Viedokļi

Reitingi rāda, ka iekļūt 13. Saeimā ir cerības septiņiem vai astoņiem partiju sarakstiem, reāli šo mērķi sasniegs četri līdz seši. Taču vēlēšanās piedalīsies 16 sarakstu, radot šķietami plašu piedāvājumu un trokšņainus gāganu karus medijos un sociālajos tīklos. Kas dzen šos cilvēkus piedalīties sacensībās, kurās viņiem acīm redzami «nespīd»? Ir taču kaut kādi motīvi, mērķi, misija.
 
«Interesanti, vai kāds deputāta kandidāts devās svētceļojumā uz Aglonu?» – pirms dažām dienām, runājot par politiskajām aktualitātēm, pajautāja kāds mans draugs.
 
Tukšums. Divas baltu tautas no vienas saknes, viena celma, taču tik dažādi ceļi! Divas valstis, kuras nesadarbojas tā kā vajadzētu sadarboties ciltsmāsām, viena neredz teju otras ekonomiku un aizmirst viena otras ārpolitiku.
 
Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos arvien vairāk tiek runāts par to, ka Latvijas izglītības sistēma nenodrošina jauniešiem turpmākajai dzīvei nepieciešamās zināšanas. Tajā pašā laikā ikvienam vecākam ir svarīgi, lai izglītība, kuru saņem bērns, ietvertu dzīvei 21. gadsimtā svarīgas zināšanas, prasmes un attieksmes. Tostarp arī par savu ķermeni un veselību, kas var pasargāt gan no saslimšanām, gan vardarbības. Drošība un prasme veidot attiecības un nodibināt ģimeni nākotnes cilvēkam ir tikpat svarīga kā matemātika, fizika vai svešvaloda.
 
Šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lems par protesta akciju organizēšanu septembrī. Šūmēšanos radījis valdības atbalstītais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkojums par 1,4 miljonu sadali 88 pašvaldībām vēl šogad pedagogu algu piemaksām. Visu pedagogu algu paaugstināšanai naudas nepietiks, bet tas diemžēl bija saprotams jau pavasarī.
 
Pieņemts uzskatīt, ka Latvijas politiskās partijas ir interešu grupas bez jebkādas ideoloģijas. Varbūt ar nebūtiskiem (dekoratīviem) izņēmumiem. Šādas pārliecības saknes stiepjas akadēmiskā vēlmē pārlikt klasiskos, veco demokrātiju politiskos spēkus (to vietējos analogus) uz Latvijas politiskās skatuves.
 
Nebanku kreditēšanas sektors šobrīd ir zem politiskās dienas kārtības palielināmā stikla. Iemesls, kāpēc tieši tagad? Gaidāmās Saeimas vēlēšanas, jo, kā redzams, cīņa par šiem tik iekārojamiem simts krēsliem ir tik dedzīga, ka lietā tiek likti visi ieroči. Arī tādi, kas partiju reitingu spodrināšanas vārdā var censties pārvilkt pāri krustu kādai veiksmīgai, konkurētspējīgai un uz attīstību vērstai biznesa nozarei. Proti, šobrīd tādejādi tiek mākslīgi gremdēta alternatīvo finanšu nozare par spīti tam, ka tā dod būtisku pienesumu valsts tautsaimniecībai – sākot ar nomaksātiem nodokļiem, beidzot ar jaunu darba vietu izveidi un investoru piesaisti.
 
Pēdējā laikā aizvien vairāk tiek uzsvērta izglītības eksporta nozīme un tā pienesums tautsaimniecībai kopumā. Ir skaidrs, ka nepieciešams sekmēt mūsu augstskolu piedāvājumu ārvalstu studentiem, taču, vai Latvijas augstskolas spēj sadarboties, lai kopīgiem spēkiem atvestu uz Latviju aizvien vairāk studentu. Nenoliedzami, nebija viegli pārkāpt tam, ka mēs “esam konkurenti”. Bet agri vai vēlu nācās saprast, ka viena Latvijas augstākās izglītības iestāde tikai ar savu piedāvājumu nevar konkurēt pasaules mērogā. Paraugoties uz situāciju Latvijā, jāsaka, ka mēs neesam konkurenti, jo visiem ir viens mērķis – aicināt mācīties Latvijā, un, ticiet man, studentu pietiks visiem. Būtiskākais ir sekmēt aizvien stingrākus kritērijus un augstāku latiņu augstākās izglītības nozarē, stāsta Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors, Augstākās izglītības eksporta apvienības valdes loceklis Imants Bergs
 
Pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem, būdams iesaukts padomju armijā, piedalījos šaušanas apmācībās no bruņotās kaujas mašīnas (BMP1) lielgabala. Ļaudis bez armijas pieredzes šādu kaujas mašīnu parasti dēvē par tanku, jo BMP ārēji ir līdzīga kaujas tankam.
 
Skatoties uz Latvijas simtgadi, jautāju Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam Ojāram Spārītim: vai Ceturtās atmodas ideāli patiešām ir nodoti un vai ir pamats palaikam pat ciniskai attieksmei pret 4. maija republiku.
 
Rosība teātru pasaulē vairāk par laika apstākļiem šovasar sāk signalizēt rudens tuvumu. Skatuves mākslas tempļi un templīši sāk mosties pēc atvaļinājumiem, rīkot ierasto kopbilžu sesijas, nākt klajā ar pirmajiem paziņojumiem par izrādēm, viesizrādēm un sezonas plāniem. Tāpēc varat būt droši – lietussargi, vējjakas un slapjajam gadalaikam piemēroti apavi noteikti ir mūsu gaišā nākotne. Jau pavisam drīz.
 
Vai vairāk uz Saeimu kandidējošās partijas varētu nozīmēt arī vairāk Saeimā ievēlēto sarakstu? Vēsturiski šāda likumsakarība ir pamanāma, lai gan rezultātu ietekmē daudzi faktori konkrētajā laikā, kas paralēļu vilkšanu un prognozēšanu šīm vēlēšanām padara riskantu. Tomēr astoņas vēlēšanas kopš neatkarības atjaunošanas ļauj runāt par tendencēm.
 
Gan paši politiķi, gan politisko procesu vērotāji norāda, ka šī priekšvēlēšanu kampaņa izceļas ar īpašu negāciju dominanti. Reālu, vēlētājiem pievilcīgu piedāvājumu tikpat kā nav (tukšus solījumus par tādiem neuzskatīsim), toties netrūkst dubļu mētāšanas konkurentu virzienā. Bezkaislīgāks vērotājs gan varētu skeptiski iebilst – bet kurās vēlēšanās tad bijis citādi? Vienmēr ir licies, ka netīrāk vairs nevar būt.
 
Jau vairāk nekā divus gadus pašvaldības uzņēmums ‘’Rīgas satiksme” nesekmīgi cenšas veikt iepirkumu pasažieru pārvadājumiem ar mikroautobusiem Rīgas pilsētā. Iepirkumu uzraudzības birojs izsludinātos konkursus nobremzē un rezultāti tiek anulēti, pamatojoties uz regulārajām akciju sabiedrību „Liepājas autobusu parks” un „Nordeka” iesniegtajām sūdzībām.
 
Artura tēvs ir ukrainis, māte – latviete. Arturam ir... bija 25 gadi. Nesen Dņepropetrovskas apgabala Prajdovkas ciemā notika atvadu ceremonija no kaujas uzdevumā bojāgājušā liepājnieka Artura Bessmertnija.
 
Sazin kāpēc brašās mācības ar visu valsts aizsardzības spēku iesaistīšanos Namejs 2018 (20.08.-–2.09.) man gribas saukt Nameiz 2018. Vienlaikus man nenāk ne prātā te kaut mazākā mērā ironizēt par profesionāliem armijniekiem, drošībniekiem un viņu komandieriem. Esmu bijis mācīts, lai saprastu šādus cilvēkus, esmu viņus saticis, dažādus uzplečus nesam, un profesionāls karavīrs ir – cepuri nost! Te es kārtējo reizi ironizēju par politiku un vārdu Namejs aizstāju ar Nameiz, domādams par to, cik reālajam kontekstam, mūsdienu riskiem un izaicinājumiem adekvātu valsts aizsardzības doktrīnu Latvijas politiķi piedāvā Latvijas drošības spēkiem.
 
Tirdzniecība izjūt vislielāko darba roku trūkumu – NVA vien 15% vakanču ir tirdzniecības darbinieki. Vienlaikus valsts atbalsts apmācībām tirdzniecības profesijās ir paredzēts tikai 1,5% jauniešiem - bezdarbniekiem. Nozare dod 33% (nepilni 3 miljardi eiro) valsts budžeta ieņēmumu, bet atbalstu saņem “kaķa asaru” apjomā.
 
Laiku pa laikam šķiet, ka Latvija ir gaudotāju zeme. Publiskā telpā mīļākā izprieca ir gausties par to, ka pie mums viss ir sliktāk nekā Igaunijā, ka citviet zāle ir zaļāka un debesis zilākas. Laiks izbeigt pelnu kaisīšanu sev uz galvas! Latvietim ir jāaiztaisno mugura un jāpaceļ galva lepni. Beidzot ir nozare, par kuru mēs ar lepnumu varam teikt: «Latvijai ir ja ne visas planētas, tad ES priekšgalā. Šī jaunā Latvijas specializācijas joma ir likvidācija.»
 
Ja raugās uz makroekonomiks skaitļiem, Latvija pašlaik piedzīvo pat necerētu ekonomikas augšupeju – vēl pērn pie budžeta sastādīšanas valdība bažīgi un pieticīgi ievērtēja savās prognozēs daudz mazāku IKP pieaugumu, nekā konstatējams pašlaik – šā gada otrajā ceturksnī IKP audzis par 5,1%, un nekas neliecina, ka tuvā nākotnē varētu būt kāds kritums. Var jau skeptiski devalvēt šo ciparu, sakot, ka tas ir grāmatvedisku triku rezultāts, taču arī citi ekonomiku raksturojoši skaitļi liecina ja ne par varenu izrāvienu, tad vismaz par to, ka nav pamata runāt, ka būtu depresija, recesija un krīze.
 
Šobrīd Latvijā vērojama interesanta situācija, kad lielo uzņēmumu vadītāji nemainīgi ir savos amatos gadiem ilgi, nodrošinot stabilu un sekmīgu darbu, taču valsts iestādēm tik labi nesokas – vadītāji tiek meklēti ilgi, lielākā daļa neiztur atlasi un tie, kas iegūst amatu, nereti jau pēc īsa laika ir spiesti to atstāt. Lai būtu labs vadītājs gan biznesā, gan valsts sektorā, nepietiek tikai ar nozares pārzināšanu, jābūt arī labam psihologam, cilvēku pazinējam un līderim visās šī vārda nozīmēs, uzsver bijušais Valsts policijas priekšnieks, atvaļināts policijas ģenerālis Juris Rekšņa.
 
Svaigi sezonas augļi, dārzeņi – jāuzņem vitamīni un šķiedrvielas, jāšķin tik iekšā! No veikala iznākam ar vairākiem plastmasas maisiņiem, jo – loģiski – nebērs taču ķiršus, redīsus, burkānus, kartupeļus, gaļu tāpat uz svariem un pēc tam visu kopā iepirkumu maisā! Vai tiešām jau par katru no šiem maisiņiem būs jānoskaita pāris eirocenti?
 
Pašreizējās priekšvēlēšanu kampaņas lielākais pārsteigums (pagaidām) ir Kaimiņa partijas negaidītā augšāmcelšanās no politiskiem miroņiem. Šo augšāmcelšanos izraisīja KNAB veiktā partijas līderu aizturēšana vasaras sākumā un grūti izskaidrojamā atsevišķu mediju pārspīlētā interese par aizturēto izlaišanu no izolatora.