Lasītāju viedokļi

17. augustā kā sensācija izskanēja apgabaltiesas lēmums atcelt visiem zināmo blēdi Rūdolfu Meroni (Ostaps Benders) no arestētās mantas glabātāja statusa. Latvijas sabiedrības domājošā daļa atviegloti nopūtās, blēdis ir padzīts!
 
Covid-19 krīze ir atklājusi, cik neparedzama, svārstīga un nestabila ir kļuvusi mūsdienu pasaule. Mēs nezinām, kur un kad sāksies nākamā krīze, bet ir gluži noteikti skaidrs, ka tāda būs, un to piedzīvos arī Latvijas uzņēmēji. Līdz ar to gan uzņēmējiem, gan darbiniekiem ir jādomā, kā padarīt savus un uzņēmuma ienākumus ne tikai lielus, bet arī drošus iespējamo krīžu gadījumā.
 
Jau šī gada sākumā ekonomisti un finanšu eksperti paredzēja, ka 2020. gads būs izaicinājumiem bagāts un ekonomiskā izaugsme – lēnāka. Tomēr neviens - pat vispesimistiskākais ekonomists - nenojauta, ka visai pasaules ekonomikai nāksies labprātīgi “iespiest bremžu pedāli grīdā” un teju vispār apstāties, lai novērstu vīrusa radītos draudus sabiedrības veselībai un tālākai eksistencei. Šo mēnešu laikā, kopš noris cīņa ar nāvējošo vīrusu, ikviena tautsaimniecības nozare cīnās par izdzīvošanu. Lielākajai daļai, tostarp būvniecības nozarei, ir izdevies daļēji piemēroties jaunajai realitātei, tomēr teikt, ka dzīve un darbi ir atgriezušies ierastajās sliedēs, būtu alošanās. Lai gan vērojami vairāki pozitīvi pavērsieni, 2020. gada otra puse būvniecībā var būt, iespējams, pat smagāka nekā gada sākums.
 
ES robežu slēgšana, kura tika sākta 2020. gada martā, šokēja ļoti daudzus. Taču šāda politika ir tikai sekas tām ekonomiskajām un politiskajām tendencēm, kuras notiek globālajā ekonomikā. Pāreju uz šādu politiku jau 2017. gadā prognozēja Latvijas Atzinības krusta virsnieks, ekonomikas profesors Andrejs Jaunzems savā grāmatā “J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikas pārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum”. Profesora Jaunzema prognozētā segregācija un robežu nodalīšana šogad precīzi īstenojās Covid-19 krīzes laikā.
 
Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze piespieda uzņēmumus pielāgoties jauniem apstākļiem un īsā laikā veikt izmaiņas, kam daudzi nevarēja saņemties vairākus gadus. IT nozarei šis izolācijas periods nozīmēja ilgas, saspringtas darba dienas un risinājumu meklēšanu neordinārām situācijām. Domāju, ka tas nozari kopumā padarīja spēcīgāku, kā arī būtiski palielināja pieprasījumu pēc informācijas tehnoloģiju produktiem un pakalpojumiem.
 
Atsaucoties uz Elitas Veidemanes 29.07.2020. rakstu (https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/320769-ar-pasas-nogalinatu-vilcenu-un-lapsenu-rokas) vēlos norādīt uz vairākām problēmām. Rakstā paustais viedoklis ir pretrunā ar NRA.lv ētikas kodeksu, ir tendenciozs, aizvainojošs, sabiedrību maldinošs un aicina uz naida runu. Šis raksts ir žurnālista profesijas necienīgs.
 
Pavisam vienkārši –tas ir absurds, kas notiek! KĀ??? TAS VAR TĀ BŪT, KA TEĀTRIS , KAS IR vecākais profesionālais teātris, kas dibināts 1907. gadā, 2020. gadā nolemts iznīcībai?
 
Pēc tam, kad Neatkarīgā publicēja Armēnijas vēstnieka Latvijā Tigrana Mkrtčjana viedokli par atsākušos karadarbību uz Armēnijas‒Azerbaidžānas robežas (https://nra.lv/viedokli/tigrans-mkrtcjans/320170-armenijas-vestnieks-latvija-par-atsakusos-karadarbibu-uz-armenijasazerbaidzanas-robezas.htm), mēs saņēmām Azerbaidžānas Republikas vēstnieka Latvijā V.E. Džavanšira Ahundova viedokli, kuru publicējam tieši tādā formā, kādā tas tika iesūtīts.
 
12. jūlijā Azerbaidžānas bruņoto spēku vienības pie Armēnijas robežas uzsāka provokatīvas darbības ziemeļrietumu virzienā. Par uzbrukumu mērķi kļuva civiliedzīvotāji, gāzesvads un rūpnīcas, ieskaitot ražotni, kurā top medicīniskās maskas, kas nepieciešamas cīņā ar Covid-19 pandēmiju.
 
Ņemot vērā ar Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu ieviešanu saistītās publiskās informācijas tiešo ietekmi uz sabiedrības veselību un drošību, vēlamies uzsvērt, ka Māra Krautmaņa publikācijās Jūsu interneta mājaslapā www.neatkariga.nra.lv , 16.07.2020. “Krišjānis Kariņš pieprasa no citiem to, ko neievēro pats!” https://neatkariga.nra.lv/komentari/maris-krautmanis-3/319714-krisjanis-karins-pieprasa-no-citiem-to-ko-neievero-pats un 17.07. 2020. “Krišjāņa Kariņa neētiskais masku karnevāls” https://neatkariga.nra.lv/komentari/319827-krisjana-karina-neetiskais-masku-karnevals paustā informācija satur nepatiesas ziņas, jo neatbilst Ministru prezidenta paustajai pozīcijai.
 
Pēdējā laikā sociālo mediju vidē aizvien aktīvās darbojas ietekmētāji jeb influenceri, kuriem nereti ir liels skaits sekotāju. Influenceri jeb ietekmētāji stāsta arī par dažādiem produktiem vai pakalpojumiem, tādejādi reklamējot dažādas lietas. Biznesa augstskolas Turība studentes Anetes Bogdanovičas veiktais pētījums liecina, ka sociālo tīklu auditorija uzticas influenceru radītajam saturam, turpretim, 79% sociālo tīklu lietotāji norāda, ka, galvenokārt, uzticas cilvēkiem, kuriem seko sociālajos tīklos. Autore skaidro, kas ir influenceris un kā noteikt, vai ietekmētājs ir uzticams?
 
Viena no attīstīto valstu, kuru ekonomikās dominē tirgus attiecības, problēmām ir “lieko cilvēku” slāņa pieaugums. Neveiksminieki, vai tie, kuri nevar un nespēj iekļauties darba tirgus sistēmā, krīzes periodos kļūst par masu, ar kuru ir viegli manipulēt, lai sasniegtu politiskus mērķus.
 
Latvija – Baltijas sirds. Rīga – pilsēta dzīvībai. Vai tāda īsi, jēgpilni un aicinoši varētu būt vīzija par mūsu valsts Latvijas un galvaspilsētas Rīgas tēlu Eiropas valstu un lielo pilsētu kopainā un konkurencē? “Latvija – Baltijas sirds” ir priekšlikums, kuru izteicu maija mēnesī diskusijā par Latvijas valsts tēlu. Sirds klātbūtne cilvēciskajās attiecībās un dzīves radošajos darbos noteikti ir latviešiem raksturīga. Ziemeļnieciska atturība, kuru latviešiem piedēvē, patiesībā slēpj siltu sirdi, kuras skaistums atklājas pamazām un dāsni dāvā nesavtīgu draudzību. Turklāt arī Latvijas vēstures īpašā pieredze Baltijas jūras reģiona vēstures kontekstā iedrošina domāt vērienīgi.
 
Izglītības ministre un izglītības nozare sēž katrs savā ziloņkaula tornī. Un kāpt lejā nedomā. Izskatās, ka nolēmuši pat nesarunāties, tikai sabļaustīties dažādās platformās, sākot no medijiem un beidzot ar Saeimas komisiju.
 
Man uzdāvināja nupat klajā nākušo grāmatu "Latvijas Republikas dibinātāji un atjaunotāji", veltītu 38 Latvijas Tautas padomes biedriem, kas 1918. gada 18. novembrī nodibināja neatkarīgu Latvijas valsti, un 138 Latvijas Augstākās Padomes deputātiem, kas 1990. gadā 4. maijā nobalsoja par "Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Grāmata ir īss faktu apkopojums par dibinātājiem un atjaunotājiem ar pieticīgām fotogrāfijām, papildinātām ar virkni stāstu par to, kā tas notika.
 
Kādas laimīgas sejas, mirdzošas acis. Premjers un koalīcijas politiķi burtiski staro TV ekrānos: beidzot var darīt kaut ko jēdzīgu - dalīt lielo naudu! Ne vairs pa pārdesmit eiro visādiem pabalstu lūdzējiem, kas knapi elpo, bet gan grozīt kārtīgus miljonus. Prieks!
 
Ikdienā strādājot ar cilvēku tīkliem gan atsevišķās organizācijās, gan sabiedrībā kopumā un šobrīd palīdzot ASV atbildīgajām veselības organizācijām veidot Covid-19 izplatības karti, esmu pārliecinājies, ka ar metodēm, kas 50 vai 60 gadu ir bijušas efektīvas citu slimību kontrolē, jaunajā realitātē vairs nepietiek. ASV, kur norit mana ikdiena, šobrīd ir visvairāk Covid-19 upuru un vislielākā saslimstība. Varam runāt par dažādiem iemesliem, bet daudz vērtīgāk būtu meklēt risinājumus un mācīties no valstīm, kuras parasti ar interesi skatās uz šīs lielvalsts piemēru. Viens no tādiem risinājumiem, par kuriem amerikāņi vēl tikai domā, kamēr citi jau ievieš, ir lietotne kontaktpersonu apzināšanai.
 
Latvija un visa pasaule turpina cīnīties ar Covid-19, un pagaidām rezultāti rāda, ka Eiropai un ASV ar šīs sērgas ierobežošanu sokas labāk, tomēr milzīgu jaunu saslimšanas vilni pašlaik pieredz Dienvidamerika, līdz ar to kopējais saslimušo skaits pēdējās dienās sasniedzis rekordu. Joprojām ir milzīgi riski slimības izplatībai vairākās lielās Āfrikas un Āzijas valstīs, kā ,piemēram, Indijā vai Nigērijā, kur slimība tikai sāk uzņemt ātrumu. Irānas piemērs rāda, ka kārtīgi neieviešot stingras procedūras slimības ierobežošanai, slimība pēc īsa laika var nākt atpakaļ ar jaunu spēku. Lielākā daļa pētnieku ir atzinuši, ka šo slimību nebūs iespējams apturēt tās sākumposmā, līdzīgi kā tas bija ar SARS, līdz ar to, pie normālas dzīves varēs atgriezties tikai pēc vakcīnas izgudrošanas.
 
Šajās dienās Ministru Kabinets pieņem noteikumus par „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”.
 
Atbildot uz Ilzes Spriņģes rakstu par "Сприньге: где же голос нового русского поколения? Я его не слышу" un citu autoru rakstiem un komentāriem par 9. maija pasākumiem un krievu kopienu. Gribu publicēt sekojošo atklāto vēstuli saviem vienaudžiem latviešiem:
 
Pienācis brīdis, kad tauta ir sapratusi – medicīnai valdība un ierēdņi naudu vienmēr devuši pārlieku maz, bet novārdzinātā veselības aprūpe ar nepietiekamiem resursiem ir vienīgais glābiņš pandēmijā.
 
Mēs esam gudra sabiedrība, kas māk sadarboties un līdzdarboties. Par to pēdējā laikā pārliecinos bieži, redzot cilvēku atsaucību, izpratni un atbildīgo izturēšanos Covid-19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā. Tiesa, sākotnēji bija laiks un iespēja mācīties no citām valstīm, pirms vēl vīruss nonāca Latvijā. Šobrīd esam salīdzinoši stabilā situācijā, tomēr mums nav pamata pārmērīgam optimismam, un šis šķietamais miers būtu jāuztver kā vēl viens laika kredīts, kas jāizmanto, lai sagatavotos nākamajam slimības izplatības etapam - šoreiz jau ar moderno tehnoloģiju palīdzību.