Latvijas Banka pārskatījusi Latvijas ekonomiskās izaugsmes prognozes. Turpmākajos trīs gados inflācija saglabāsies 3–4% līmenī, savukārt ekonomikas augšupeja būs lēnāka, nekā iepriekš cerēts – ap 2% nākamgad, pakāpeniski pieaugot līdz 3% 2028. gadā. Prognozi būtiski ietekmē karadarbība Ukrainā un Tuvajos Austrumos, kas uztur nenoteiktību pasaules ekonomikā un ietekmē energoresursu cenas, vēsta 360TV Ziņas.
No 2026. gada 1. jūlija atsevišķiem ikdienā bieži pirktiem pārtikas produktiem pievienotās vērtības nodokļa likme samazināsies no 21% uz 12%. PVN samazināto likmi piemēros četrām pārtikas pamatproduktu grupām: maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. Samazinātā likme būs spēkā vienu gadu - līdz 2027. gada 30. jūnijam.
Latvijā cūkgaļas cena šogad aprīlī bija 196,28 eiro par 100 kilogramiem, kas ir par 6,7% vairāk nekā martā un par 10,6% mazāk nekā 2025. gada aprīlī, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.
Cilvēki atceras vecās cenas, tāpēc šķiet, ka tās nemainās vai produkti paliek dārgāki, taču patiesībā tā nav – TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” stāsta Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs un sola, ka drīzumā iedzīvotājiem būs iespēja iegādāties produktus vēl lētāk.
Tuvo Austrumu krīzes ietekme uz Latvijas lauksaimniecību nākamgad būs daudz smagāka nekā šogad, intervijā aģentūrai LETA sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.
Arktikas Svalbāras arhipelāgā beigtam polārlācim ir atklāta putnu gripa, un šī ir pirmā reize, kad vīruss šai sugai ir atrasts Eiropā, otrdien paziņoja Norvēģijas valdības aģentūra, vēsta aģentūra “Reuters”.
Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar pārtikas nozares organizācijām 22. maijā vienojās par vairākiem pasākumiem pārtikas cenu mazināšanai un vietējās produkcijas stiprināšanai.
Ekonomikas ministrijā (EM) piektdien parakstīta vienošanās ar pārtikas tirgotājiem un mazumtirgotāju pārstāvjiem, lai pilnā apmērā nodrošinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājumu no 21% līdz 12% noteiktajai daļai pamatproduktu veikalos no šā gada 1. jūlija.
Latvijas zemes nākotnē varētu nonākt ārvalstu investoru rokās, norāda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Situācija lauksaimniecībā kļūst arvien dramatiskāka, strauji pieaugot minerālmēslu cenām, un vienlaikus Eiropas Komisijai ieviešot papildu klimata nodokļus, vēsta 360TV Ziņas.
Tuvākajos mēnešos pārtikas cenas saglabāsies stabilas un gada laikā būs vērojams neliels cenu kritums, aģentūrai LETA prognozēja Finanšu ministrijā (FM), komentējot publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām aprīlī.
Ja Tuvajos Austrumos notiekošā karadarbība un Hormuza šauruma bloķēšana ietekmētu tikai naftas un gāzes cenas, to vēl varētu pieciest, bet šī konflikta ietekme ir ļoti plaša, intervijā aģentūrai LETA atzīst Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe.
Gada pirmajā ceturksnī Latvijas produktu īpatsvars zemo cenu grozā ir samazinājies no 48% līdz 43%, aģentūru LETA informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), atsaucoties uz zemo cenu groza un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datu analīzi.
“Pārtikas cenas šobrīd vēl ies augšā, jo to neapšaubāmi ietekmēs energoresursu cenu svārstības, kas dos klāt kādu inflāciju, un tur faktiski valdībai jādara viss iespējamais,” TV24 raidījumā “Naudas cena” sacīja biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” priekšsēdētājs, bijušais labklājības ministrs un Rīgas mērs Andris Bērziņš.
Ekonomisti un pārtikas nozares ražotāji un tirgotāji atbild uz jautājumiem, kā kopš šā gada 28. februāra notiekošais karš Tuvo Austrumu naftas un gāzes laukos ietekmēs cenas Latvijā.
Latvijā nākamajos mēnešos gada inflācija var vēl palielināties, taču mēneša inflācijai šāds scenārijs ir maz ticams, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām martā.
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās – “Mego” veikalos. Vidējā starpība starp lētāko veikalu un dārgāko bija 16,48 eiro. Turklāt “Lidl” un “Rimi” ir bijusi arī mazākā cenu atšķirība, salīdzinot produktu grozu cenu dažādās pilsētās. Lielākā cenu atšķirība vienas veikalu ķēdes ietvaros ir fiksēta “Top” Rīgā un Daugavpilī.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk — PTAC) informē, ka pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīki ir būtisks atbalsts ikdienas iepirkšanās procesā, īpaši laikā, kad pārtikas cenas turpina pieaugt. PTAC veiktais pieejamo rīku izvērtējums apliecina, ka tie varētu sniegt patērētājiem iespēju ērtāk salīdzināt cenas dažādos veikalos, plānot pirkumus un ietaupīt.
Konkurences padome (KP) ir konstatējusi aizliegtas vienošanās pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā, aģentūrai LETA pavēstīja KP.
Vai esat kādreiz domājuši, kāpēc viens un tas pats produkts var būt par vienu cenu kādā vienā Baltijas valstī, bet vairākas reizes dārgāks citā? “Postimees” izanalizēja “Rimi” veikalus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā un atlasīja vairākus produktus ar īpaši izteiktām cenu atšķirībām.