Lasītāju viedokļi

*

Pirms nedēļas Latviju paršalca vēsts – 250 Latvijas cilvēkiem par Eiropas naudu tiks veikta bariatrijas operācija. Reakcija bija daudzpusīgi vētraina – no prieka pilnas cerības līdz pamatotam jautājumam – kāpēc šo naudu nevarētu izmantot vēža slimnieku ārstēšanai.

Šodien, Valsts valodas dienā mēs varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un vides aizsardzībai, tiesiskuma aizstāvībai un cīņai pret nekontrolētu imigrāciju Latvijas teritorijā, viens no vadošajiem spēkiem mūsu Atmodā bija mūsu tautas cieša un nerimstoša griba neatdod aizmirstībai mūsu skaisto un bagāto latviešu valodu.

Cīņā par garlaicīgāko lasāmvielu budžets pārliecinoši ieņem pirmo vietu. Vidējais latvietis (politiķis, sabiedriskais darbinieks, žurnālists, tirgotājs) par budžetu ir informēts, viņam par budžetu ir negatīvs viedoklis, taču budžetu lasījis viņš nav. Arī šo rindu autors valsts budžetā lasa tikai vienu sadaļu – par veselības budžetu.

Ar šādu ironisku, bet vienlaikus skarbi reālistisku atziņu var raksturot situāciju ambulatorās medicīnas jomā. Vienlaikus pacientu plūsma nemazinās, gluži pretēji – sasirgušo skaits pieaug. Taču valsts piešķirtais finansējums nav bezizmēra. Kā racionāli “operēt” ar pieejamajiem naudas līdzekļiem, lai pacienti laicīgi saņemtu kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, mediķiem būtu stabils atalgojums un netiktu apdraudēta medicīnas iestāžu pastāvēšana?

Kur palikuši strīdi cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram tā pati nafta. Tie kam virs 40 noteikti atceras ka tā bija top tēma 90-s gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.

Novembrī paies gads un pusotrs gads, kopš Pasaules veselības organizācijas (PVO) eksperti paziņoja, ka Covid-19 vairs nav uzskatāma par starptautisku ārkārtas situāciju veselības jomā.

2024./2025. mācību gada sākumā diemžēl jau atkārtoti pedagogus Latvijā nesadzird un pienācīgi nenovērtē, kā arī kopumā šiem Latvijas valstij stratēģiski nozīmīgās profesijas pārstāvjiem nav stabilitātes un pārliecības par pieņemto lēmumu par atalgojuma pieauguma grafika un slodžu sabalansēšanu ilgtspēju.

Jaukākais un interesantākais pasākums pasaulē vakardien notika (un šodien turpinās) Anglijas galvaspilsētā, kur Greenpeace protestētāji sarīkoja demonstrāciju pie Unilever galvenās mītnes Londonā. Vides aizsardzības aktīvisti izveidoja barikādes no milzu Dove produktiem, kas ir viens no lielākajiem Unilever zīmoliem. Plaši tika izmantota uzņēmuma logotipa parodija "Dead Dove" ar beigtu balodi.

Daudz pēdējās dienās pie mums Latvija diskutē par komunikāciju. Citkārt pašu kļūdas ir labāk redzamas salīdzinot ar citu veiksmes stāstiem, kāds, diemžēl, ir arī par Putina neseno vīzīt Mongolijā.

Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Latvijas Universitātes profesors Dr.iur. Ringolds Balodis un Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis, PhD cand., docētājs LU un RJA Aldis Austers

Šobrīd Evikas Siliņas valdība liek kopā nākamā gada budžetu, kur neatbildēts ir jautājums – vai publiskā sektora nodarbinātie saņems iepriekš nozaru ministru solīto algu pieaugumu. Tieši vakar, 27. augusta vakarā, valdība pieņēmusi lēmumu ierobežot algu kāpumu publiskajā pārvaldē, tostarp pašvaldībās, kas skars aptuveni 290 000 publiskajā sektorā strādājošo. Starp šiem nodarbinātajiem ir mediķi, policisti un arī skolotāji.

Esot ārpus aktīvās politikas, varu atļauties brīvi prognozēt notikumu turpmāko gaitu. Pēc gada pašam un, iespējams, arī citiem būs interesanti redzēt šo apsvērumu reālo piezemējumu. Pašlaik katrs var ņemt vērā vai ignorēt manu pašviedo (ironija!) skatījumu.

NEADEKVĀTI!! Tas ir vienīgais vārds, kā varu noraksturot algas jaunveidojamā valsts medijā, kurš, būdams tieši finansēts no valsts, nez kāpēc sauksies par sabiedrisko, mānot sevi, sabiedrību un valsti, skatītājus un klausītājus...

Šobrīd ir aizsākušās intensīvas politiskās diskusijas par nākamā gada valsts budžetu un potenciālajām nodokļu izmaiņām. Kā ierasts, ir gaidāma politiskā cīņa par daudzu un dažādu konkrētu valsts budžeta programmu finansējumu. Taču es kā ekonomikas ministrs gribētu ieskicēt kopējo ainu, vadoties pamatā no Latvijas ekonomiskās konkurētspējas viedokļa.

Lielās plašās Dauugavpils cietokšņa telpās ir iekārtota "Medicīnas izstāde", kura gan ir tik plaša, ka es viņu sauktu par Sarmītes Ķikustes Daugavpils Medicīnas muzeju. Šobrīd tas ir otrs nozīmīgākais medicīnas muzejs aiz RSU Anatomijas muzeja, kopš Rīgas Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs ir degradēts par nezināmas pseidoizglītības iestādi.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Godātais ministra kungs!

Pagājušās nedēļas ceturtdienā Zinātņu akadēmijas Portretu zāles vestibils bija ļaužu pilns. Pulcējušies daži bijušie Saeimas deputāti, starp viņiem viens esošais. Nepilns desmits bijušie tautfrontieši.

Eiropas latviešu apvienība (ELA) ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24- TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”

"Juvenīlā digitālā demence" ir termins (var lietot arī terminu "agrīnā digitālā demence"), kas apraksta kognitīvo spēju mazināšanos jauniešu vidū, ko izraisījusi pārmērīga digitālo tehnoloģiju lietošana. Šī parādība ir saistīta ar vairākiem negatīviem efektiem uz jauniešu garīgo veselību un prāta spējām, piemēram, atmiņas pasliktināšanos, samazinātu uzmanības koncentrāciju, kā arī samazinātu kritisko domāšanu un samazinātas problēmu risināšanas prasmes.

Tagad jau ir pavisam skaidrs, ka tāds, jau trešais, drīz sāksies. Tauru skaņās viļņojas gaiss... Kurā brīdī un kur tieši sāksies, visticamāk, noteiks akls gadījums. Nejauši izšauta lode vai, drīzāk, raķete.