Tautsaimniecība

11.jun
Statistiķu apliecinātais Latvijas rūpniecības apjoma samazinājums aprīlī par 7,7% pievērš uzmanību rūpniecības rādītāju lejupejai mēnesi pēc mēneša un gadu pēc gada līdz pat apgalvojumam no Krievijas propagandistu repertuāra, ka Latvijā nekādas rūpniecības vispār vairs neesot.
23.mai
Indija un Irāna parakstījušas 10 gadu līgumu par Irānas Čabahāras ostas pārvaldību, paredzot, ka tā būs reģionālās savienojamības maiņas līdzeklis, lai konkurētu ar Ķīnas projektiem un Pakistānas ostu Gvadārā. Tas satrauc gan Amerikas Savienotās Valstis, gan pārējo pasauli, jo Indija ir uzņēmusi kursu uz sadarbību ar teroristisko valsti Irānu. Līgums nozīmē arī lielu izdevīgumu vēl vienai teroristiskai valstij – Krievijai, kura varēs izmantot Čabahāras ostu savu eksporta interešu nodrošināšanai.
21.mai
Viens no nosacījumiem Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā savulaik bija augstpriegumu tīklu atņemšana valsts uzņēmumam “Latvenergo”, lai tas netraucētu lētās skandināvu elektrības ieplūdināšanai Latvijā. Lētās elektrības nogādāšanai no Latvijas robežas līdz sadales tīkliem tika nodibināta valsts akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" (AST), taču salīdzinoši lētāka elektrība valstī sāk ieplūst ar divdesmit gadu novēlošanos. Par šādām pārgrozībām “Neatkarīgajai” TV ciklā “nra.lv sarunas” stāsta AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
21.mai
340 miljonu eiro vērtais Latvijas aviosabiedrības “airBaltic” obligāciju laidiens ar 14,5 gadu procentu likmi sabiedrībā viesis dažādas diskusijas gan par šāda soļa nepieciešamību, gan par nacionālās aviokompānijas lomu valsts ekonomikā. “Neatkarīgā” uzklausīja kompetento personu skaidrojumus par šo darījumu.
18.mai
Par šā gada pirmo ceturksni nācies atzīt ostās pārkrauto kravu daudzuma samazināšanos par 11,3% attiecībā pret 2023. gada pirmo ceturksni, bet Latvijas mazajās ostās kravu bijis par 9,8% nekā tajā paša laikā pērn. Par šo pārsteidzošo rezultātu, par mazo ostu devumu Latvijas reģioniem un mazo ostu problēmām “Neatkarīgajai” TV ciklā “nra.lv sarunas” stāsta Latvijas Mazo ostu asociācijas prezidents Jānis Megnis.
17.mai
Lai gan nejauši, bet tomēr ļoti uzskatāmi sakrita kodolenerģētikas popularizēšanas pasākums “Kodolenerģija Latvijai” 15. maijā un kodolenerģētiku demonstratīvi apejošā valdības ziņojuma “Par Latvijas ekonomikas attīstību” apspriešana Saeimā 16. maijā.
15.mai
Laikā, kad cīnāmies ar inflāciju un ekonomika nīkuļo, jebkurš jauns cenu kāpums ir izjūtams skaudrāk. Taču jau drīzumā, no 1. jūlija iecerēts ieviest vēl vienu nodokli, kas vairāk vai mazāk, bet skars visus apģērbu pircējus. “360TV ZIŅneši” skaidroja, vai te iespējams vēl ko mainīt.
14.mai
“Neatkarīgās” intervija TV ciklā “nra.lv sarunas”ar ļoti pamanāmu entuziastu Latvijas ostu pārveidošanai par enerģētiskajām ostām - ar Salacgrīvas ostas pārvaldnieku Ivo Īsteno.
26.apr
Inflācijas un pieaugošo hipotekāro kredītu procentu maksājumu dēļ Latvijas iedzīvotāji sākuši izvēlēties mazākus mājokļus un dzīvokļus. Portāls “kontekst.lv” skaidroja, kad sagaidāma situācijas uzlabošanās nekustamo īpašumu tirgū.
2.apr
Nav svarīgi, par cik samazināsies elektroenerģijas cena biržā – tuvākajos gados elektroenerģijas tarifs Latvijā palielināsies, jo pieaugs maksa operatoriem. Kontekst.lv skaidro, kā tas notiks.
12.mar
Janvārī pamanītais rūpniecības produkcijas apjoma samazinājums par 5% pret pagājušā gada janvāri izskaidrojams ar būvniecības samazināšanos tajos Eiropas apvidos, kurus Latvija apgādā ar koksni un cementu.
27.feb
Uzņēmēji savu produkciju Latvijā bieži ir spiesti pārdot par pazeminātām cenām. “Neatkarīgā” pēta, kādas tam ir sekas.
26.feb
Pēdējā laikā vērojamā situācijas pasliktināšanās darba tirgū, visticamāk, nebūs ilgstoša. Jau rudenī vai pat vasaras beigās paredzams straujāks pieprasījuma kāpums pēc darba rokām, kas varētu atspoguļoties ne tikai lielākā strādājošo skaitā, bet arī veicināt iedzīvotāju ienākumu pieaugumu.
20.feb
Satiksmes ministrija apliecina, ka janvārī pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms samazinājies par 20,8% un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms – par 47,1%.
19.feb
Kopējā aina Latvijas ārējā tirdzniecībā pagājušajā gadā izvērtās visai padrūma, mūsu valsts uzņēmumiem un iedzīvotājiem neiegūstot summas, kas ir miljardus eiro vērtas. Tiesa, gada beigās situācija mūsu partnervalstīs uzlabojās.
16.feb
Pēdējā laikā uzvirmojusi kara tēma jeb bažas par to, ka pēc militārām operācijām Ukrainā Krievija varētu uzbrukt Baltijas valstīm, ir radījušās satraukumu sabiedrībā, tomēr, par laimi, to nevaram teikt attiecībā uz investīciju vidi. Atšķirībā no šķietami būtiskas sabiedrības daļas, kura par informācijas avotu uzskata sociālos tīklus un tajos “piemestās” ziņas, investori informācijas iegūšanā un izvērtēšanā ir daudz kritiskāki. Tāpēc gala rezultātā statistikā mēs redzam, ka ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā turpina pieaugt.
10.feb
Pēdējie pāris gadi Latvijas mājsaimniecībām bijuši finansiālu izaicinājumu pilni, tajā skaitā arī saistībā ar pārtikas cenu pieaugumu. Tomēr, kā norāda Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe, šobrīd nav pamata pārtikas cenu tālākam paaugstinājumam.
8.feb
Rūpniecības sektora sniegums Latvijā pēdējos mēnešos ir krasi mainījies. Par laimi, pozitīvā virzienā. Vēl pirms pusgada bija diezgan liela pārliecība, ka mūsu ražojošo sektoru piemeklēs krīzes, bet tagad var teikt, ka situācija ir strauji mainījusies uz labo pusi.
1.feb
Pagājušais gads Latvijai bijis izaicinājumu pilns, tomēr gada nogalē ir bijuši atsevišķi pozitīvi pavērsieni, kas samazināja ekonomikas lejupslīdes ātrumu, bet atsevišķas iepriekš krītošās nozares pat atgrieza pie izaugsmes. Šobrīd vēl nevar apgalvot, ka kritums Latvijas tautsaimniecībā ir beidzies, taču, ja vien pasaulē nesākas kāds jauns plaša mēroga militārais vai ekonomiskais konflikts, tad ir pamats domāt, ka lielākās Latvijas iedzīvotāju daļas finansiālā situācija vairs nepasliktināsies.
28.jan
Ekonomistu iepriekšējie solījumi par inflācijas samazināšanos ir realizējušies arī praksē. Labā ziņa ir tā, ka tā nav tikai sausa statistika, bet cenu izmaiņas daudzās preču grupās ir atstājušas pozitīvu iespaidu arī uz mājsaimniecību maku biezumu.