Viedokļi

Nesen visi ar lielu līdzpārdzīvojumu sekoja notikumiem Durbes jūras ērgļu ligzdā. Līdz lielie putni mazuļus apēda. Skats nav patīkams, taču no dabas likumu viedokļa – visnotaļ racionāls. Kāpēc savā ligzdā turēt tos, kam vienalga nav lemts izdzīvot?
 
Leģendārā latviešu trimdas grupa “Čikāgas piecīši” 1963. gadā izdeva savu pirmo ilgspēlējošo vinila plati (albumu) “Čikāgas piecīši sveicina”, kurā bija dziesma “Latvieši mēs esam”. Dziesmā tika skarti latviešu asimilācijas draudi svešatnē. Lūk, izvilkumi no šīs dziesmas.
 
Runājot par iedzīvotāju gatavību vakcinēties, nereti tiek minēts, ka dažādu vecuma un tautību iedzīvotāju grupām ir atšķirīgs viedoklis. Politiķe, pedagoģe un pasniedzēja Antoņina Ņenaševa norāda, ka pakāpeniski kritiskā noskaņa samazināsies, neatkarīgi no vecuma vai tautības. Skaidrojot pedagogu gatavību vakcinēties, viņa piebilst, ka šobrīd, mācību gada beigās, emocijas un nogurums ir sakāpinātā līmenī, tāpēc daļa vēl nav lēmusi par labu vakcinācijai.
 
Piektdienas pēcpusdienā notikusī koalīcijas apspriede par tēmu – kā tālāk dzīvosim – beidzās ne ar ko. Kā preses konferencē pēc šīs sanāksmes izteicās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns – trīs stundas parunājām pa apli...
 
„PRO programma: mantojumus ar vērtību līdz 50 000 neapliksim ar nodokli, nosakot tālāk pakāpeniski nodokļa soļus: 1. pakāpes radiniekiem mantojot no 50 līdz 100 tūkstošiem, – 3%, bet mantojumu vērtību virs 200 000 no personām, kas nav radinieki, apliksim ar vismaz 49% nodokļa likmi,” sociālajos tīklos ar vispārējas komunistiskas laupīšanas programmu padižojās Mārtiņš Kossovičs, viens no politpulciņa „Progresīvie” līderiem.
 
KNAB pieņēmis lēmumu administratīvi sodīt divus Rīgas domes bijušos un vienu esošo Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputātu par Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma pārkāpšanu – neatļauta labuma bezmaksas autostāvvietu lietošanas abonementu izmantošanu.
 
Pēc tam, kad premjers Krišjānis Kariņš pēc KPV LV piecu frakcijas deputātu pieprasījuma atbrīvoja no amata uz Nacionālo apvienību (NA) pārgājušo ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, izveidojās paradoksāla situācija: piecu deputātu frakcijai, no kuras tikai viens dažādos koalīcijas obligātajos balsojumos balsojis par atbalstu šai valdībai, pienākas trīs ministru vietas valdībā. Vēl vairāk. Bez šīs mikrofrakcijas mierīgi var iztikt. Vairākuma nodrošināšanai pietiek arī bez viņiem. Jāpiekrīt NA līderim Raivim Dzintaram, ka politiskā loģika nepieļauj šādas situācijas ilgstošu eksistenci.
 
8. maijā Valsts prezidents Egils Levits vainagu nolikšanas ceremonijā Rīgas Brāļu kapos, godinot nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņu, paziņoja: “Latvija nepiedalījās Otrajā pasaules karā, tas mums bija svešs karš. Mūsu puiši tika iesaukti armijās abās karojošajās pusēs, viņi karoja par svešiem mērķiem svešu armiju sastāvā, un mums bija arī ļoti daudz civilo upuru.” Valsts prezidenta izteiktais teikums, ka Otrais pasaules karš “mums bija svešs karš”, izraisīja visai plašu visdažādāko viedokļu apmaiņu.
 
Mūsdienu jauno tehnoloģiju laikmetā vairs nevajag zirgu pasta karietes, tāpēc visi jaunumi izplatās vienā mirklī. Ziņas nāk arī no Vatikāna, kur kumulatīvais kovida infekcijas izplatības rādītājs pašlaik ir tieši nulle, jo nav neviena saslimušā.
 
Latvijas Radio 5 otrdien izplatīja paziņojumu: “Solidarizējoties ar pastāvīgajiem klausītājiem, esam nolēmuši uz mirkli dot atpūtu “Singapūras satīna” mūzikai “Latvijas Radio 5 ēterā. Novēlam katram iespēju dzīvot fiziski un emocionāli drošā vidē!”
 
„Labdien! Policija šajā vietā atradās, lai uzraudzītu sabiedrisko kārtību, nevis lai izgaismotu apkārtni. Apgaismojums parkā ir nodrošināts tāpat. PSRS simbols ir sirpis un āmurs līdz ar piecstaru zvaigzni. Zvaigzne viena pati nav uzskatāma par PSRS simbolu,” paskaidroja Valsts policijas rakstvedis, atbildot uz manu jautājumu par izpalīdzīgo apgaismošanu, ko vērīgi ļaudis pamanīja naktī no 9. uz 10. maiju pie „uzvaras” pieminekļa.
 
Vairāk nekā 70% tiesnešu uzskata, ka Tieslietu ministrija (TM) negatīvi ietekmē tiesu sistēmas neatkarību, preses konferencē par tiesu sistēmas un tiesneša neatkarību informēja Latvijas Universitātes (LU) Antropoloģijas studiju nodaļas vadošā pētniece Aivita Putniņa.
 
Šobrīd ne tikai vidusskolu abiturientiem jāgatavojas gala eksāmeniem. Līdzīgs eksāmens jau tuvākajā nākotnē būs jāiztur premjeram Krišjānim Kariņam, jo viņa valdība ir saļodzījusies ne pa jokam.
 
Vai Latvija ir demokrātiska valsts, kurā tiek cienītas cilvēku brīvas un likumīgas izvēles, ja policija var medijos aicināt nedoties pie kāda pieminekļa un liegt tur nolikt ziedus?
 
Valsts prezidents Egils Levits, 8. maijā noliekot vainagu Rīgas Brāļu kapos un godinot Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņu, norādīja: “Latvija nepiedalījās Otrajā pasaules karā, tas mums bija svešs karš,” un turpināja: “Diemžēl mēs atceramies arī to, ka Latvijā viena okupācijas vara līdz ar kara beigām tika nomainīta pret otru.”
 
Brīžos, kad politiķi un valsts amatpersonas žēlojas par to, ka mūsu uzņēmēji pārāk tumšās krāsās raksturo Latvijas biznesa vidi un runā par valsts atbalsta trūkumu un bezjēdzīgu šķēršļu radīšanu uzņēmējdarbībai, viņiem būtu vērts vēlreiz iepazīties ar to, kā valsts institūcijas ne tikai nenes nekādu atbildību par valstij nodarītajiem zaudējumiem, bet par savu nekompetenci un nolaidību cenšas likt samaksāt uzņēmējiem, pa ceļam turpinot šķiest nodokļu maksātāju naudu. Pašlaik atkal aktualizējusies tiesvedība, kas uzskatāmi demonstrē šo situāciju.
 
“Pēdējo nedēļu saslimstības ar Covid-19 rādītāji parāda, ka epidemioloģiskā situācija valstī būtiski pasliktinās, turklāt saslimstības pieaugums ir vērojams visā valsts teritorijā un praktiski visās iedzīvotāju vecuma grupās, tajā skaitā bērnu un jauniešu vidū.” Šādu brīdinājumu Saeimai un Ministru kabinetam atklātā vēstulē pauduši Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti.
 
Runājot par nu jau bijušā Zāļu valsts aģentūras vadītāja Svena Henkuzena sodīšanu, viņu pazeminot amatā uz trim gadiem, droši var lietot populāro sakāmvārdu – vilks paēdis, un kaza dzīva.
 
Restorānu un kafejnīcu īpašnieki un darbinieki tagad var elpot mazliet vieglāk – ir atļauta klientu apkalpošana āra terasēs, kas palielinās pārdošanas apjomus. Tas labi, jo cilvēkiem vajag darbu.
 
„Vai jūs jau nolikāt ziedus?” – jautā žurnālists Ansis Bogustovs (TV24) kādai sievietei, kas atnākusi apraudzīt Pārdaugavas nepareizi nodrāzto zīmuli. „Što?” – viņa, izdzirdējusi kaut kādu nepazīstamu skaņu savirknējumu, atbild ar pretjautājumu. Neviens – neviens! – no žurnālista uzrunātajiem 9. maija „svinētājiem” pat attālināti nebija iepazinušies ar latviešu valodu, nerunājot nemaz par to, ka viņi varētu izprast vai pateikt dažus vārdus latviski.
 
9. maiju ir vērts pieminēt: 1755. gadā Elizabete Petrovna Maskavā atklāja universitāti, 1886. gadā tika radīta kokakola, 1927. gadā Austrālijas parlaments pārcēlās uz jauno galvaspilsētu Kanberu, 1945. gadā 0.43 pēc Maskavas laika tika parakstīta Vācijas kapitulācija, bet jau priekšpusdienā Frunzes laukumā Maskavā nosēdās Li2 lidmašīna, kas Vācijas kapitulācijas aktu atveda uz Maskavu, 1960. gadā tirdzniecībā nonāca pretapaugļošanās tabletes. Pēc pareizticīgo kalendāra tā ir svētā Vasīlija diena, kurš mocekļa nāvē miris 322. gadā. Krievijā zied ievas (Цветение черемухи) un tam par godu dzied sirdi plosošas romances. Un vēl – 1924. gada 9. maijā ir dzimis Bulats Okudžava, kas romancēm iedeva skaudru un pārlaicīgu tekstu.
 
Lai arī kā kāds vēlētos pasniegt notikušo, kā “negadījumu”, tas drīzāk bija tieši otrādi – negadījuma novēršanas pasākums.