Lasītāju viedokļi

Ir apritējuši pieci gadi kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, kuri ir būtiski ietekmējuši mūsu dzīvi un radījuši tādu iepriekš nepieredzēto “jauno normu” kā attālinātais darbs. Tagad, kad jau ir iegūta pieredze, tas arvien vairāk izraisa diskusijas, un iniciatīvas atgriezties pie klātienes darba izskan gan pasaulē, gan Latvijā.

Dzīvokļu īpašnieku biedrības “SK30” valde, pārstāvot Skolas ielas 30, Rīgā esošo telpu un dzīvokļu īpašnieku vairākumu, ar šo izsaka noraidījumu nra.lv rakstam “Par 2,2 miljoniem Eiropas fondu naudas pārvērsta graustā ēka Skolas ielā 30” (autors Māris Krautmanis, nra.lv, 2025. gada 24. aprīlis) un tur paustajai informācijai, kas ir objektīvi nepatiesa, maldinoša un apmelojoša.

Analizējot Klimata un Enerģētikas ministrijas izstrādāto “Ilgtermiņa plānošanas vadlīnijas. Latvijas enerģētikas stratēģija 2050” projektu rodas jautājumi un pamatotas aizdomas, ka mums ir darīšana ar kārtējo muļķību.

Pasaules veselības diena tiek atzīmēta 7. aprīlī. Tā ir diena, kurā visa pasaule pieklājīgi godā veselības darbiniekus, godā veselības jomu – vai tā būtu profilakse, ārstniecība, rehabilitācija, farmācija, laboratorā diagostika vai jebkāda cita veselības aprūpes sadaļa. 7. aprīlis katru gadu iezīmē būtisko virzienu globālajā veselības jomā – šogad virzība saucas "Veselīgs sākums, cerību pilna nākotne".

Latvijas specdienesti esot it kā zinājuši par lielu heroīna kravu, kura tranzītā bez problēmām šķērsojusi visu Latviju, tā ziņo Latvijas TV. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pārmet, ka “neizskatās labi, ka iestāde, kuras tiešs pienākums ir cīnīties ar šādiem noziegumiem, nevar vismaz publiski paskaidrot savu rīcību”. Mani šis viss pamudināja uz pārdomām par demokrātiju, korupciju un narkotikām.

Droši vien sporta līdzjutēji neatzītu par godīgu un taisnīgu tādu boksa cīņu, kur vienam sportistam ir tikai boksa cimdi, kamēr otram izsniegta arī beisbola nūja. Jurisprudence, protams, nav boksa rings, taču reizēm zināmas analoģijas ieraudzīt ir iespējamas.

Ideoloģija, restarts, stratēģiskā komunikācija? Vai, tomēr, pat kaitniecība un apzināta iedzīvotāju demoralizēšana? Tiešām interesanti, kā var nonākt pie tik stulba lēmuma par parlamentāru sekretāru rotāciju?

2024. gada 11. decembrī Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā Augsta līmeņa konferencē “Pieaugušo prasmes: cilvēkkapitāla attīstības priekšnoteikums” dalībnieki saņēma Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) pētījuma   “Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas otrā cikla pirmie rezultāti Latvijā” rezultātu kopsavilkumu, kurā ir rakstīts, ka “Formālās izglītības ietvaros pieaugušajiem ir nodrošināta iespēja iekļaujoši pabeigt pamatizglītību, kā arī apgūt vispārējo vidējo izglītību, tostarp mācoties vakaros vai neklātienē (…)”. Materiāls ir tapis sadarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai un Latvijas Universitātei.

Tieši pirms trim gadiem, 2022. gada 24. februārī, Krievija uzsāka visaptverošu karu Ukrainā. Kara militāro, politisko, humāno vērtējumu sniegs politiķi un militāristi. Jau šobrīd dažādi pasaules līderi dažādi un pat pretrunīgi traktē kara iemeslus. ASV prezidents Donalds Tramps mūs pēdējā mēneša laikā pārsteidz ar savu izpratni par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Kaut dažādu informācijas avotu sniegtie skaitļi ir atšķirīgi, jādomā, ka karā un netiešā kara ietekmē bojā gājis vismaz miljons cilvēku, protams, galvenokārt militārpersonas. Pēc dažādiem datiem 11–20 miljoni cilvēku ir pārvietoti vai pārvietojušies, ļoti daudzi Ukrainas iedzīvotāji ir emigrējuši. Kara netiešā ietekme uz veselību ir izraisījusi lielāku civiliedzīvotāju saslimstību un mirstību, galvenokārt nepietiekama uztura, infekcijas slimību, neinfekcijas slimību saasināšanās, mātes un zīdaiņu slimību, kā arī garīgo un uzvedības traucējumu dēļ. Krievijas militārie spēki ir nodarījuši plašus postījumus civilajai infrastruktūrai veselības aprūpē, lauksaimniecībā un pārtikas apgādē, ūdensapgādē un kanalizācijā, enerģētikā, transportā un komunikācijās. Karš ir izpostījis Ukrainas ekonomiku un mazinājis pārtikas un energoapgādes drošību daudzās pasaules valstīs.

Pasaulē šogad divdesmit sesto reizi 21. februāri piemin kā Starptautisko dzimtās valodas dienu. UNESCO to veidoja 1999. gadā, bet ANO atzina 2002. gada 15. februārī ar rezolūciju Nr. 56/262 ar oficiālo nosaukumu franciski multilingvisms[1], kā 12. un 13. punktu galvenā tēze ir glābt valodas, kas apdraudētas vai uz izmiršanas sliekšņa. Vēsturiski datumu gan saista ar Austrumpakistānas ļaužu 75 gadus senu cīņu par bengāļu valodu, ko prot ap 280 miljonu un kam gals nedraud.

Kopš šā gada 1. janvāra Latvijā vairs nevar legāli iegādāties elektroniskās cigaretes ar aromatizētājiem, izņemot tabakas garšu. Šī lēmuma pieņemšanai LR Saeima veltīja ļoti daudz laika un enerģijas, pamatojot to ar rūpēm par cilvēku, īpaši jauniešu, veselību.

SIA “Latvian Retail Management”, īstenojot korporatīvo sociālo atbildību, kopā ar partneriem AS “Diāna”, SIA “Gabriēla”, SIA “LEKON” un SIA “AA&CO” esam vienmēr centušies atbalstīt vietējos un mazākos uzņēmumus. Mazumtirdzniecības zīmola “CITRO” koncepts “Svaigums ikdienai!” paredz mūsdienīgu un modernu iepirkšanās vidi, atbilstoši pircēju ērtībām, nodrošinot pārdomātu preču pieejamību mūsdienīgā vidē.

LTV raidījumā «Kultūršoks» izskanēja, ka Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība «lūdz sabiedrību apstāties» komunistiskā totalitārā okupācijas režīma slavināšanas objektu aizvākšanā no publiskās ārtelpas. Ievērojot, ka pārraidē izskanēja Publiskās atmiņas centra vārds, uzskatām par pienākumu skaidrot, par ko ir runa. Jāatgādina lietu secība.

Filma “Straume” ir kļuvusi par pirmo Latvijas filmu, kas ieguvusi nozīmīgas starptautiskas balvas un globālu atzinību, tostarp arī pirmo apbalvojumu no 11. Zīda ceļa starptautiskā kinofestivāla Ķīnā – “Zelta Zīda ceļa balvu”. Kā Ķīnas Tautas Republikas vēstniekam Latvijā man bija tas gods noskatīties šo filmu Rīgā, pirms tā 28. februārī tiks demonsrēta Ķīnā.

8. februārī visa Baltija, arī Latvija, atslēgsies no BRELL (Padomju Savienībā izbūvētā Krievijas un Baltkrievijas) elektrotīkla.

Tiesās visvairāk saņemto lietu ir par zādzībām. Ko mūsdienās zagļi zog? Īsā atbilde – zog sīkumus un arī mantas lielā vērtībā. Kāds gatavs riskēt tikt pieķertam dezodoranta, pudeles liķiera, nozagto mākslīgo zobu vai pat sīka šotiņa dēļ, bet ir arī nopietnāki grupējumi, kas plāno un pat sadala pienākumus, lai gūtu “lielāku lomu”. Kādi ir zagļu darbošanās scenāriji un viņu ieguvumi? Piedāvājam ieskatu dažos tiesu spriedumos.

Latvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar viņa iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.

Sen nebiju tik ļoti gaidījis Saeimas ārpolitiskās debates kā šogad. Varbūt pat ne pašas debates, bet gan ārlietu resora vadītāja skatījumu uz situāciju pasaulē un Latvijas vietu tajā.

Šomēnes pieredzam 90. gadskārtu kopš stājās spēkā toreiz “jaunais” Likums par valsts valodu[1]. To pieņēma Ministru kabinets un to kopā ar iekšlietu ministru Vili Gulbi parakstīja ministru prezidents Dr. h. c. Kārlis Ulmanis.

 Viens no ASV prezidenta Donalda Trampa (Republikāņu partija) pirmajiem administratīvajiem rīkojumiem bija izbeigt valsts pārvaldes darbinieku ieilgušo mājsēdi jeb attālināto darbu no mājām. Līdzīgi, kā Latvijā arī ASV  attālinātais darbs ir iesakņojies valsts sektorā, kopš Covid 19 laikiem.

Decembrī vidējā elektroenerģijas cena Baltijā/Latvijā bija vairāk kā 90 eiro par megavatstundu, Zviedrijā (4. zonā ar kuru Baltijai ir starpsavienojums) vidējā cena bija 60 eiro, savukārt Somijā, (ar kuru mūs saista veseli 2 kabeļi, no kuriem jaudīgākais tagad ir pārrauts) – nepilni 39 eiro par megavatstundu.

Infektoloģija man ir aizraušanās, nevis specialitāte. Šis raksts ir tapis nevis tādēļ, ka es kaut minimāli zināšanās par putnu gripu varu sacensties ar profesoriem Ludmilu Vīksnu, Ugu Dumpi, Indru Zeltiņu, Jeļenu Storoženko, Aigaru Reini vai Sniedzi Laivacumu, bet tādēļ, ka rakstu ātri un relatīvi vienkārši. Iepriekšminētos un arī citus infektologus es dievinu, apbrīnoju, ar patiesu interesi klausos viņu lekcijas un lasu viņu rakstus, un katram, kam manu zināšanu nešķiet pietiekami, aicinu vērsties pie infektoloģijas guru. Šī rakstiņa pamatā ir informācija, kas nāk no ASV slimību kontroles un prevencijas centra portāla (cdc.gov) un Amerikas Ārstu savienības žurnāla JAMA. Kāpēc Amerikas materiāls? Vienkārši – 6. janvārī izplatījās pamatota informācija, ka ASV miris pacients ar putnu gripu, bet Latvijas portālos un sociālajos tīklos izplatās baiļu raisoši stāstiņi. Žurnāls JAMA vienkāršu skaidrojumu ārstiem un pacientiem publicēja jau dažas dienas pēc notikuma, un es sekoju JAMAs piemēram.