arrow_downwardLasītāju viedokļi

Šī gada martā ir veikts Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietu izskatīšanas termiņu apkopojums un datu analīze par laika periodu no 2000.-2023.gadam, apkopojot ECT mājas lapā publiski pieejamos datus par Latviju, Lietuvu, Igauniju, Somiju un Norvēģiju.

Visi vēl atceras OIK afēru. Mēs joprojām turpinām to apmaksāt. Bet izskatās, ka kādam kārojās kaut ko tādu atkal atkārtot. Un kāpēc gan ne – ja ir aitas, tad vienmēr uzradīsies arī cirpēji.

Tikko ir pieņemts 2023. gada valsts budžets, bet daudzas tā apspriešanas laikā iezīmētās problēmas palikušas bez risinājuma. Pastāvīgi tiek runāts par akūtu medicīnas darbinieku trūkumu, un tā ir taisnība. Cīņa par veselības aprūpes darbiniekiem ir ļoti asa, mums nākas konkurēt ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā līmenī. Ikviens veselības aprūpes iestādes vadītājs ir spiests meklēt arvien jaunus veidus kā piesaistīt nepieciešamos darbiniekus un nodrošināt sekmīgu slimnīcas darbu.

Tikko pieņemts 2023. gada budžets. Krituši daudzi līdzšinējie rekordi. Pirmā reize, kad nav ņemts vērā neviens opozīcijas ierosinājums. Otrs, Saeimas lēmēji uzstādījuši nepārtrauktas darbības rekordu. Ne kuram katram spēks nepārtraukti strādāt trīs maiņas vienā piegājienā.

Par “Rail Baltica” projekta nozīmību publiskajā telpā ir runāts daudz. Tā ir ne tikai vērienīgākā būve Baltijas valstīs pēdējo 30 gadu laikā (vai kopš neatkarības atgūšanas), bet arī kritiski svarīgas infrastruktūras objekts, raugoties no valsts drošības aspekta. Nemaz nerunājot par virkni citu ieguvumu, ko Baltijas valstīm sniegs savienojums ar pārējo Eiropu. Vienlaikus – salīdzinoši maz ir dzirdēts par projekta virzības progresu. Un šeit vietā būtu pavērtēt, kāpēc tā.

Pirms 30 gadiem atgūstot neatkarību, Latvijas tautas vairākums izvēlējās veidot nacionālu valsti. Tā bija vēsturiski pamatota un taisnīga izvēle. Latvija ir vienīgās mājas latviešu tautai, tās valodai, kultūrai, tradīcijām.

NRA lasītāja vēlas pateikties ārstiem un Pasu daļas darbiniekiem:

Taisnīgi un godīgi atbildēt uz jautājumiem par kultūras vērtību grozīšanu nozīmē konjunktūristisku un – pats bīstamākais – politiski nepamatotu Latvijas izgāšanos. Ja mēs šodien sāktu tāpat kā totalitārās struktūrās noteikt, kuri ir labie un pareizie cilvēki, un viņu literārie darbi, tad drīz vien atklātos par katru no viņiem tik šokējošas lietas, ka līdzcilvēkus ķertu sirdslēkmes, tēlaini runājot.

Šodien, 8.martā, Neatkarīgajā Rīta Avīzē ir publicēta intervija ar Gitu Plaudi, kas līdz 2019. gadam bija Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece. Intervijā pausti klaji nepatiesi apgalvojumi, kas veidoti, lai grautu sabiedrības uzticību Valsts ieņēmumu dienestam un Latvijas valsts pārvaldei kopumā.

Mums ir jādara viss, lai šis XXI gadsimta lielākais ģeopolitiskais ārprāts vienreiz izbeigtos.

Viens no veidiem kā veicināt lielāku ārstniecības un veselības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem ir veikt grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" palielinot no algas nodokļiem atbrīvotās veselības apdrošināšanas prēmijas apjomu, ko var veikt darba devējs gada laikā par darbinieku.

Vēršam uzmanību uz rakstā minētajām nepilnībām. Pirmkārt, raksts satur faktoloģiskas kļūdas – Swedbank kopējā peļņa 2022.gadā pieauga par apmēram 5%, tomēr peļņas apmērs ir nevis kā rakstā minēts 1,9 miljoni eiro, bet gan 21,8 miljardi zviedru kronu, kas ir apmēram 1,9 miljardi eiro. Un šī peļņa ietver arī nopelnīto Baltijas valstīs. Tātad Swedbank peļņa Zviedrijā 2022.gadā bija apmēram 1,4 miljardi eiro. Kas nozīmē, ka Swedbank Latvija 8 gadu laikā dividendēs izmaksātie līdzekļi ir apmēram 35% no Swedbank pērnā gada peļņas Zviedrijā.

Kas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik, pirms partijas nākotnei izšķiroša kongresa, katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.

Jau vairāk nekā 250 gadus Centrālā Eiropa cīnās ar to pašu. Pirms 160 gadiem notika sacelšanās, kuras laikā poļi, ukraiņi, lietuvieši un baltkrievi kopīgi vērsās pret Krievijas cara despotismu un Krievijas imperiālismu. Šodien viņi vienojas palīdzībā Ukrainai.

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar Valsts prezidentu (13. 01. 23.) ienāca prātā gadījums, ko dzirdēju kādā lekcijā “You tube”. Ievērojams austriešu fotogrāfs, iznākdams ārā no modernās mākslas izstādes, pēkšņi esot ieraudzījis cilvēku, no kura rokām pilējis sarkans šķidrums. Būdams pārliecināts, ka tās ir asinis, fotogrāfs uztraukumā sācis fotografēt notiekošo. Izrādījies, ka dīvainis bijis trakais (vārda klīniskā nozīmē), kurš bija nolēmis stādīt tuvējā parkā ķiršus. Nopircis veselu tūtu ar šīm ogām un novietojis uz soliņa pie miskastes, cilvēks ķirsim izņēmis kauliņu, iemetis to mēslu kastē, tad skrējis uz parku, izracis tur bedrīti, iestādījis ogas mīkstumu un devies atpakaļ. Tā – metodiski strādājot – stundas laikā visi kauliņi tikuši atdalīti no ogām, bet ķiršu auglīšu mīkstumi smuki sastādīti apstādījumos. Process no malas izskatījies pēc laikmetīgās mākslas “performances”.

Rīgas Katoļu ģimnāzijas (RKĢ) 11. klases skolnieki Markuss Damulevičs un Jevgēnijs Meļņikovs aicināja uz sarunu ģimnāzijas regbija komandas treneri Raimondu Rudzātu, kurš mūsu regbija komandu trenē kopš 2020. gada marta. Viņa vadībā jaunie sportisti guvuši panākumus Latvijas mērogā.

2022. gada 23. novembrī notika Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) samits, kas beidzās ar skandālu – Armēnijas premjers Nikols Pašiņans kritizēja KDLO par tās nevēlēšanos aizstāvēt Armēniju karā ar Azerbaidžānu. Agrāk publiski kritizēt Vladimiru Putinu nedrīkstēja, tagad drīkst. Ja pirms gadiem sešpadsmit vienīgais, kurš neklanījās līdz zemei Putina priekšā NVS samitos bija Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, tad tagad drosmīgi ir palikuši jau vairāki.

      Esmu jauns vēsturnieks. Patlaban studēju LU VFF vēstures maģistra programmas 1. kursā. Studiju laikā mani interesējuši jautājumi par vēstures mācīšanas lomu kā individuālā, tā nacionālā līmenī, secinot, ka dažkārt sabiedrība nenovērtē vēstures zināšanu spēku.

Jauns laika posms nāk ar jaunu valdību un jauniem ģeopolitiskiem izaicinājumiem. Veselības nozare gadiem ilgi cietusi no katastrofāla naudas līdzekļu trūkuma, kas radījis virkni citu izaicinājumu – medicīnas personāla nepietiekamību, nerimstošu cīņu par pienācīgu atalgojumu, pacientu iespējām laicīgi iegūt kvalitatīvu veselības aprūpi. Kas ir primārie darbi, lai Latvija tuvotos rietumvalstu piemēriem, savu redzējumu izsaka SIA “Jelgavas poliklīnika” vadītāja Kintija Barloti, kas kā eksperte piedalījās mērķu izstrādē veselības jomā valdības deklarācijā.

Jebkurš tarifu projekts sabiedrisko pakalpojumu nozarē sākotnējā stadijā tiek iesniegts SPRK izvērtēšanai. Par tarifa projekta ekonomisko pamatotību mēs varam būt pārliecināti vien tad, kad lēmums par tarifu apstiprināšanu tiek pieņemts, pirms tam izejot visiem izvērtēšanas procesā esošajiem posmiem. Kamēr notiek tarifa projekta vērtēšana, tikmēr notiek aktīvs darbs pie izmaksu izvērtēšanas, pamatojošo dokumentu caurskatīšanas, papildu informācijas un precizējumu pieprasīšanas komersantam. Visi tarifu projekta vērtēšanas procesa laikā minētie posmi var mainīt sākotnēji iesniegtās tarifu projekta izmaksas un attiecīgi arī tarifu vērtības. 

Viens no kursiem, kuru lasu ārstiem rezidentiem, ir Medicīnas ētika, tādējādi man ir radušās dažas pārdomas par Onkoloģijas centra situāciju  medicīniskās ētikas aspektā.

2022. gadā AZOVA karavīru atbalsta brīvprātīgie tika apvienoti labdarības iniciatīvas ietvaros “Support AZOV”. Šī ir brīvprātīgo koordinācijas platforma, kuras mērķis ir palīdzēt AZOVA karavīriem, ievainotajiem un Ukrainas kritušo aizstāvju ģimenes locekļiem, kas pieder azoviešu vienībām.