Viedokļi

20. gadsimta deviņdesmitajos gados Latvijā baznīca bija institūcija ar vienu no visaugstākajiem sabiedrības uzticības reitingiem.

Pētījumu centrs SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma ir aprēķinājis reitingus lielāko pašvaldību vadītājiem.

Kultūras ministrija viltus pētījumu (pseidozinātnes) popularizēšanas ietvaros uzsākusi kārtējo naudas apgūšanas kampaņu – “viltus ziņas ir lipīgas”.

Pirms runājam par situāciju šodien, jāpakāpjas nedaudz atpakaļ. Uz 2007. gada 8. februāri, kad Saeimā tika ratificēts Krievijas – Latvijas robežlīgums.Tajā dienā piecpadsmit partijas “Visu Latvijai!” jaunieši noorganizēja Latvijas jaunākajā vēsturē spilgtāko politisko performanci. Ledainā februāra spelgonī viņi ar atkailinātām krūtīm 40 minūtes piketēja pret Abrenes atdošanu Krievijai. Var jau pasmīnēt un teikt, ka šī “Visu Latvijai!” akcija bija tāda teatrāla izrādīšanās, taču bargais sals pasākumam piešķīra īpašu dramatismu. Ja tajā dienā laika apstākļi būtu maigāki, tad diez vai akcijai būtu tik nozīmīga politiskā ietekme.

„Ministri nāk un iet, un katrs vēlas kaut ko mainīt. Un šobrīd top jauns skolu finansēšanas modelis, kur jauši vai nejauši pazudusi mākslu jomas finansēšana. Tas ir zemiski no Izglītības ministrijas puses, jo tas notiek laikā, kad skolotājiem un skolu direktoriem uzlikti jauni pienākumi: attālināto mācību organizēšana, bērnu testēšanas organizēšana, epidemioloģiskā drošība, pedagogu masveida slimošana, kas prasa stundu aizvietošanu,” teic Gundega Rancāne, Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolas direktore un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes locekle.

Tā Latvijas tautas daļa, kas vēl skatās televīziju un klausās radio, redz un dzird, ko par respiratoriem paudis Krišjānis Kariņš (JV), ko par skolu slēgšanu vai mājsēdi domā Daniels Pavļuts (AP), kādu jaunu cietumu grasās būvēt Jānis Bordāns (JKP). Dzīve kūsā, un tie, kas pieplakuši pie televizora ekrāna, dzīvo tai līdzi. Galvenie “flagmaņi” ir Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio (LR) – ziņu, diskusiju un analītiskie raidījumi.

“Izskatās, ka kara risks EDSO (Eiropas drošības un sadarbības organizācijas) zonā šobrīd ir augstāks nekā jebkad agrāk pēdējo trīsdesmit gadu laikā,” ceturtdien Vīnē preses konferencē pēc Krievijas un EDSO sarunām paziņoja Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Raus, kurš šobrīd ir arī EDSO priekšsēdētājs.

***

Pētījumu centrs SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma ir veicis aptauju un izveidojis reitingus dažādām institūcijām – piemēram, Latvijas Bankai, Ģenerālprokuratūrai, Valsts kontrolei utt. Cita starpā SKDS ir vaicājis cilvēkiem, cik lielā mērā viņi uzticas vai neuzticas radio un televīzijai.

Sabiedriskās kustības “Tauta pret zemes baroniem” spiediena ietekmē (man bija tas gods būt starp šīs kustības dibinātājiem kopā ar brīvprātīgajiem juristiem Gundaru Ūdri un Vladimiru Tkačenko) Tieslietu ministrija apņēmās veikt zemes piespiedu nomas reformu, pārveidojot esošās piespiedu nomas attiecības par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām, un paredzēt vienotu regulējumu visiem piespiedu nomas gadījumiem neatkarīgi no tā izveidošanās tiesiskā pamata.

Šobrīd pamazām, bet nenovēršami mainās galvenā sabiedrības problēma. Kovidu nomaina apkures rēķini, enerģijas cenas un līdz ar to arī visu pārējo preču un pakalpojumu cenas. Šoreiz nerunāsim par pašu inflāciju un tās rašanās cēloņiem (par to citu reizi), bet gan par to, ko varam gaidīt no valdības šīs problēmas novēršanai. Visticamāk, ka neko labu. Kāpēc?

Vakar, 2022. gada 12. janvārī, Valsts prezidents Egils Levits tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Tikšanās ir iemūžināta foto attēlos. Gan Valsts prezidents Egils Levits, gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, pozējot fotogrāfiem, nelietoja aptiekās nopērkamos baltos FFP2 respiratorus, bet lietoja “melnās maskas”.

Skaudība, protams, ir nevēlama cilvēciska vājība. Tomēr grūti to apvaldīt, salīdzinot divus svaigus augstu amatpersonu vēstījumus publiskajā telpā.

Raksta "Kā iespējams atļaut strādāt nevakcinētajiem, nepasliktinot epidemioloģisko situāciju – citu valstu pieredze" nobeigums. Sākums - šā gada 12. janvāra Neatkarīgajā.

8. janvārī mūžībā devās uztura mācības pamatlicējs Latvijā, dietologs, medicīnas zinātņu doktors un RSU docents Zigurds Zariņš. Nav viegli būt pilnīgi objektīvam, veicot pētījumus, kuros saduras pārtikas piedevu un dažādu farmācijas produktu ražotāju biznesa intereses. Nav viegli iebilst, kad lielā sabiedrības daļā sākas aizraušanās ar kādu modernu diētu vai ar dzīvesveidu, kuru viedokļu līderi deklarē kā “veselīgu”.

Kā jau bija gaidāms, Saeima otrdien apstiprināja grozījumus pandēmijas pārvaldības likumā un pagarināja ārkārtējo [naudas apgūšanas] stāvokli līdz februāra beigām

Šobrīd Latvijā spēkā esošais aizliegums nevakcinētajiem strādāt un mācīties ir nepareiza un neētiska pieeja sabiedrības veselībai, kas ir atceļama, tā vietā kovida risku līdzvērtīgi vai pat vairāk samazinot ar citās valstīs jau pārbaudītiem un lietotiem preventīviem pasākumiem, kuri ļauj strādāt.

Kurš gan nezina veco, bārdaino anekdoti par vadītāju, kurš savam pēctecim rakstāmgalda atvilktnē atstāj trīs vēstules, kuras citu pēc citas vērt vaļā, kad visi striķi trūks? Pirmajā rakstīts – visu vainu vel uz mani; otrajā – vainu vel uz laika apstākļiem, un beigu beigās trešajā – gatavo trīs vēstules.

Kazahstānas asiņaino nemieru drūmais rezultāts ir 164 cilvēki, kas tajos ir gājuši bojā. Tostarp arī kāda četrus gadus veca meitenīte un kāds pusaudzis, kuriem nebija ne mazākā sakara ar “troņu spēlēm” vai lielvalstu ģeopolitiskajām interesēm.

Svētdienas vakarā iesākās un visu pirmdienu Ženēvā turpinājās Krievijas un ASV delegāciju sarunas par “drošības garantijām Eiropā”. Tās turpināsies trešdien Briselē NATO – Krievija ietvaros un ceturtdien Vīnē EDSA formātā.

Partijas “Saskaņa” vadītājs Jānis Urbanovičs 8. janvāra Neatkarīgajā pauda šādu viedokli: “Vienmēr esmu vairījies kritizēt Valsts prezidentu. Neatkarīgi no personālijām, kas šo amatu nes, tas ir Latvijas simbols, līdzīgi kā karogs vai himna. Taču pašlaik dzīvojam tik sarežģītā laikā, ka vajag ne tikai simbolu, bet arī līderi.

Kamēr robežas žoga vietā ir tikai dažas izstieptas dzeloņdrāšu zarnas, tikmēr jāsteidz būt viesmīlīgiem – nodomā mūsu iekšlietu orgānu vadība un lemj izlēmīgi. Proti, Alūksnes novada Liepnas pagastā taps patvēruma meklētāju izmitināšanas centra filiāle. To mūsu dāsnie valdītāji uztapinās jau šoruden, ļaujot pārveidot bijušo Liepnas internātskolu par „bēgļu” mītni. Pārveide izmaksās ap 700 000 eiro.