Lasītāju viedokļi

Nesen visi ar lielu līdzpārdzīvojumu sekoja notikumiem Durbes jūras ērgļu ligzdā. Līdz lielie putni mazuļus apēda. Skats nav patīkams, taču no dabas likumu viedokļa – visnotaļ racionāls. Kāpēc savā ligzdā turēt tos, kam vienalga nav lemts izdzīvot?
 
Runājot par iedzīvotāju gatavību vakcinēties, nereti tiek minēts, ka dažādu vecuma un tautību iedzīvotāju grupām ir atšķirīgs viedoklis. Politiķe, pedagoģe un pasniedzēja Antoņina Ņenaševa norāda, ka pakāpeniski kritiskā noskaņa samazināsies, neatkarīgi no vecuma vai tautības. Skaidrojot pedagogu gatavību vakcinēties, viņa piebilst, ka šobrīd, mācību gada beigās, emocijas un nogurums ir sakāpinātā līmenī, tāpēc daļa vēl nav lēmusi par labu vakcinācijai.
 
Vai Latvija ir demokrātiska valsts, kurā tiek cienītas cilvēku brīvas un likumīgas izvēles, ja policija var medijos aicināt nedoties pie kāda pieminekļa un liegt tur nolikt ziedus?
 
Brīžos, kad politiķi un valsts amatpersonas žēlojas par to, ka mūsu uzņēmēji pārāk tumšās krāsās raksturo Latvijas biznesa vidi un runā par valsts atbalsta trūkumu un bezjēdzīgu šķēršļu radīšanu uzņēmējdarbībai, viņiem būtu vērts vēlreiz iepazīties ar to, kā valsts institūcijas ne tikai nenes nekādu atbildību par valstij nodarītajiem zaudējumiem, bet par savu nekompetenci un nolaidību cenšas likt samaksāt uzņēmējiem, pa ceļam turpinot šķiest nodokļu maksātāju naudu. Pašlaik atkal aktualizējusies tiesvedība, kas uzskatāmi demonstrē šo situāciju.
 
9. maiju ir vērts pieminēt: 1755. gadā Elizabete Petrovna Maskavā atklāja universitāti, 1886. gadā tika radīta kokakola, 1927. gadā Austrālijas parlaments pārcēlās uz jauno galvaspilsētu Kanberu, 1945. gadā 0.43 pēc Maskavas laika tika parakstīta Vācijas kapitulācija, bet jau priekšpusdienā Frunzes laukumā Maskavā nosēdās Li2 lidmašīna, kas Vācijas kapitulācijas aktu atveda uz Maskavu, 1960. gadā tirdzniecībā nonāca pretapaugļošanās tabletes. Pēc pareizticīgo kalendāra tā ir svētā Vasīlija diena, kurš mocekļa nāvē miris 322. gadā. Krievijā zied ievas (Цветение черемухи) un tam par godu dzied sirdi plosošas romances. Un vēl – 1924. gada 9. maijā ir dzimis Bulats Okudžava, kas romancēm iedeva skaudru un pārlaicīgu tekstu.
 
Lai arī kā kāds vēlētos pasniegt notikušo, kā “negadījumu”, tas drīzāk bija tieši otrādi – negadījuma novēršanas pasākums.
 
Svinot 4. maiju, ierasts runāt par vienu lēmumu - Augstākās padomes deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
 
Rudenī notika pašvaldības vēlēšanas Rīgas pilsētā, kurās piedalījās nedaudz vairāk, kā 40% rīdzinieku. Iemeslus, kādēļ tik maza aktivitāte, jau daudzi speciālisti ir minējuši, bet man liekas, ka galvenais ir neticība politiķu solījumiem, jo pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām tika sasolīti daudz visādi labumi, bet praktiski dzīvē realizēti netika.
 
Mūs sasniedza vēsts – Krievijas Ārlietu ministrija ziņoja, ka noteikusi sankcijas vairākām Eiropas Savienības (ES) struktūru un dalībvalstu amatpersonām, tai skaitā arī Latvijas Valsts valodas centra direktoram, profesoram Mārim Baltiņam, liedzot viņam turpmāk iebraukt Krievijā. Māris Baltiņš iekļauts draudzīgā pulciņā kopā ar Eiropas Parlamenta prezidentu Dāvidu Sasoli, Eiropas Komisijas viceprezidenti Veru Jourovu un pašmāju Latvijas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu.
 
Drīz pilngadību sasniegs otrā paaudze, kura dzimusi un augusi suverēnā Latvijā. Atgādināšu, ka brīvības periods ir bijis krietni ilgāks, nekā pirmskara periodā. Tika radīta iespēja veidot mūsu valsti, reizē arī Ventspili, kādu vēlamies.
 
Kā pierāda pandēmijas laika prakse, Saeima likumus pieņemt, atcelt vai grozīt var zibenīgi. Protams, ja ir tāda vēlēšanās un valdošās koalīcijas svētība. Tāpēc arguments, ka “likums neļauj” epidēmijas apstākļos pastkastītēs izplatīt informatīvu materiālu par vakcināciju krievu valodā, nav nopietns.
 
Ministru kabineta COVID operatīvās vadības grupa atteica ēdināšanas nozares un Ekonomikas ministrijas priekšlikumam atvērt āra terases. Plānā paredzēts palielināt attālumu starp galdiņiem, ierobežot apmeklējuma laiku un darba laiku, ievērot jau iepriekš saskaņoto drošo ēdināšanas pakalpojumu protokolu. Pārresoru koordinācijas centrs (Vladislavs Vesperis) bloķēja piedāvājumu, motivējot to ar neatkarīgo ekspertu kategoriskiem iebildumiem pret terašu atvēršanu. Mūsuprāt, nozares eksperti nav iepazinušies ar epidemioloģijas rādītājiem Latvijā un pasaulē un nav izpratuši pilnībā vīrusa izplatības likumsakarības.
 
Šā gada 8.martā valdības kontrolē esošajā LTV-1 veselu stundu skatītājiem skaloja smadzenes ar viltus ziņām par Aivara Lemberga īpašumiem. A. Lembergam vai viņa pārstāvim vārdu nedeva.
 
Cītīgi strādāja Ministru kabinets, rēķināja un krāsoja, līdz uzzīmēja luksoforu. Kad deg saslimstības rādītāju sarkanais signāls – nedrīkst gandrīz neko. Kad zaļais – var gandrīz visu. Atrādīja to sabiedrībai, sarīkoja iespaidīgu PR kampaņu. Tad nolika atvilktnē un aizmirsa.
 
Mums ir vismaz divi miljoni iemeslu, kāpēc vakcinēties. Tieši tikpat daudz varam atrast arī tirdzniecības centru atvēršanai, jo īpaši ņemot vērā, ka kopš 7.aprīļa visi pārējie veikali ar platību zem 7000 kvadrātmetru darbu ir atsākuši. Jau kopš pagājušā gada marta saskaramies ar ierobežojumiem, kas teju pilnībā ir paralizējuši visu tirdzniecības nozari. Epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, sastopamies ne tikai ar kārtējiem nesamērīgajiem ierobežojumiem, bet arī ar diskrimināciju. Valdības pieņemtais lēmums, palielināt aizliegumus tirdzniecības centriem, bet atvērt mazos veikalus, ir nopietns signāls investoriem.
 
Ir acīmredzami, ka neatklātas demonstratīvas slepkavības ļauj noziedzniekiem Latvijā justies droši, uzskata nodibinājuma "Martins Bunkus Justice Foundation" valdes loceklis Kristaps Bunkus.
 
Ārsta pirmais likums esot: nekaitē! Nevis – iepotē! Šo principu ievērojot, mediķis droši vien vispirms uzdotu jautājumu – kāpēc dāņi atsakās no “AstraZeneca” vakcīnām? Vai viņu rīcībā ir kādi jauni pētījumi, pierādījumi par blaknēm, šaubas par ilgtermiņa sekām? Ziemeļvalstīs cilvēki ir pragmatiski un atbildīgi, nepieņem lēmumus uz iedomu pamata vai apmainoties ar sms soctīklos. Tad kādi bija šāda soļa argumenti?
 
Suminājums līdzcilvēkiem! Valsts apsūdzības uzturētājam prokuroram Aivim Zalužinskim lielā aizgrābtībā pasprūk: par notiesājošu spriedumu pirmās instances tiesā viņam ”nebija nekāda satraukuma”.
 
2021. gada 8. martā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja publicēja noslēguma secinājumus par Latvijas kārtējo ziņojumu par 1966. gada Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām izpildi laika posmā no 2008. gada līdz 2017. gadam.
 
Sirsnīgs tencinājums visiem, visiem par daudziem, ļoti daudziem atbalsta sveicieniem vēstulēs, sociālos tīklos, maniem mīļajiem vārdos, domās. Tiešām jauki un uzmundrinoši!
 
Šāda doma nāk prātā, skatoties, cik neslēpti ciniski valdošā koalīcija cenšas sev bruģēt ceļu uz 14. Saeimu.