Globālais pasaules piesārņojums, darbs pie ANO plastmasas rezolūcijas un centieni samazināt plastmasas ražošanu

Jaukākais un interesantākais pasākums pasaulē vakardien notika (un šodien turpinās) Anglijas galvaspilsētā, kur Greenpeace protestētāji sarīkoja demonstrāciju pie Unilever galvenās mītnes Londonā. Vides aizsardzības aktīvisti izveidoja barikādes no milzu Dove produktiem, kas ir viens no lielākajiem Unilever zīmoliem. Plaši tika izmantota uzņēmuma logotipa parodija "Dead Dove" ar beigtu balodi.

Tādā veidā Greenpeace aktīvisti slēdza Dove mātesuzņēmuma Unilever galveno mītni. Pēc tam Greenpeace alpīnisti uzkāpa uz ēkas, piestiprinot milzīgu audeklu pie ārējās sienas. Mākslas darbā ir attēlota jauna meitene, kas noņem Dove ikonisko zīmolu "Real Beauty" ("Īsts skaistums"), lai atklātu reālus zīmola toksisko plastmasas atkritumu piemērus.

Lieta tāda, ka, atbilstoši Greenpeace pētījumiem Unilever patēriņa preču uzņēmums izposta planētu un kaitē cilvēku kopienām, izmantojot vienreizlietojamo plastmasu. Greenpeace aicina Unilever izņemt vienreizlietojamo plastmasu no savu produktu iepakojuma un desmit gadu laikā pilnībā atteikties no tās, sākot ar plastmasas maisiņiem, kurus gandrīz neiespējami savākt un pārstrādāt. Apvienotās Karalistes Greenpeace izpilddirektors Vils Makkalums paskaidroja akciju: "Unilever plastmasas piesārņojums piesārņo planētu un kaitē kopienām. Viņi slēpjas aiz tīras, respektablas tādu zīmolu kā Dove sejas, bet mēs šodien esam šeit, lai atdalītu šo fasādi un parādītu nepatīkamo patiesību, kas slēpjas aiz tās". Greenpeace International pagājušā gada novembrī publicētajā ziņojumā apgalvots, ka Unilever ir lielākais piesārņojošo plastmasas paciņu pārdevējs, kas 2023. gadā pārdeva šīs paciņas ar ātrumu 1700 paciņu sekundē.

Dove iesaiņojuma maisiņi piesārņo pludmales un rada plūdu riskus. Filipīnās un Indonēzijā ir pierādīts, kā Dove maisiņi piesārņo pludmales un ūdensceļus. Izmestie maisiņi aizsprosto vietējās kanalizācijas sistēmas un ūdensceļus, veicinot postošus plūdus. Dove plāno lielas svinības, lai atzīmētu kampaņas "Real Beauty" 20. gadadienu. Greenpeace norāda, ka šī ir melīga kampaņa, kas nodarījuusi milzu kaitējumu pasaulei un cilvēku veselībai.

Apvienotās Karalistes Greenpeace aicina Unilever šā gada novembrī noslēguma sarunu kārtā atbalstīt līgumu, kas līdz 2040. gadam ierobežo un pakāpeniski samazina plastmasas ražošanu vismaz par 75 % - proti, ANO Globālo līgumu par plastmasu.

Lai Unilever kompānijai pēc vakardienas akcijas nekļūtu garlaicīgi, miljoniem cilvēku šodien zvana uz visiem kompānijas telefoniem un automātiskajiem atbildētājiem visā pasaulē un izsaka savu sašutumu par kompānijas negodprātīgo rīcību, pieārņojot pasauli. Šķiet, ka šie zvani traucē kompānijas vadībai iedzert šampānieti zīmola "Real Beauty" 20 gadu jubilejā. Tā kā zvanu kampaņa sākās no Āzijas, tad šobrīd visvairāk sašutušie pircēji savas bažas pauduši Taivānā, Taizemē, Austrālijā, Filipīnās un Indonēzijā.

Neliels skaidrojums par plastmasas piesārņojumu uz zemeslodes

Globālais plastmasas piesārņojums ir pieaugoša vides problēma, kas ietekmē gan sauszemes, gan ūdens ekosistēmas. Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, kad plastmasa tiek ražota rūpnieciskā mērogā, tās ražošana ir strauji pieaugusi. 2023. gadā globāli tika saražoti vairāk nekā 400 miljoni tonnu plastmasas. Plastmasas ražošana turpina pieaugt, un prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam plastmasas ražošana varētu trīskāršoties, ja netiks ieviesti būtiski ierobežojumi un alternatīvas (par to - šī raksta nākošajā sadaļā). Mūsdienu pasaule ir pārpildīta ar plastmasu, sākot no krāsainām bērnu rotaļlietām līdz lētiem apģērbiem un tekstilizstrādājumiem, pārtikas iepakojumiem, automobiļu sastāvdaļām, sadzīves un elektropreču izstrādājumiem, vienreizlietojamām ūdens pudelēm un kafijas tasītēm, mitrajām salvetēm un medicīnas precēm, un te es spēju uzskaitīt tikai dažus no šiem plastmasas izstrādājumu veidiem. Plastmasa tiek izmantota lielākajā daļā priekšmetu, ko mēs ikdienā lietojam. Bieži vien tie ir ārkārtīgi noderīgi un dažos gadījumos pat neaizstājami, taču nav pārsteidzoši, - tā kā mēs izmantojam tik daudz plastmasas, mums ir arī milzīga plastmasas atkritumu problēma.

Katru gadu pasaulē tiek radīti vairāk nekā 300 miljoni tonnu plastmasas atkritumu, no kuriem ievērojama daļa netiek pārstrādāta (pārstrādāti tiek mazāk nekā 10% no visa radītā plastmasas apjoma).

Liela daļa no plastmasas piesārņojuma nonāk vidē, saldūdeņos un okeānos. Pēc vispieticīgākajām aplēsēm 8 miljoni tonnu plastmasas atkritumu katru gadu nonāk okeānos. Okeāns ir pārpludināts ar plastmasu, kas visredzamāk veido milzīgus okeāna plostus ar lielākiem plastmasas atlūzu gabaliem, kuros sapinušies jūras dzīvnieki. Arī mazākas daļiņas nonāk vidē tieši vai sadaloties lielākiem gabaliem, veidojot mikroplastmasas daļiņas, kuras jūras organismi viegli norij.

Mikroplastmasa ir plastmasas daļiņas, kas ir mazākas par 5 mm. Kā jau teicu - tās var veidoties no lielākiem plastmasas objektiem, kas sadalās, vai būt klātesošas dažādos produktos, piemēram, kosmētikā. Šobrīd mikroplastmasa ir atrodama gandrīz visur, tostarp jūras ūdenī, dzeramajā ūdenī, augsnē un gaisā. Tā nonāk arī cilvēku pārtikā un organismā.

Mazākās plastmasas daļiņas tagad ir plaši izplatītas gaisā, un tās ir atrastas attālās kalnu virsotnēs un zemes polos, kā arī cilvēka audos (mikroplastmasa atrasta pat vīriešu spermatozoīdos!). Šo plastmasu potenciālā ietekme uz vidi un cilvēku veselību vēl nav pilnībā izpētīta, taču to izplatība un ražošanas pieaugums liecina par nepieciešamību veikt pasākumus, lai ierobežotu plastmasas piesārņojuma pieaugumu. Okeānos plastmasa nonāk barības ķēdē, kad jūras dzīvnieki uzņem mikroplastmasu. Barības ķēde nodrošina, ka cilvēks ar zivīm vai gaļu (pat ar olām un pienu!) uzturā uzņem mikroplastmasu.

Plastmasas piesārņojums strauji pieaug, jo plastmasas ražošana turpina palielināties, bet pārstrādes sistēmas nav pietiekami attīstītas, lai apstrādātu lielāko daļu atkritumu. Plastmasas piesārņojums ir globāla problēma, kas ietekmē ne tikai vietējās ekosistēmas, bet arī globālās vides veselību.

Cilvēces pienākums - pārtraukt globālo piesārņošanu ar plastmasu un melot par sasniegumiem

Tieši šogad plastmasas piesārņojuma mazināšanai parādījusies gaisma tuneļa galā. Pirmais lielākais mēģinājums veikt koordinētu iejaukšanos zemeslodes plastmasas pieārņojuma jomā ir ANO rezolūcija, ko ceram ieraudzīt vēl šogad. Oficiālas sarunas, centienos radīt ANO līgumu par plastmasas piesārņojuma izbeigšanu sākās 2022. gada novembrī, un ir iecerēts sarunas pabeigt 2024. gada beigās.

Līdz šim cīņa pret plastmasas piesārņojumu bija sīkmanīga un patiesībā - melīga. Notika plastmasas salmiņu skaita mazināšana, plastmasas pudeles korķa piestiprināšana pie pudeles, valstu iniciatīvas mazināt plastmasas iepakojumu un plastmasas maisiņus, bet to visu varam uzskatīt par fragmentāru rīcību. Šīs iniciatīvas ar apsveicamas, taču ar tām nepietiek, lai risinātu problēmas apmērus.

Plastmasa ir naftas ķīmijas produkts, tāpēc nav pārsteidzoši, ka daudzi pretargumenti plastmasas samazinājumam un parādās sarunās par plastmasas līgumu, ir tie paši, kas kavē klimata politikas attīstību.

Īpašs strīdus punkts ANO šobrīd ir nevēlēšanās iekļaut īpašus pasākumus plastmasas ražošanas ierobežošanai. Tā vietā naftas ķīmijas un plastmasas rūpniecības lobiji ir iestājušies par pasākumiem, lai uzlabotu pārstrādi un atkritumu apsaimniekošanu, un par to, ka lēmumu pieņemšana attiecībā uz ražošanu ir jāatstāj atsevišķu valstu ziņā. Tas ļoti atgādina muļļāšanos, kad desmitiem gadu oficiālajās sarunās par klimata pārmaiņām gandrīz nemaz netika pieminēts fosilais kurināmais. Lai gan visiem uz zemeslodes sen jau bija skaidrs, ka ogļu, naftas un gāzes ieguve un izmantošana ir galvenais klimata pārmaiņu cēlonis, vēl nesen ANO sarunas par klimatu tika efektīvi novirzītas no piedāvājuma jautājuma risināšanas un vērstas uz sasilšanas ierobežošanu, samazinot emisijas. Būtībā šis arguments par atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanu, neatsaucoties uz ražošanas apjomu, ir tik pat melīga izlikšanās vai rīcības imitācija.

Viens no veidiem, kā plastmasa atšķiras no tiešas fosilā kurināmā sadedzināšanas, ir tas, ka daudzi produkti ir marķēti, tāpēc daudzus plastmasas atkritumus var attiecināt uz konkrētiem uzņēmumiem. Nesen veikti pētījumi ļāvuši izpētīt saikni starp ražošanas un firmas plastmasas piesārņojuma apjomu. Tika konstatēta cieša saikne starp uzņēmumu ikgadējo plastmasas produkcijas apjomu un to radītā zīmolu plastmasas piesārņojuma daudzumu. Vienkāršoti -pārtikas, dzērienu un kosmētikas uzņēmumi ir nesamērīgi lieli piesārņotāji. Tas stingri norāda, ka vienreizlietojamo un īslaicīgas lietošanas produktu pakāpeniska izņemšana no apgrozības lielākajos piesārņotājos uzņēmumos būtu ļoti efektīvs veids, kā samazināt plastmasas piesārņojumu.

Kādēļ es esmu optimistiski noskaņots ANO rezolūcijas labam burtam un garam? Nesen Amerikas Savienotās Valstis mainīja savu nostāju, piekrītot aicinājumam ievērojami samazināt plastmasas ražošanu. ASV bija pēdējā no G7 valstīm, kas iebilda pret piedāvājuma puses pasākumiem. Tas palielina izredzes panākt vienošanos par juridiski saistošu ražošanas mērķu iekļaušanu ANO Plastmasas līgumā. Lieki piebilst, ka šim solim pretojas Krievija, Saūda Arābija un Indija.

Turpmākajos mēnešos būs jārisina vēl daudz strīdīgu jautājumu, piemēram, par to, cik detalizēti jādefinē līgums, cik juridiski saistošam tam jābūt un kādiem jābūt atbalsta finanšu mehānismiem. Balstoties uz sarunām par klimata pārmaiņām, varam sagaidīt, ka tas būs ilgstošs process, kurā katrā posmā turpināsies centieni aizkavēt juridiski saistošu mērķu iekļaušanu. Būs svarīgi apsvērt, kas ir iesaistīts šajās diskusijās, un uzraudzīt, vai tajās nav pārmērīgas nozares ietekmes.

ANO Plastmasas līgums ir nozīmīga iespēja samazināt plastmasas piesārņojumu. Taču tieši šī potenciāla dēļ mēs varam sagaidīt spēcīgu pretestību un mēģinājumus mazināt vērienīgumu. Tiem, kas rūpējas par planētas veselību, ir svarīga loma procesa rūpīgā kontrolē un lobēšanā, lai izvirzītu vērienīgus mērķus ar tuvākajiem mērķiem.

Vienlaikus globālajā laukumā jāatceras par ilgtspējīgām alternatīvām. Pieaug centieni izstrādāt alternatīvas plastmasai, piemēram, bioloģiski noārdāmus materiālus un atkārtoti lietojamus produktus.

Liela nozīme ir sabiedrības izpratnei. Man šķita pārsteidzoši, ka Latvijas ziņu kanālos neparādījās ziņas par Greenpeace akdiju Londonā. Man šķiet, ka tieši šādas akcijas ir ceļš uz sabiedrības izglītošanu par plastmasas piesārņojuma sekām un alternatīvām, lai mainītu patēriņa paradumus un veicinātu ilgtspējīgas izvēles.

Rakstot šīs rindas, es lasīju un ietekmējos no pasaulē nozīmīgākā medicīnas žurnāla "The Lancet". Šis Anglijā izdotais žurnāls jau divus simtus gadu (!) ir globālais līderis cīņā par tīru un cilvēkam veselīgu planētu. Šajā žurnālā es smeļos atbalstu pārliecībai, ka ārsta pienākums ir rakstīt un izglītot cilvēkus ne tikai par veselīgu dzīvesveidu, pragmatisku zāļu lietošanu, bet arī planētas veselību. Plastmasas piesārņojuma problēmas mērogs prasa globālu rīcību un sadarbību starp valstīm, uzņēmumiem un indivīdiem, lai novērstu tās ilgtermiņa ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.