Lasītāju viedokļi

Šī gada 22.janvārī Rīgas apgabaltiesā pieteicu noraidījumu valsts man uzspiestajam advokātam Genādijam Ivankinam, jo viņš uzsāka teikt tiesu debašu runu neiepazīstoties ar 60 lietas sējumiem, tai skaitā manām liecībām, daļu no cietušo un liecinieku liecībām.
 
Esmu vecuma pensijas saņēmējs, vecāks par 80 gadiem ar lielu skaitu šim vecumam atbilstošām vecuma slimībām. Tas man liek rūpīgi sekot savai veselībai un ar mediķu palīdzību to uzturēt kaut cik pieņemamā stāvoklī. Mani ārstniecības izdevumi šobrīd sasniedz jau ap 30% no manas “uz rokas” saņemtās pensijas. Bet pensija ir krietni zemāka par pēc ES metodikas aprēķinātās nabadzības riska robežas. Tādas pensijas ir lielākajai daļai mana vecuma pensionāru, kas mūža lielāko daļu ir nostrādājuši padomju varas laikos. To zinot, var saprast cik būtiski svarīgs mums, pensionāriem, ir veselības pakalpojumu pieejamības valsts apmaksātās daļas ikgadējais pieaugums.
 
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome 21. janvārī nolēma neatbalstīt to, ka Ministru prezidents vienpersoniski bez pietiekama pamatojuma un atklātas diskusijas ir izlēmis veidot jaunu darba samaksas sistēmu veselības aprūpes nozarē.
 
Jau pavisam drīz - 23. janvārī, Saeima galīgajā lasījumā lems un debatēs par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL). ETL ir likums, ar kuru tika radīts OIK – valsts atbalsta sistēma elektroenerģijas ražošanai. Pateicoties ļoti savdabīgajam regulējumam šajā likumā, kurš deva pilnīgu rīcības brīvību šīs sistēmas izveidē, tika radīta lielākā un ilgstošākā afēra Latvijas vēsturē, tā jau ir izmaksājusi visai sabiedrībai vairāk kā 2 miljardus eiro, un tas vēl nebeigsies - mums visiem vajadzēs turpināt to apmaksāt. Pretēji politiķu publiski dotajiem solījumiem.
 
Topošie Sāga, Depo loģistikas centrs un Lidl loģistikas centrs kopā ar Ikea Rīgas tranporta artērijas burtiskā nozīmē padarīs par Maskavu, kur cilvēki stundām sēž sastrēgumos.
 
Daži vārdi par autoru. Ģimenes vīrietis ar maziem bērniem, piektās desmitgades vidū; naturalizēts pilsonis ar trim valodām, ieskaitot valsts valodu; ar divdesmit gadu pieredzi vadības jomā; daudz domā un runā par Latvijas likteni un ne vienmēr saprot, kāda dzīve gaida viņa bērnus.
 
Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
 
Tā sauktā Latvijas izlases bāzes komanda Rīgas Dinamo ir tikusi pie jauna apzīmējuma – mīkstie! Ne tāpēc, ka komanda jau sesto gadu pēc kārtas ir viena no vājākajām Krievijas čempionāta komandām, bet savas attieksmes dēļ pret komandas biedriem.
 
Dažas piezīmes par konceptuālā ziņojuma “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” projektu
 
Augstskolai "Turība" gadumija tika krietni sabojāta. Vadībai nu jālauza galva, kā tagad reaģēt, kad tās asociētā profesore ar savu publikāciju "Delfos" nevilšus patrāpījās ceļā ne tikai kareivīgai un bezgala paštaisnai, bet arī "faktiski oficiozai" žurnālistei.
 
Divdesmit astotajā decembrī Līgatnē notika atvadīšanās no Latvijas vēsturē nozīmīga cilvēka – Andreja Cīruļa. Atmodas sākumos, kad viņš vadīja laikrakstu „Padomju Jaunatne” (vēlāk „Latvijas Jaunatne”), tajā tika publicēti drosmīgi raksti, kas saliedēja latviešu tautu cīņā par neatkarību, par Tautas frontes dibināšanu, par latviešu valodas statusu pacelšanu, par Daugavas glābšanu, par Baltijas ceļu, par celšanos cīņai uz barikādēm, par karogu utt. Tādejādi laikraksts bezbailīgi aicināja tautu nebaidīties, bet celties Atmodai. Šis laikraksts toreiz ieguva visaugstāko rādītāju preses izdevumu vidū, jo tam uzticējās 68 % lasītāju. Pēc tam sekojošos laikos tāds rādītājs Latvijā vairs nav bijis. Iespējams šī laikraksta nozīme vēl nav pienācīgi novērtēta.
 
Saskaņā ar 2019.gada 9.decembra Amerikas Savienoto valstu Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja publisko paziņojumu esmu iekļauts tā dēvētajā "Magņitska sarakstā". Pēc minētā paziņojuma attiecībā pret mani Latvijas Republikas atbildīgās iestādes un kredītiestādes veica virkni darbību, t.sk. iesaldēja manus un manu tuvinieku (bērnu, laulātās) vienīgos norēķinu kontus.
 
Šobrīd mobilo sakaru pakalpojumu publisko iepirkumu tehniskajās specifikācijās tiek iekļautas pat 10 gadus novecojušas prasības, kas nav adekvātas reālajai tirgus situācijai un kropļo konkurenci. To galvenokārt ietekmē publiskajā sektorā strādājošo nepietiekamās zināšanas par strauji mainīgo telekomunikāciju nozari. Ja vēlamies veidot vienlīdzīgas konkurences apstākļus publiskajos iepirkumos visiem tirgus dalībniekiem, tas ir steidzami jāmaina.
 
ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja sankciju lēmumā pret mani, Aivaru Lembergu, tostarp, ir teikts: “[…] Lembergs izmanto savu ietekmi pār politisko partiju vadību, lai veidotu valdības personālu un amatos ieliktu noteiktas valdības amatpersonas […].”
 
Dziļi melodramatisks likteņa pavērsiens piemeklējis Ventspils ostu: Kremļa ekonomiskā politika, atņemot kravas Baltijas valstīm, tai aprāva "vieglās dienas", bet tagad problēmu nastā klāt nāca sankcijas, ko ASV sākotnēji ieviesa Kremļa režīma pārstāvju sodīšanai...
 
Vēršos pie Neatkarīgās Rīta Avīzes redakcijas, ar mērķi – paust viedokli, skaidrot nostāju un atspēkot apzinātu sabiedrības maldināšanu.
 
Tā kā Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – Ministrija) ar Indriķi Muižnieku sazinās, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, un tiešas sarunas par administratīvā līguma noslēgšanu pašlaik nenotiek, esmu spiests Ministrijai sniegt atbildi tādā pašā veidā.
 
Kas notiek? Jau 1995. gadā savas grāmatas «Zem šo debesu smaguma» pēcvārdā rakstīju, «ka tas viss tikai komentārs, bet patiesība, kādu rītu pamostoties, var izrādīties šausmīgi īsa. Kādu rītu pamodušies, mēs pēkšņi atklāsim, ka Latvija ir pārdota.» Un, redzot šodien notiekošo, gribas tā sarkastiski piebilst, ka, vai vērts mosties, lai atklātu šādu patiesību.
 
Mediju vidi novembrī satricinājušais All Media Baltics lēmums slēgt vecākā Latvijas privātā televīzijas kanāla LNT Ziņu dienestu, atsedzis ne visai jaukas žurnālistikas aizkulišu dzīves ainas, par kādām lielai daļai sabiedrības nebija ne jausmas., skatītāju apjūsmotās TV personības nemaz nav bijušas televīzijas algoti darbinieki, bet gan pašnodarbinātie va Izrādās i honorāru saņēmēji. Tagad darbu zaudējušie paliek bez sociālajām garantijām. Darba tiesiskās attiecības un mēģinājumi to apiet izmaksu mazināšanai ir jūtīgs jautājums. Bet atstāsim to pašu iesaistīto un atbildīgo institūciju ziņā.
 
Šis raksts tapa, kā pārdomas, cik viegli un nepārdomāti Saeimas deputāti grib izrīkoties ar svētku dienām.
 
Pašlaik notiekošais mūsu valstī ir satraucošs vairāku iemeslu dēļ, un neizbēgami novedīs pie pārmaiņām, kas nozīmīgi ietekmēs mūsu valsts un tautas tālāko likteni (par to tālāk). Pozitīvi vai negatīvi – tas būs atkarīgs no mums pašiem, no mūsu izdarītajām izvēlēm.
 
Pagājušonedēļ 14. novembrī sociālos tīklus pāršalca šokējoša ziņa — izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) rosina no nākamā gada augstskolās budžeta vietas piešķirt tikai tiem skolēniem, kuru vidējā atzīmē nav zemāka par 7 un kuriem nav nevienas nesekmīgas atzīmes.