Lasītāju viedokļi

Latvija – Baltijas sirds. Rīga – pilsēta dzīvībai. Vai tāda īsi, jēgpilni un aicinoši varētu būt vīzija par mūsu valsts Latvijas un galvaspilsētas Rīgas tēlu Eiropas valstu un lielo pilsētu kopainā un konkurencē? “Latvija – Baltijas sirds” ir priekšlikums, kuru izteicu maija mēnesī diskusijā par Latvijas valsts tēlu. Sirds klātbūtne cilvēciskajās attiecībās un dzīves radošajos darbos noteikti ir latviešiem raksturīga. Ziemeļnieciska atturība, kuru latviešiem piedēvē, patiesībā slēpj siltu sirdi, kuras skaistums atklājas pamazām un dāsni dāvā nesavtīgu draudzību. Turklāt arī Latvijas vēstures īpašā pieredze Baltijas jūras reģiona vēstures kontekstā iedrošina domāt vērienīgi.
 
Izglītības ministre un izglītības nozare sēž katrs savā ziloņkaula tornī. Un kāpt lejā nedomā. Izskatās, ka nolēmuši pat nesarunāties, tikai sabļaustīties dažādās platformās, sākot no medijiem un beidzot ar Saeimas komisiju.
 
Man uzdāvināja nupat klajā nākušo grāmatu "Latvijas Republikas dibinātāji un atjaunotāji", veltītu 38 Latvijas Tautas padomes biedriem, kas 1918. gada 18. novembrī nodibināja neatkarīgu Latvijas valsti, un 138 Latvijas Augstākās Padomes deputātiem, kas 1990. gadā 4. maijā nobalsoja par "Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Grāmata ir īss faktu apkopojums par dibinātājiem un atjaunotājiem ar pieticīgām fotogrāfijām, papildinātām ar virkni stāstu par to, kā tas notika.
 
Kādas laimīgas sejas, mirdzošas acis. Premjers un koalīcijas politiķi burtiski staro TV ekrānos: beidzot var darīt kaut ko jēdzīgu - dalīt lielo naudu! Ne vairs pa pārdesmit eiro visādiem pabalstu lūdzējiem, kas knapi elpo, bet gan grozīt kārtīgus miljonus. Prieks!
 
Ikdienā strādājot ar cilvēku tīkliem gan atsevišķās organizācijās, gan sabiedrībā kopumā un šobrīd palīdzot ASV atbildīgajām veselības organizācijām veidot Covid-19 izplatības karti, esmu pārliecinājies, ka ar metodēm, kas 50 vai 60 gadu ir bijušas efektīvas citu slimību kontrolē, jaunajā realitātē vairs nepietiek. ASV, kur norit mana ikdiena, šobrīd ir visvairāk Covid-19 upuru un vislielākā saslimstība. Varam runāt par dažādiem iemesliem, bet daudz vērtīgāk būtu meklēt risinājumus un mācīties no valstīm, kuras parasti ar interesi skatās uz šīs lielvalsts piemēru. Viens no tādiem risinājumiem, par kuriem amerikāņi vēl tikai domā, kamēr citi jau ievieš, ir lietotne kontaktpersonu apzināšanai.
 
Latvija un visa pasaule turpina cīnīties ar Covid-19, un pagaidām rezultāti rāda, ka Eiropai un ASV ar šīs sērgas ierobežošanu sokas labāk, tomēr milzīgu jaunu saslimšanas vilni pašlaik pieredz Dienvidamerika, līdz ar to kopējais saslimušo skaits pēdējās dienās sasniedzis rekordu. Joprojām ir milzīgi riski slimības izplatībai vairākās lielās Āfrikas un Āzijas valstīs, kā ,piemēram, Indijā vai Nigērijā, kur slimība tikai sāk uzņemt ātrumu. Irānas piemērs rāda, ka kārtīgi neieviešot stingras procedūras slimības ierobežošanai, slimība pēc īsa laika var nākt atpakaļ ar jaunu spēku. Lielākā daļa pētnieku ir atzinuši, ka šo slimību nebūs iespējams apturēt tās sākumposmā, līdzīgi kā tas bija ar SARS, līdz ar to, pie normālas dzīves varēs atgriezties tikai pēc vakcīnas izgudrošanas.
 
Šajās dienās Ministru Kabinets pieņem noteikumus par „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”.
 
Atbildot uz Ilzes Spriņģes rakstu par "Сприньге: где же голос нового русского поколения? Я его не слышу" un citu autoru rakstiem un komentāriem par 9. maija pasākumiem un krievu kopienu. Gribu publicēt sekojošo atklāto vēstuli saviem vienaudžiem latviešiem:
 
Pienācis brīdis, kad tauta ir sapratusi – medicīnai valdība un ierēdņi naudu vienmēr devuši pārlieku maz, bet novārdzinātā veselības aprūpe ar nepietiekamiem resursiem ir vienīgais glābiņš pandēmijā.
 
Mēs esam gudra sabiedrība, kas māk sadarboties un līdzdarboties. Par to pēdējā laikā pārliecinos bieži, redzot cilvēku atsaucību, izpratni un atbildīgo izturēšanos Covid-19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā. Tiesa, sākotnēji bija laiks un iespēja mācīties no citām valstīm, pirms vēl vīruss nonāca Latvijā. Šobrīd esam salīdzinoši stabilā situācijā, tomēr mums nav pamata pārmērīgam optimismam, un šis šķietamais miers būtu jāuztver kā vēl viens laika kredīts, kas jāizmanto, lai sagatavotos nākamajam slimības izplatības etapam - šoreiz jau ar moderno tehnoloģiju palīdzību.
 
Pandēmijai sākoties, Latvijas iedzīvotāji no savas valdības saņēma labu un pareizu signālu: mūs ir skārusi kopīga nelaime, bet mums ir pietiekami resursi, lai palīdzētu ikvienam to pārvarēt. Ir nauda, būs pabalsti un atvieglojumi.  
 
Politiķi mēdz teikt - krīze ir arī iespēja; mēs no tās iziešot stiprāki, nekā bijām pirms 2020. gada marta. Varētu piekrist - bet vienīgi tad, ja šajā pārbaudījumu laikā atradīsim veidus, kā pašiem kļūt prātīgākiem,  empātiskākiem, tālredzīgākiem. 
 
Eiropa nevar būt vienota, kamēr tās vēsturiskā atmiņa ir sašķelta, tāpēc jāveicina visaptverošs skatījums uz Eiropas 20. gadsimta vēsturi nolūkā nepieļaut totalitāru režīmu atdzimšanu. Ārlietu komisija skatīšanai nākamajā Saeimas ārkārtas sēdē virza paziņojumu “Par Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu un visaptverošas izpratnes veidošanas nepieciešamību Eiropā un pasaulē”.
 
Pēdējo mēnešu notikumi un pirmās Satversmes sapulces pirmās sēdes sasaukšanas simtgade, 30 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas rosināja man paust viedokli par notiekošo valstī un to kurp šķietami ved mūsu demokrātijas ceļš.
 
16.03 CNN publicēja pētījumu par dažādu ASV štatu gatavību “atkal atvērties” (reopening), jeb vienkāršāk izsakoties, atcelt Covid izplatības ierobežošanai noteiktos aizliegumus. 
 
Iepriekšējos rakstos par valdības iecerēto Administratīvi teritoriālo reformu es iepazīstināju ar faktiem par pašvaldībām ES dalībvalstīs un salīdzināju, kā Latvijā ir mainījušās pašvaldības pēc iepriekšējās reformas 2009. g. Fakti liecina par to, ka pašvaldības lielums nav noteicošais, lai tā būtu spējīga attīstīties, bagāta pašvaldība un tajā dzīvotu iedzīvotāji, kā to ir iecerējuši reformas autori. Viņi uzskata, ka tikai lielas pašvaldības ar pilsētu centrā ir labākais pašvaldību modelis. Ka tikai tās var piesaistīt investīcijas, radīt komercdarbībai labvēlīgu vidi un paplašināt darbavietas. Vai šāds pieņēmums ir balstīts uz faktiem? Saskaņā ar Lursoft 2017. gada datiem es analizēju situāciju par uzņēmējdarbības situāciju Latvijas pašvaldībās. Mūsu Mālpils novads ir ļoti augstās vietās visos rādītājos, kas raksturo uzņēmējdarbību novados (8. vieta – uzņēmumu darbinieki – procentos uz iedzīvotāju skaitu novadā); 16. vieta – uzņēmumu kopīgais apgrozījums uz 1000 iedzīvotājiem; 32. vieta – Uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN) uz 1000 iedzīvotajiem; 33. vieta – uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem.; 43. vieta – kopīgā peļņa uz 1000 iedzīvotājiem).
 
Cienījamais, lasītāj! Iepriekš, kad rakstīju par administratīvi teritoriālo reformu (ATR) Jums bija iespēja iepazīties ar skaitliskiem faktiem par pašvaldībām. Es domāju, ka daudziem šī informācija ļāva uzzināt un saprast, kādas ir pašvaldības Eiropas Savienības dalībvalstīs un Latvijā. Es speciāli salīdzināju Latvijas pašvaldības pēc stāvokļa uz 2009. gadu, kad tika veikta iepriekšējā reforma. Jo tikai salīdzinot ir iespēja izprast cēloņus un rast labākos risinājumus situācijas mainīšanai, ja tas ir nepieciešams.
 
Šodien, 10.aprīlī dzimis Liepājas mērs Ēvalds Rimbenieks(1888-1943). Zināms arī kā tautā mīlēts sabiedriskais darbinieks, pedagogs un baptistu mācītājs. 1922.gadā Ēvalds Rimbenieks pārņēma Liepājas pilsētas vadību un 12 tās vadības gados prata sakārtot pēckara sagrauto tautsaimniecību, piedzīvojot ekonomisku izrāvienu, par ko vēlāk izpelnījās finanšu ministra amatu Kārļa Ulmaņa valdībā.
 
Mani satrauc valdības institūciju attieksme pret Covid-19 epidēmiju. Mana mamma strādā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un viņai šīs veselības krīzes laikā nav iespējams strādāt attālināti, jo VID vadība nevēlās izveidot drošu tīkla sistēmu, kas ļauj strādāt no mājām, izmaksu dēļ.
 
Globālā pandēmija ir ienesusi izmaiņas gandrīz vai visās sabiedrības dzīves sfērās un uzvedības paradumos, to vidū arī mūsu ikdienas mobilitātes veidos. Protams, arī Latvijas Automoto biedrība (LAMB) tāpat kā mediķi, mediji, sabiedriskās organizācijas, valdība un kopumā visi apzinīgie sabiedrības pārstāvji aicina rūpīgi ievērot visus uzvedības nosacījumus ārkārtas situācijā un palikt mājās, ja tas ir iespējams, tādejādi mazinot COVID-19 izplatīšanās riskus. Lai arī mūsu dzīve ir it kā uz pauzes vai kādā gaidīšanas režīmā, tomēr tā nedrīkst pilnībā apstāties, valstij, sabiedrībai un tautsaimniecībai kaut palēnināti, tomēr ir jāattīstās. Daudziem no mums ir jāpilda darba pienākumi, ko nevar izdarīt no mājām, tātad ir jāpārvietojas, vai arī jāveic kādi citi ikdienā nepieciešami braucieni.
 
Aleksandrs Lielmežs, Mālpils pašvaldības deputāts, pašvaldības vadītājs (1987.-2001), (2005.-2017.), Latvijas pašvaldību savienības dibinātājs, LPS priekšsēža vietnieks (1994.-2001.) un (2006.-2009.), ES Reģionu komitejas dalībnieks (2006.-2020.). Par darbu pašvaldībās apbalvots ar Atzinības krustu.
 
Latvijas valdība šobrīd īsteno palīdzības programmu cilvēkiem, kurus skārusi Covid-19 izraisītā ekonomikas apstāšanās. Līdzīgi rīkojas arī citas valstis, kurās pandēmija paralizējusi sabiedrisko un ekonomisko dzīvi.