Viedokļi
„Tūrisma uzņēmējiem valdība nav palīdzējusi. Tikai darba ņēmējiem – ar dīkstāves pabalstiem. Nav jēgas četrus mēnešu bīdīt papīrus un domāt kaut kādus variantus, tā ir tikai laika nosišana. Solījumu no valdības puses bija daudz, bet tas, ko tagad saka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV), nekur neaizķeras,” teic Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” valdes priekšsēdētāja Asnate Ziemele.
Viena no attīstīto valstu, kuru ekonomikās dominē tirgus attiecības, problēmām ir “lieko cilvēku” slāņa pieaugums. Neveiksminieki, vai tie, kuri nevar un nespēj iekļauties darba tirgus sistēmā, krīzes periodos kļūst par masu, ar kuru ir viegli manipulēt, lai sasniegtu politiskus mērķus.
Piektdien Saeimas ievēlētais jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns dos zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam un stāsies pie amata pienākumu pildīšanas.
Pazīstamais filozofs, LU docents Artis Svece, kura eseja “Kā Ābrams līgoja” izraisīja viļņošanos Latvijas publiskajā telpā, publicējis šīs esejas tādu kā turpinājumu – “Divas piezīmes par politkorektumu”. Šajā jaunajā esejā ir dažas interesantas idejas, par kurām vērts padiskutēt.
Pēdējās trīs dienās, pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotās informācijas, Latvijā bijā vērojams ar Covid-19 inficēto personu skaita pieaugums.
Šonedēļ ar klasisku politreklāmu, atsvaidzinātām līderu bildēm un pacilātiem vēstījumiem sevi startam uz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām pieteica partija „Gods kalpot Rīgai”.
6. jūlijā stājās spēkā vērā ņemamas izmaiņas kriminālprocesa regulējumā. Likumdevējs iecerējis, ka izmaiņas sekmēs ātrāku un efektīvāku kriminālprocesu izmeklēšanu un iztiesāšanu, kā arī būtiski atslogos tiesībsargājošo iestāžu darbu un tiesu darbu organizāciju.
Portlendā (Oregonas pavalsts, ASV) vietējie revolucionāri noķēpāja, aizdedzināja un vienkārši izņirgājās par pieminekli, kuru pirms 120 gadiem uzslēja par godu alnim kā šīs teritorijas kādreizējam saimniekam. Jaunie teritorijas saimnieki savu panāca. Piemineklis ir aizvākts un tagad atrodas vietējā muzeja krātuvēs (pagrabos).
Vakar Eiropas Komisija publicēja ES un eirozonas koriģēto ekonomiskās izaugsmes prognozi, no kuras izriet, ka šogad visā ES notiks ievērojama ekonomikas sarukšana: “Pēc 2020. gada vasaras ekonomikas prognozes, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7%, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1%. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3%, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8%. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7% (eirozonā) un 7,4% (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.”
Ejot pa Rīgas ielām, ļaudis būs pamanījuši, ka sabiedriskā transporta pieturās reklāmstendos viņus sagaida jaunas, pievilcīgas sievietes attēls, kas ir Linda Ozola, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Rīgas mēra amata kandidāte.
Komentējot referendumu par izmaiņām Krievijas konstitūcijā, kas noslēdzās 1. jūlijā, vairums no autoriem pievērš uzmanību tieši tam, ka izmaiņas Krievijas konstitūcijā atļauj Vladimiram Putinam palikt pie varas līdz pat 2036. gadam. Daudz mazāka uzmanība tika pievērsta tam, kādas tas var radīt sekas starptautisko attiecību veidošanā ar Krieviju. Vispirms ‒ noslēdzot referendumu, ir notikusi nozīmīga varas centralizācija Krievijā.
Aizvadītajā nedēļā noslēdzās potenciālo Rīgas mēru izvirzīšana, un rīt sāksies oficiālā Rīgas domes vēlēšanu kampaņa. Kā pēdējie savas pretenzijas uz Rīgas mēra krēslu izteica Ralfs Nemiro no KPV LV un Linda Ozola no Jaunās konservatīvās partijas (JKP). Līdz ar to ir iezīmējusies partiju politiskā dispozīcija pirms gaidāmajām vēlēšanām. Ko mēs tajā redzam?
Valdošās koalīcijas politiķiem tādi jēdzieni kā „atklātība”, „caurspīdīgums”, „demokrātija” un „tiesiskums” ir derīgi tikai tad, kad tie jālieto kādās priekšvēlēšanu reklāmās, arī uzstājoties televizorā. Tiklīdz uzmanīgāk paraugāmies uz šo kungu un dāmu praktisko darbību, paveras skaudra kontrasta aina. Darbi ir tieši pretēji tiem principiem un vērtībām, kas tiek lozungotas.
Trešdien Krievijā noslēdzās nedēļu ilgais tautas balsojums par konstitūcijas labojumu (formāli tiek balsots par vienu labojumu, kas sevī ietver daudzus labojumus), kas paredz pašreizējā konstitūcijā ierakstīto Krievijas prezidenta maksimālo divu ievēlēšanas reižu skaitu sākt skaitīt no jauna pēc pašreizējā termiņa beigām 2024. gadā. Tas nozīmē, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varēs likumīgi valdīt Kremlī līdz 2036. gadam.
No trešdienas, 1. jūlija, sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā vairs nav obligātas, paredz otrdien Ministru kabineta akceptētie grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”. Sejas aizsargmasku nēsāšanai sabiedriskajā transportā tiek saglabāts rekomendējošs raksturs.
„Virsskaņas raķete, ko patlaban rada Krievija, varētu sasniegt mērķus Savienotajās Valstīs mazāk nekā piecu minūšu laikā,” tāds apgalvojums pērn izskanēja Kremļa propagandista Dmitrija Kiseļova raidījumā „Vesti nedeļi”. „Mēs nevienam nedraudam, bet...” – raidījumā šo miera dūjas paziņojumu komentēja Kiseļovs. Tā nav vienīgā tēma: jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā šis propagandists stāsta gan par „ukraiņu fašistu zvērībām” pret „miermīlīgajiem” krievu iebrucējiem, gan par to, kā ASV provocē Krieviju, gan par to, kā notiek „nacisma atdzimšana” Latvijā un citās Baltijas valstīs.
Latvija – Baltijas sirds. Rīga – pilsēta dzīvībai. Vai tāda īsi, jēgpilni un aicinoši varētu būt vīzija par mūsu valsts Latvijas un galvaspilsētas Rīgas tēlu Eiropas valstu un lielo pilsētu kopainā un konkurencē? “Latvija – Baltijas sirds” ir priekšlikums, kuru izteicu maija mēnesī diskusijā par Latvijas valsts tēlu. Sirds klātbūtne cilvēciskajās attiecībās un dzīves radošajos darbos noteikti ir latviešiem raksturīga. Ziemeļnieciska atturība, kuru latviešiem piedēvē, patiesībā slēpj siltu sirdi, kuras skaistums atklājas pamazām un dāsni dāvā nesavtīgu draudzību. Turklāt arī Latvijas vēstures īpašā pieredze Baltijas jūras reģiona vēstures kontekstā iedrošina domāt vērienīgi.
Partijas "KPV LV" Rīgas domes vēlēšanu saraksta prezentācija ne ar ko nepārsteidza. Blāvas, pagarlaicīgas runas, jebkādu uzskatāmu materiālu trūkums un aprauts pasākuma noslēgums bez aicinājuma uzdot jautājumus klātesošajiem saraksta līderiem.
Varakļāni ir pirmā pašvaldība, kas nolēmusi vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot administratīvi teritoriālo reformu (ATR).
Latvijas intelektuālajā interneta izdevumā “Satori” publicēta filozofa, LU docenta Arta Sveces eseja “Kā Ābrams līgoja”. Raksts aicina uz diskusiju par to, ko darīt ar latviešu literatūrā esošiem stereotipiem, kuri lec ārā no mūsdienu politkorektuma rāmjiem.
„Ābrams, Joske un Zāra ir ne tikai komiski tāpat kā daudzi citi lugas varoņi, bet bērnišķīgi un tādi, kuri savas problēmas galu galā var atrisināt tikai ar Silmaču saimnieces palīdzību – lai gan maigā formā, tā ir tipiska rasistiska klišeja,” savā rakstā „Kā Ābrams līgoja” apgalvo filosofs Artis Svece. Līdz Ābramam (Rūdolfa Blaumaņa lugas „Skroderdienas Silmačos” varonis) šajā rakstā vēl vajadzēja nokļūt, izbrienot cauri prātojumiem par vēsturisku pieminekļu gāšanu Amerikā un citviet pasaulē. Bet varēja nojaust, ka Sveces kungs neviļus (vai viļus?) attaisno gāzējus un demolētājus (#BlackLivesMatter), inteliģenti vijoties caur vēsturiskiem notikumiem.
Tiklīdz radās iespēja iepazīties ar amatpersonu ienākumu deklarācijām Valsts ieņēmumu dienesta pieejamo datu bāzē, Neatkarīgā izlasīja, ka Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces Ilzes Znotiņas deklarācijā ir šāda informācija.
