Lasītāju viedokļi

Saeimā sākusies nākamā gada valsts budžeta izskatīšana. Valdības vadītājs to raksturo kā “līdzsvarotu un absolūti vērstu uz attīstību”. Viņš esot lepns par to!
 
Biedrības "Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācija" atklāta vēstule Valsts kancelejai Valsts darba inspekcijai un Ekonomikas ministrijai par Par Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra noteikumiem Nr.662.
 
Šodien atzīmējam pirmo Valsts valodas dienu. Tai būtu jānostiprinās par ilgstošu tradīciju, lai veicinātu un koptu latviešu valodas lietošanu, attīstītu un sargātu valodu publiskajā saziņā. Valodas statuss nedrīkst būt tikai formāls.
 
Es 20 eiro saņemšu katru nākamo mēnesi par to, ka esmu vakcinējies un par to, ka esmu pārsniedzis 60 gadu slieksni, ka valdības acīs esmu definēts par senioru, bet valdība nepamanīja, ka Pavļuta vakcinācijas haosā vairākkārt pieauga elektrības, gāzes un siltuma rēķini.
 
Esam jau pieraduši, ka valdības lēmumi saistībā ar Covid-19 ir novēloti, haotiski, grūti saprotami un bieži vien neizpildāmi. Taču nupat Kariņa valdība iezīmē jaunu robežu – tie kļūst arī nelietīgi un amorāli. 
 
Ļoti nepatīkamu un lielu sabiedrības daļu aizskarošu pārsteigumu ir sagādājis par valsts budžeta līdzekļiem uzturētais “Radio Naba”.
 
Latvijā gandrīz 40 procentiem iedzīvotāju krievu valoda ir dzimtā vai arī tā ir sarunvaloda ģimenē. Tā ir nākamā lietotākā valoda aiz latviešu valodas.
 
„„Zupā tārpi, zupa  tārpi”, iekliedzās matroži uz bruņukuģa „Potjomkins” un sākās revolūcija”. Šo frāzi savulaik pateicis Rīgā dzimušais komiķis Arkādijs Raikins, un viņu kādu laiku pēc tam neesot laiduši uz skatuves.
 
Trešdien, 25.augustā, Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, tās priekšsēdētājs M. Bondars, bija iekļāvis likumprojektu “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai ”. Par dokumenta virzību uz Saeimas plenārsēdi balsoja septiņi tautas priekšstāvji. “Pret” balsoja divi NA deputāti.
 
Konkurences padome citu pēc cita uzrāda tautsaimniecībā sazēlušos karteļus. Tomēr nepamet sajūta, ka sistēmas uzraudzītāji savās darbībās aprobežojas ar galotnītēm, bet saknes netiek izpurinātas.
 
Efektīva cīņa ar Covid-19 epidēmiju šobrīd ir visu pasaules valstu viens no pamatjautājumiem, kas būtiski ietekmē kā iedzīvotāju veselību un labklājību, tā arī katras valsts konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību. Apstākļos, kad joprojām nav plaši pieejamu zāļu efektīvai Covid-19 ārstēšanai, vienīgā alternatīva nekontrolētam pārslimošanas procesam ir iespējami plaša iedzīvotāju vakcinācija.
 
Lai gan šogad jauno mācību gadu skolēni uzsāka klātienē, jau septembra pirmajās nedēļās vairākas skolas Covid-19 dēļ atgriezās pie mācībām attālināti, bet citās karantīnā nonāca atsevišķas klases.
 
Konkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
 
Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums.
 
Galvenais pamatojums 2020.gada pavasarī, kādēļ visiem jāpaliek mājās un jāslēdz uzņēmumi un skolas, bija bažas par veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un plaušu mehāniskās ventilācijas aparātu trūkums. Pasaules ziņu kanālus pārpludināja ainas ar pārpildītām slimnīcām, zārkiem un satraucoši skaitļi par hospitalizētajiem un mirušajiem katrā valstī. Eiropas valstu kopīgs iepirkums neizdevās ražotāju pārsodzes dēļ, tādēļ Latvijā runāja par elpināšanas iekārtu starptautisku aizņemšanos krīzes gadījumā.
 
Rudens sesiju atklājot, Valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas Republikas Satversmi vairs nepietiek “šodienas kompleksajā, modernajā valstī”. Saeimas deputātiem par to gan nebūšot “jādomā, jālauza galva, tikai jāatstāj labs mantojums”, jo visu lielo reformēšanas darbu paveikšot pats prezidents, “piedāvājot vajadzīgos instrumentus”.
 
Rovana Atkinsona atveidotais Misters Bīns Londonas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā piedalījās kopā ar Londonas Simfonisko orķestri, atskaņojot mūziku no kinofilmas Chariots of Fire. Misters Bīns uz sintezatora šīs uzstāšanās laikā spēlēja vienu noti. Diplomētais elektroinženieris un populārais komiķis patiesībā itin labi spēlē klavieres, bet pasaules mūzikas vēsturē paliks ar vienu noti, visvairāk tvītiem pasaules mūzikas vēsturē un smaidu.
 
Jaunā Krievijas Nacionālās drošības stratēģija atgādina seno teicienu, ka Krievijai nemainīgi ir tikai divi sabiedrotie – armija un flote.
 
Covid pandēmija ir pierādījusi – ja ir politiskā griba, finansējumu Latvija gandrīz uz līdzenas vietas var atrast un novirzīt arī veselības aprūpei. Šis gadījums, no vienas puses, pārsteidz, no otras puses, dod cerību, ka pienācīgi naudas līdzekļi turpmāk tiks atrasti ne tikai Covid, bet arī vēža pacientu ārstēšanai.
 
Pēdējo divu gadu laikā Latvijas informatīvajā telpā pietiekami nozīmīgu vietu ir aizņēmuši materiāli par gatavojamiem grozījumiem Augstākās izglītības likumā.
 
Lai gan Latvijas kažokzvēru audzēšanas nozare šobrīd nav īpaši liela, jo nozari pārstāv tikai pieci uzņēmumi, taču tās nākotne šķiet samērā gaiša.