Atbilde uz jautājumu virsrakstā: Tāpēc ka zilzemnieks Valainis visus grib apčakarēt ar zemāko cenu. Jauna zemākā cena būs kādreizējā augstākā un iepūt mums :D
Ar klimata izmaiņām un pārtikas kataklizmām baidīja arī pirms 100 gadiem:
... un tad nāca tas neiespējamais,
ka vistai aizsala tas dējamais ...
Kāpēc pārtikas cenas Latvijā kāpj straujāk nekā Eiropā?
Pavisam vienkārši, Latvijai visas vietās jābūt Eiropā, varbūt pat pasaulē pirmajā vietā un vēl nedaudz priekšā. Lūk, tad ari šis līderisma princips, būt vienmēr un visur pirmajiem tiek stingri ievērots. Par ko cepiens. Latvija var! Latvija visiem priekšā!
Teksts ir pārlieku vispārināts ,nav skaitliski skaidrots ko nozīme ,cik liela apmēra iekšējie un ārējie faktori ietekmē inflāciju precēm kopumā un pārtikai atsevišķi. Iekšējie faktori manā izpratnē ir zemkopības ražotais apjoms , eksports ,tad iedzīvotāju skaita ,proti pircēju skaita izmaiņas, seko naudas masas daudzums apgrozībā un vidēji iedzīvotājam . Pēdējo bankas ekonomisti vispār apiet , nesniedz salīdzinošu statistiku un tās izmaiņas pa gadiem . Attiecībā uz ārējiem faktoriem netiek konkretizēts kāda mērā tie ir pasaules tirgus faktori un to nonākšanas secība un laiks Latvijā , netiek aplūkota Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu ,tieši galveno partneru , situācija cenu un inflācijas jomās ,turienes problēmu pārnese uz Latviju .
Šitais ir tik pat pateicīgs temats NRA, kā RailBaltic.
Nu skaidrs, ka Latvijā cenas aug ātrak kā citur, tāpēc, ka šeit strādā kartelis. Un valdiba ar to vienkārši netiek galā. Vai negrib.
Manu mazo, pūkaino draudziņ, trollīti Voldiņ!
Ko par tavu elektrokonvulsīvās terapijas karteli saka tavs uzraugošais psihiatrs?
Iekšējie faktori ! Atveru apskatu , pabiezu grāmatu , Latvijas Lauksaimniecība 2024. CSP tabula ziņo ,ka Latvijas iedzīvotāju skaits 2025.g. ir par 18384 cilvēkiem mazāks salīdzinot ar 2024.g. ! Tabula IKP170 teic ,ka vidēji 1 valsts iedzīvotājs dienā savos gala izdevumos pārtikai bez dzērieniem izlieto konkrēti 2023.g. 6,17 eiro dienā + 5% 2024.g. = 6,48 e/d.1 iedzīvotāja pirkums . Dienas pārtikas pirkuma samazinājums iedzīvotāju skaita krituma dēļ ir apmēram 119 tūkstoši eiro ,jeb 43 miljoni eiro gadā !!! Apskats tabulā 1.2. ziņo ,ka LV zemkopība 2024,g. ir izaudzējusi produkciju 2,002 miljardu eiro vērtībā , tie ir 2,93 eiro dienā vienam iedzīvotājam . Zemniecība eksportē un pārdod produkciju pārstrādātājiem un tie pērn ir saražojusi produktus par 2,106 miljardiem , turklāt 45 % eksportējuši ,Latvijas mazumtirdzniecībai atstājot produktus tikai par 1,71 eiro dienā iedzīvotājam !!! Lūk konkrēts skaitlis kas veido iekšējo faktoru saturu . Latvijā nemaz nav pietiekoša apjoma savu produktu !!! Nav pat 1/3 no mazumtirdzniecībā realizētā apjoma .
Lasot un pārlasot "Latvijas lauksaimniecība 2024". ziņojumu, kopā veidojas labs ieskats par Latvijas lauksaimniecību ,jo aina nebūt nav slikta . Bet līdz brīdim kamēr sākam pētīt CSP statistiskās tabulas un analizējam situāciju mazumtirdzniecībā . Pirmais izbrīnu raisošs fakts parādās atskaites 68.lpp. grafikā 4.1. Tur teikts ,ka 2023.g. zemkopības nozares izlaide ir bijusi mīnus 6,9 pret 2020.gadu ! Zinām ,slikti laika apstākļi . Bet csp tabula LAC010. teic ,ka ,ja 1991.g.=100 , tad 2024.g. lauksaimniecības produkcija kopā ražota 68,8 ,bet lopkopības tikai 40,4 līmenī ! Tabula LAL020. to atspoguļo kilogramos. Gaļa toreiz 112 kg ,2024.g. - 49 kg uz 1 iedzīvotāju , cūkgaļa attiecīgi 48 un 19 kg pērn !!! Tabula ATD020 ziņo ,ka pērn importēti 75,667 miljoni kg gaļas un vēl 18,170 miljoni kg dzīvnieku izcelsmes citu produktu ! Dārzeņus ,saknes ,bumbuļus importējām 276,064 miljonus kg. , pienu , olas - 228,526 miljonus kg. Citviet teikts ,ka dienā no zemniekiem tieši izved uz ārzemēm 770 tonnas piena !!! Lūk iekšējo faktoru dīvainības ,kuras profesionāļiem būtu jāanalizē rūpīgāk un padziļināti .
Ko dod visi tavi skaitļi? Vai tas kā reāli ietekmē cilvēku pirktspēju. Butu loti jauki, ja tu ar savu priekšlasījumu uzstātos saeimā un nolasītu visus sos datus un secinājumus tā pat norādītu uz risinājumiem. Es izlasu sausos skaitļus un saprotu tos, tā pat es saprotu, ka es tos nespēju ietekmēt un pārtika veikalā maksā cik tā maksā un neviens man atlaidi nedod. Jautājums: ko vērti ir skaitļi, ja tie neko neietekmē. Jā saeimā lūdzu varbūt līdz kādam kas aizies, bet šeit komentāros šaubos vai kādam no tā kļūst vieglāk.
Paldies par viedokli . Es esmu no tiem kas dzīvi ap sevi nesaprot ,ja nav skaitļu. Tāpēc arī rakņājos Latvijas ,citu valstu un organizāciju statistikās . Vienlaikus esmu izlasījis un grāmatu plauktā ir ap 120 dažādu valstu autoru pētījumi par pasaules ekonomikas vēsturiskās attīstības gaitu . Kādas 1000 lappuses ir datora tulkojumi no japāņu ,dienvidkorejiešu , singapūriešu un ķīniešu rakstītā par šo tematiku . Datori mūsdienas tulko laikam jau gandrīz visas valodas . Progress. Un tieši šajā punktā redzu pamatproblēmu un jautājumu ,ko darīt ,lai Latvija attīstītos un cilvēku pirktspēja augtu . Ka te kādam šodien iet labi , pamatā nav progresa , bet gan elementāras pārdales rezultāts , ko veido Saeimas deputātu loks un stiprina ierēdniecības masa. Lai ko šie neteiktu ,izeju no situācijas apburtā loka neredzu . Lielajā triepienā redzu ,ka Rietumu patērētāju sabiedrības šī tipa ( patēriņš) modelis grozās ap savu maksimumu .Tāda sajūta ,ka motors rēc ,bet kalna virsotnei pāri nenes.
Paldies cienītājs Artūr! Visu cienu. Cienu zinošus ekonomistus, tikai ekonomistam ir jābūt valsts institūcijas, uzņēmējdarbībā un jāskaidro procesi, jāveido budžets utt. nevis jāraksta komentāros. Būtu man iespējas veidot savu uzņēmumu, bet tam vajag naudu, ar teoriju būs par maz, labprāt ņemtu Jūs par ekonomistu, palīgu vai kā tā. Bet šeit ir komentāri.
Savu esmu nopalīdzējis ! Parasti dabūju pa kaklu .Ekonomika un politika parasti ir dziļa pretstāve. Nu pa brīdim caur smadzenēm izskrien zārka naglas skats. Un tie ir gadi ...
Es pareizi sapratu no taviem cipariem, ka ar lauksaimniecību Latvijā nodarboties nav izdevīgi, tāpēc pašu saražotais apjoms rūk?
Salīdzini attālinātu darbu no mājam ,ar šī pavasara un vasaras sākuma darbu uz lauka .kad tehnika iestieg līdz asīm . Lopi jābaro arī sestdienās un svētdienās , govis jāslauc katru dienu . Un pastāv arī realizācijas cenas atkarība no attāluma , līdz kurienei jāved lai pārdotu. Tabula UFF030. teic ,ka augkopības un lopkopības peļņa pēc nodokļu nomaksas visā Latvijā gadā ir bijusi 8,9 miljoni eiro , 0,55% no apgrozījuma ?
Tikko izvizinājos pa Poliju. Pārsvarā visa paika par kādiem 30% lētāka. Kauflandā ar aplikāciju cukurs vispār 32 centi/kg. Tiesa gan, limits 10 kg dienā. Nav tālu jābrauc, tepat Kauguru tirgū Jaunpils Piena paviljonā biezpiens 1.08 eur iepakojums (gan jau arī ar peļņu), 300 m tālāk RIMI un Maximā tāda pats 2.35 eur. Bet viņu runas vīri/sievas ar putām uz lūpām stāsta, ka uzcenojumi piena produktiem esot niecīgi.
Nu un kādi secinajumi, baibiņ?
Secinājums viens. Mans mazais pūkainais, draudziņš, trollēns Voldiņš nav spējīgs domāt un tāpēc arī nevar neko secināt.