Viedokļi

Latviešiem ir teiciens – labs nāk ar gaidīšanu, bet ne vienmēr šis teiciens ir simtprocentīgi trāpīgs. Dažkārt kaut kas ilgi gaidīts atnes vien lielu vilšanos. Tieši tāpēc, ka, jo lielākas gaidas, jo lielāka iespējamā vilšanās.
 
Mani ziņa, ka ierēdņu stresa mazināšanai tērēti 180 tūkstoši eiro, vedināja domāt, ka Valsts kanceleja tapusi par nenopietnu, neprofesionālu institūciju. Jo manā uztverē gan IT gudrībām (paredzamajam amatam atbilstošā, tātad – teicamā līmenī), gan svešvalodu prasmēm ES reģiona, tā teikt, standartpaketes apjomā, gan arī spējai saglabāt līdzsvaru jebkurā konfliktsituācijā ir jābūt cilvēka bagāžā jau tad, kad viņš grib kļūt par ierēdni.
 
«Mēs, KPV LV, esam unikāls politiskais spēks! Būsim gan pozīcijā, gan opozīcijā!» facebook ierakstā paudis KPV LV deputāts Didzis Šmits.
 
Cik zināms, tad topošās valdības deklarācijā ir «paredzēts izvērtēt un reformēt lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām». Vienlaikus tiek solīts, ka attiecībā uz lielo ostu kapitālsabiedrībām tiks piemēroti «OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principi», paredzot «palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā».
 
Tur, kur tagad Āgenskalna priežu masīvs, savulaik atradās Rīgas augstākais kalns. Nu varbūt tikpat augsts vai nedaudz zemāks kā Dzegužkalns, bet noteikti augstāks par pašreiz tur esošajām piecstāvu mājām.
 
Tradicionālajā 20. janvāra tikšanās reizē, kurā piedalījās lielākoties žurnālisti, kas strādāja 1991. gada Barikāžu laikā, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) citastarp pieminēja visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas nepieciešamību, emocionāli, tomēr līdztekus pragmatiski salīdzinot to ar barikādēm, ko sāka būvēt 13. janvārī pirms 28 gadiem. Kas tad ir šī sistēma?
 
Kaut kur sociālo tīklu dzīlēs bija lasīta atziņa, ka valdības veidošanu var vērot kā seriālu ar popkorna tūtu rokās, jūtot līdzi katram sižeta pavērsienam. Jo pat tad, kad liekas, ka nu jau viss iet savu rāmo gaitu uz valdības apstiprināšanu, pēkšņi rodas kādi neparedzēti apstākļi, kuru dēļ scenārijs atkal mainās.
 
Domājot par mūsdienīgu pilsētu, viena no tās galvenajām kvalitātēm ir iespēja justies komfortabli dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem ar atšķirīgām vajadzībām. Lai kādas inovācijas ienāktu pilsētvidē, nedrīkstam aizmirst galveno – humānas pilsētvides centrā ir cilvēks. Tas mani pastāvīgi nodarbina Rīgas transporta satiksmes infrastruktūras kontekstā, piemēram, atkal un atkal dzirdot nebeidzamo strīdu par veloceliņu un velojoslu izbūvi. Iztēlosimies mašīnredzes risinājumu, kas saskaita riteņbraucējus uz Skolas ielas veloceliņa. Ja pilsēta spētu runāt – manā Skolas ielā šodien bija tik un tik velobraucēju, mēs pilsētvidē saņemtu objektīvu novērtējumu, kas palīdzētu risināt konstruktīvu sarunu.
 
Pēc laikraksta Diena intervijas ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) vadītāju Ilzi Znotiņu Latviju pāršalca ziņa, ka Kontroles dienests ABLV bankas lietā piesaistījis privātu amerikāņu kompāniju Kroll. Atgādināsim, Kroll specializējas ar finanšu riskiem saistītu lietu identificēšanā un ir lielas ASV dibinātas konsultāciju firmas Duff &Phelps struktūrvienība.
 
Pieļauju, ka daudziem, izdzirdot vārdu Moneyval, tālāk neko negribas klausīties. Visas šīs finanšu sektora likstas, runas par naudas atmazgāšanu un tamlīdzīgas problēmas šķiet tik tālas no cilvēku ikdienas rūpēm, ka parasto cilvēku tās varētu interesēt gandrīz tikpat daudz, cik vētru plosīšanās uz Veneras. Diemžēl man lasītāji jāsarūgtina. No vārdu salikuma – Moneyval ziņojums – šogad nekur nevarēs aizbēgt. Tas būs dienaskārtībā vēl ilgi un tiks malts visdažādākos locījumos un kontekstos. Iespējams, ka tas iegūs pat gada vārda titulu. Kāpēc?
 
Nedēļa kultūrā neatšķiras no citām tai līdzīgām pēdējo gadu janvāra nedēļām. Tika nosaukti tās vai citas nozares gada balvu kandidāti, mūža balvu ieguvēji. Šoreiz kārta Lielajai mūzikas balvai un Purvīša balvai vizuālajā mākslā. Piešķirta Normunda Naumaņa balva kritikā. Grāmatnīcās parādījās pirmās šogad izdotās grāmatas. Teātri izziņoja biļešu tirdzniecību ziemas beigām un pavasara pirmajam mēnesim. Viss šķietami mierīgi, nekādas spriedzes, kaut neatrisinātie jautājumi pamazām gruzd gluži kā kūdra kaut kur purva dibenā. Nekad nevar zināt, kurā brīdī rimtums pārvērtīsies par troksni, bet to mediji parasti pietaupa bada laikiem, kad galīgi nav par ko vēstīt sabiedrībai.
 
Jaunā Saeima jau ir paudusi nostāju reformēt Latvijā enerģētisko politiku, kaut vai aicinot divu mēnešu laikā pilnībā atcelt maksājumus par obligāto iepirkuma komponenti pie elektrības rēķiniem. Lai ieskicētu aprises jaunai Latvijas enerģētikas politikas arhitektūrai, ir svarīgi saprast, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret iespējamiem Latvijas enerģētikas attīstības virzieniem. Viens no pirmajiem jau iegūtajiem rezultātiem ir socioloģisko pētījumu centra SKDS 2018. gada decembrī veiktā aptauja (kurā piedalījās 1005 respondenti) par iedzīvotāju attieksmi pret dažādu enerģijas veidu izmantošanu.
 
... Drēgni aukstā 13. janvāra rītā Dainis Īvāns Latvijas Radio teica uzrunu tautai, aicinot pulcēties Doma laukumā, lai paustu atbalstu Lietuvai. Pulkstenis bija četri no rīta. Tikko atgriezušies no Lietuvas, mēs, Atmodas žurnālisti, devāmies uz Doma laukumu. Tur palēnām pulcējās tie, kuri tonakt nebija gājuši pie miera, jo ziņas no Lietuvas bija biedējošas: naktī uz 13. janvāri padomju karaspēka īpašās vienības uzbruka Viļņas TV tornim, ar bruņutransportieriem iebraucot TV torņa aizstāvjos. Militāristi šāva un šķaidīja neapbruņotos cilvēkus. Toreiz tika nogalināti 14 cilvēki, ievainoto bija ap tūkstoti.
 
Ja es būtu ticīgais, droši vien aizietu aprunāties pie mācītāja uz baznīcu. Tā kā neesmu – izkratīšu sirdi jums. Man un manai ģimenei viss ir O.K.! Izrādās, ar to ir stipri par maz: ļoti uztrauc un nomāc viss globāli notiekošais pasaulē, īpaši Latvijā. Kādā Latvijā dzīvos un vai vispār dzīvos mūsu bērni un mazbērni? Labi, par visu pēc kārtas.
 
Lai gan Latvijas vispārizglītojošajās skolās audzēkņu skaits ik gadu pārsniedz 200 000 (2017./2018. gadā – 205 113 izglītojamie, 2016./2017. gadā – 204 265 izglītojamie, 2015./2016. gadā – 202 715 izglītojamie1), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati liecina, ka Latvijā 10% sieviešu un gandrīz 20% vīriešu 25-34 gadu vecumā nav ieguvuši vidējo izglītību. Šis rādītājs pārsniedz vidējo OECD līmeni, turklāt jāpiebilst, ka Lietuvā šis rādītājs ir divreiz mazāks. Lai arī ir virkne darbu dažādās nozarēs, kuros nav nepieciešama vidējā izglītība, šie rādītāji liecina, ka valstī nepieciešams pilnveidot iespējas un instrumentus, lai nodrošinātu vidējās izglītības ieguvi tiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ to nevar izdarīt tradicionālā veidā, stāsta Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis.
 
Līdz šim visai mulsinoši un daudznozīmīgi izskatījās Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa rīcība, kad KPV LV izvirzīja Aldi Gobzemu iekšlietu ministra amatam.
 
Valsts budžets un nodokļu politika ir viens no būtiskākajiem koalīcijas, valdības reāli īstenotās (ne solītās) politikas atspulgiem. Topošais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš neslēpj, ka šogad faktiski tiks realizēta Māra Kučinska (ZZS) valdības politika ar tās izveidoto budžeta projektu. Vai būtiskas izmaiņas nodokļu politikā varētu sagaidīt nākamajos gados? Kam gatavoties sabiedrībai, uzņēmējiem? Par to skaidrību vajadzētu viest valdības deklarācijai. Vēl gan nav teikts, ka līdz nākamajam gadam, kad beidzot varētu sākt īstenot jauno politiku, šī valdība nostrādās.
 
ASV vēlas nolikt starp sevi un Meksiku barjeru (Mexico Border Wall). Iecerētā sēta būšot 1609 kilometrus gara un deviņus metrus augsta. Pērn ASV prezidents Donalds Tramps teica, ka tā varētu izmaksāt zem 30 miljardiem ASV dolāru. Bet ASV demokrāti rēķina, ka izmaksas varētu sasniegt 70 miljardus dolāru. Mani šādas idejas neiedvesmo. Roma un, šķiet, arī Ķīna, gribēdamas savulaik norobežoties no barbariem, darīja ko līdzīgu. Vēsturnieki apgalvo, ka lielu panākumu šīm akcijām nebija. Un šajā ziņā es sliecos piekrist ASV demokrātiem, ka tā būtu samērā bezjēdzīga cīņa pret nelegālo migrāciju.
 
Ieilgušajā jaunās valdības veidošanas procesā ir iezīmējusies viena visnotaļ stabila konstante – no vecās valdības amats obligāti esot jāsaglabā ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam. Viņš, lūk, esot nenoliedzams profesionālis, kura darbība ir nesusi, nes un nesīs Latvijas tautai tikai labus augļus. Tiesa, kāds tieši Latvijai labums no Rinkēviča darbības, netiek precizēts.
 
Pagājušajā ceturtdienā 13. Saeima atbalstīja lēmumprojektu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Ekonomikas ministrijai (EM) steidzami jāizstrādā normatīvie akti, lai valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem atceltu jau no šā gada 31. marta. Par šo dokumentu līksmā, skurbā dejā apkampās gan pozīcija, gan opozīcija. OIK atcelšanas autortiesības ir Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kurai nākamajā valdībā vieta nav paredzēta, tomēr tās lielākā naidniece Jaunā konservatīvā partija (JKP) un arī deputāti no citām partijām ZZS piedāvāto lēmumu atbalstīja.
 
«Sen atpakaļ ākstoties izšāvu visu aptveri pa ievainotu sivēnu, kurš pēc tam aizskrēja pilns ar svinu. Beigtu atradu tik otrā dienā,» stāsta kāds mednieks. Cits pierāda ieroča nepieciešamību: «Tas, ka te dažiem ir viedoklis, ka stobru ikdienā nevajag... pagaidiet mazliet, cienītie, un tad jau paši sapratīsiet.» Vēl kāds uzliela sevi: «Pirmais bija jenots desmit gadu vecumā.» Ir arī lepnuma nots: «Šī ir pirmā lidojoša pīle, kuru nomedīja Kristians (šobrīd četrpadsmit gadu vecs)! Lielākais kaifs bija to redzēt! Pats grāvim pāri skrēju pakaļ medījumam!» Taču dažiem kaut kas nešķiet pareizi: «To mēs ļoti labi redzam, kādi frukti pēdējā laikā dabūja mednieka apliecību. Lielākai daļai par medību ētiku un morāles normām nav pat nojausmas.» Vēl kāds stāsta par vizīti pie daktera, kam jāpārbauda mednieka spēja būt adekvātam: «Psihiatrs Rīgā uz mani knapi paskatījās – kā viņš var zināt, ka man nav aizbraucis jumts?»
 
Francijā dzimušais, Amerikā augušais Krievijas žurnālists Vladimirs Pozners nesen kādā savā raidījumā teica – ja cilvēci proporcionāli reducēt līdz simt ļaudīm, tad izrādītos, ka augstākā izglītība tagad ir tikai vienam no viņiem un arī dators ir tikai vienam (vēl viņš šajā pašā sakarā teica, ka 50 badotos, 70 – nemācētu lasīt, 80 – dzīvotu nabadzībā, sešiem procentiem ļaužu piederētu 59% visas pasaules bagātības, 89 no simta būtu heteroseksuāļi, 11 – homoseksuāļi...).