Konsolidētajā kopbudžetā nodokļos šī gada pirmajos piecos mēnešos iekasēti 5,6 miljardi eiro. Tas ir par 5,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, taču par 1,4% atpaliek no plānotā, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa ieraksts sociālajā tīmekļa vietnē X.
Naudas izteiksmē, ja atpalikšana ir 1% no IKP, tad tas ir 420 miljoni eiro. Ja deficīts ir 1,4% no IKP, tad tas ir 580 miljoni eiro. Salīdzinājumam, attiecīgajā periodā pirms gada bija pārpalikums 253 milj. EUR (+0,6% no IKP).
Nevar uzreiz tagad teikt, ka šis skaitļi ir satriecoši, taču satraucoši tie ir. Gads ir garš - vēl paredzama nauda, kas ienāks, un būs nauda, kas aizies, bet jau tagad redzams, ka diezin vai būs tik jauki, kā pie budžeta veidošanas plānoja valdība - velk uz to, ka būs paprāvs iztrūkums.
“Riski pastāv. Aprīlī izskatījās vāji un deficīts bija ap 2% no IKP. Maijā bija ienākusi kāda Eiropas nauda un deficīts nokrita uz 1% no IKP,” saka sociālo tīklu tvīta autors Jānis Hermanis.
Nepatīkamos statistikas skaitļus viņš skaidro ar pārmērīgi optimistiskiem pieņēmumiem, ka ekonomikas izaugsme būs vairāk nekā 2% - gandrīz 3%. “Taču izskatās, ka tā būs ap 1%. Budžets nepildās tādos tempos, kā cerēts,” konstatē J. Hermanis.
Vienlaikus viņš atzīmē, ka uzņēmumu ienākumu nodoklis pildās necerēti labi - labāk, nekā bija plānots, par 100 miljoniem eiro, un arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis pildās labi. Taču nepildās patēriņa nodokļi - pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un akcīzes nodoklis. “Plānots bija, ka būs par 10% vairāk, taču pagaidām ir iepriekšējā gada līmenī. Savelkot kopā šos datus, redzams, ka būs deficīts. Finanšu ministrija to saprot - redz, ka nebūs, kā plānots,” saka J. Hermanis.
Vērojot to, kas notiek pie lielveikaliem un lielveikalos, var rasties iespaids, ka viss taču notiek - grūti atrast vietu, kur novietot auto, cilvēki iepērkas. Tātad PVN būtu jāpildās. Ielās veidojas sastrēgumi, kas liecina, ka iedzīvotājiem ir nauda, ko maksāt par degvielu, tāpēc arī akcīzes nodoklis tiek maksāts. Taču ne viss ir tā, kā šķiet...
“Ekonomika nav redzama pie lielveikaliem. Tā ir viena sabiedrības daļa, kas ir redzama un kurai viss ir labi. Bet pastāv arī cita daļa. Un pastāv arī ēnu ekonomika,” pauž J. Hermanis.
Uz iespējamu ēnu ekonomikas faktora pastāvēšanu norāda arī eksperts Uldis Osis.
“Cenas aug, pirktspēja ir kritusies. Cilvēki ir sākuši izvairīties no nodokļu maksāšanas. Aizvien biežāk redzams, ka pircēji stāv rindā, lai varētu norēķināties skaidrā naudā, lai gan ir brīvas pašapkalpošanās kases, kur to var darīt elektroniski. Tā ir indikācija, ka pastāv uzņēmumi, kas maksā “uz rokas”. Cilvēki nav gana motivēti maksāt nodokļus, jo ir aizkaitināti par valsts naudas šķērdēšanu. Viņi redz, kā nauda tiek šķērdēta “airBaltic”, “Rail Baltica” un milzīgā atalgojumā valsts kapitālsabiedrību vadītājiem un Sabiedrības integrācijas fondā, kas neko neintegrē, jo visi, kas ir gribējuši, jau sen ir integrējušies,” saka ekonomikas eksperts.
