Viedokļi

Covid-19 krīze ir atklājusi, cik neparedzama, svārstīga un nestabila ir kļuvusi mūsdienu pasaule. Mēs nezinām, kur un kad sāksies nākamā krīze, bet ir gluži noteikti skaidrs, ka tāda būs, un to piedzīvos arī Latvijas uzņēmēji. Līdz ar to gan uzņēmējiem, gan darbiniekiem ir jādomā, kā padarīt savus un uzņēmuma ienākumus ne tikai lielus, bet arī drošus iespējamo krīžu gadījumā.
 
Būtu interesanti uzzināt, kurš un kāpēc uzbrūk nabaga „Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijai? Varbūt uzbrukumi notiek uz ielas vai kādā tumšā parciņā? Bail pat domāt, bet, iespējams, kāds nelietīgs nacionālists ir norāvis kādam atparistam varavīksnes karodziņu no bikšu krūškabatiņas? Bet varbūt tā ir mājas vardarbība, no kuras cieš Pavļuts, Rukšāne vai, nedod, dies, Bondars? „Aizsargāti un neapdraudēti savā valstī! Tā justies vēlamies mēs visi,” tā ar lielu cerības piešprici sociālos tīklus raudulīgi pārplūdina atparisti.
 
Piektdien Iecavas kultūras namā notika pašvaldību seminārs “Skats no malas uz pašvaldībām. Pārmaiņas 10 gados”, kur arī man bija gods uzstāties. Lūk, manas runas rakstiskā versija Kā ir mainījies pašvaldību kopējais tēls un ietekme Latvijas sabiedriski politiskajā telpā? Aizvadītajā desmitgadē pašvaldību tēls ir attīstījies divos, it kā pretējos virzienos. No vienas puses Latvijas reģioni ir kļuvuši ievērojami sakārtotāki un vizuāli sakoptāki. Teorētiski tam vajadzētu uzlabot pašvaldību prestižu, palielināt to kopējo svaru un ietekmi. Taču praksē tā nav noticis. Drīzāk otrādi. Arvien retāk dzird pašvaldību konsolidēto viedokli, kas rada iespaidu, ka pašvaldības kopumā kļuvušas vājākas. Kāds tam ir iemesls?
 
Viktors Peļevins neapšaubāmi ir viens no izcilākajiem, ja ne pats izcilākais mūsdienu krievu rakstnieks. Kārtējā Peļevina grāmatas iznākšana ir gaidītākais notikumiem krievvalodīgās literatūras pasaulē. Viņa 2019. gada garstāstu “Vieglo pieskārienu māksla” kritika vērtēja kā literāri neviendabīgu (taču ne kā neizdevušos), taču vienlaikus atzina filigrāno laikmeta zīmējumu. Piedāvāju dažus fragmentus no šī romāna.
 
Latvijas nodokļu sistēmā ir daudz trūkumu, kas ir labojami. Nu kaut vai, piemēram, ne visai gudrā lieta, ka tas, kurš iegulda naudu pats sava nekustamā īpašuma uzlabošanā, par šo labo darbu saņem gluži vai tādu kā sodu – jāmaksā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis.
 
Mana vecmāmiņa mēdza teikt: „Kod suņam nav, kū dareit, jis laiza ūlys.” (Kad sunim nav, ko darīt, viņš laiza olas – latgaliski). Žēl, vecmāmiņa jau sen Viņsaulē, nez, ko viņa teiktu, vērojot Rīgas domes deputāta kandidātus un viņu politpulciņos sakņotos atbalstītājus, kuri... hmmm... kasa paduses, vienvārdsakot, laiž muļķi, izlikdami apskatei ļoti gudras sejas. Bet citādi tiešām nevar. Un varbūt nemaz nelaiž muļķi, jo patiesībā viņi visi ir acīmredzami gudri.
 
Jau šī gada sākumā ekonomisti un finanšu eksperti paredzēja, ka 2020. gads būs izaicinājumiem bagāts un ekonomiskā izaugsme – lēnāka. Tomēr neviens - pat vispesimistiskākais ekonomists - nenojauta, ka visai pasaules ekonomikai nāksies labprātīgi “iespiest bremžu pedāli grīdā” un teju vispār apstāties, lai novērstu vīrusa radītos draudus sabiedrības veselībai un tālākai eksistencei. Šo mēnešu laikā, kopš noris cīņa ar nāvējošo vīrusu, ikviena tautsaimniecības nozare cīnās par izdzīvošanu. Lielākajai daļai, tostarp būvniecības nozarei, ir izdevies daļēji piemēroties jaunajai realitātei, tomēr teikt, ka dzīve un darbi ir atgriezušies ierastajās sliedēs, būtu alošanās. Lai gan vērojami vairāki pozitīvi pavērsieni, 2020. gada otra puse būvniecībā var būt, iespējams, pat smagāka nekā gada sākums.
 
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kampaņā partijas izmanto tradicionālās metodes, kas jau aprobētas gadu gadiem – nekaunīgu debesu mannas solīšanu, reklāmu, kas tagad vairāk pārcēlusies uz virtuālo vidi. Varas partijas liek lietā administratīvos resursus, bet opozīcija niknu kritiku. Ja neskaita stāstu par Oļega Burova (GKR) dārgo pulksteni, vismaz pagaidām kompromatu ir neparasti maz. Bet dramatiskākie krimināltrilleri allaž sākas pēdējā brīdī – lai upuris nepagūst kaut ko sakarīgu izskaidrot un nomazgāties balts.
 
Svētdien, 9. augustā Baltkrievijā paredzētas prezidenta vēlēšanas. Savas valdīšanas 26 gados pašreizējais prezidents Aleksandrs Lukašenko ir pieredzējis daudzas vēlēšanas, un, lai arī visādi gājis, viņš vienmēr izgājis sauss no ūdens, jo arī Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) jau kopš 1996. gada nemainīgi vada Lidija Jermošina, kura savu darbu pieprot labi. Lukašenko vienmēr ir uzvarējis ar 76% un vairāk balsu. Taču šoreiz kaut kas aizgājis ne tā.
 
Bija tāda Rīgas kinostudijas filma “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, kurā skolnieks Tomiņš netālu no ostas atrod zelta pulksteni un kopā ar citiem bērniem meklē tā īpašnieku, lai to atdotu viņam.
 
Kā Neatkarīgā jau rakstīja (https://neatkariga.nra.lv/komentari/juris-paiders-3/321105-covid-aizliegumos-lielas-es-valstis-zaudeja-piekto-dalu-no-ekonomikas), “Eurostat” publiskotie dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, ir šokējoši. Vidēji ES IKP samazinājās par 14,4%, jo īpaši IKP samazinājās lielajām ES valstīm. Spānijas ekonomikas sarukums otrajā ceturksnī pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni bija 22,1%, bet Francijas ekonomikas sarukums ‒ 19,0%. Lielās ES dalībvalstis 2020. gada otrajā ceturksnī par piekto daļu samazināja preču un pakalpojumu ražošanu.
 
Neapmierinātību ar Saeimā apstiprināto administratīvi teritoriālo reformu (ATR) pilsoņi varēs izteikt gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, 3. augustā intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
 
Tieslietu ministrija (TM) izrāda drudžainu aktivitāti nekustamā īpašuma nozares reformēšanā. No vienas puses tiek piedāvāts atbrīvot cilvēkus no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) primārajam mājoklim, no otras, būtiski (vairākkārtīgi) palielināt šo īpašumu kadastra vērtības. Taču šajā “reformēšanas” kārē ir viena nianse. TM padotībā ir Valsts zemes dienests, kas nosaka kadastra vērtības, bet tai nav teikšanas par nodokļu iekasēšanas kārtību. Līdz ar to TM var paaugstināt kadastra vērtību, bet nevar nevienu atbrīvot no NĪN nomaksas.
 
Plaši tika apspriests ārsta Uģa Gruntmaņa lēmums braukt prom no Latvijas un atgriezties darbā ASV. “Taisnība, atkal dodamies prom. Dartmouth ir viena no ASV izcilākām jeb Ivy līgas universitātēm. Ir milzu paradoks, ka pasaules izcilākās universitātes un slimnīcas mani pieņem, bet RSU, LU, Stradiņiem manas kvalifikācijas par zemām:)”, tviterī ierakstīja Gruntmanis.
 
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi pauduši vēlmi par Covid-19 ekonomikas atveseļošanas fonda līdzekļiem būvēt jaunu basketbola halli Rīgā, liecina informācija Latvijas Basketbola savienības (LBS) mājaslapā.
 
Labi, ka laiku pa laikam notiek kaut kādas vēlēšanas. Pretējā gadījumā – kāda gan politpulciņiem būtu iespēja izbārstīt savu bezcerīgi neizpildāmo solījumu „kombikormu” (kombinētā lopbarība) visēdājiem – vēlētājiem? Tuvākā jautrība gaidāma 29.augustā, kad rīdzinieki piepildīs Rīgas rāti ar kārtējo solītāju armiju.
 
Piektdien “Eurostat” publiskoja iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu par šī gada otro ceturksni. 2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, ES IKP samazinājās par 14,4%, bet eirozonas IKP par 15,0%. Spānijas ekonomikas sarukums otrajā ceturksnī pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni bija 22,1%, Francijas ekonomikas sarukums ‒ 19,0%, savukārt Itālijas ekonomika samazinājis par 17%.
 
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) paspārnē strādājošais Pārresoru koordinācijas centrs ir sarakstījis koncepciju „Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju”. Tātad valdošās politiskās elites aprindās nav zudis saldkairais sapnis par valsts uzņēmumu privatizāciju.
 
Dzīve ir izdevusies, ja, reaģējot uz katru kritisku publikāciju, iespējams lieki nepiepūlēties un izmantot vienu un to pašu tekstu, pamainot tikai raksta nosaukumu. Tā sanācis arī šoreiz: mednieču kluba „Lady Hunt” priekšniece un žurnāla „Medības” galvenā redaktore Linda Dombrovska veiksmīgi ir izmantojusi sava kolēģa – Latvijas mednieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Haralda Barvika – 2019. gada ziemā uz laikrakstu Neatkarīgā atsūtīto pretenziju, ko bija izsaukusi mana publikācija „Memļaki neko nesaprot”.
 
ES robežu slēgšana, kura tika sākta 2020. gada martā, šokēja ļoti daudzus. Taču šāda politika ir tikai sekas tām ekonomiskajām un politiskajām tendencēm, kuras notiek globālajā ekonomikā. Pāreju uz šādu politiku jau 2017. gadā prognozēja Latvijas Atzinības krusta virsnieks, ekonomikas profesors Andrejs Jaunzems savā grāmatā “J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikas pārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum”. Profesora Jaunzema prognozētā segregācija un robežu nodalīšana šogad precīzi īstenojās Covid-19 krīzes laikā.
 
2013. gadā talantīgais dienvidafrikāņu folkroka dziedātājs Boks van Blerks ierakstīja dziesmu „Land van Melk en Heuning” („Piena un medus zeme”). Protams, to nevar likt vienā plauktā ar Lūcijas Garūtas kantāti „Dievs, tava zeme deg!” ar Andreja Eglīša vārdiem: cits stils, cits līmenis, cits vēriens. Taču šo abu skaņdarbu pamatā ir līdzīga sirdssāpe. Sāpe par to, ka tēvzeme – piena un medus zeme – ir kļuvusi par liesmojošu asiņu un asaru zemi. Ņemot vērā to, kādu asiņainu ažiotāžu ir noorganizējuši kustības #BlackLivesMatter rasisti, Dienvidāfrikā notiekošo mums skaidro tiesību zinātņu doktors Juris Rudevskis.
 
Pateicoties virknei Latvijas valdošās koalīcijas politiķu un Covid-19, ekonomiskā situācija mūsu valstī ir skumja – vietējo banku vairs nav, ostās ir dramatisks pārkrauto kravu apjoma kritums, dzelzceļš ir lemts bezcerīgai konkurētnespējai, aviācija tiek stutēta ar milzīgiem aizlienētiem finanšu līdzekļiem, tūrisms, viesmīlība un sabiedriskā ēdināšana ir pusmirusi.