Viedokļi
Šonedēļ klusums kā jau jūlijā. Kultūras pasākumi rotē pa vasaras brīvdabas skatuvju orbītu. Tropiskās naktis un tveicīgās dienas rada sajūtu, ka esam pārcēlušies uz kādu Itālijas vai Grieķijas kūrortu. Pilnai laimei pietrūkst vien kādas siestas – pievakares pauzes, kad visi guļ pusdienlaiku.
Šovasar Latvijas taksometru pakalpojumu nejēdzībām masa pārsniedza kritisko robežu. Trauksmi, ka krāpnieki, kas uzdodas par taksistiem, kompromitē Latviju un rada draudus valsts reputācijai, sacēla Neatkarīgā savā 25. jūnija publikācijā, pēc kā sekoja vairāku valdības locekļu reakcija uz šo situāciju – pirmais ar 26. jūnija vēstuli reaģēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Iedomājieties, ka esat sabiedrībā pazīstama persona un pie jums atnāk kādas organizācijas pārstāvis un aicina parakstīt dokumentu, kurā apņemieties nesist savu sievu. Jums pat prātā nenāk kādreiz sist savu sievu, jo jūs viņu mīlat un cienāt, toties to personu, kura dod jums parakstīt šo papīru, par lielu autoritāti neturat. Likumsakarīgi jūs šo papīru parakstīt atsakāties, jo neredzat tam nekādas jēgas. Un tad nākamajā dienā atklājat, ka sociālajos tīklos publicēts šīs organizācijas paziņojums – ka jūs, tāds un tāds, gatavojaties sist savu sievu, jo solījumu to nedarīt neesat parakstījis.
Mūsdienās finanšu un kapitāla plūsma pasaulē sniedzas pāri nacionālo valstu robežām, pieprasot globālu domāšanu daudzās jomās. Lai sekmētu valsts ekonomikas attīstību, mums nepieciešami finansisti, kas vienlaikus spēj orientēties atšķirīgās finanšu un ekonomikas sistēmās un tradīcijās. Un tiem jaunajiem uzņēmējiem vai finanšu ekspertiem, kuri vēlas būt pieprasīti arī nākotne, jāapzinās, ka ar zināšanās par mūsu nacionālo ekonomiku ir par maz, stāsta A/S SAKRET HOLDINGS padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.
Latgales priekšpilsētas tiesai (tiesnese Dace Ķeire), 16. jūlijā pieņemot lēmumu – noraidīt Anša Ataola Bērziņa lūgumu nosacīti atbrīvot viņu pirms termiņa, nerūpēja ne taisnīgums, ne tiesiskums, bet tikai vara.
Laipošana rada tikai pretlaipošanu. Tā izskatās situācija ar tā dēvēto Jaunās Vienotības (JV) memorandu, ko šī partija izsūtījusi «līdzīgi domājošajiem politiskajiem spēkiem»: tajā JV aicina pievienoties šim memorandam, kurā «partijas vienojas par skaidru atbalstu proeiropeiskai, demokrātiskai, tiesiskas valsts vērtībās balstītai politikai, apliecinot pašreizējā Latvijas ģeopolitiskā kursa nemainīgumu» (Krišjānis Kariņš). Memoranda autori aicina pēc vēlēšanām «nesadarboties ar prokremliskām partijām un to satelītiem Latvijas politikā».
Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) daudzkārt paustās bažas par kases aparātu reformas nesamērīgajām izmaksām un nereālajiem ieviešanas termiņiem, ir izrādījušās pamatotas. LTA jau pirms noteikumu pieņemšanas pauda iebildumus, uzskatot, ka reformai jābūt taisnīgai un pamatotai
Kuru tad citu profesiju skolas bērni diendienā vēro (un ne tikai vēro) vairāk nekā skolotāju? Un, ja šogad atkal lasāma vēsts, ka pedagoģijas programmu studijām pieteikušies pamaz jauniešu, tad tas ir tiešs vērtējums mūsu skolu sistēmai kopumā un tās attieksmei pret skolotāju.
Tā vietā, lai pirms Saeimas vēlēšanām sasparotos finiša spurtam un vismaz mēģinātu pabeigt iesāktos darbus un izpildīt solījumus, koalīcija labprātāk tos iekonservē un deleģē nākamajai valdībai un Saeimai.
Nav vairs laika veco solījumu pildīšanai, kad jau jākaldina un jābārsta jauni! Turklāt daļa darbu iesprūduši partiju strīdos un priekšstatos par to, kas varētu nebūt populāri vai kurus citas partijas varētu populistiski izmantot priekšvēlēšanu kampaņā.
Esam raduši dzirdēt par tiem Latvijas reģioniem, kuros bērnu trūkuma dēļ skolas tiek slēgtas, taču ir arī vietas, kurās skolas ir pārpildītas un nākas meklēt alternatīvus risinājumus, lai visiem bērniem būtu iespēja mācīties. Viena no šādām vietām ir Ādaži, kur pārpildītajai skolai kā alternatīvu sevi ir pieteikusi pirmsskolas izglītības iestāde Patnis, nodrošinot mācības 1. klasei. No vecākiem nāca pieprasījums pēc šādas alternatīvas un, balstoties uz plašo pieredzi un iespējām, mēs nolēmām radīt atbilstošu piedāvājumu, stāsta pirmsskolas direktore Inguna Vārtiņa.
Iedomāsimies situāciju. Mežaparka Lielā estrāde. Dziesmu svētku noslēguma koncerts. Tiek pieteikts Valsts prezidents. Visi saspringti gaida viņa ierašanos.
Kaut arī neatradu oriģinālo avotu, no kura tika smeltas pērles, domas bija skaidras: tās patiešām varēja izteikt Artis Pabriks, proti, ka viņa pārstāvētā partiju apvienība (Attīstībai/PAR) nedalīs cilvēkus pēc etniskā, reliģiskā, finansiālā aspekta vai jebkā citādi, jo svarīgi ir tas, kāds ir katrs cilvēks, kādas vērtības pārstāv.
Lielā dziesmu svētku pacilātība vēl ilgi sildīs mūsu sirdis – vismaz dziedāšanas un dejošanas laikā latviešu tauta spēj būt priecīga. Ar politiku gan tik labi nevedas – tur valda un skalda sašķeltība. Lai cik reižu partijas nenosauktu sevi par Saskaņu, Jauno vienotību vai Attīstībai/Par, atkal un atkal beigās iznāk Pret, Par spīti, Par naidu un atpalicību. Bet tas jau arī nav nekas neparasts un viennozīmīgi slikts – Latvija ir demokrātiska valsts bez Nācijas tēva ar stingru dūri, tāpēc ikvienam ir iespēja izvēlēties un politiķiem ir tiesības biedroties, kā vien tīk.
Totāli pillā. Išiass jeb sēžas nerva iekaisums. Divas dažādas versijas aprunā dažādu valstu mediji un tīmekļa komentētāji, noraugoties uz Eiropas Komisāra (EK) Žana Kloda Junkera grīļīgo gaitu NATO samitā Briselē aizvadītajā nedēļā. Vai taisnība ir tāda, kāda tā izskatās, vai tiek nozākāts slims cilvēks, kurš, neraugoties uz sāpēm, cenšas pildīt amata pienākumus, turklāt, spējot vēl pajokot gan par citiem, gan sevi? Kad jūnijā, viesojoties Īrijas parlamentā, Junkers ar lielām grūtībām aizgāja līdz tribīnei, viņš pajokoja, ka tas ir dēļ sēžas nerva problēmām, nevis tādēļ, ka būtu piedzēries, lai gan viņš «labprātāk būtu piedzēries». Varbūt viņš šo vēlmi piepildīja NATO samitā?
Dziesmu svētki ir kļuvuši par vēsturi, smaidīgu cilvēku piepildītā Rīga sāk pamazām aizmir-sties, atgriezusies dzīve parastā. Mediji pilni, sociālie tīkli vēl pilnāki. Nu, protams, par prezidentu, viņa lapiņām un vēju. Kāds aizstāv, daudzi kritizē, bet situācija latviski absurda un veca kā atjaunotā Latvija. Palasot šo ņemšanos, redzams, ka politiskajā izpratnē neesam nekur daudz tālāk par kundzītēm, kas deviņdesmitajos gados balsoja par smukajām žaketēm.
NATO samitā Briselē 11. jūlijā ASV prezidents Donalds Tramps pieprasīja, lai visu NATO dalībvalstu izdevumi aizsardzībai tiktu palielināti līdz 4% no iekšzemes kopprodukta. Līdz šim bija kopēja vienošanās, ka NATO dalībvalstis palielinās izdevumus aizsardzībai līdz 2% no IKP. Tiesa, puse no NATO dalībvalstīm deklarēja, ka šo mērķi līdz 2024. gadam nemaz neplāno sasniegt.
Vienotā, sajūsmas spārnos paceltā, patriotiskā un tautiskā Latvija aizgāja dziļā pagrīdē ļoti steidzīgi: tas notika jau pāris dienas pēc Mežaparka noslēguma koncerta.
Šī gada EDSO parlamentārās asamblejas [EDSO PA] vasaras sesija 11. jūlijā noslēdzās ar skandālu. Skaļi cērtot durvis sēžu zāli pameta Krievijas delegācijas pārstāvji. Viņus neapmierināja asamblejas pieņemtās rezolūcijas, kurās tika nosodīta Krievijas politika.
Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa runa dziesmu svētku noslēguma koncertā kārtējo reizi izraisīja plašu sabiedrības viļņošanos sociālajos tīklos. Vieni prezidentu aizstāvēja, citi pēla. Pirmā viedokļa kvintesenci precīzi formulēja izcilais latviešu aktieris Gundars Āboliņš: «Es gribētu ierosināt visiem, kas tik gudri un «profesionāli» kritizē mana prezidenta oratora dotības un kļūmes, pašiem reiz pamēģināt nostāties tik lielas auditorijas priekšā, tik atbildīgā un emocionālā situācijā un aizgrābjoši uzrunāt desmitiem tūkstošus! Baidos, ka oda pirdiens vien tur iznāks...», uz ko populārais reklāmists Ēriks Stendzenieks, pārstāvot pretējo viedokli, atbildēja: «Tāpēc jau arī ikviens nav prezidents. Prezidentam jāmāk runāt, jābūt stājai un pārliecībai. Citādi ikviens no trolejbusa var būt prezidents.»
Lai cik labi nebūtu jūnija beigās ES samitā pieņemtie lēmumi migrācijas jautājumos, atcerēsimies, ka par Eiropas krīzes gadu šajā lietā tika nosaukts jau 2015., nevis 2018. gads. Kas ES līderiem liedza pieņemt nepieciešamos «labos lēmumus» jau gadā, kad Eiropā ieplūda no viena līdz 1,8 (dažādi avoti) miljoniem cilvēku? Turklāt Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks teic, ka šogad pieņemto lēmumu īstenošana varētu prasīt vismaz divus gadus.
Rezumējot aizvadītos dziesmu un deju svētkus, neiztrūkstoša ir pārākās pakāpes pievienošana dažādiem īpašības vārdiem. Šie bija vislabākie, visapmeklētākie, visskatītākie, vismierīgākie, ar vislielāko dalībnieku, tostartp ārvalstu latviešu, skaitu, vislabāk noorganizētie, vispacilājošākie, vis-vis-vis... Pamatoti vai pārspīlēti?
Kas ir aktuālākais temats, par ko Krievijas vēstniekam Jevgeņijam Lukjanovam runāt dziesmu svētku nedēļā? Uzminējāt: krievu skolu pāreja uz latviešu mācībvalodu!
