Lasītāju viedokļi

airBaltic ir iepazinies ar 2026. gada 14. aprīlī publicēto rakstu "Arodbiedrības līdere: airBaltic darbiniekus iebiedē un izrēķinās" un vēršas pie Jums ar tūlītēju pieprasījumu publicēt faktu precizējumus, kā arī paust bažas par žurnālistikas ētikas standartiem, kas šajā gadījumā netika ievēroti. Saite uz konkrēto rakstu.

1743. gadā turīga Virdžīnijas plantatora ģimenē piedzima dēls. Lai gan viņš auga pārsvarā lauku vidē, fiziskais darbs bija atvēlēts viņa ģimenei piederošiem vergiem.

Rudenī beigsies viens garš vēstures posms - "Jaunās vienotības" un viņu draugu laiki Latvijā būs beidzot galā. To tagad saprot pat viņi paši. Ir izaugusi vesela paaudze, kura nemaz nezina, ka dzīvot var arī citādāk. Tomēr - nevajag pārāk sabēdāties, jo 3. oktobra Saeimas vēlēšanās mums būs iespēja balsot par jaunu politisku partiju ar nosaukumu "Mēs mainām noteikumus". Droši vien turpmākajos partiju reitingos būsim arī mēs, taču jāņem vērā, ka liela sabiedrības daļa par mums neko vēl nav dzirdējuši. Tāpēc iepazīstināšu ar mūsu plānu.

Valsts drošības dienesta priekšnieks nelutina Latvijas sabiedrību un medijus ar savas publicitātes centieniem. Tāpēc reizēm mums pat piemirstas, ka ir tāds Normunds Mežviets ar lielu lomu Latvijas varas struktūrā. Te pēkšņi viņš konservatīvā britu avīzē kļuvis par detaļām bagāta, dramatisma piesātināta un starptautiski rezonējoša raksta varoni!

Šodien, domājot par mūsu energosistēmu un tās pašpietiekamību, nāk prātā latviešu sakāmvārds “sveša maize rūgta”. Ja nespējam savu patēriņu nodrošināt ar HES, vēja un saules parkiem vai citu vietējas izcelsmes ģenerāciju, tad vajadzīgs degvielas imports. Šeit marta sākums ir atnesis negaidītus pārsteigumus.

Saeimā asas diskusijas raisījušās par Darba likuma grozījumiem, īpaši jautājumā par virsstundu darba apmaksu. Pašreiz Latvijā par virsstundām jāmaksā piemaksa vismaz 100 % apmērā no stundas/dienas likmes, un samazinājums būtu būtiska tiesiskā un sociālā izmaiņa ar riskiem darbiniekiem, bet ieguvumiem darba devējiem.

Pēdējā laikā jautājums par ārvalstu studentu klātbūtni mūsu valstī ir viens no aktuālākajiem publisko diskusiju tematiem. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ Saeima 27.11.2025. lēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa problēmas migrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas noved pie masveidīgas trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijā.

Visā pasaulē šobrīd brīdis, kad tālāk viss būs savādāk. Viss mainīsies ļoti radikāli. Visos līmeņos. Sākot no ģeopolitikas un beidzot ar tehnoloģiju/mākslīgā intelekta ietekmi uz katra cilvēka likteni.

Pasaulē ir veikti tūkstošiem interesantu pētījumu dažādās jomās, taču vieni no interesantākajiem ir tie, kas analizē cilvēku un dzīvnieku uzvedību noteiktos apstākļos. Šādu pētījumu rezultāti bieži vien ir tik zīmīgi, ka rosina ne tikai uz filozofiskam pārdomām, bet sniedz arī gana skaidras atbildes uz dažādiem eksistenciālas dabas jautājumiem.

Vērtējot spēku izvietojumu politiskajā skatuvē, izmantoto retoriku un scenārijus, uz kuriem sabiedrība tiek tieši vai netieši virzīta, kļūst skaidrs – tuvojas izšķiroša izvēle, kurā patīkamu risinājumu nebūs.

Komponistu, mūziķu, kordiriģentu un producentu atklātā vēstule Par pasākumu “Dziesmu svētki “Manai Dzimtenei””.

Gada nogale vienmēr ir brīdis, kad ir vērts apstāties, paskatīties uz paveikto un godīgi pajautāt sev – vai ejam pareizajā virzienā.

Tieši pēc 9 mēnešiem, 3. oktobra Saeimas vēlēšanās, mums būs iespēja balsot par jaunu politisko partiju ar nosaukumu “MĒS MAINĀM NOTEIKUMUS”.

Gadu mijā modē prognozes un pareģojumi. Es, piemēram, nopirku pēdējo žurnālu "Patiesā Dzīve", kurš veltīts profesionālu astrologu 2026. gada prognozēm.

Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” sagatavošanā saskata caurskatāmības trūkumu un sliktas pārvaldības principus, kas iespējams saistās ar politiski pietuvinātu partijas “Progresīvie” personību ieinteresētību.

Vēlos deklarēt: Šis raksts neatbalsta, neattaisno un nerehabilitē nacionālsociālismu vai jebkādu totalitāru ideoloģiju. Nacionālsociālisms joprojām ir naidīga, riebīga, nekonstruktīvi vardarbīga un resentimenta (bezspējīgas skaudības un apspiesta naida) pilna sistēma, kas ir atbildīga par milzīgām ciešanām un zvērībām. Manu skatījumu veido arī manas valsts vēsture - latvieši cieta no nacistu okupācijas, vienlaikus esot bijuši latvieši kas piedalījās Holokaustā. Latvieši cieta arī no padomju okupācijas, vienlaikus esot bijuši latvieši kas piedalījās Sarkanajā terorā. Es nosodu abus šos režīmus un jebkādus mēģinājumus atdzīvināt šādus kroplus ideoloģiskus līķus, kā arī aplamo dihotomiju starp “atbrīvotājiem no fašisma” un “glābējiem no boļševisma sērgas”. Šajā rakstā piedāvātā klasifikācija ir analītisks arguments, nevis līdzjūtības izpausme. Iepriekš novēršos no tiem, kas jauks esamību ar jābūtību un izmantos šo rakstu lētiem politiskiem nolūkiem, lai mazinātu jebkura režīma pastrādātās zvērības.

Gribu dalīties ar pieredzi. Varbūt kādam noderēs. Visu savu profesionālo mūžu esmu vadījis lielus kolektīvus. Ne tikai Jauno Rīgas teātri (kurš šogad bija vienīgais repertuārteātris pasaulē, kam biļetes izpirktas pusgadu uz priekšu).

Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.

Šī sleja būs neparasti gara, lai gan pacentīšos izteikties pēc iespējas kompakti.

30. oktobrī Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins tikās ar ASV prezidentu Donaldu Dž. Trampu Pusanā. Prezidents Sji uzsvēra, ka Ķīnas panākumu galvenais noslēpums ir darbs no paaudzes paaudzē pēc viena un tā paša plāna, lai to īstenotu, pilnveidojot sevi un daloties attīstības iespējās ar visām pasaules valstīm.

Cīņa pret nelegālo migrāciju, kā arī mēģinājumi ierobežot un kontrolēt tā saukto “legālo” migrāciju paliks vien deklaratīvu saukļu līmenī, ja valdība turpinās grūst jau tā liesā valsts budžeta naudu galvenā visa veida migrācijas atbalstītāja un veicinātāja - Sabiedriskās Integrācijas fonda (SIF) - baisi uzblīdušajā un nepiepildāmajā vēderā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts, Dr. Ņina Linde