Latviju no Ukrainas sasniegusi prieka vēsts – atcelti vairāk nekā trīs mēnešus spēkā bijušie ierobežojumi, kas aizliedza citās valstīs reģistrētiem kravas vagoniem kursēt pa Ukrainas teritoriju. Aizliegums attiecās arī uz AS “Latvijas dzelzceļš” vagoniem, kuriem bija jācieš dīkstāve un zaudējumi.
Ukrainas nacionālais dzelzceļa operators, a/s “Укрзалізниця” (“Ukrainas dzezceļi", UDz, “Ukrainian railways”), kas atbild par lielāko daļu valsts kravu un pasažieru pārvadājumu, šā gada 26. februārī nolēma, sākot ar 1. martu, aizliegt ārvalstu vagonu izmantošanu savā teritorijā. Lēmums attiecās uz visu NVS valstīs, Gruzijā un Baltijā reģistrēto vagonu pārvadājumiem no trešajām valstīm uz Ukrainu un Ukrainas iekšzemes satiksmē. Ukraiņu operatora lēmums radīja neizpratni daudzās valstīs.
“Nra.lv” par šo tēmu ir rakstījusi, intervējusi atbildīgās Latvijas un Ukrainas amatpersonas, sūtījusi jautājumus Ukrainas dzelzceļa operatoram, Ukrainas vēstniecībai Latvijā un Ukrainas Kopienu un teritoriālās attīstības ministrijai - līdz 19. jūnijā AS “Ukrainas dzelzceļi” (UDz) pieņēma lēmumu atcelt līdz šim spēkā bijušos ierobežojumus.
UDz informē, ka ir apstiprinājusi procedūru ārvalstu kravas vagonu noteikšanai par tehniski saderīgiem ar Ukrainas dzelzceļa infrastruktūru. Šis lēmums ļauj racionalizēt jautājumu par nerezidentu vagonu ekspluatāciju Ukrainā. Uzņēmuma speciālisti vienojušies ar kaimiņvalstu dzelzceļa administrācijām par tehniskajiem aspektiem un grozījuši vairākus organizatoriskos punktus. Rezultātā ir izstrādāta un apstiprināta ne tikai pati tehniskās savietojamības noteikšanas procedūra, bet arī standarta veidlapa līgumam par ārvalstu kravas vagonu ekspluatācijas organizēšanu Ukrainā. Vienlaikus tiek atcelti pašlaik spēkā esošie konvencionālie ierobežojumi to ekspluatācijai. Vagonu īpašniekiem dotas 30 dienas no līguma publicēšanas dienas, lai noslēgtu attiecīgus līgumus ar UDz un sniegtu nepieciešamo tehnisko informāciju, lai noteiktu vagonu savstarpējo savietojamību to turpmākai izmantošanai iekšzemes dzelzceļa satiksmē.
Savukārt Ukrainas vēstniecība Latvijā informēja “nra.lv”, ka no UDz Transporta tehnoloģiju un komercdarba departamenta direktora vietnieka Mihailo Muraško ir saņēmusi atbildi uz mūsu jautājumiem. Atbildē sacīts: “2025. gada 26. februāra ierobežojumi ar Nr. TsZM/8 un TsZM/10, kas attiecās uz visu NVS valstīs, Gruzijā un Baltijā reģistrēto tukšo vagonu pārvadājumiem no trešajām valstīm uz Ukrainu un iekšzemes satiksmē, tika atcelti 2025. gada 19. jūnijā. Vienlaikus UDz šī gada februārī-martā informēja ārvalstu kravas vagonu īpašniekus, ka pēc Ukrainas dalības pārtraukšanas Neatkarīgo Valstu Savienības dzelzceļa transporta koordinācijas iestāžu nolīgumā no 2023. gada 7. decembra un saskaņā ar UDz dalību Sadraudzības dalībvalstu dzelzceļa transporta padomes darbā, kā arī Nolīguma par Neatkarīgo Valstu Savienības dalībvalstu - Azerbaidžānas Republikas, Gruzijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas - īpašumā esošo kravas vagonu un konteineru kopīgu izmantošanu pārtraukšanas no 2025. gada 16. marta, pēc 2025. gada 16. marta ir jānoslēdz ar UDz attiecīgi divpusēji līgumi, kas koordinētu ārvalstu īpašnieku kravas vagonu savstarpējas izmantojamības nodrošināšanu (to tehnisko savietojamību ar Ukrainas dzelzceļa infrastruktūru un ritošo sastāvu, vagonu saglabāšanu un atbilstību Ukrainas normatīvo dokumentu prasībām), lai nodrošinātu to izmantošanu iekšzemē - Ukrainas dzelzceļa satiksmē. Pašlaik ar UDz direktoru padomes lēmumu ir apstiprināta līguma veidlapa par savu kravas vagonu ekspluatāciju Ukrainas publiskajos sliežu ceļos. Gadījumā, ja rodas interese par citu valstu dzelzceļos reģistrētu savu kravas vagonu turpmāku nepārtrauktu izmantošanu Ukrainas iekšzemes dzelzceļa satiksmē (proti, kravas vagoni, kas atradās Ukrainas teritorijā no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada 7. decembrim ieskaitot, izņemot Ukrainas pagaidu okupētās teritorijas), ārvalstu vagonu īpašnieki ar 2025. gada 23. jūnija vēstuli Nr. Ts-2-1.5-18/275n-25 tika aicināti noslēgt šādu līgumu ar UDz 30 dienu laikā no līguma veidlapas publicēšanas dienas un izpildīt visas šī līguma noteikumos noteiktās saistības. Tomēr, ja šāds līgums netiks noslēgts iepriekšminētajā termiņā un netiks izpildītas visas līguma noteikumos paredzētās saistības, pēc iepriekšminētā termiņa ārvalstu īpašnieku kravas vagoni varēs darboties starptautiskajā dzelzceļa (eksporta-importa vai tranzīta) satiksmē. Lai risinātu organizatoriskus jautājumus par līguma noslēgšanu, tika sniegta arī UDz atbildīgo darbinieku kontaktinformācija.”
Līdzīga satura atbildi “nra.lv” saņēma arī no Ukrainas Kopienu un teritoriālās attīstības ministrijas digitālās attīstības, digitālo transformāciju un digitalizācijas ministra vietnieka Andrija Bratusa, proti, ka apstiprināta jauna procedūra un veidlapa, un ārvalstu vagonu īpašnieki varēs noslēgt līgumus par to ekspluatāciju Ukrainas publiskajos dzelzceļos.
Uz “nra.lv” jautājumu, kuras Latvijas amatpersonas ir mēģinājušas risināt jautājumu par “iesaldētajiem” vagoniem, A. Bratuss atbildēja, ka 2025. gada 19. jūnijā Ukrainas Attīstības ministrijā notika tikšanās starp Ukrainas kopienu un teritoriju attīstības ministra vietnieku Oleksiju Balestu un Latvijas vēstniecības pārstāvjiem, kuri darbojās kā Latvijas Satiksmes ministrijas pilnvarotas personas. “Tikšanās laikā tika apspriests jautājums par Latvijas vagonu izmantošanu Ukrainas teritorijā. Latvijas pārstāvji tika informēti par aizlieguma iemesliem un UDz veiktajiem pasākumiem jautājuma risināšanai. Pēc tam, kad UDz tīmekļa vietnē tiks publicēta standarta veidlapa nolīgumam par ārvalstu kravas vagonu ekspluatācijas organizēšanu pa Ukrainas publiskajiem ceļiem, uzņēmumi - ārvalstu vagonu īpašnieki (tostarp VAS “Latvijas dzelzceļš”) varēs vērsties UDz ar lūgumu parakstīt nolīgumu, sniegt tehnisko informāciju par dzelzceļa vagoniem, kas nepieciešama, lai noteiktu ritošā sastāva saderību ar Ukrainas infrastruktūru un noslēgtu nolīgumu. Šie soļi ļaus Latvijas vagoniem atgriezties pilnvērtīgā ekspluatācijā Ukrainā,” saka A. Bratuss.
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes locekli Rinaldu Pļavnieku “nra.lv” intervēja brīdī, kad par UDz lēmumu atcelt ierobežojumus ārvalstu vagoniem vēl nebija zināms, taču viņš paredzēja, ka ukraiņi šādu lēmumu vistuvākajā laikā pieņems.
“Negribu piekrist, ka Latvija bijusi kūtra un gausa šīs problēmas risināšanā - ar Satiksmes ministrijas (SM) palīdzību esam šo jautājumu risinājuši ministru līmenī, SM ir organizējusi tikšanos ar Ukrainas valdības pārstāvi. LDz ir bijis un joprojām ir ļoti aktīvā dialogā ar UDz vadību - gan ar vadītāju, gan viņa vietniekiem. Jāsaprot, ka Ukrainas valdība ir veikusi soļus savu nacionālo interešu labad - aizstāvot savus uzņēmējus un mēģinot viņiem mākslīgi palīdzēt palielināt ieņēmumus. Mums ir bijušas vairākas sarunas ar UDz par ierobežojumu atcelšanu - aprīlī, maijā. Zinām, ka šī problēma skar arī Lietuvu un Igauniju un citus vagonu īpašniekus Eiropā. Ļoti ceram, ka ukraiņi pavirzīsies brīvā tirgus virzienā un pārtrauks šādas konkurenci kropļojošas darbības.
Es šaubos, vai neatkarīgas Ukrainas valsts lēmumus var ietekmēt tālruņa zvani - Ukraina pašai pie šādiem stratēģiskiem lēmumiem ir jānonāk.
LDz meitaskapitālsabiedrība “LDz Cargo” katru dienu seko līdzi situācijai ar vagonu dīkstāvi Ukrainas teritorijā, bet te noteikti jāuzsver, ka visam vagonu parkam 2025. gadā 1520 milimetru sliežu ceļu platumā ir vērojams tā saucamais proficīts. Vagoni ir bijuši nodarbināti tikai daļēji. Vagonu izvešana no Ukrainas izmaksātu vairākus miljonus eiro, bet tūlītēja noslodze citur - Baltijā vai Centrālāzijā - tiem nevarētu tikt nodrošināta. Līdz ar to mēs šos vagonus pamazām izvedam no Ukrainas, bet neesam veikuši visu vagonu izvešanu. Karam sākoties, 2022. gadā Ukrainā atradās aptuveni 500 Latvijas vagoni, bet tagad to skaits ir krietni samazinājies.
Bija valstis, kas pārdeva pilnīgi visus vagonus par ļoti nelielu summu.
Skaidrs, ka iegūstamā summa par visiem vagoniem būtu diezgan liela, taču tā būtu gandrīz vai metāllūžņu cena. Uz to LDz un “LDz Cargo” “neparakstījās”, jo tā būtu mūsu un valsts mantas izšķērdēšana. Tāpēc veicam pakāpenisku vagonu izvešanu,” pastāstīja R. Pļavnieks.
