Viedokļi

Māris Ruks uzskata, ka korporācijas Latvijā ir (sk. NRA 12.03.2019.) augstprātīgu un bezjūtīgu ļaužu tīkls. Ceru, ka viņa viedoklis izriet no paša pieredzes. Nevis pieņēmumiem. Mana pieredze ir pilnīgi pretēja. Un, arī tāpēc, lai apliecinātu savu visdziļāko cieņu manis sastaptiem korporāciju ļaudīm, es te atļaušos Ruka kungam oponēt.

Šodien Saeima iecerējusi pirmajā lasījumā pieņemt šā gada budžeta projektu un 15 to pavadošos likumprojektus. Galīgajā lasījumā budžetu paredzēts pieņemt 3. aprīlī. Šoreiz tikšot lauzta agrāko laiku tradīcija sēdēt un dažiem deputātiem arī saldi gulēt Saeimas plenārsēžu zālē dziļā naktī, līdz kamēr budžets tiek pieņemts. Ja balsošanas process ievilksies pavēlāk, deputāti došoties mājās, lai no rīta celtos un moži pabeigtu budžeta pieņemšanu 4. aprīlī.

K. Kariņa valdības sastāvā esošas partijas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kuri paredz pilnīgu skaidras naudas lietošanas aizliegumu nekustamo īpašumu darījumos, 1500 eiro slieksni transportlīdzekļu darījumos un 3000 eiro kā robežu visos pārējos darījumu veidos. 

Saeimā steidzamības kārtā uzsākta likumprojekta skatīšana par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) turpināšanu. Likumprojekts ļauj gatavot reformu paātrinātā tempā un neievērot visas procedūras. Rodas jautājumi, kāpēc tāda steidzamība, kāds ir šīs reformas mērķis un kāpēc tai ir tik kaismīgs atbalstītāju kodols?

Svētdien pie Brīvības pieminekļa tika iedegtas 188 svecītes – par godu tiem, kuri 1944. gada 17. martā parakstīja Latvijas Centrālās padomes (LCP) Memorandu, kurā bija aicinājums atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti, 1922. gada Satversmes darbību un Latvijas valdību «uz koalīcijas pamatiem, kas pulcētu ap sevi visu Latvijas tautu».

Viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli - mūsu ticība (1 Jņ 5, 4). Baznīca šobrīd dzīvo Jēzus Kristus ciešanu laikā, un pēc nepilna mēneša būs Klusā nedēļa ar tās noslēguma dramatiskajiem notikumiem – Lielo piektdienu, Kluso sestdienu, bez kurām nav saprotama Lieldienu – Jēzus Kristus uzvaras pār nāvi svinēšanas jēga.

Virsstundu darba samaksas jomā iet kā fabulā par vezuma vilkšanu – katrs uz savu pusi, kamēr vezums nekust no vietas. Katram vezuma vilcējam savas intereses un sava taisnība – vai strīdu atkal spēs izšķirt tikai Satversmes tiesa (ST)?

Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas parlamentā notika vairāki svarīgi balsojumi par nosacījumiem, ar kādiem Lielbritānijas izstāsies no ES. 12. martā notika balsojums par Lielbritānijas un ES parakstīto izstāšanās līgumu, kuru britu parlaments ar nelielu balsu pārsvaru jau otro reizi noraidīja. 13. martā notika balsojums par lēmumu izstāties no ES bez līguma.

Senos laikos vidusskolā, stundās garlaikodamies, kopā ar ļoti apdāvināto klasesbiedru, kurš diemžēl vairs nav šai saulē, rakstījām tādu kā romāniņu – jautru tekstiņu par kādu pārējai cilvēcei nesaprotamu salu.

Pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma informācija par konkrētu valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku saņemto atalgojumu nav publiskojama un tā jau lielākoties pazudusi no interneta vietnēm. Cik nepieciešama tā bija, vai tā kalpoja tikai ziņkāres apmierināšanai vai arī plašākas sabiedrības interešu nodrošināšanai? Vai tā atturēja no publisko līdzekļu izsaimniekošanas, un vai pēc normas atcelšanas sabiedrības kontrole pār šo līdzekļu izlietojumu būtiski mazināsies, vienlaikus palielinoties nodokļu maksātāju līdzekļu izpļeparēšanas riskam? Vai Saeima tiešām saražojusi ne pirmo un ne pēdējo brāķi? Vai varbūt kļūdījusies ir ST? Šādiem jautājumiem radīts nopietns iemesls.

Pirmā lielā reforma, pie kuras ir ķērusies jaunā valdība, ir kārtējā teritoriāli administratīvā iedalījuma reforma.

Mana attieksme pret tā saukto Uzvaras pieminekli Pārdaugavā un tam līdzīgiem padomju režīmu, padomju varu apliecinošiem darbiem ir tāda pati kā igauņiem un lietuviešiem.

Kārtējais pasaules gals gaidāms šā gada oktobrī līdz ar pašreizējā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidenta Mario Dragi nomaiņu. Latvijai nekļūs vieglāk no tā, ka tas būšot tikai finanšu pasaules gals tikai Eiropā.

Tā nu izrādījies, ka jaunās varas sabiedrībā augstāk novērtētākie politiķi ir veco partiju pārstāvji, kamēr lielāko pārmaiņu lielākajiem solītājiem tauta zaudē ticību. Uzticības kredīts jau sācis pamatīgi dilt.

Tuvojoties Eiroparlamenta vēlēšanām, arvien biežāk skan runas par Eiropu vienojošo ideoloģisko ietvaru. Savu redzējumu jau izteicis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Diemžēl ar neapbruņotu aci redzams, ka ideoloģiskas vienotības Eiropā nav, bet varbūt pēc tādas nemaz nevajadzētu tiekties? Tieši ideoloģiskā daudzveidībā un uzskatu brīvībā ir Eiropas spēks.

Rakstīt šo komentāru mani rosināja aktīvas politiskas sarunas ar vairākiem cilvēkiem Latvijas jaunatnes organizāciju simtgadei veltītajā sarīkojumā VEF Kultūras pilī. Precīzāk – viens šo sarunu aspekts – attieksme pret politisko apvienību Saskaņa un tās līderiem. Šī attieksme pamatā bija negatīva. Palaikam krasi negatīva. Turklāt nomācošs vairākums no tiem, kuri kritizēja Saskaņu, nebija vis latvieši, bet krievvalodīgie. Esmu šo attieksmi arī citviet dzirdējis gan no intelektuāļiem, gan vienkāršiem savas apkaimes ļaudīm.

Pagājušajā gadā pirms vēlēšanām tolaik vēl finanšu ministre un labo darbu čempione Dana Reizniece-Ozola izteicās, ka nodokļu reforma ir dāvana Latvijai simtgadē. Šomēnes daudziem tūkstošiem iedzīvotāju e-pastā ir pienākusi ar jauku lentīti apsieta paciņa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID).

«Šajā gadījumā Valsts prezidents norēķinās ar Saskaņu par savulaik sniegto atbalstu prezidenta vēlēšanās,» komentējot kārtējo gatavību automātiski piešķirt LR pilsonību visiem še dzimušajiem nepilsoņu bērniem, teica Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars – ar piebildi, ka tas esot viņa personiskais viedoklis.

Lielbritānijai distancējoties no kopējās Eiropas politikas, ietekmīgāku svaru ES iegūs Vācija un Francija. Vācijā pašlaik notiek varas maiņas process, kad Angela Merkele nodod varas grožus nākamajiem Vācijas līderiem. Līdz ar to šis ir īstais brīdis, kad Francija var sevi pieteikt kā Eiropas integrāciju virzošo spēku. Šo iespēju izmanto Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš 5. martā izplatīja uzsaukumu, aicinot dot pretsparu visiem Eiropas nacionālistiem. Emanuels Makrons: «Mēs nevaram ļaut nacionālistiem bez risinājuma izmantot tautas dusmas.»

Rīgas satiksmes (RS) skandāls turpina spridzināt, un nav zināms, kā tas viss beigsies. Trešdien KNAB aizturējis ar RS cieši saistītā uzņēmuma Rīgas karte valdes locekli Aleksandru Brandavu. Agrākie RS valdes locekļi ir vai nu atlaisti, vai apcietināti. Neizturot mēslu smaku, atkāpies RS pagaidu vadītājs Anrijs Matīss.

Juris PAIDERS Šonedēļ valdība ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu priekšgalā secināja, ka nodokļu reformas rezultātā izveidota nevajadzīgi sarežģīta iedzīvotāju ienākumu nodokļa aprēķināšanas sistēma un ka veids, kādā tika ieviests diferencētais neapliekamais minimums, kuru nosaka VID, balstoties uz vēsturiskiem datiem un nezinot reāli maksājamo nodokļu apmēru, ir katastrofāls stulbums.

Sāpīgi, nodomāju. Sāpīgi, ka mums nav noveicies. Garām noplīvoja tāda kā skaudībiņa, tomēr tā ātri pagaisa, jo prāts apsauca sirdi un kritiskā domāšana atnāca kā lietusgāze tveicīgā pēcpusdienā. Jā, par veiksmi diezin vai pareizi runāt, jo igauņu nacionālkonservatīvās partijas EKRE pārsteidzošie panākumi nule notikušajās Igaunijas parlamenta vēlēšanās, visticamāk, nebija nemaz tik negaidīti: iepriekšējā sasaukumā šai partijai bija tikai septiņas vietas parlamentā, nu tai būs 19. Vērā ņemams spēks, kas acīmredzot uzpildīts ar pamatīgu darbu, kuru vadīja partijas līderis Marts Helme, bijušais Igaunijas vēstnieks Krievijā.