Lasītāju viedokļi

Dronu incidents izgaismoja nopietnas problēmas Latvijas aizsardzības sistēmā. Taču šobrīd svarīgākais nav JV un "Progresīvo" savstarpējie strīdi vai publiska attiecību skaidrošana. Svarīgākais ir atbildība un rīcība.

2025. gada novembrī, pēc mēnešiem ilgas spriedzes ap ASV noteiktajiem augstajiem tarifiem Šveices precēm, Baltajā namā notika tikšanās starp Trampu un Šveices uzņēmēju delegāciju. Šveicei sākotnēji tika piemērots 39% ASV tarifs, bet, kā ziņots, delegācija pasniedza viņam " Rolex" galda pulksteni un īpaši gravētu zelta lietni. Aptuveni pēc tam ASV piekrita samazināt tarifus Šveices precēm līdz 15%, formāli to sasaistot ar plašāku tirdzniecības vienošanos un investīciju solījumiem, nevis ar dāvanu līderim.

Esmu gatava veidot nacionālās drošības valdību. Mēs aicināsim uz sarunu “Apvienoto sarakstu”, “Zaļo un Zemnieku savienību” un “Jauno Vienotību”, lai lemtu par iespējām izveidot rīcībspējīgu valdību.

Eiropas finanšu sektors šobrīd piedzīvo vienu no straujākajām transformācijām pēdējo pāris desmitu gadu laikā. Tehnoloģiju uzņēmumi, maksājumu iestādes un tā saucamās fintech jeb finanšu tehnoloģiju platformas īsā laikā ir būtiski mainījušas veidu, kā cilvēki izmanto finanšu pakalpojumus gan Latvijā, gan citviet Eiropā.

Ģirts Lapiņš, Rīgas domes deputāts (NA), Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs:

Politiķiem bieži – un nereti pamatoti – tiek pārmests ideju trūkums. Taču vēja parku gadījumā problēma nav ideju neesamība. Risinājumi ir skaidri, jautājumi ir identificēti, un atliek būtiskākais – tos konsekventi īstenot praksē. Un tieši šeit mēs kā sabiedrība sākam just vilšanos – ne jau ideju trūkuma dēļ, bet tāpēc, ka tās pārāk bieži paliek tikai uz papīra.

AirBaltic krīze vairs nav tikai finanšu jautājums. Tā ir kļuvusi par lakmusa papīru tam, kā Latvijā tiek pārvaldīta valsts nauda un cik dārgi izmaksā politiska vilcināšanās.

airBaltic ir iepazinies ar 2026. gada 14. aprīlī publicēto rakstu "Arodbiedrības līdere: airBaltic darbiniekus iebiedē un izrēķinās" un vēršas pie Jums ar tūlītēju pieprasījumu publicēt faktu precizējumus, kā arī paust bažas par žurnālistikas ētikas standartiem, kas šajā gadījumā netika ievēroti. Saite uz konkrēto rakstu.

1743. gadā turīga Virdžīnijas plantatora ģimenē piedzima dēls. Lai gan viņš auga pārsvarā lauku vidē, fiziskais darbs bija atvēlēts viņa ģimenei piederošiem vergiem.

Rudenī beigsies viens garš vēstures posms - "Jaunās vienotības" un viņu draugu laiki Latvijā būs beidzot galā. To tagad saprot pat viņi paši. Ir izaugusi vesela paaudze, kura nemaz nezina, ka dzīvot var arī citādāk. Tomēr - nevajag pārāk sabēdāties, jo 3. oktobra Saeimas vēlēšanās mums būs iespēja balsot par jaunu politisku partiju ar nosaukumu "Mēs mainām noteikumus". Droši vien turpmākajos partiju reitingos būsim arī mēs, taču jāņem vērā, ka liela sabiedrības daļa par mums neko vēl nav dzirdējuši. Tāpēc iepazīstināšu ar mūsu plānu.

Valsts drošības dienesta priekšnieks nelutina Latvijas sabiedrību un medijus ar savas publicitātes centieniem. Tāpēc reizēm mums pat piemirstas, ka ir tāds Normunds Mežviets ar lielu lomu Latvijas varas struktūrā. Te pēkšņi viņš konservatīvā britu avīzē kļuvis par detaļām bagāta, dramatisma piesātināta un starptautiski rezonējoša raksta varoni!

Šodien, domājot par mūsu energosistēmu un tās pašpietiekamību, nāk prātā latviešu sakāmvārds “sveša maize rūgta”. Ja nespējam savu patēriņu nodrošināt ar HES, vēja un saules parkiem vai citu vietējas izcelsmes ģenerāciju, tad vajadzīgs degvielas imports. Šeit marta sākums ir atnesis negaidītus pārsteigumus.

Saeimā asas diskusijas raisījušās par Darba likuma grozījumiem, īpaši jautājumā par virsstundu darba apmaksu. Pašreiz Latvijā par virsstundām jāmaksā piemaksa vismaz 100 % apmērā no stundas/dienas likmes, un samazinājums būtu būtiska tiesiskā un sociālā izmaiņa ar riskiem darbiniekiem, bet ieguvumiem darba devējiem.

Pēdējā laikā jautājums par ārvalstu studentu klātbūtni mūsu valstī ir viens no aktuālākajiem publisko diskusiju tematiem. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ Saeima 27.11.2025. lēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa problēmas migrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas noved pie masveidīgas trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijā.

Visā pasaulē šobrīd brīdis, kad tālāk viss būs savādāk. Viss mainīsies ļoti radikāli. Visos līmeņos. Sākot no ģeopolitikas un beidzot ar tehnoloģiju/mākslīgā intelekta ietekmi uz katra cilvēka likteni.

Pasaulē ir veikti tūkstošiem interesantu pētījumu dažādās jomās, taču vieni no interesantākajiem ir tie, kas analizē cilvēku un dzīvnieku uzvedību noteiktos apstākļos. Šādu pētījumu rezultāti bieži vien ir tik zīmīgi, ka rosina ne tikai uz filozofiskam pārdomām, bet sniedz arī gana skaidras atbildes uz dažādiem eksistenciālas dabas jautājumiem.

Vērtējot spēku izvietojumu politiskajā skatuvē, izmantoto retoriku un scenārijus, uz kuriem sabiedrība tiek tieši vai netieši virzīta, kļūst skaidrs – tuvojas izšķiroša izvēle, kurā patīkamu risinājumu nebūs.

Komponistu, mūziķu, kordiriģentu un producentu atklātā vēstule Par pasākumu “Dziesmu svētki “Manai Dzimtenei””.

Gada nogale vienmēr ir brīdis, kad ir vērts apstāties, paskatīties uz paveikto un godīgi pajautāt sev – vai ejam pareizajā virzienā.

Tieši pēc 9 mēnešiem, 3. oktobra Saeimas vēlēšanās, mums būs iespēja balsot par jaunu politisko partiju ar nosaukumu “MĒS MAINĀM NOTEIKUMUS”.

Gadu mijā modē prognozes un pareģojumi. Es, piemēram, nopirku pēdējo žurnālu "Patiesā Dzīve", kurš veltīts profesionālu astrologu 2026. gada prognozēm.

Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” sagatavošanā saskata caurskatāmības trūkumu un sliktas pārvaldības principus, kas iespējams saistās ar politiski pietuvinātu partijas “Progresīvie” personību ieinteresētību.