Lasītāju viedokļi

Romu mediatora galvenais uzdevums ir veicināt un nodrošināt sadarbību starp romu ģimenēm un pašvaldības un valsts iestādēm tādās jomās kā izglītība, sociālie jautājumi, nodarbinātība, bērnu tiesības u.c., tomēr tikai ikdienā strādājot ar romiem un redzot reālas ģimenes, reālas ikdienas situācijas, ir saprotams, cik ļoti tālu mēs vēl esam no abpusējas iekļaušanas un izpratnes. Romu gadījumā šāds palīgs un starpnieks saziņā ar valsts un pašvaldību institūcijām ir kritiski nepieciešams. Romu mediatori darbojas piecās Latvijas pilsētās – Jelgavā, Rīgā, Valmierā, Ventspilī, Jūrmalā un Viļakas novadā.
 
Reaģējot uz izskanējušo informāciju par jaunā sadales tarifa projekta ietekmi uz saules enerģijas ražotājiem, jāņem vērā daži būtiski fakti. Pirmkārt, AS "Sadales tīkls" izmaksas pieaugušas par 183 miljoniem eiro - primāri pārvades tarifa un elektroenerģijas cenas pieauguma dēļ. Uzņēmums vairs nespēj izmaksu pieaugumu akumulēt un pirmo pusgadu ir noslēdzis ar zaudējumiem. Otrkārt, jaunā tarifa struktūra iespējami tuvināta pakalpojuma izmaksām. Tāpēc faktiskais izmaksu pieaugums var būt atšķirīgs atkarībā no konkrēta pieslēguma un klienta patēriņa paradumiem.  
 
AS Sadales tīkli izstrādātais jaunais tarifu sadārdzinājuma projekts būtiski palielinās izdevumus visām Latvijas mājsaimniecībām, bet īpaši tas ir vērsts pret energoefektīvām mājsaimniecībām, kurām elektroenerģijas pieslēguma un piegādes izmaksas palielināsies līdz pat 7 reizēm. Bez ievērojamām valsts subsīdijām mājsaimniecībām vairs nebūs izdevīgi kļūt “zaļākām”, ieguldīt un uzstādīt saules paneļus elektroenerģijas ražošanai, mainīt apkures veidu un izmantot elektrotransportu.
 
11. novembrī,Rīgas Katoļu ģimnāzijas 11. klases skolnieki Rojs Ralfs Bidzāns, Rihards Rungēvics, Markuss Damulevičs kopā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virskapelānu Mareku Savicki piedalījās “Radio Marija Latvija” speciālizlaiduma raidījumā par patriotismu, kurā tika diskutēts par patriotisma nozīmi.
 
Vilhelms Purvītis (1872–1945) ir Nacionālās ainavu glezniecības izveidotājs un vērienīgākais modernizētājs, kā ari atzīts par vienu no galvenajām personībām Latvijas 20. gadsimta pirmās puses vizuālajā mākslā ,vēsta Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
 
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir lielākā profesionālās mākslas krātuve valstī, kuru man, kā arī visai vidusskolai bija iespēja apmeklēt. Šajā reizē īpaši liels uzsvars tika likts uz Vilhelma Purvīša izstādi “PURVĪTIS”.
 
Bieži var dzirdēt izteikumu, ka māksla izglābs pasauli. Šim teikumam piekrīt arī Rīgas Katoļu ģimnāzijas visusskolas jaunieši, tādēļ devās uz Latvijas Nacionālo Mākslas muzeju. Tur līdz 16. oktobrim varēja apskatīt Vilhelma Purvīša gleznu izstādi.
 
Mani sauc Emīlija, man ir 17 gadi, un dzīvē esmu darījusi un mēģinājusi daudz.
 
Kino pasaule jau kopš 19. gadsimta beigām strauji attīstās, taču mūsdienās vēl straujāk. Tas saistīts ar datorgrafiku un apstrādi, ko veic, lai attēls izskatītos labāk, kā arī, lai attēlotu neattēlojamas lietas. No kustīgām bildēm, lai nonāktu līdz mūsdienu filmām, esam piedzīvojuši lielu attīstību, taču kādas ir jauniešu domas par mūsdienu filmām? Kuriem un kāda veida filmām un seriāliem jaunieši dod priekšroku? Tika aptaujāti 25 respondenti vecumā no 14 līdz 20 gadiem.
 
Plašākam lasītāju lokam paslīdēja garām kāda satraucoša ziņa – 18. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 28. maija noteikumos Nr. 288 "Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm"", kas vienkāršoti nozīmēja prasību samazināšanu. Iemesls šim notikumam bija vienkāršs – nav iespējams nokomplektēt Iekšlietu ministrijas koledžās studējošo skaitu.
 
Mani sauc Rihards un vēlējos dalīties ar pieredzi no savas ikdienas dzīves, ar kādiem sarežģījumiem saskāros un kā kļuvu patstāvīgs jau 11. klasē. Pamatskolu pabeidzu Siguldā. Lai gan Siguldu pašlaik ir sarežģīti apciemot, sirdī tā ir ļoti tuva.
 
Vēlos pastāstīt par Jāni Rūniku. Viņu esmu izvēlējusies, jo viņš ir manas vecvecvecmammas Annas Rūnikas brālis. Vēlos, lai pēc iespējas vairāk cilvēku zina viņa vārdu.
 
Pavisam nesen, pašā oktobra sākumā, Rīgas Katoļu ģimnāzija svinēja savu 30 gadu jubileju. Skolas dzimšanas diena tiek atzīmēta katru gadu, bet šoreiz svētki tika aizvadīti īpaši.
 
Kopš Saeimas vēlēšanām aktīvi notiek koalīcijas veidošanas sarunas. Runājot Riharda Kola vārdiem, ar leduslāčiem un pingvīniem, protams, domāta ažiotāža par centieniem savest kopā diametrāli pretējus politiskos spēkus – Nacionālo apvienību un „Progresīvos”. Gadu gaitā politikā es neatceros nevienu gadījumu, kad tik ļoti tiktu lobēta viena maza politiskā spēka iekļūšana valdībā, kā tas šobrīd notiek ar „Pro”. Kā gan nebūt par progresu? Bet tur jau tā problēma – progresīvs ir tikai pats nosaukums.
 
Jau pirms pusotras nedēļas man bija tas gods pieteikt “Neatkarīgajā” plānotās izmaiņas, kas paredz gan lielāku atvērtību mūsu lasītājiem, gan ievērojamu tēmu loka paplašināšanos, gan, neslēpšu – vēl asāku vēršanos pret neizdarībām, aizkulišu darījumiem un nelikumībām valsts pārvaldes un politiķu darbā. Tādēļ neizbrīna, ka kaut kur politisko aizkulišu dzīlēs jau parādījušās baumas par mūsu slēptu piedalīšanos priekšvēlēšanu kampaņā par vai pret kādu politisko spēku.
 
 
2022.gada 18.augustā, preses konferencē, runājot par aktualitātēm izglītības jomā, izglītības ministre A.Muižniece nāca klajā ar paziņojumu, ka notiek gatavošanās mācību gada pagarināšanai. Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrība ideju par pāreju uz pagarinātu mācību gadu (mācības līdz Jāņiem) uzskata par nepieņemamu vairāku būtisku argumentu pēc.
 
Vēlēšanas ir bezcerīgs politisks instruments lai izprastu: kur esam, ko darām, cik labi vai slikti esam strādājuši.
 
Karš Ukrainā ir atklājis patiesību par Krieviju. Tiem, kas nevēlējās redzēt, ka Putina valstij ir nosliece uz imperiālismu, šodien jāsaprot, ka Krievijā ir atdzimuši XIX un XX gadsimta dēmoni: šovinisms, koloniālisms un totalitārisms, kas kļūst arvien redzamāks. Bet karš Ukrainā arī atklāja patiesību par Eiropu. Daudzi Eiropas līderi bija ļāvušies Putina vilinājumam un šodien piedzīvo šoku.
 
Briest draudi visiem ilgtermiņa investīciju projektiem enerģētikā. Tā varam raksturot sasteigto Enerģētikas likuma grozījumu ieviešanu*, kas šajā gadījumā skars Rīgas pilsētas siltumapgādes jautājumus. Plānotās izmaiņas rada satrauktās uzacs pacelšanās efektu jebkuram investoram, kurš šobrīd izvērtē iespējas investēt kādā no Latvijas enerģētisko neatkarību stiprinošajiem projektiem – vai tas būtu sašķidrinātās dabas gāzes terminālis, saules vai vēja elektrostacijas izbūve, vai arī šķeldas katlumāja.
 
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks radījis jaunu priekšvēlēšanu žanru – atklāta vēstule kā atbilde uz atklātu vēstuli. Precīzāk – ministrs publicējis atbildi uz Jaunā Rīgas teātra režisora Alvja Hermaņa Latvijas iedzīvotāju vārdā uzdoto jautājumu – vai iedzīvotāju informēšana par rīcību X stundā ir kara noslēpums.
 
2022. gada 19. jūnijā Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis nosūtīja atklātu vēstuli Latvijas augstākajām amatpersonām, kuru atbildībā ir valsts drošība. Pēc Krievijas un Lietuvas attiecību saasinājuma sakarā ar preču tranzīta ierobežojumiem pa Lietuvas teritoriju no un uz Kaļiņingradas apgabalu šajā vēstulē uzdotie jautājumi ir kļuvuši īpaši aktuāli.