Viedokļi

Šonedēļ Latvijā sākušies divi pasākumi, kuri liek izvērtēt ģimeņu tiesību jautājumu ideoloģiskos aspektus. Tie ir – “praida” nedēļa un parakstu vākšanas sākšana par grozījumiem Satversmē ģimenes jēdziena nostiprināšanai.
 
Tālajā 2020. gada 17. decembrī, kad notika valdības ārkārtas sēde un publikas zināšanai noplūda “veca kefīra sarunas”, toreizējā veselības ministre Ilze Viņķele jau visnotaļ daudz pastāstīja toreizējam un tagadējam premjeram Krišjānim Kariņam par to, kādas metodes būs jāizmanto, lai palielinātu vakcinācijas aptveri.
 
„Vakcinācijas loterija nav uzskatāma nedz par azartspēli vai izlozi Azartspēļu un izložu likuma izpratnē, nedz arī par preču un pakalpojumu loteriju Preču un pakalpojumu loteriju likuma izpratnē,” citastarp lasāms atbildes vēstulē. Ministru kabinets sauļojas, tālab Krišjāņa Kariņa vietā atbild Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders. Mana interese, protams, ir par kovidloteriju.
 
Inflācija un ilgtspēja, divi galvenie rādītāji, kuriem jāpievērš izteikta uzmanība. Ja pirmais skrien kalnā un otrais tam neseko, tad eventuāli mēs attapsimies dārgā pasaulē, ar lieliem parādiem, bez programmas rītdienai, kas savukārt neizbēgami novedīs pie tam sekojošas korekcijas.
 
Mūsu valdībā lielai daļai partiju azartspēles (tostarp loterijas) ir tīkamas: tas ir viņu asinsritē kā barojošs mātes piens. Ne velti parlamentā viskaismīgāk tiek debatēti ne jau tautas labklājībai būtiskie, bet gan azartspēļu biznesam svarīgi jautājumi.
 
Jūlija beigās Veselības ministrija sāka kampaņu, lai ierobežotu alkoholisko dzērienu patēriņu. Pamatojums bija Pasaules veselības organizācijas apkopotā statistika, no kuras izrietēja, ka Latvija ir visvairāk alkoholu dzerošā Eiropas valsts.
 
Saeimā esot deputāti, kuri pret Covid-19 nevakcinējas politisku mērķu dēļ, intervijā “Latvijas Radio” izteicās Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība").
 
„Tu vari uzauklēt un izskolot bērnus, uzmūrēt krāsnis, uzrakstīt simfonijas, izdziedināt cilvēkus, iznest sirmgalvi no degošas mājas, bet ja neesi uzvilcis autiņbiksītes sodomītu karoga krāsās, tev nav ar ko lepoties!” – gaidāmos Rīgas praida notikumus sarkastiski komentē kāds interneta tīklotājs. Nerēķināšanās ar sabiedrības vairākuma attieksmi pret LGBT uzbāzību rada tikai un vienīgi pretestību un nepatiku. Bet tieši tas praidistiem, iespējams, ir nepieciešams. Lai uztaisītu sevi par cietējiem.
 
Situācija uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas jau kopš aprīļa ir būtiski pasliktinājusies, bet pēdējās nedēļās kļuvusi absolūti nenormāla. Ik dienas vairāk nekā simts nelegālo robežpārkāpēju šķērso abu valstu robežu ar acīmredzamu Baltkrievijas varas struktūru svētību. Tiešo lidmašīnu reisu skaits maršrutā Bagdāde–Minska palielinājies no diviem reisiem nedēļā uz četriem. Ir pamatotas aizdomas, ka šie “bēgļi” organizēti tiek nogādāti vietās, kur notiek nelegālā robežas šķērsošana.
 
Ir tā atgadījies, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”, AP), sekodams līdzi sporta norisēm Tokijas olimpiādē, ar vienu aci ir skatījies, kas notiek sociālajā interneta tīklā “Twitter”, un tur ierakstījis pat divus īsus teikumus: “God. Delfi.lv redakcija 100% piekrītu, ka sports var būt skaists. Tomēr man ir problēma ar vizualizāciju pie raksta. Sievietes ķermeņa priekšmetiskošana un seksualizācija nav veids, kā sporta skaistumu ilustrēt. Varam labāk.” Un tad vēl viens ieraksts: “Un jā, es redzēju, ka pie raksta ir arī citas, dažādas bildes. Runa ir par to, kādu vizuālo kodējumu izvēlamies, kādus priekšstatus un aizspriedumus kultivējam.”
 
“Kad jūs komandējat un vadāt karavīrus apstākļos, kad jāignorē fizisks pārgurums un dažādas grūtības un jāupurē jūsu karavīru dzīvības, tad jūsu vadība ļoti mazā mērā būs atkarīga no jūsu taktiskajām spējām. To, pirmkārt, noteiks jūsu raksturs, jūsu reputācija un nedaudz drosme – kas tiks uztverta kā normāla lieta –, bet galvenokārt jūsu reputācija kā cilvēkam ar augstiem patriotiskiem mērķiem un stingra apņemšanās izpildīt jebkuru jums uzdoto militāro uzdevumu. “
 
27. jūlijā ASV Kongresā (Pārstāvju palātas Speciālā komitejā) sākās 6. janvāra Kapitolija grautiņa izmeklēšana. Jāatzīst, ka šī izmeklēšana jau no paša sākuma izskatās izteikti politizēta, kas kārtējo reizi apliecina, ka visi cilvēki uz šīs pasaules ir vairāk vai mazāk līdzīgi, un šādu izmeklēšanas komisiju mērķis gan Latvijā, gan ASV, gan citur ir līdzīgs – uzvest politiskā tribunāla iestudējumu, kurš gan parasti visai drīz pārvēršas farsā.
 
Nelāgā jezga vai ķibele, vai kā to vēl nodēvēt ar Administratīvi teritoriālo reformu zāģē pamatus pašai augstākajai juridiskajai institūcijai mūsu valstī. Gribot vai negribot, Satversmes tiesa ir spiesta nodarboties ar lietām, kuras tai nekādi nepiedien un kurām būtu jābūt likumdevēju un izpildvaras kompetencē.
 
Pēdējo dienu notikumi Tunisijā liek domāt par demokrātijas nākotni pasaulē un Latvijā. Tieši šajā Ziemeļāfrikas valstī ar sīktirgotāja Mohameda Buazizi pašsadedzināšanos 2010. gada decembrī sākās tas, ko vēlāk nodēvēja par “Arābu pavasari”. Tagad pēc vairāk nekā desmit gadiem tieši Tunisijā šis “pavasaris” ir noslēdzies. Pēdējā arābu valsts, kurā bija saglabājusies demokrātija, to atmetusi kā nonēsātu kleitu.
 
Latvijā esot lielākais alkohola patēriņš Eiropas Savienībā uz vienu iedzīvotāju. 40% iedzīvotāju alkoholu lietojot riskantā un pārmērīgā veidā. Lai situāciju labotu, Veselības ministrija izstrādājusi pasākumus – “Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2020.–2022. gadam”, kas tika izskatīts Ministru kabinetā 28. jūlijā.
 
Jāatzīst, ka sabiedrībā diskusiju līmenis par kovidu un vakcinācijas tēmu pamazām aug. Līdztekus prastām lamām, nievīgam izsmieklam parādījusies kaut kusla, tomēr kaut kāda vēlme saprast cēloņus – kāpēc tik liela daļa ir vienkārši pret?
 
„Mēs ceram, ka pratīsim būt atvērti pret citādo, tādējādi kļūstot bagātāki savās kultūras pieredzēs un plašāki savā redzeslokā. Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus,” teikts 2015. gadā publicētajā un 160 personu parakstītajā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām, aicinot atvērt „bēgļiem” valsts un personīgās attieksmes robežas. Kas notiek ar dažādu jomu „izcilniekiem” Lietuvā, redzams jau šobrīd.
 
ASV prezidenta Džo Baidena un Vācijas kancleres Angelas Merkeles vienošanos par “Nordstream-2” var nodēvēt dažādos skaļos vārdos: gan kā nodevību pret Ukrainu, kura viena cīnās pret Krievijas agresiju, gan kā saprātīgu politiku, kas izvedīs Krievijas – Rietumu attiecības no dziļās un ieilgušās krīzes un ļaus veidot jaunu aliansi cīņā pret Austrumu pūķi – Ķīnu.
 
Ilgi un neatlaidīgi žurnālistu tirdīta, Ekonomikas ministrija beidzot ir bijusi spiesta atzīt, ka Latvija nav sasniegusi nevienu no “Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam” izvirzītajiem mērķiem.
 
Pagājušā nedēļā publicēju rakstu “Marksisma rēgs, izlīdis no kapa, atkal klīst pa pasauli un atklīdis līdz Latvijai”, kurā ieskicēju dažas galvenās mūsdienu marksisma ideoloģiskās pamatnostādnes, tai skaitā transgenderismu. Uz to kādreizējās labēji liberālās partijas “Latvijas ceļš” ideologs un Saeimas frakcijas vadītājs Andrejs Panteļejevs man feisbukā aizrādīja: “Es tikai nesaprotu, kādā sakarā te ir marksisms. Markss nekur par transgenderismu nerunā. Par to runā postmodernisma ideologi, bet sakaru ar Marksu es te neredzu.”
 
22. jūlijā Ķīnas Nacionālās veselības komisija noraidīja Pasaules veselības organizācijas priekšlikumu veikt atkārtotu laboratoriju un tirgu pārbaudi Uhaņas pilsētā, lai pārbaudītu arī hipotēzi, ka Covid-19 ir nokļuvis vidē no kādas ķīniešu laboratorijas.
 
Kopš 31. marta darbojas jaunā Ekonomisko lietu tiesa (ELT), līdz ar to pašlaik Latvijā ir izveidojusies interesanta tiesiskā situācija – ir viens tiesiskums, kas ir vispārējais un parastais, un ir tiesiskums, kas ir visiem tiesiskumiem tiesiskums.