Viedokļi
Es partijas principiāli uzskatu par sabiedriskām organizācijām, nevis valsts vai varas iestādēm. Tāpēc partiju gribēšana baroties no valsts budžeta šķiet man nesaprotama un nepieņemama.
Šodien Latvijā oficiālā vizītē ierodas Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Spriežot pēc vizītes oficiālās programmas, tā plānota galvenokārt kā iepazīšanās tikšanās draudzīgu attiecību nodibināšanai.
Latvijā nav nemaz tik daudz cilvēku, kuri spēj gadiem ilgi nelikties mierā, ja viņu tuvinieki vai draugi cietuši, turpina ciest no varas vai līdzcilvēku netaisnības. Tieši tāpēc es 10. oktobrī devos uz preses konferenci «Vijoļu šķūnī» Mazajā Krasta ielā. Jo tieši todien apritēja pieci gadi, kopš Baložos tika noslepkavoti divi mazgadīgi puisēni. Notiesāta un ieslodzīta ir viņu māte.
Saeimā pārstāvētie politgrupējumi, lepni saukti par partijām, nolēmuši gandrīz astoņkārtīgi palielināt sev piešķiramo finansējumu no valsts budžeta. Solis, jāatzīst, visai riskants arī no pašu beneficiāru viedokļa. Lai kādas būtu mūsu tā dēvētās partijas, tās tomēr piedalās samērā demokrātiskā vēlēšanu procesā, un vēlētāju vēlmes ignorēt nedrīkst, lai kā arī to gribētos. Vairākkārtīga finansējuma palielināšana uz nodokļu maksātāju rēķina, kā rāda dažādas aptaujas, neizraisa vēlētāju sajūsmu. Taču politiķi, izliekoties neredzam un nedzirdam sabiedrības neapmierinātību, neapturami iet uz to. Kāpēc?
2020. gada valsts budžetu varētu dēvēt par tumsonības, partiju alkatības budžetu vai «kā varēja nesolīt!» budžetu, bet nez vai tā to nosauks arī finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš valdības piektdien atbalstīto budžeta projektu šodien nesīs uz Saeimu.
... Saeimas sēžu zāles durvis plaši atvērās, un pa tām, valdot dziļam klusumam, ienāca stalts, sirms vīrs. Prezidijs sastinga, atkritušos žokļus pat nemēģinādams ielikt atpakaļ eņģēs. Parlamentārieši acumirklī pārtrauca zemgalda kāršu spēles, desiņu cepšanu pēdējā rindā, jogas nodarbības zāles viducī un aņuku konkursu, kas jau bija teju fināla stadijā. Pamodās pat Bondara kungs, jo viņam virsū uzkrita kartona Juraša kungs – acīmredzot caurvēja iespaidā. Annajuta histēriski iekliedzās un sāka vicināt savu mauzeri. Visi pazina sirmo vīru: tas bija Kārlis Ulmanis. Viņš uzkāpa augstajā un svarīgajā Saeimas tribīnē un pateica to, kas ir jāsaka: «Jūs visi esat brīvi. Jūs, politisko tukšinieku bars, jūs, diedelnieki un alkatīgie ierāvēji. Jūs esat apkaunojuši valsti un tās pilsoņus. Ejiet prom un nenāciet vairs nekad atpakaļ. Es atlaižu šo Saeimu.»
Radošuma rēgs klīst pa Latvijas izglītības iestādēm un irdina tajās mācīšanās pamatus. Cik apzināti tas tiek darīts? Cik apzināti tagadnes paaudzes tiek dalītas mūsdienu olimpiešos un mūsdienu pārijos, kuriem nekas cits neatliks, kā sekot pirmo norādītajā virzienā…
Pasaule griežas ap piecpadsmit gadus veco Grētu. Daļa viņu pamatoti dievina, citi pamatoti apsmej. Labi, ka, viedokļus šķiļot, vēl cits citu ar nav apslaktējuši. Ja tomēr norobežojamies no zviedru pusaudzēm, korumpētām zaļo partijām vai kaismīgiem zero waste faniem, tad nākas secināt, ka grimstam paši savos mēslos.
Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes. Iespējams, ka augstā amatpersona gribēja kā labāk, pievērst uzmanību līdzekļu trūkumam, tomēr sanāca kā vienmēr. Varētu pat teikt, ka sacītais izraisīja bažas, kāda tad īsti ir izpratne par satiksmes drošību un tās nozīmi mūsu valstī atsevišķu institūciju varas gaiteņos?
Otrdien OIK lietas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins nāca klajā ar skaļu paziņojumu, ka vairākām valsts amatpersonām varētu iestāties kriminālatbildība lietās «par krāpšanos ar OIK atļaujām un stacijām».
9. oktobrī Turcijas bruņotie spēki kopīgi ar Sīrijas Nacionālo armiju (Turcijas apbruņotie Sīrijas nemiernieku grupējumi) sāka militāro operāciju pret Sīrijas kurdu spēkiem. Turcijas mērķis ir izveidot drošības zonu gar Turciju un Sīrijas robežu.
Šķiet, šoreiz jāsāk ar atvainošanos, ka vispār pieminu šo nelaimīgo uzņēmumu. To arī daru. Tev, portāla lasītāj, droši vien sen piegriezusies karaļa Līra meitu šekspīrisko kaislību latviskā versija. Man pašam nav vēlēšanās turpināt iedziļināties Valērija Maligina mantinieču attiecību samezglojumos. Ne arī vajadzības – tepat portālā par tiem vienmēr ir atrodama izsmeļoša informācija.
Zināšanas ir vērtīgs kapitāls dzīvei, ko uzkrāj skolēni 12 skolas gados. Daudziem skolēniem pietiek drosme pārbaudīt savas zināšanas, prasmes un salīdzināt tās ar vienaudžiem. Visiem skolēniem ir šī iedzimtā vēlme izzināt pasauli un salīdzināt sevi ar vienaudžiem. Uz skolēnu šīs augstākās vajadzības piepildīšanu ir orientēta spēle “Gudrs vēl gudrāks”.
«Finanšu sektora kapitālais remonts iet uz priekšu.» Tā līdzšinējo bankas Citadele valdes locekles Santas Purgailes apstiprināšanu valdībā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes vadītājas amatā novērtēja premjers Krišjānis Kariņš.
Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Grozījumu mērķi un jēgu valdība pamato ar nepieciešamību mazināt partiju finansiālo atkarību no privātajiem ziedojumiem un ziedotāju ietekmes. Tāpēc ļoti būtiski tiks palielināts partiju finansējums no valsts budžeta.
Par pavisam mazo bērnu traumām, sakropļošanas un arī nāves gadījumiem, kas notikuši mājās negadījuma vai nejaušas notikumu sakritības dēļ, ir atbildīgi tikai un vienīgi bērna vecāki! Punkts.
Dienasgaismu ieraudzījusi pētnieciskās žurnālistes Agneses Margēvičas grāmata Brālība kvadrātā. Grāmatas nosaukums vedina uz zināmām asociācijām – par brālībām krievvalodīgajā pasaulē mēdz dēvēt kriminālus grupējumus, bet Kvadrāts ir neoficiāla iesauka kādam Rīgā populāram uzņēmējam, kurš parakstās ar saviem iniciāļiem – M. M. Māris Martinsons.
7. oktobrī Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma viesojās Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis. Pārraides vadītāji aicināja nozares līderi izteikties par jautājumu, vai «stīvēšanās» par Santas Purgailes virzīšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amatam pasliktinās draudus, ka kārtējā Moneyval ziņojumā par Latviju tiks izteiktas negatīvas atziņas.
Raudamās pēc varas, partijas pirms vēlēšanām visu ko sasolīja, bet ļoti ātri kļuva skaidrs, ka politiķi nemaz nav domājuši nopietni to, ko runāja. Tā ir bijusi visparastākā politiskā krāpšana. Un varbūt ir pat ļoti labi, ja dažs no grandiozajiem valsts pārvaldes pārveidojumiem netiks realizēts. Diezin vai būtu milzīga jēga no mehāniskas ministriju skaita samazināšanas bez dziļākas analīzes, kāpēc kas tiek darīts. Saeimas opozīcija gan ierosināja ministriju skaitu samazināt, bet koalīcija to nedarīs kaut vai tikai tāpēc, ka ierosinājums nāk no opozīcijas.
«Ir kaut kur tā robeža, kuru pārkāpjot, šantāža, nekaunība un tupums gūst pārsvaru pār saprātīgu valdības stabilitātes atbalstīšanu?» jautā kāds politikas vērotājs. Var paturpināt: cik zemu savā apkaunojošajā bezprincipialitātē var nolaisties pie varas esošās partijas, cenšoties stutēt koalīciju, kuras stabilitāte (?) balstās uz viena politveidojuma – Jaunās konservatīvās partijas (JKP) – prasmes šantažēt šīs «savienības» locekļus? Saprātīgā atbilde būs: var nolaisties zemu. Tad, kad šķitīs – zemāk vairs nav iespējams, no apakšas pieklauvēs kāds no «konservatoriem» un piedāvās jaunu šantāžas variantu.
Viens no galvenajiem notikumiem Ķīnas Tautas Republikas dibināšanas 70. gadadienas svinībās bija militāra parāde Pekinā. Tradicionāli Ķīnas Tautas Republikas proklamēšanas desmitgades svinības ir ļoti nozīmīgi svētki Ķīnā, kad brīvdienas ilgst visu nedēļu. Šī gada 1. oktobra militārajā parādē tika demonstrēti jauni un pilnveidoti ieroču veidi – militārie droni, bezpilota lidaparāti, zemūdens bezpilota iekārta, kā arī daudzi ballistisko raķešu veidi. Militārās parādes oficiālais mērķis bija parādīt Ķīnas sasniegumus valsts aizsardzības un bruņoto spēku veidošanā pēdējo desmit gadu laikā.
