Viedokļi
Izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) nupat ir izdevies izstumt cauri valdībai uz Saeimu grozījumu projektu Augstskolu likumā, kuri, ja tos pieņems, faktiski likvidēs Latvijas augstāko mācību iestāžu autonomiju.
Kādas laimīgas sejas, mirdzošas acis. Premjers un koalīcijas politiķi burtiski staro TV ekrānos: beidzot var darīt kaut ko jēdzīgu - dalīt lielo naudu! Ne vairs pa pārdesmit eiro visādiem pabalstu lūdzējiem, kas knapi elpo, bet gan grozīt kārtīgus miljonus. Prieks!
„Ir izgudrota velnišķīga aplikācija, kas tagad izsekos visu, ko darām un nedarām, mūsu labos un ne tik labos sapņus, mūsu domas un gaitas. Citplanētieši un viņu pakalpiņi no Bilderbergas kluba un vietējās filiāles Pokaiņos beidzot ir atraduši veidu, kā pakļaut mūsu prātus un uzzināt mūsu visslēptākās vēlmes, vest mūs apgrēcībā pret mūsu gribu un piesmiet mūsu vislabākos nodomus,” savā „Facebook” kontā raksta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Mēdz teikt, katram mākonim ir sava zelta maliņa. Katrai krīzei ir arī savs pozitīvais efekts. Tiek paātrināti tie procesi, kuri mierīgos apstākļos vilktos gadiem ilgi. Piemēram, sabiedrības digitalizācija, attālinātais darbs, mācības un komunikācija. Taču, tāpat kā praktiskās lietas, strauji mainās arī teorētiskā izpratne par sociāliem procesiem, tai skaitā ekonomiku.
Pagājušās nedēļas pirmdienā ASV, Mineapolē notika kārtējais traģiskais atgadījums, kas saistīts ar policijas vardarbību.
Trīs reizes drīkst minēt: vai kāds no valdīklām reaģēja uz Lato Lapsas publikāciju par to, ka izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) savā neveiksmīgajā cīņā pret Latvijas Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku patvaļīgi, nelikumīgi un bezatbildīgi iztērējusi nodokļu maksātāju naudu – vairāk nekā 20 000 eiro? Uzminējāt, neviens nereaģēja.
Ikdienā strādājot ar cilvēku tīkliem gan atsevišķās organizācijās, gan sabiedrībā kopumā un šobrīd palīdzot ASV atbildīgajām veselības organizācijām veidot Covid-19 izplatības karti, esmu pārliecinājies, ka ar metodēm, kas 50 vai 60 gadu ir bijušas efektīvas citu slimību kontrolē, jaunajā realitātē vairs nepietiek. ASV, kur norit mana ikdiena, šobrīd ir visvairāk Covid-19 upuru un vislielākā saslimstība. Varam runāt par dažādiem iemesliem, bet daudz vērtīgāk būtu meklēt risinājumus un mācīties no valstīm, kuras parasti ar interesi skatās uz šīs lielvalsts piemēru. Viens no tādiem risinājumiem, par kuriem amerikāņi vēl tikai domā, kamēr citi jau ievieš, ir lietotne kontaktpersonu apzināšanai.
Ceturtdienas rīts Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē ienesa kaut ko gluži epohālu. Beidzot tika formulēts valsts filozofiskais redzējums. Par to gan parūpējās nevis Valsts prezidents, kura noslieces uz lidināšanos filozofiskā “stratosfērā” kļūst arvien grūtāk noslēpjamas, bet gan diplomēts filozofs, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, viņš arī partijas KPV LV un tās Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs. Ne pēdējais puisis ciemā. Viņam izdevās tik precīzi definēt Latvijas valsts nacionālo ideju, ka viņu varētu apskaust pat krievu ģeniālais rakstnieks Viktors Peļevins, kurš par nacionālās idejas jēdzienu smalki ironizē romānā “Generation-P”.
Valdības uzspiestā preses piegādes tarifu paaugstināšana nākamajam gadam apdraud demokrātiju un vārda brīvību Latvijā.
“TVRīga 24” raidījumā “Kārtības rullis” pazīstamais publicists Lato Lapsa izteica divas prognozes. Pirmo, ka pēc gada mums visiem mati celsies stāvus no tagad [valdības] sadarītā, un otro, ka nevienam par to nekas nebūs. “Krīze ir tas laiks, kad lietas var nokārtot bez nevajadzīgām procedūrām. Jūs domājat, ka tas, kas notiek ar kaut kādiem respiratoru, masku iepirkumiem, ir vienīgais? Tā vienkārši ir maza aisberga virsotnīte, kas nav īpaši nozīmīga, bet ļoti labi parāda, kā pašlaik lietas notiek,” Covid-19 krīzes ēnā notiekošo raksturo Lapsa.
Latvija un visa pasaule turpina cīnīties ar Covid-19, un pagaidām rezultāti rāda, ka Eiropai un ASV ar šīs sērgas ierobežošanu sokas labāk, tomēr milzīgu jaunu saslimšanas vilni pašlaik pieredz Dienvidamerika, līdz ar to kopējais saslimušo skaits pēdējās dienās sasniedzis rekordu. Joprojām ir milzīgi riski slimības izplatībai vairākās lielās Āfrikas un Āzijas valstīs, kā ,piemēram, Indijā vai Nigērijā, kur slimība tikai sāk uzņemt ātrumu. Irānas piemērs rāda, ka kārtīgi neieviešot stingras procedūras slimības ierobežošanai, slimība pēc īsa laika var nākt atpakaļ ar jaunu spēku. Lielākā daļa pētnieku ir atzinuši, ka šo slimību nebūs iespējams apturēt tās sākumposmā, līdzīgi kā tas bija ar SARS, līdz ar to, pie normālas dzīves varēs atgriezties tikai pēc vakcīnas izgudrošanas.
Šajās dienās Ministru Kabinets pieņem noteikumus par „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”.
Politiķiem ir tendence normatīvos aktus grozīt atbilstīgi savām viendienīgām vajadzībiņām un kaprīzēm, taču tur, kur tiešām varēja un vajadzēja reaģēt uz jauno informāciju tehnoģiju laikmeta reālijām, viņi nav vīžojuši pakustināt pirkstiņu. Tāpēc ir diezgan liela juridiska ķeza, ko valdošās partijas gan izliekas neredzam.
Šā gada 15. maijā tika izziņots visai mīklains darījums par interneta portāla la.lv iekļaušanos “TVRīga24” struktūrā. Mīklains tas bija divu iemeslu dēļ. Tam 1) grūti saskatīt iekšējo loģiku, un 2) paši darījuma veicēji ir ārkārtīgi nerunīgi par tā būtību. Tie it kā paši kaunētos no šī darījuma, it kā tas būtu kaut kas nepiedienīgs.
„Varbūt man šo darbību nodemonstrēt uz kāda ģimenes locekļa, lai bērns saprastu, ko nozīmē vārds „nožņaugt”? Mans vienpadsmitgadīgais dēls nesaprot, kas tas ir – nožņaugt,” it kā caur smaidu, tomēr ar manāmu sašutumu teic mamma Ivonna (vārds mainīts), kuras dēls mācās Rīgas franču liceja 5. klasē.
„Mobilās lietotnes, kas tiek izstrādātas, lai apzinātu Covid-19 slimniekus un kontaktpersonas, ir veids, kā sabiedrību varēs palaist brīvībā,” preses konferencē reģionālajiem medijiem 15. maijā pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Jau rakstīju, ka otrdien valdība pieņēma lēmumu pārdalīt ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus 499 miljonu eiro apmērā. Tomēr iepriekšējā rakstā vairāk bija par principiem, pēc kuriem vadās mūsu politiskā šķira.
„Notikums Jūrmalā nav kaut kāda nejauša epizode. Tā sadzīves līmenī atspoguļo valsts politiku, kas vērsta uz krievu izstumšanu no Latvijas. Pat neliels, minimāls sods, ko saņemtu restorāna īpašnieks, būtiski atvēsinātu rusofobu iekaisušās smadzenes.”
Valdība otrdien nolēma pārdalīt ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus (499 miljonu eiro) Covid-19 krīzes seku novēršanai. Uzreiz jāsaka, ka tā nav nekāda ekstra nauda. Tā jau bija agrāk iedalīta, taču vēl nebija “apgūta”. Lielāko šīs naudas daļu veido līdzekļi, kuri bija rezervēti “Latvijas dzelzceļa” elektrifikācijas projektam, no kura nolemts atteikties.
Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces („Attīstībai/Par!”) rīkojumu par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbības apturēšanu.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas nenotika ne 25. aprīlī, ne 2. maijā, nenotiks arī 20. jūnijā. Tās ir pārceltas uz 29. augustu, un arī vēl nevar zināt, vai tās varēs notikt. Varbūt varēs, ja nenotiks spējš koronavīrusa uzliesmojums.
„Mums neļāva runāt, mūs pārtrauca, sakot, ka tas ir viedoklis, nevis jautājums,” atceroties Jura Pūces (A/Par) pārliecinātāju komandas viesošanos Jaunpilī, stāsta kāda vietējā iedzīvotāja, kura piedalījās tautas sanākšanā.
