Lasītāju viedokļi

Covid - 19 un valdības lēmumi - pēdējā laika Latvijas galvenās ziņas. Tiesa gan, liela daļa no lēmumiem ir iedzīvotājiem neizprotami un haotiski. Un sekas atspoguļojas pēdējos valdības reitingos. Decembrī 27% iedzīvotāju bija pilnībā neapmierināti ar valdības darbu, bet janvārī to skaits jau pieauga līdz 37%. Esošo situāciju pareizi raksturoja jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!"), kurš teica, ka gatavošanos kļūt par ministru salīdzina ar došanos karā. Pēdējā laikā ar vien vairāk sāk šķist, ka mēs dzīvojam kara apstākļos, kad vienīgā informācija, kas cilvēkus interesē ir - ko politiķi pieņems saistībā ar Covid - 19, lai nojaustu, kā mēs dzīvosim turpmāk.
 
Kāpēc Andris Skride kavē opozīcijas deputātu iesniegtā likumprojekta izskatīšanu savā komisijā
 
Man nav stājies spēkā notiesājošs spriedums, bet atrodos cietumā. Kāpēc? Tāpēc, ka esmu opozīcijā Kariņa un Bordāna valdībai.
 
Latvijā otrā ārkārtējā situācija izsludināta no 2020. gada 6. novembra, nosakot stingrus ierobežojošus pasākumus, kā rezultātā turpinās uzņēmumu slēgšana un darbinieku atlaišana, darbiniekiem iegūstot bezdarbnieka statusu.
 
Covid – 19 pandēmijas laiks mums licis caur citu uztveres prizmu paraudzīties uz daudzām lietām.
 
Ceturtdien, 18. februārī, Kultūras ministrija sasaukusi sapulci, lai ar sabiedriskajiem medijiem, to pārraugu un atsevišķiem kultūras nozares segmentiem diskutētu – kā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas iziešana no reklāmas tirgus ietekmē iedzīvotāju informēšanu par valstī notiekošajiem koncertiem, teātriem, operas un baleta izrādēm u.tml.
 
Šobrīd runāt par jautājumiem, kas ir saistīti ar COVID – 19 pandēmiju – vakcināciju, ar to saistītajiem valdības lēmumiem, dažādu ierobežojumu lietderību – kļūst apnicīgi, jo visa publiskās saziņas telpa ir ar to pārsātināta. Lai “neizlektu” no kopējā konteksta, vēlējos paskatīties uz COVID – 19 problēmu loku un konkrēti ar vakcināciju saistītajiem jautājumiem ar citu mērķi – cik veiktspējīga ir Latvijas valdība un cik saliedēta ir sabiedrība.
 
Puiši kā ozoli, dāmas kā liepas. Teicamā formā un tajā vecuma grupā, kurai smagas slimības gaitas risks ir nulle, komats... Cilvēki, kuriem ir gan visi apstākļi attālinātam darbam, gan pietiekami finanšu līdzekļi un prasmes, lai iepirktos internetā, pasūtītu uz mājām visu nepieciešamo. Viņiem nav vajadzības stāvēt rindā pie Maksimas vai pārvietoties piebāztā tramvajā. Ministri, kuri tikuši pie ārpuskārtas vakcīnas, lai gan patiesībā būtu pelnījuši saņemt kriminālprocesu par savu pienākumu sliktu pildīšanu, kas novedis pie traģiskām sekām. Pie cilvēku nāvēm, kuras varēja nebūt!
 
Latvijas izlases bobslejisti ir pieradinājuši mūs pie izciliem rezultātiem. Mums ir Olimpiskie čempioni, Pasaules čempioni, Latvijas sportisti regulāri kāpj uz pjedestāla Pasaules kausa posmos. Ilgus gadus esam neapstrīdami līderi starta ieskrējienā gan divniekos, gan četriniekos – Latvijas sportistiem joprojām pieder ieskrējiena rekordi septiņās pasaules trasēs Publikai, protams, ir redzama tikai “gaišā puse” – sasniegumi, medaļas, fanu mīlestība. Tam visam “aiz muguras” ir milzu darbs, ko ik dienu iegulda sportisti, treneri, komandas personāls. Kamēr komanda cīnās un nes Latvijas vārdu pasaulē, treniņu apstākļi pašu mājās pasliktinās, jo uz sportu, sportistiem un tiem nepieciešamo infrastruktūru atbildīgie par nozari skatās kā uz Excel tabulu, kur galvenā aile ir “Cik tas maksā tagad?”, nevis “Kādu atdevi tas dos nākotnē?”.
 
Kā ilgdzīvotājs Latvijas politikā šobrīd gribētu dot kādu padomu. Cilvēki, stājieties partijās! Bet tikai – piecās valdošajās, arī tajā, kas atrodas pussabrukšanas stadijā. Meklējiet rokā partiju oficiālos līderus un pelēkos kardinālus, rakstiet iesniegumus un piedāvājiet priekšlikumus, no kuriem nevar atteikties. Nenokavējiet! Šis ir pats, pats pēdējais brīdis.
 
Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija norāda, ka Ministru kabinetā apstiprinātais un Veselības ministrijas virzītais “luksafora” princips nozīmē lēnu nāvi nozarei, jo visdrīzāk 100 saslimušo rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju tiks sasniegts tikai rudenī, it īpaši ņemot vērā šī brīža vakcinēšanās tempus. Asociācija aicinās valdību pārskatīt šo piesardzības pasākumu mazināšanas shēmu un vadīties pēc Igaunijas un citu valstu pieredzes, lemjot par sporta nozares likteni.
 
Izglītības ministre 03.02.2021. publiski ziņoja par valdības plāniem 04.02.2021. pieņemt lēmumu pieprasīt bērniem obligātu mutes un deguna aizsegu nēsāšanu skolās. Divdesmit septiņu tūkstošu vecāku izteiktais viedoklis, ka mēs nepiekrītam šādam lēmumam, nav ņemts vērā.
 
Ir nepieciešams laikus aizdomāties par sagaidāmiem rītdienas izaicinājumiem. Tie būs tik izaicinoši, ka šo iespēju aizdomāties mums var arī nolaupīt, ja laikus to neizmantosim.
 
Ar pandēmijas argumentu šobrīd var aizmālēt jebkādu neizdarību. Ar pandēmijas argumentu, kad nepieciešams, triecientempā var “izdzīt cauri” jebkuru lēmumu vai darījumu, kuru aktualitāte, caurspīdīgums un ekonomiskā pamatotība ir stipri apšaubāma. Taču, lai kā gribētu Krišjānis Kariņš, pandēmija šoreiz nederēs kā arguments, kādēļ premjers jau divus gadus nepilda Ministru kabineta noteikumos Nr.293 “Demogrāfisko lietu padomes nolikums” viņam noteiktos uzdevumus koordinēt valsts demogrāfisko politikas izstrādi un tās īstenošanu, kā arī ik ceturksni sasaukt Padomes sēdes un sniegt plašsaziņas līdzekļiem informāciju par valdības darbu valsts demogrāfiskās politikas īstenošanā.
 
Ja vakcinācija pret Covid-19 turpināsies tādā pašā tempā kā līdz šim, Latvija ES kopējo mērķi – kolektīvās imunitātes iegūšanai vakcinēt 70% iedzīvotāju – sasniegtu tikai 2032. gadā; lēnāk par mums to izdarītu tikai Bulgārija. Igaunija un Lietuva savus iedzīvotājus no pandēmijas varētu pasargāt jau 2024. gadā.
 
Zāļu valsts aģentūra (ZVA), reaģējot uz publiskajā telpā izplatītu nra.lv rakstu par iestādes profesionalitāti, uzsver nemainīgi augstu pakalpojumu sniegšanas kvalitāti klientiem, ko nodrošina virkne paveiktā tieši pēdējo piecu gadu laikā, tai skaitā ZVA esot vienai no vadošajām zāļu aģentūrām Eiropas Ekonomikas zonā.
 
Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, kurā ir apvienojušies lielākie sporta klubi Latvijā, norāda, ka nozares apgrozījums 2020.gadā ir samazinājies par 40%. Tā atgādina, ka sports un sporta klubi ir viena no retajām nozarēm, kuras darbība tika pilnībā pārtraukta, kā rezultātā tās tālāka pastāvēšana bez valsts atbalsta nav iespējama. Turklāt valsts solītie atbalsta instrumenti ir vāji un vairāk darbojas uz papīra, nekā dzīvē.
 
Aizvadītā gada nogalē Saeima pieņēma Akcīzes likumā, ar kuriem pavisam nedaudz tika paaugstināts akcīzes nodoklis cigaretēm, bet ļoti būtiski tika kāpināts nodoklis dažādām mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām. Ja tradicionālajām cigaretēm cenas nav mainījušās un jaunā nodokļa likme stāsies spēkā tikai no šā gada 1.marta, kad sagaidāms, ka cigarešu paciņas cena varētu pieaugt vidēji par 10-15 centiem, tad mazāk kaitīgajiem bezdūmu produktiem ir vērojams būtisks cenas kāpums - atkarībā no katra produkta veida un cenas pieaugums mazumtirdzniecībā ir no 0,4 līdz pat 3 un vairāk eiro.
 
2021. gada 18. februārī apritēs gads, kopš Ministru kabinets apstiprināja konceptuālo ziņojumu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) to pieteica kā jaunas ēras sākumu augstākajā izglītībā Latvijā, kas tuvāko gadu laikā universitātes ievedīs pasaules augstskolu TOP 500 reitingā. Kā galveno risinājumu IZM piedāvāja jaunu pārvaldības modeli – ieviest padomes, iecelt rektorus, mazināt senāta funkcijas un likvidēt augstskolu satversmes sapulces, tādējādi ieviešot tiešu pārvaldi universitātēs. Taču Eiropas pieredze rāda, ka universitātes nekur nav ministriju tiešās pakļautības iestādes.
 
Pēdējā laikā presē parādās pārspriedumi par to, ka Latvijas Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība vairs nespēj būt kopā un iespējams katra dosies savu ceļu. Kā argumenti tiek izmantoti apgalvojumi, ka pretrunas partijās ir samilzušas un diez vai izdosies rast kompromisus. Un tomēr man gribētos apgalvot, ka pašreizējā politiskajā un sociālajā situācijā šāda dalīšanās būtu vairāk nevēlams nekā vēlams fakts, jo par spīti visiem apgalvojumiem un pieņēmumiem, partijām ir vairāk kopīgā kā atšķirīgā.
 
Runājot par Ekonomikas ministrijas plāniem pārtraukt OIK atbalstu biomasas un biogāzes stacijām, es nesaprotu pašu jēdzienu – visa veida atbalstu, kuru var interpretēt, kā vien ienāk prātā. Šeit ir ienests jēdziens, kuru var tulkot, kā vien ienāk prātā. Likumdevējs ir iestrādājis absolūto nenoteiktību. Tas ir novedis līdz pavisam dīvainam rezultātam, jo visa sistēma un nozare ir būvēta, paļaujoties uz likumdošanu. Dīvaina darbība, interesanti, kā politiķi izkļūs no šīm lamatām.
 
Metoties pirmsvēlēšanu politisko solījumu pildīšanā, Latvijas varas iestādes kārtējo reizi izvēlējušās buldozera stratēģiju. Ķeroties pie bēdīgi slavenās elektroenerģijas Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanas, kas pats par sevi neapšaubāmi ir apsveicams un sabiedrības interesēm atbilstošs solis, likumdevēji neapgrūtina sevi ar sistēmas trūkumu ļaunprātīgo izmantotāju neitralizēšanu, bet gan ar pamatīgu atvēzienu pļauj visu pēc kārtas. Februāra sākumā varas asā izkapts draud nopļaut daudzus nozīmīgus Latvijas lopkopības uzņēmumus.