arrow_downwardLasītāju viedokļi

Mums blakus, kaimiņos - Ukrainā notiek karadarbība, kur iet bojā tūkstošiem cilvēku, kamdēļ ikvienam Latvijas pilsonim šķiet pašsaprotami Ministru prezidentes Evikas Siliņas paziņojums, ka Latvijas drošība ir jāstiprina, tāpat, ka ir jāattīsta valsts militārā infrastruktūra un aizsardzības industrija.[1] Arī Aizsardzības ministrijas aicinājums Latvijas pilsoņiem pieteikties brīvprātīgi dienēt Valsts aizsardzības dienestā ir saprotams. Valsts politikas ’’blakusprodukts’’ - Kariņa bezbēdīgā lidināšanās luksus klases privātajās lidmašīnās vai amatpersonu acīmredzamā nemākulīgā pārvaldība ’’Rail Baltica’’ projektā  ikvienam saprātīgam cilvēkam var izraisīt un arī izraisa riebumu, taču morālais pienākums- aizstāvēt savu tēvzemi, izvirzās priekšplānā. Bruņotajiem spēkiem un aizsardzības nozarei ir jābūt tai morālajai bākugunij, kas vieno tautu.

Esošā ģeopolitiskā situācija diktē savus noteikumus, taču mums jāatceras, ka stipra valsts ir ekonomiski attīstīta valsts. Te ir daudz darāmā, jo īpaši ekonomikas un lauksaimniecības jomās. ZZS prioritātes ir ekonomikas izaugsme un iedzīvotāju labklājība. Latvijas ekonomikas asinsrite ir aizsērējusi un tas ir steidzami jānovērš.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir dabisks mežu iemītnieks Eiropā un Āzijā. Kaitēkļa galvenais mērķis ir nobriedušas egles, kas vecākas par 50 gadiem. Līdz ar to – jo vecāks koks, jo iekārojamāks mērķis mizgrauzim.

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo: “Kremļa naratīvu izplatīšana gan nav nekas jauns Lemberga publiskajās izpausmēs. Jau gadiem ilgi viņš pielīdzinājis NATO spēkus okupantiem, Latvijas drošības dienestu darbu - Staļina represijām, žēlojies par Krievijas dziedātāju iekļaušanu melnajā sarakstā un padomju pieminekļu nojaukšanu."

Saistībā ar nepārdomāto Latvijas elektrifikācijas projektu ievērojama daļa Pāvilostas kopienas iedzīvotāju vāc parakstus iesnieguma iesniegšanai Saeimā un valdībā. Vēstulei vēlas pievienoties iedzīvotāju grupas no visas Latvijas - Dundagas, Kuldīgas, Bauskas Valmieras u.c. reģioniem.

Jau otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ķersies pie grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā ar mērķi – samazināt dzeršanas postu Latvijā. Likumprojekts tiks skatīts otrajā lasījumā, un kā jau jautājumos, kur katram latvietim ir viedoklis, arī šoreiz deputāti rūpējušies, lai priekšlikumu būtu daudz, pie tam – pretrunīgi.

Pēc autora Arņa Kluiņa privātās atklāsmes, kurā Rīgas Jaunatnes teātra mūžs, gluži kā Bībelē tiek saistīts ar paaudžu grēkiem (no 1940., “baigā gada” līdz pat teātra likvidēšanai 1992. gadā), es steidzu grēku nožēlā liekt galvu un sist krūtīs trīs reizes, jo man bija tas “negods” būt saistītai ar šo “mazo teātrīti” jau no skolēnu aktīva laika līdz pat LVK Teātra fakultātes studiju beigām.

Mobilitāte ir 21. gadsimta ekonomikas konkurētspējas priekšrocība. Tā ir kā starta kapitāls gan indivīda, gan arī uzņēmuma vai organizācijas mērogā. Un tas attiecināms uz ekonomiku ne vien galvaspilsētā, bet arī reģionos.

Tie vīrieši Krievijā, kuri savas sirdsdeksmes vai neapdomības dēļ piedalījās Navaļnija piemiņas pasākumos, jau šonedēļ pabijuši kara komisariātos, bet nākamnedēļ tiks sūtīti uz Ukrainas fronti. Pēc dažām nedēļām mēs viņus ar aplausiem ieskaitīsim kritušo okupantu skaitā. Kaut kādu militāru apsvērumu dēļ tieši šie cilvēki būs nosūtīti uz frontes pirmajām līnijām vai dzīti pāri mīnu laukiem.

Trīc rokas... Un ne tikai par to, ko un kā nācās pārdzīvot Aleksejam Navaļnijam, viņa tuviniekiem, kolēģiem, draugiem, arī sekotājiem un atbalstītājiem Krievijā un Pasaulē. Bet vairāk par bezcerību, par to, kas tālāk… Tādas tramīgas man tās pirmās atziņas pēc sēru vēsts no Krievijas cietumu dienesta Jamalo-Ņencu apgabala

Kompulsīva azartspēļu spēlēšana, bet īpaši – likmju likšana uz sporta rezultātiem, ir nekontrolējama vēlme turpināt spēlēt azartspēles, neraugoties uz to, ka tas negatīvi vai pat traģiski ietekmē dzīvi. Azartspēles un likmju likšana nozīmē, ka cilvēks ir gatavs riskēt ar kaut vērtīgu, cerībā iegūt kaut ko vēl vērtīgāku.

2014. gada janvārī Latvija pēc ilgas un pamatīgas sagatavošanās pievienojās eirozonai, un latu vietā mūsu ikdienas norēķinos ienāca eiro. Desmit gadus vēlāk ir jau piemirsies, cik garš un sarežģīts bija mūsu ceļš uz eiro – diskusijas par to aizsākās vēl iepriekšējā gadsimta nogalē. Viens no galvenajiem Latvijas šķēršļiem tolaik bija augstā inflācija, bet iedzīvotāju viedoklis par un pret eiro dalījās apmēram uz pusēm. Šobrīd esam ceļā uz nākamo lielo jauninājumu – digitālā eiro ieviešanu.

Latvijā neticami maz un reti runā un raksta par tiem Eiropas parlamentā skatāmajiem jautājumiem, kas var mainīt mūsu veselību, ekonomiku un nākotni. Tieši šobrīd Eiropas parlamentā saduras lielā biznesa un veselības intereses. Šobrīd Eiropā (atšķirībā no ASV) ir stingri noteikumi par ģenētiski modificētiem organismiem, un tas lielā mērā ir darīts mūsu drošībai un nākotnei. Ģenētiski modificēti pārtikas produkti ir pārtikas produkti, kuru DNS ir mainīta, izmantojot gēnu inženieriju, – tā ir izcila zinātniska metode, bet nudien nav īsti dabiska.

2023. gada augustā, brīdī, kad Latvijas vēstures skolotāju klātbūtnē izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša paziņoja, ka no nākamā (2024./2025.) mācību gada vidusskolās atgriezīsies mācību priekšmets – vēsture, skolotāji un sabiedrība uzgavilēja. Šķita, saprāts ir uzvarējis, un programmas “Skola 2030” ietvaros radītais ārkārtīgi neveiksmīgais mācību priekšmets “Vēsture un sociālās zinātnes” tiks likvidēts un radīti divi atsevišķi priekšmeti – vēsture un sociālās zinātnes.

Šis stāsts radās kā pārdomas un apkopojums par redzēto un dzirdēto Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kur pagājuša gada pēdējos mēnešos tika skatīts likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Man, kā interešu grupas “Mikroģeneratori Latvijā” pārstāvim, bija iespēja sēdē piedalīties.

Šogad Latviju sasniedza ziņa, ka vismaz vienā jomā Latvija ir absolūti pirmajā vietā ekonomiski attīstīto valstu vidū – alkohola patēriņā. Latvijas alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir 12.2 litri tīra alkohola uz vienu iedzīvotāju gadā, ieskaitot zīdaiņus, grūtnieces, musulmaņus un mūķenes.

22. novembrī Eiropas Parlaments pieņēma Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un tam pievienoto rezolūciju, kurā ierosināts pārskatīt ES līgumus. Ziņojums tika pieņemts ar 305 balsīm par, 276 pret un 29 atturoties. Balsojumā par rezolūciju 291 EP deputāts balsoja par, 274 pret un 44 atturējās. Galvenie piedāvātie grozījumi attiecas uz atteikšanos no vienprātības principa ES Padomes balsojumos 65 jomās un kompetenču pārnesi no dalībvalstu līmeņa uz ES līmeni, kā arī dalītu kompetenču būtisku paplašināšanu. Piecas frakcijas, kas ir atbildīgas par šo ziņojumu (Eiropas Tautas partija, sociāldemokrāti, liberāļi, zaļie un kreisie komunisti), kopumā ir sagatavojušas vairāk nekā 250 priekšlikumus līgumu grozījumiem. Tie attiecas uz visām būtiskām ES darbības jomām, tostarp ārpolitiku, drošību un aizsardzību, vienoto tirgu, ekonomiku un budžetu, sociālo politiku un darba tirgu, izglītību, klimatu un vidi, enerģētikas politiku, migrāciju un veselību.

Šogad valsts budžeta apspriešanā iezīmēs dažas novitātes, varbūt labskanīgāk teikt jaunumi. Bez tradicionālā finanšu ministrijas portfeļa nešanas uz Saeimu, uzsākot valstij nozīmīga dokumenta apspriešanu, spīkere Daiga Mieriņa sirsnīgi pateicās kolēģiem Augstajā namā, Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Finanšu ministram Arvilam Ašerādenam. Vārdi gaist, bet kopbilde ar abām amatpersonām noguls arhīvā.

COP28 Apvienotajo Arābu emirātos (Dubajā) ir 2023. gada lielākā un nozīmīgākā starptautiskā sanāksme vai kopāsabraukšana, kurā kopumā piedalīsies 70000 delegātu, arī valstu vadītāji un pasaules līderi. Mērķis ir panākt (daudzmaz) vienprātību un sekmēt progresu klimata jomā starp 197 valstīm (atsevišķi kā 198. dalībnieks piedalās Eiropas savienība) un tūkstošiem nevalstisko organizāciju, uzņēmumu un citu ieinteresēto personu.

Nesen plašu rezonansi sociālajos medijos guva Krievijas prezidenta Vladimira Putina citāts par Latvijas cūcisko attieksmi pret tās krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, daļai sociālo mediju lietotāju to traktējot teju par kara draudu pieteikšanu. Šis ir svarīgs mirklis, kurā plašākā kontekstā atskatīties uz Krievijas amatpersonu vērsto retoriku pret Latviju un tās nozīmi.

15. novembra TV raidījumā, “Kas notiek Latvijā “ raidījuma vadītājs Domburs demonstrēja aptaujas rezultātus, kurā ar dažiem procentpunktiem Stambulas konvencijas atbalstītāji apsteidza noliedzējus. Katrs piektais nezina , kurai nometnei pievienoties. Tas ir saprotams, jo tikai katrs desmitais apgalvo, ka šo Eiropas Padomes dokumentu ļoti labi zina. Diskusijā un plašsaziņas līdzekļos prevalē viedoklis, ka Konvencija ir par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.

Nesen Zviedrijas valdība publiskoja savus plānus - ceļa karti enerģētikā un Zviedrijas atomenerģijas attīstībā.