“Pārtikas cenas šobrīd vēl ies augšā, jo to neapšaubāmi ietekmēs energoresursu cenu svārstības, kas dos klāt kādu inflāciju, un tur faktiski valdībai jādara viss iespējamais,” TV24 raidījumā “Naudas cena” sacīja biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” priekšsēdētājs, bijušais labklājības ministrs un Rīgas mērs Andris Bērziņš.
Ekonomisti un pārtikas nozares ražotāji un tirgotāji atbild uz jautājumiem, kā kopš šā gada 28. februāra notiekošais karš Tuvo Austrumu naftas un gāzes laukos ietekmēs cenas Latvijā.
Latvijā nākamajos mēnešos gada inflācija var vēl palielināties, taču mēneša inflācijai šāds scenārijs ir maz ticams, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām martā.
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās – “Mego” veikalos. Vidējā starpība starp lētāko veikalu un dārgāko bija 16,48 eiro. Turklāt “Lidl” un “Rimi” ir bijusi arī mazākā cenu atšķirība, salīdzinot produktu grozu cenu dažādās pilsētās. Lielākā cenu atšķirība vienas veikalu ķēdes ietvaros ir fiksēta “Top” Rīgā un Daugavpilī.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk — PTAC) informē, ka pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīki ir būtisks atbalsts ikdienas iepirkšanās procesā, īpaši laikā, kad pārtikas cenas turpina pieaugt. PTAC veiktais pieejamo rīku izvērtējums apliecina, ka tie varētu sniegt patērētājiem iespēju ērtāk salīdzināt cenas dažādos veikalos, plānot pirkumus un ietaupīt.
Konkurences padome (KP) ir konstatējusi aizliegtas vienošanās pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā, aģentūrai LETA pavēstīja KP.
Vai esat kādreiz domājuši, kāpēc viens un tas pats produkts var būt par vienu cenu kādā vienā Baltijas valstī, bet vairākas reizes dārgāks citā? “Postimees” izanalizēja “Rimi” veikalus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā un atlasīja vairākus produktus ar īpaši izteiktām cenu atšķirībām.
Zemo cenu pārtikas grozs izrādās ziedojumu trauks, kurā naudu samet tie, kas var atļauties nopirkt ārpus zemo cenu precēm atstāto pārtiku ar lielāku piecenojumu lēto preču tirdzniecības radīto zaudējumu segšanai
Kopš pagājušā gada maija, kad tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu veikalos, cenas sistemātiski ir palikušas uz vietas vai arī sākušas krist, TV24 pastāstīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība).
Latvijā lielākajās pilsētās janvārī pārtiku lētāk varēja iegādāties mazumtirdzniecības tīkla "Lidl" veikalos, bet dārgāk - veikalos "top!", liecina tā dēvētais slepenās vērtēšanas pētījums, ko veikusi aģentūra "SeeNext".
Lai noskaidrotu, kurā no piecām veikalu ķēdēm pirmssvētku laikā 28 produktu grozs ir nopērkams par viszemāko cenu, tika veikts cenu pētījums Rīgā un Daugavpilī. Pētījumā secināts, ka var ietaupīt līdz pat 16 eiro. Lētākais grozs pieejams "Lidl" veikalos, savukārt dārgākais - "Mego", noskaidroja tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext”.
Ekonomikas ministrija strādās, lai pārtikas cenu salīdzināšanas rīkā datus iesniegtu ne tikai trīs lielākie mazumtirgotāji, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Ekonomikas ministrija strādās, lai pārtikas cenu salīdzināšanas rīkā datus iesniegtu ne tikai trīs lielākie mazumtirgotāji, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
10. decembrī Ekonomikas ministrijā (EM) norisinājās tikšanās ar Rīgas Biznesa skolas studentiem, kuri EM pārstāvjiem prezentēja ideju par platformu pārtikas iegādei - “Zaļais grozs”. Platforma būtu paredzēta vietējiem zemniekiem, kuri tajā varētu izvietot savu produkciju, tādējādi veidojot īsāku starpnieku ceļu no ražotāja līdz klientam. Tas dotu iespēju piedāvāt pārtikas produktus par iedzīvotājiem pieejamākām cenām. Platforma piedāvātu iespējas arī mazumtirdzniecības veikaliem, kas tajā varētu izvietot produktus, kam derīguma termiņš tuvojas beigām, vēstīts Ekonomikas ministrijas mājaslapā.
Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,3%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri - pieauga par 3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus tiks noteikta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 12% apmērā, paredz Saeimas pieņemtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā.
Krievijā pārtikas cenas strauji pieaug, liekot iedzīvotājiem arvien vairāk iepirkties tā sauktajos nabadzīgo veikalos — veikalos, kas paredzēti trūcīgajiem. Karš Ukrainā un starptautiskās sankcijas ir izraisījušas strauju ienākumu kritumu, un tagad pat vidusšķira nevar atļauties daudzveidīgu uzturu, vēsta "Prozoro".
Pārtikas cenu salīdzināšanas rīku izstrādātāji no šodienas varēs saņemt datus no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), aģentūrai LETA pavēstīja statistikas pārvaldē.
Vai “strādā” valdības pārstāvju un uzņēmēju maijā parakstītais memorands par pārtikas cenām? Vai mūsu sajūtas par cenām atbilst statistikas skaitļiem? Kāda ir pārtikas cenu situācija Latvijā, salīdzinot ar Baltijas kaimiņvalstīm?
“Acīmredzot mūsu tirgū konkurence nav tik sīva, kādai tai vajadzētu būt,” TV24 raidījumā “Naudas cena” atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.