Viedokļi

Liepājas autobusu parks (LAP), cīnoties par Rīgas mikroautobusu pārvadājumu iepirkuma izjaukšanu, šķiet, ir aizmirsis, ar kādām metodēm pats tika pie pasūtījuma Liepājā. LAP ārkārtīgi centīgi apstrīd tieši tos punktus, kuri nodrošināja uzvaru Liepājas satiksmes autobusu pakalpojumu iepirkumā.
 
Arvien skaļāk un biežāk dažādas aktivitātes izvērš par Baltijas pētniecisko žurnālistikas centru dēvētā Re:Baltica, kas uzsver, ka ir bezpeļņas pētnieciskās žurnālistikas organizācija, kas strādā, lai aizstāvētu sabiedrības intereses. Biedrība, kas nevēlas precīzi atklāt savus finansējuma avotus, publiski deklarē, ka tās mērķis ir “runāt par tematiem, par kuriem iepriekš nav runāts”. Taču vai tā tiešām ir? Vai Re:Baltica žurnālistikas centrs tiešām ir tik objektīvs, kā stāsta un strādā, neatkarīgi no atsevišķu politisko spēku interesēm? Nebūs jau pirmā reize, kad iepakojums neatbilst tam, kas atrodas iekšā… tātad – kas šajā gadījumā slēpjas aiz biedrības it kā tik nevainojamās reputācijas?
 
Šī priekšvēlēšanu kampaņa līdztekus tradicionālajām naida kurināšanas līnijām krievi – latvieši, valdošie (zagļi, korumpanti, idioti) – opozicionāri (zagļu un korumpantu apkarotāji, smarti) ievilkusi jaunu – valsts un pašvaldību struktūrās – privātajā sektorā strādājošie.
 
«Vai nu īsa atmiņa, vai bailes,» komentējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) uzmanīgi izmanīgo rīcību attiecībā uz pretlatviskā krievnieku pulciņa «Latvijas krievu savienība» barvedi Tatjanu Ždanoku, noteica kāds politikas vērotājs. Nācās piekrist: CVK atmiņu acīmredzot bija apcirtušas gluži vai eksistenciālas bailes no tā, ka kompartijas dīva Ždanoka varētu izteikt nepārprotamus pārmetumus vēlēšanu komisijai, sak, es jau sen vairs neesmu drauds valstij, esmu kārtīga latvijiete, ko jūs mani šimpējat!
 
Mūsdienu cilvēks nereti ir karjerists, kas radis lielāko dienas daļu veltīt darbam, un tehnoloģiju attīstība ļauj darbam kļūt par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu arī tad, kad izejam no biroja – īpaši, ja runājam par intelektuālo darbu. No līdzcilvēkiem bieži dzirdam frāzi “Man nav laika, jāstrādā”, un tāds ir mūsdienu cilvēka portrets – bieži pārstrādājamies, nepiedomājot, cik būtiska ir arī pilnvērtīga atpūta un ar kādām sekām šāds nepārdomāts skrējiens ilgtermiņā var rezultēties. Nav pārsteigums, ka tas var beigties gan ar fiziskās, gan psihoemocionālās veselības problēmām. Turklāt cilvēki par jau ieilgušo slikto pašsajūtu satraukties pārsvarā sāk vien tad, kad bez ārsta vizītes neiztikt un pārstrādāšanās rezultātā zaudēto labsajūtu nav iespējams atgūt paša spēkiem.
 
Latvijas skolotāji nekādu algu pielikumu nedabūs, jo viņi katrs atsevišķi un visi kopā ir ļoti neizglītoti un neizskatīgi salīdzinājumā ar pāris desmitiem jauniešu, kuru prasībām jebkura Latvijas valdība klausa un klausīs tā, kā kādreiz cilvēkiem klausīja dresēti dzīvnieki cirkā.
 
Lielvaru līderi tiekas un izsaka cits citam komplimentus, bet nākamajā brīdī jau nāk klajā ar savstarpēji naidīgiem paziņojumiem, sankcijām un embargo, kas ietekmē biržu ciparus, valūtu kursus un iedzīvotāju dzīves līmeni. Arī katru Latvijas mājsaimniecību ietekmē ģeopolitiskie procesi. Ģeopolitika lielā mērā nosaka, cik naudas ir maciņā cilvēkiem un ko viņi ēd brokastīs. No britu breksita, Krimas sagrābšanas vai Donalda Trampa uzvaras nevar noslēpties savā čaulā un izvairīties.
 
Šonedēļ es beidzot sajutu, ka vēlēšanas nāk. Arī man sociālajos tīklos sāka pieteikties traki smukas, fotošopētas un partejiski pareizas draudzenes. Seksu nepiedāvā, bet kaut ko spriež par nepieciešamību ievēlēt īstos. Par šīm daiļajām dāmām jau dzejnieks Aivars Eipurs labi piezīmējis – vai viņas vēl gribēs ar mani draudzēties rudenī pēc vēlēšanām?
 
Pēdējās nedēļas «kafejnīcu politikas» aktuālākā tēma ir tās sauktās pirts sarunas. Pagaidām vēl nekas nav publicēts, bet tiek solīts, ka tas notiks «rīt». Kad šī «rītdiena» pienāks un vai vispār pienāks, neviens šobrīd nevar pateikt.
 
Atšķirībā no lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju profesionāli ārvalstu lielo investoru konsultanti izprot ekonomikas procesus un labi saprot, kas patiesībā norisinās Latvijas ekonomikā.
 
Biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB) ir izanalizējusi 4000 zīmju programmas, kurās partijas, kas startē 13. Saeimas vēlēšanās, nosaukušas savas prioritātes, un ar nožēlu konstatē, ka vairumam politisko spēku atšķirībā no to vēlētājiem autoceļu sakārtošana nav prioritāte.
 
Jūnija beigās labklājības ministrs Jānis Reirs aizsāka savu individuālo politiskās reklāmas kampaņu, iniciējot pensiju sistēmas reformu.
 
Valdošās gerontokrātiskās, kleptokrātiskās, korumpētās, kremliskās vampīru partijas, drebiet! Nāk jauni, kristāldzidri politiskie spēki, kas padzīs jūs no troņa un jaunu pasauli cels. Ar kaujas saucieniem un putām uz lūpām, ar karstām sirdīm un pārbolītām acīm 13. Saeimā iesoļos Jaunā konservatīvā partija (JKP) un KPV LV.
 
Reitingi rāda, ka iekļūt 13. Saeimā ir cerības septiņiem vai astoņiem partiju sarakstiem, reāli šo mērķi sasniegs četri līdz seši. Taču vēlēšanās piedalīsies 16 sarakstu, radot šķietami plašu piedāvājumu un trokšņainus gāganu karus medijos un sociālajos tīklos. Kas dzen šos cilvēkus piedalīties sacensībās, kurās viņiem acīm redzami «nespīd»? Ir taču kaut kādi motīvi, mērķi, misija.
 
«Interesanti, vai kāds deputāta kandidāts devās svētceļojumā uz Aglonu?» – pirms dažām dienām, runājot par politiskajām aktualitātēm, pajautāja kāds mans draugs.
 
Tukšums. Divas baltu tautas no vienas saknes, viena celma, taču tik dažādi ceļi! Divas valstis, kuras nesadarbojas tā kā vajadzētu sadarboties ciltsmāsām, viena neredz teju otras ekonomiku un aizmirst viena otras ārpolitiku.
 
Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos arvien vairāk tiek runāts par to, ka Latvijas izglītības sistēma nenodrošina jauniešiem turpmākajai dzīvei nepieciešamās zināšanas. Tajā pašā laikā ikvienam vecākam ir svarīgi, lai izglītība, kuru saņem bērns, ietvertu dzīvei 21. gadsimtā svarīgas zināšanas, prasmes un attieksmes. Tostarp arī par savu ķermeni un veselību, kas var pasargāt gan no saslimšanām, gan vardarbības. Drošība un prasme veidot attiecības un nodibināt ģimeni nākotnes cilvēkam ir tikpat svarīga kā matemātika, fizika vai svešvaloda.
 
Šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lems par protesta akciju organizēšanu septembrī. Šūmēšanos radījis valdības atbalstītais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkojums par 1,4 miljonu sadali 88 pašvaldībām vēl šogad pedagogu algu piemaksām. Visu pedagogu algu paaugstināšanai naudas nepietiks, bet tas diemžēl bija saprotams jau pavasarī.
 
Pieņemts uzskatīt, ka Latvijas politiskās partijas ir interešu grupas bez jebkādas ideoloģijas. Varbūt ar nebūtiskiem (dekoratīviem) izņēmumiem. Šādas pārliecības saknes stiepjas akadēmiskā vēlmē pārlikt klasiskos, veco demokrātiju politiskos spēkus (to vietējos analogus) uz Latvijas politiskās skatuves.
 
Nebanku kreditēšanas sektors šobrīd ir zem politiskās dienas kārtības palielināmā stikla. Iemesls, kāpēc tieši tagad? Gaidāmās Saeimas vēlēšanas, jo, kā redzams, cīņa par šiem tik iekārojamiem simts krēsliem ir tik dedzīga, ka lietā tiek likti visi ieroči. Arī tādi, kas partiju reitingu spodrināšanas vārdā var censties pārvilkt pāri krustu kādai veiksmīgai, konkurētspējīgai un uz attīstību vērstai biznesa nozarei. Proti, šobrīd tādejādi tiek mākslīgi gremdēta alternatīvo finanšu nozare par spīti tam, ka tā dod būtisku pienesumu valsts tautsaimniecībai – sākot ar nomaksātiem nodokļiem, beidzot ar jaunu darba vietu izveidi un investoru piesaisti.
 
Pēdējā laikā aizvien vairāk tiek uzsvērta izglītības eksporta nozīme un tā pienesums tautsaimniecībai kopumā. Ir skaidrs, ka nepieciešams sekmēt mūsu augstskolu piedāvājumu ārvalstu studentiem, taču, vai Latvijas augstskolas spēj sadarboties, lai kopīgiem spēkiem atvestu uz Latviju aizvien vairāk studentu. Nenoliedzami, nebija viegli pārkāpt tam, ka mēs “esam konkurenti”. Bet agri vai vēlu nācās saprast, ka viena Latvijas augstākās izglītības iestāde tikai ar savu piedāvājumu nevar konkurēt pasaules mērogā. Paraugoties uz situāciju Latvijā, jāsaka, ka mēs neesam konkurenti, jo visiem ir viens mērķis – aicināt mācīties Latvijā, un, ticiet man, studentu pietiks visiem. Būtiskākais ir sekmēt aizvien stingrākus kritērijus un augstāku latiņu augstākās izglītības nozarē, stāsta Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors, Augstākās izglītības eksporta apvienības valdes loceklis Imants Bergs
 
Pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem, būdams iesaukts padomju armijā, piedalījos šaušanas apmācībās no bruņotās kaujas mašīnas (BMP1) lielgabala. Ļaudis bez armijas pieredzes šādu kaujas mašīnu parasti dēvē par tanku, jo BMP ārēji ir līdzīga kaujas tankam.