Lasītāju viedokļi

4.jun
Infodēmija ir termins, kas apvieno vārdus "informācija" un "pandēmija". Pasaules Veselības organizācija definē, ka infodēmija nozīmē pārāk daudz informācijas, tostarp nepatiesas vai maldinošas informācijas digitālajā un fiziskajā vidē slimības uzliesmojuma laikā.
3.jun
Pēdējie gadi bijuši izaicinājums jebkuram uzņēmējam, vai tas būtu liels vai mazs. Sākot ar Covid-19 pandēmiju, kas ietekmēja gandrīz visas iespējamās piegāžu ķēdes, beidzot ar Krievijas plaša mēroga iebrukumu Ukrainā un strauju energoresursu cenu pieaugumu. Kā un ko darīt, lai varētu ne tikai turpināt strādāt, bet arī attīstīties un augt?
31.mai
Katru gadu Pasaules Veselības organizācija (PVO) maija pēdējā dienā rīko Pasaules dienu bez tabakas (World No Tobacco Day). Šī dienas ir akcija, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību smēķēšanas un tabakas lietošanas negatīvajai ietekmei uz veselību un veicināt efektīvu tabakas kontroles politiku.
29.mai
Investoriem akciju tirgos pēdējais gads kopumā bija labvēlīgs. Šajā laika periodā MSCI World indekss, kas iekļauj gandrīz visus liela un vidēja izmēra publiski tirgotus uzņēmumus pasaulē, uzrādīja vērtības pieaugumu virs 24%. Ja jūs lūgtu paskaidrot kādam, kurš kaut nedaudz seko līdzi notikumiem finanšu tirgos, kā akciju tirgi spējuši sasniegt tik ievērojamu rezultātu laikā, kad procentu likmes atrodas vairāku desmitgažu augstākajos līmeņos, katrā atšķirīgas sarežģītības pakāpes skaidrojumā neizbēgami tiktu pieminēti divi vārdi – mākslīgais intelekts. Daži uzmanīgi un zinoši novērotāji varētu pat pievienot klāt trešo vārdu – ģeneratīvais mākslīgais intelekts.
23.mai
LTV lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā Rus.LSM ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā.
21.mai
Vērtējot līdzšinējās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītājas Ingas Vanagas darbības attiecībā uz organizētajiem streikiem un piketiem, ir jānorāda, ka tie tiek lielākoties rīkoti, cieši saistot to ar politiskajiem procesiem.
15.mai
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” (LTV) ir izstrādājusi rīcības plānu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.
9.mai
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mēdiji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mēdiju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošosties un darīšot visu lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
7.mai
Šobrīd Saeimā trešajam lasījumam tiek gatavots izglītības likuma grozījums, ar ko paredz ieviest viedierīču lietošanas kārtību izglītības iestādēs. Šķiet, ka likuma grozījumā ir jāparedz detalizētāks regulējums. Lai to pamatotu, vispirms mēģināsim kliedēt trīs sabiedrībā izplatītus mītus.
17.apr
Mums blakus, kaimiņos - Ukrainā notiek karadarbība, kur iet bojā tūkstošiem cilvēku, kamdēļ ikvienam Latvijas pilsonim šķiet pašsaprotami Ministru prezidentes Evikas Siliņas paziņojums, ka Latvijas drošība ir jāstiprina, tāpat, ka ir jāattīsta valsts militārā infrastruktūra un aizsardzības industrija.[1] Arī Aizsardzības ministrijas aicinājums Latvijas pilsoņiem pieteikties brīvprātīgi dienēt Valsts aizsardzības dienestā ir saprotams. Valsts politikas ’’blakusprodukts’’ - Kariņa bezbēdīgā lidināšanās luksus klases privātajās lidmašīnās vai amatpersonu acīmredzamā nemākulīgā pārvaldība ’’Rail Baltica’’ projektā  ikvienam saprātīgam cilvēkam var izraisīt un arī izraisa riebumu, taču morālais pienākums- aizstāvēt savu tēvzemi, izvirzās priekšplānā. Bruņotajiem spēkiem un aizsardzības nozarei ir jābūt tai morālajai bākugunij, kas vieno tautu.
28.mar
Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir dabisks mežu iemītnieks Eiropā un Āzijā. Kaitēkļa galvenais mērķis ir nobriedušas egles, kas vecākas par 50 gadiem. Līdz ar to – jo vecāks koks, jo iekārojamāks mērķis mizgrauzim.
28.mar
Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo: “Kremļa naratīvu izplatīšana gan nav nekas jauns Lemberga publiskajās izpausmēs. Jau gadiem ilgi viņš pielīdzinājis NATO spēkus okupantiem, Latvijas drošības dienestu darbu - Staļina represijām, žēlojies par Krievijas dziedātāju iekļaušanu melnajā sarakstā un padomju pieminekļu nojaukšanu."
12.mar
Saistībā ar nepārdomāto Latvijas elektrifikācijas projektu ievērojama daļa Pāvilostas kopienas iedzīvotāju vāc parakstus iesnieguma iesniegšanai Saeimā un valdībā. Vēstulei vēlas pievienoties iedzīvotāju grupas no visas Latvijas - Dundagas, Kuldīgas, Bauskas Valmieras u.c. reģioniem.
11.mar
Jau otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ķersies pie grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā ar mērķi – samazināt dzeršanas postu Latvijā. Likumprojekts tiks skatīts otrajā lasījumā, un kā jau jautājumos, kur katram latvietim ir viedoklis, arī šoreiz deputāti rūpējušies, lai priekšlikumu būtu daudz, pie tam – pretrunīgi.
8.mar
Pēc autora Arņa Kluiņa privātās atklāsmes, kurā Rīgas Jaunatnes teātra mūžs, gluži kā Bībelē tiek saistīts ar paaudžu grēkiem (no 1940., “baigā gada” līdz pat teātra likvidēšanai 1992. gadā), es steidzu grēku nožēlā liekt galvu un sist krūtīs trīs reizes, jo man bija tas “negods” būt saistītai ar šo “mazo teātrīti” jau no skolēnu aktīva laika līdz pat LVK Teātra fakultātes studiju beigām.
28.feb
Mobilitāte ir 21. gadsimta ekonomikas konkurētspējas priekšrocība. Tā ir kā starta kapitāls gan indivīda, gan arī uzņēmuma vai organizācijas mērogā. Un tas attiecināms uz ekonomiku ne vien galvaspilsētā, bet arī reģionos.
24.feb
Tie vīrieši Krievijā, kuri savas sirdsdeksmes vai neapdomības dēļ piedalījās Navaļnija piemiņas pasākumos, jau šonedēļ pabijuši kara komisariātos, bet nākamnedēļ tiks sūtīti uz Ukrainas fronti. Pēc dažām nedēļām mēs viņus ar aplausiem ieskaitīsim kritušo okupantu skaitā. Kaut kādu militāru apsvērumu dēļ tieši šie cilvēki būs nosūtīti uz frontes pirmajām līnijām vai dzīti pāri mīnu laukiem.
16.feb
Trīc rokas... Un ne tikai par to, ko un kā nācās pārdzīvot Aleksejam Navaļnijam, viņa tuviniekiem, kolēģiem, draugiem, arī sekotājiem un atbalstītājiem Krievijā un Pasaulē. Bet vairāk par bezcerību, par to, kas tālāk… Tādas tramīgas man tās pirmās atziņas pēc sēru vēsts no Krievijas cietumu dienesta Jamalo-Ņencu apgabala
7.feb
Kompulsīva azartspēļu spēlēšana, bet īpaši – likmju likšana uz sporta rezultātiem, ir nekontrolējama vēlme turpināt spēlēt azartspēles, neraugoties uz to, ka tas negatīvi vai pat traģiski ietekmē dzīvi. Azartspēles un likmju likšana nozīmē, ka cilvēks ir gatavs riskēt ar kaut vērtīgu, cerībā iegūt kaut ko vēl vērtīgāku.
26.jan
2014. gada janvārī Latvija pēc ilgas un pamatīgas sagatavošanās pievienojās eirozonai, un latu vietā mūsu ikdienas norēķinos ienāca eiro. Desmit gadus vēlāk ir jau piemirsies, cik garš un sarežģīts bija mūsu ceļš uz eiro – diskusijas par to aizsākās vēl iepriekšējā gadsimta nogalē. Viens no galvenajiem Latvijas šķēršļiem tolaik bija augstā inflācija, bet iedzīvotāju viedoklis par un pret eiro dalījās apmēram uz pusēm. Šobrīd esam ceļā uz nākamo lielo jauninājumu – digitālā eiro ieviešanu.
14.jan
Latvijā neticami maz un reti runā un raksta par tiem Eiropas parlamentā skatāmajiem jautājumiem, kas var mainīt mūsu veselību, ekonomiku un nākotni. Tieši šobrīd Eiropas parlamentā saduras lielā biznesa un veselības intereses. Šobrīd Eiropā (atšķirībā no ASV) ir stingri noteikumi par ģenētiski modificētiem organismiem, un tas lielā mērā ir darīts mūsu drošībai un nākotnei. Ģenētiski modificēti pārtikas produkti ir pārtikas produkti, kuru DNS ir mainīta, izmantojot gēnu inženieriju, – tā ir izcila zinātniska metode, bet nudien nav īsti dabiska.
4.jan
2023. gada augustā, brīdī, kad Latvijas vēstures skolotāju klātbūtnē izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša paziņoja, ka no nākamā (2024./2025.) mācību gada vidusskolās atgriezīsies mācību priekšmets – vēsture, skolotāji un sabiedrība uzgavilēja. Šķita, saprāts ir uzvarējis, un programmas “Skola 2030” ietvaros radītais ārkārtīgi neveiksmīgais mācību priekšmets “Vēsture un sociālās zinātnes” tiks likvidēts un radīti divi atsevišķi priekšmeti – vēsture un sociālās zinātnes.