Iepriekš pārtikas cenu kāpumu sekmēja galvenokārt globālie faktori, bet patlaban Latvijā vērojams, ka cenu pieaugumā nozīmīgāku lomu sāk ieņemt iekšzemes faktori. Patērētāju pārtikas cenu pieaugums Latvijā pašlaik ir virs iepriekšējo gadu vidējā rādītāja, savukārt ražotāju pārtikas cenu gada kāpums ir pieticīgāks, interneta vietnē "makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Bessonovs un Ieva Opmane.
Tāpat ekonomisti secinājuši, ka Latvijā pašlaik pārtikas inflācija aug straujāk, nekā to var izskaidrot ar galvenajiem izmaksu faktoriem - darbaspēka izmaksām, pārtikas izejvielu cenām un naftas cenām.
Patērētāju pārtikas cenu kāpums Latvijā 2025. gada maijā pieauga līdz 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas ir būtiski virs vēsturiski vidējā 4-5% līmeņa. Pašlaik pārtikas cenu pieaugums vērojams visās lielajās pārtikas grupās, un arvien plašāks kļūst individuālo pārtikas produktu loks, kam cenas izmaiņas ir līdzīgas. Tas, ka cenu izmaiņu līdzības indekss pieaug, norāda, ka iepriekš dominējošo globālo faktoru vietā, kas parasti nosaka atsevišķu produktu cenu pieaugumu izejvielu sadārdzinājuma dēļ, spēcīgāki varētu kļūt iekšzemes cenu ietekmējošie faktori, kas veicina dažādu cenu izmaiņas vienā virzienā, secinājuši ekonomisti.
Šā gada maijā, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, visstraujāk auga cenas kafijai, šokolādei, putnu gaļai, sviestam un svaigiem augļiem. Šo piecu produktu inflācijas devums veidoja pusi no pārtikas inflācijas. Daļēji šādu cenu kāpumu pamato globālo izejvielu cenas. Neraža kafijas un kakao plantācijās spēcīgi ietekmēja globālos tirgus. Tāpat augsts pieprasījums Eiropā pēc piena produktiem noteica arī augstākas piena un sviesta cenas Latvijā.
Tajā pašā laikā globālās graudu cenas jau labu laiku ir stabilizējušās, un atsevišķu produktu (maizes, makaronu un brokastu pārslu) cenu kāpums ir mazāk saprotams. Līdzīgi arī laba olīvu raža sekmēja olīveļļas cenu kritumu citur Eiropā jau kopš gada sākuma, bet cenas kritums Latvijā nav novērots. Tātad ne visu var izskaidrot ar pasaules tirgus cenu tendencēm, norāda Latvijas Bankas ekonomisti.
Patērētāju pārtikas cenu pieaugums ir virs vēsturiski vidējā rādītāja, bet ražotāju pārtikas cenas uzrāda pieticīgāku gada kāpumu - vien 1-2% šī gada četros mēnešos. Abi rādītāji atspoguļo izmaksu pārnesi cenu veidošanās ķēdē no ražotāju cenām līdz patērētāju cenām. Attiecinot vienu pret otru, mēs novērtējam relatīvās pārtikas cenas, kas vēsturiski uzrāda ilgtermiņa sakarības. Tās parāda patērētāju cenu līdzsvarošanās mehānismu ilgākā laikā, reaģējot uz izmaksu kāpumu.
Ekonomisti atgādina, ka šīs saistītās cenu pārmaiņas varēja novērot gan pirms finanšu krīzes 2007. gadā, gan globālā pieprasījuma atveseļošanās laikā 2011. gadā un reģionālā cenu kāpuma laikā 2017. gadā, kam sekoja relatīvo cenu kritums un kāpums. Taču pēc pēdējā relatīvo cenu kāpuma cikla - Covid-19 un Krievijas agresijas Ukrainā seku ietekmē - patērētāju pārtikas cenu mazināšanās spēja izrādījusies vāja un, ciklam nenoslēdzoties, patērētāju pārtikas cenas atkal sākušas savu kāpumu.
"Bez peļņas nevar būt uzņēmējdarbības, tā uzņēmumus motivē attīstīties. Daudzas darbības, lai paaugstinātu uzņēmējdarbības peļņu, ir apsveicamas - vai tās būtu investīcijas pamatlīdzekļos, produktivitātes celšana vai efektīva cilvēkresursu organizācija. Tomēr peļņa arī varētu būt inflācijas cēlonis - gadījumā, ja uzņēmumi pieaugušās izmaksas pilnībā pārnes uz gala patērētāju cenām," uzskata Latvijas Bankas ekonomisti.
Abi ekonomisti par to rakstījuši arī iepriekš (Kā uzņēmumu peļņa ietekmējusi inflāciju Latvijā). Vienlaikus augsti peļņas rādītāji varētu nozīmēt arī vāju konkurenci, kas minēta rakstā par pārtikas cenu atšķirībām Baltijas valstīs (Kāpēc lētākie rīsi Latvijā maksā trīsreiz dārgāk nekā Igaunijā?). Diviem Latvijā lielākajiem tirgotājiem - "Rimi" un "Maxima" ar kopējo tirgus daļu 2024. gadā virs 50% - varētu būt izdevīgāk turēt augstas cenas, nevis iesaistīties savstarpējā cenu karā.
Šiem galvenajiem pārtikas mazumtirdzniecības spēlētājiem 2024. gads bijis visai veiksmīgs. Tie uzrādījuši salīdzinoši augstus peļņas rādītājus salīdzinājumā ar vidējo rādītāju visu mazumtirdzniecības uzņēmumu vidū. Ņemot vērā, ka pēdējos divos gados mazumtirdzniecības apgrozījuma aktivitāte bijusi visai vāja reālā izteiksmē (-4,6% 2023. gadā un -1,8% 2024. gadā), visticamāk, peļņas izaugsmi nodrošināja cenu kāpums, secinājuši Latvijas Bankas ekonomisti.
Tas rada jautājumus par konkurenci. Šādā situācijā būtu vēlama proaktīva rīcība, kura vērsta uz to, lai padarītu cenu veidošanos un salīdzināšanu maksimāli caurspīdīgu. Šeit pirmie soļi jau veikti - Ekonomikas ministrija ar iesaistītajām pusēm parakstījusi memorandu par pārtikas preču tirdzniecību. Šī memoranda aktīvas realizēšanas gadījumā procesu caurspīdīgums var uzlaboties, norāda ekonomisti.
Šobrīd pārtikas inflācija Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas valstīs, atsevišķos mēnešos esam topa pašā augšgalā.
Energokrīzes laikā 2022. gadā strauju Latvijas pārtikas cenu kāpumu varēja daļēji attaisnot ar relatīvi dārgākiem energoresursiem, kas palielināja preču ražošanas pašizmaksu un būtiski pārsniedza eirozonas vidējo pārtikas inflāciju. Taču pašlaik energoresursu cenas ir kritušās un pārtikas izejvielu cenas ir stabilizējušās, kas padara Latvijas straujo pārtikas inflāciju grūtāk skaidrojamu arī no energoresursu viedokļa.
"Mūsu aprēķini liecina, ka pašlaik pārtikas inflācija aug straujāk, nekā to spējam izskaidrot ar galvenajiem izmaksu faktoriem - darbaspēka izmaksām, pārtikas izejvielu cenām un naftas cenām. Tas var būt saistīts ar kādu ražošanas, importēšanas vai pārdošanas ķēdē iesaistīto dalībnieku vēlmi pacelt cenas straujāk, nekā to nosaka ar izmaksu pieaugumu saistīti faktori," uzsver Latvijas Bankas ekonomisti.
Viņuprāt, pārtikas cenu kāpums ir tikai daļēji pamatots ar izejvielu cenu kāpumu. "Energoresursu cenām mazinoties un ražotāju izmaksām stabilizējoties, to ietekmi vajadzētu redzēt arī patērētājiem pārtikas cenās. Lai rastos pārliecība, ka pārtikas cenu kāpums ir pamatots, nevis lielāks, nekā to nosaka izmaksu pārmaiņas, pašlaik galvenais uzsvars liekams uz tirdzniecības konkurences prakses caurspīdīguma palielināšanu," iesaka abi speciālisti.
