītnieks Eiropā un Āzijā. Kaitēkļa galvenais mērķis ir nobriedušas egles, kas vecākas par 50 gadiem. Līdz ar to – jo vecāks koks, jo iekārojamāks mērķis mizgrauzim.

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo: “Kremļa naratīvu izplatīšana gan nav nekas jauns Lemberga publiskajās izpausmēs. Jau gadiem ilgi viņš pielīdzinājis NATO spēkus okupantiem, Latvijas drošības dienestu darbu - Staļina represijām, žēlojies par Krievijas dziedātāju iekļaušanu melnajā sarakstā un padomju pieminekļu nojaukšanu."