Viedokļi

Valdība otrdien sagudroja jaunus kovidierobežojumus izglītībā – no 30. novembra skolās vienam audzēknim būs jānodrošina trīs kvadrātmetru liela platība, bet skolotājiem arī stundās būs jālieto sejas maskas. Ja šādas prasības nevar nodrošināt, tad skolai mācības jāorganizē attālināti.
 
Vēl jau nekas pa burbuli nav nolaists un varbūt arī netiks nolaists, taču līdzšinējā notikumu attīstība ar partiju “Latvijas attīstībai” un tās jauno valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Ivaru Ijabu liecina, ka uz to strauji iet.
 
Diemžēl vislielākie izaicinājumi un vislielākais problēmu loks, ar ko šobrīd ir jāsaduras kvalitatīvam laikrakstam, kurš pāries uz digitālo formātu, ir starptautisko konglomerātu īpašumā esošo sociālo tīklu piekoptā cenzūra. It īpaši tas attiecas uz “Facebook”. Lai palielinātu lasītāju bāzi digitālajos izdevumos, viens no nozīmīgākajiem instrumentiem ir vietējie un starptautiskie sociālie tīkli.
 
Saeima šajās dienās izskata svarīgus jautājumus – minimālo ienākumu sliekšņus, ietaupīto budžeta līdzekļu novirzīšanu veselības aprūpes vajadzībām, nākamā gada budžeta projektu un ar to saistīto likumprojektu izskatīšanu galīgajā lasījumā.
 
Skandāls, kurš aizsākās ar Rīgas domes deputāta Māra Mičerevska atklāsmēm par bijušā Vides un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces un partijas “Latvijas attīstībai” “īpašnieka” Edgara Jaunupa darbībām, nebeidz rimties un draud aiz sevis politiskā nebūtībā aizraut arī citus šī politiskā spēka pārstāvjus.
 
Līdz 30. decembrim Valsts vides dienestam jāizvēlas kurš no diviem konkurentiem – “Nulles depoīts” vai “Depozīta iepakojuma operators” Latvijā ieviesīs dzērienu depozīta sistēmu, kurai būtu jāuzlabo dzērienu iepakojuma savākšana un pārstrāde. Šajā cīņā saduras moderna pieeja ar novecojušu.
 
Kovida ārkārtas apstākļos atkal kā pavasarī, bet tagad jau skaudrāk izglītības sistēmai uzglūn jauni izaicinājumi – kā organizēt mācības skolās, kurām klasēm ļaut apmeklēt skolu, kurām pāriet uz mācīšanos attālināti, un vēl virkne problēmu. Būtu labi, ja šajos apstākļos pedagogi un izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) strādātu kā vienots organisms, iedziļinoties lietās, sadarbojoties un izpalīdzot, taču ministre līdz šim ir uzvedusies augstprātīgi, apsaukājusi pedagogu arodbiedrību par blusām un vismaz pagaidām nav izrādījusi vēlmi sākt dialogu. Tas ir ļoti bēdīgi.
 
Sociālie darbinieki ir diezgan mierīgi ļaudis, kas līdz šim nav bieži nobrieduši uz protesta akcijām. Tiesa gan, bija 2018. gada septembrī bada streiks kā protests pret zemajām algām, bet tolaik kaut kā tas uzsūcās – cilvēki saņēma valdības apsolījumus, ka turpmāk vairs viņiem nebūs minimālā alga, bet cilvēka cienīgs atalgojums, un cilvēki atslāba.
 
Būs ļoti daudz nelaimīgu un dusmīgu cilvēku (Par valsts budžeta 2021. gada prioritātēm, izaicinājumiem un riskiem)
 
“Roks par neatkarību”, “Roks pret militārismu”, dziesmotā revolūcija un pat Atmoda – savulaik mūzikai sabiedriskās domas veidošanā un atbalstīšanā bija tikpat liela nozīme kā medijiem. Vai tā ir arī šajos laikos? Kā kur.
 
21.gadsimta politiskās filozofijas pamatjautājums ir – vai politikā visu nosaka intereses, vai tomēr zināmu lomu tur spēlē arī vērtības? Jau pats par sevi šāds jautājuma uzstādījums mūsdienu civilizētajā pasaulē skaitās nepieklājīgs, jo ir taču acīmredzams, ka tieši demokrātijas, humānisma ideāli ir tas vienojošais faktors, kas cementē Eiropas Savienību, NATO un citas starptautiskās struktūras, kuru galvenais uzdevums ir tieši uzturēt, saglabāt un attīstīt šīs vērtības.
 
Valsts budžets, pats tā veidošanas un pieņemšanas process ir reālās politikas būtība. Tāpēc, ka runa ir par naudu. Tāpēc, ka valsts budžets sniegs atbildi vismaz nākošajā gadā uz jautājumu: kurš iegūs, cik un ko, un kāpēc. Vai gluži pretēji: kurš zaudēs, cik un ko, un kāpēc? Jāprecizē, ka šeit būs runa ne tikai par budžetu jeb likumu par Valsts budžetu 2021.gadam, bet visu “budžeta paketi” – likumprojektu kopumu, grozījumi kuros ir paredzēti, lai realizētu valsts budžetu.
 
Pēcsvētku Saeimas sēde sākās ar simbolisku aktu – ar deputāta mandāta atjaunošanu Jurim Pūcem. Šis melos un blēdībās pieķertais politiķis aizvadītajā nedēļā bija spiests atkāpties no vides un reģionālās attīstības ministra amata un tagad atgriežas vietā, kur meļiem un krāpniekiem ir vēlētāju dota aizsardzība – deputāta mandāts. Tas, ka šis mandāts iegūts, atrodoties partijā, kura tiek turēta aizdomās par finansēšanas noteikumu pārkāpumiem – “Latvijas attīstībai”, šajā gadījumā nespēlē nekādu lomu, jo frāze – “par mani ir balsojuši tik un tik tūkstoši” joprojām skan pārliecinoši, lai gan arī šīs vēlētāju balsis izmānītas, melojot un krāpjoties, tieši tāpat kā Vecrīgas auto stāvvieta kādai pagaidām vēl nenoskaidrotai personai. Balotējoties par deputātu, Pūce taču sevi nepozicionēja kā meli un krāpnieku, kāds beigu beigās izrādījās.
 
Vienā no Latvijas iekšpolitikas segmentiem, kurā saplūdusi partija „Latvijas attīstībai” un kustība „Par!”, pašlaik vērojama diezgan nopietna „varastrīce”.
 
Partiju jeb politisko organizāciju dzīvi un darbus regulē visādi likumi – Politisko partiju likums, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums un vēl ir arī Krimināllikums, kas paredz pat ļoti skarbus sodus par partiju finansēšanas likuma pārkāpumiem.
 
Interneta žurnāls “Puaro” publicējis Latvijas ietekmīgāko cilvēku – Top 10. Uzreiz jāsaka, ka ikviens šāds – ietekmīgāko, gudrāko, labāko, skaistāko utt. saraksts ir jāvērtē kritiski, jo ir stipri subjektīvs, turklāt nekad nevar zināt, kādi ir šādu sarakstu tapšanas motīvi. Lai arī šis konkrētais “reitings” ir samērā šauras cilvēku grupas (varbūt pat viena cilvēka – Jurģa Liepnieka) skatījums uz Latvijā notiekošo, arī tas ir zināmas analīzes vērts, jo, atšķirībā no citām valstīm, kurās līdzīgi ietekmīgāko personu reitingi tiek publicēti regulāri, Latvijā līdz šim tādu sarakstu veidošana nav bijusi populāra.
 
Vēl pirms dažām nedēļām šķita, ka apvienība “Attīstībai/Par!” (AP) ir uz viļņa un daudz netrūkst, lai piepildītos partijas “Latvijas attīstībai” īpašnieka Edgara Jaunupa (Māra Mičerevska apzīmējums) nupat partijas kongresā skaļi izteiktais sapnis par premjera krēslu savam bērnības draugam – skolas un studiju biedram – Jurim Pūcem. No neaptveramajām iespējām, kas šādā situācijā pavērtos, Jaunupam aizrāvās elpa un kongresa tribīnē aizlūza balss. Taču tagad šie saldie sapņi draud sabirzt smalkās drumstalās, un visa tik ilgi un rūpīgi būvētā konstrukcija tiek pakļauta nežēlīgai stipruma pārbaudei (kā teiktu banku sistēmā – stresa testam).
 
... Marija izslējās, mazliet pacēla zodu, viņas acīs nozibsnīja izaicinājums, un viņa sāka dziedāt: „Nevis slinkojot un pūstot...” Tas bija senos laikos: pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, Jūrmalā, svinot vārda dienu Aleksandram, kam šis godamirklis ierakstīts kalendārā 18. novembrī. Marija bija liela dziedātāja, balss skanēja vareni, bet es toreiz vēl īsti nesapratu, kāpēc tikpat lielie dziedātāji – Arturs, Dainis, Andrejs un viņu sievas, - nesteidzās pievienoties Marijas balsij...
 
14. novembrī, Latvijas Televīzijas (LTV) un arī Replay.lv ēterā bija skatāms otrais koncerts rudens ciklā “Koncerts Z studijā” – šoreiz uzstājās grupa “Triānas parks”. Šis cikls tika aizsākts pirmās koronizācijas laikā pavasarī un guva itin labas publikas atsauksmes. Bet – aizsākts, atsākts vai… aizlienēts?
 
Demisionējušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce („Attīstībai/Par”) mēģinājis glābt no negoda personu, kura izmantoja „Rīgas satiksmes” autostāvvietu atļauju. Šī persona varētu būt Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktore Zaiga Pūce – izanalizējot publiski pieejamos faktus un uzklausot liecinieku liecības, secina Neatkarīgā.
 
Tagad tas ir jau piemirsies, bet 6. Saeimas laikā tika pieņemts “puspagrabu” likums, ar kuru tika aizliegts ierīkot spēļu zāles un kazino pagrabos un puspagrabos. Šis likums bija klaji rakstīts viena spēļu biznesa grupējuma interesēs, lai palīdzētu tam piesmacēt konkurējošu firmu, kurai pagrabos bija spēļu zāles.
 
Latvijas katoļu baznīca ir sākusi ticības popularizēšanas projektu “Tiecības”, kurā par vienu no sejām izraudzīts Jaunās konservatīvās partijas politiķis Jānis Bordāns.