Pārtikas cenas

Augstās pārtikas cenas pēdējā laikā ir kļuvušas par sāpīgu tēmu daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Inflācijas rādītāji pārtikai un ekonomistu prognozes par cenu kāpumu nākotnē daudziem liek saraukt pieri. Taču pagājušajā nedēļā parādījās cerība ar ekonomikas ministra Viktora Valaiņa paziņojumu par to, ka vienošanās ar tirgotājiem par pārtikas cenu samazināšanu ir teju panākta un drīzumā tiks parakstīts memorands. Bet ko tad īsti paredz šis ilgi gaidītais dokuments? Vairāk stāsta 360TV Ziņas.

Šonedēļ varētu parakstīt vienošanos ar tirgotājiem, lai piebremzētu pārtikas cenu kāpumu - tā paziņojis ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, patēriņa cenas Latvijā turpina pieaugt, gada laikā palielinoties par teju četriem procentiem, vēsta "360TV Ziņas".

Atbildīgajām institūcijām, tostarp Latvijas Bankai un Konkurences padomei, ir jāizanalizē pārtikas cenu kāpuma cēloņi un jānāk klajā ar saviem priekšlikumiem, nevis jānodarbojas ar atbildības "futbolu", trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šonedēļ būs zināms par nozares gatavību vienošanās ceļā samazināt pārtikas cenas, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Inflācijas pieaugums šogad bremzēsies, bet pārtikas cenas turpinās augt, norāda banku ekonomisti.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) statistikas vākšanas struktūrvienības “Eurostat” datiem, indekss, kas raksturo cenu tendences pārtikas preču ķēdē, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir tikpat kā vienāds. Tātad nebūs taisnība, ka Latvijā šogad pārtikas cenas augušas daudz straujāk nekā kaimiņos – informācija, kas par šo tēmu izplatās sociālajos tīklos, nav patiesa.

Ilgstoši politiķi aktualizē jautājumu par pārtikas cenu kāpumu. Pašlaik plānots ieviest dažādus regulējumus un ierobežojumus, kas sadārdzinās tirdzniecības procesu un gala rezultātā pieaudzēs cenas slēptā formā, vienlaikus pa ceļam iznīcinot mazos tirgotājus, kuriem dažādu administratīvu šķēršļu ieviešana ir dārgāka un sarežģītāka. “Latiņa, kurai globālais tirgotājs var pārkāpt ar vienu soli, mazajam prasa milzīgu piepūli. Kā man augstlēkšanā ar savu 1,69 nesacensties ar manu draugu Vili, kuram augums 1,96.”, salīdzina LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Latvijā pārtikas cenu samazinājumu mazumtirdzniecībā varētu panākt arī vienošanās ceļā ar tirgotājiem, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Karš Ukrainā ir viens no faktoriem, kas būtiski ietekmējis inflāciju un pārtikas cenas Eiropā. Arī pie mums, Latvijā. Pēdējo piecu mēnešu laikā Latvijā inflācija dubultojusies un bijusi augstāka par gaidīto – no 2,1% pērn oktobrī līdz 3,5% šogad martā. Tā liecina Latvijas Bankas aprēķini. Tas ietekmējis arī pārtikas cenas veikalu plauktos – tās pagājušajā mēnesī atkal kāpušas. Vairāk skaidro 360 Ziņas.

Sagaidāms, ka pārtikas cenu pieaugums, saglabājoties augstām pārtikas izejvielu cenām pasaulē, turpināsies visa gada garumā, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Ieva Opmane un Andrejs Bessonovs.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs aktualizējis jautājumu par gaļas cenām Latvijas veikalos, atklājot, kādai gaļai tuvāko mēnešu laikā gaidāms cenu kāpums.

Vainīgais vienmēr ir jāatrod, un šobrīd tas ir veiksmīgi izdevies, jo visi ir atraduši, ka pārtikas cenu jautājumā vainīgs ir tirgotājs. Tomēr šajā jautājumā neiedziļinās pēc būtības, un tādēļ ir sajūta, ka īstenībā nekādi cenu pazeminājumi nevienu neinteresē, intervijā aģentūrai LETA atzīst SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine. Savukārt pēc izcelsmes valsts norāžu ieviešanas cenu zīmēs papildu pieprasījums pēc Latvijas precēm neesot novērots, bet papildu kontroles gan.

Latviešu blogere vietnē "TikTok" neslēpa savu sašutumu, ieraugot, cik lielveikalā "Rimi" maksā saldējumi.

Latvijā saistībā ar pārtikas cenu kāpumu no valdības puses ir nepieciešama krietni lielāka uzmanība attiecībā uz konkurences stiprināšanu, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Cik patiesas ir runas par to, ka tagad Lietuvā cenas pārtikai kļuvušas augstākas un lietuvieši brauc pie mums iepirkties, bet viszemākās cenas tagad esot Igaunijā? Veicām pētījumu – izanalizējām visās trijās valstīs strādājošo veikalu tīklu informāciju, kura bija publiski pieejama un atbilstošam pārtikas sortimentam salīdzināma. Cenu uzraugiem ir par ko padomāt.

TV24 raidījumā “Uz līnijas” Latvijas iedzīvotāji neslēpa sašutumu par pārtikas cenām, kas, liekas, aug ar katru dienu.

Pārtikas ražotāji veikalniekiem iesnieguši vairākus desmitus lūgumu palielināt produktu cenas. Lai arī cenu maiņa tirdzniecībā ir ierasta prakse, šobrīd to kāpums rada bažas iedzīvotājiem, kuri jau tā par pārtiku ikdienā maksā prāvas summas, vēsta 360TV Ziņas.

Zemākie tiešmaksājumi Eiropā lauksaimniekiem, augstās elektroenerģijas un darbaspēka izmaksas, kā arī ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir galvenie iemesli, kāpēc Latvijas zemniekiem ir sarežģīti izturēt cenu konkurenci ar importa pārtikas produktiem mazumtirdzniecības tīklos, norāda biedrība “Zemnieku saeima”.

Pārtikas cenas Lietuvā, salīdzinot ar 2020. gadu, jau ir palielinājušās par aptuveni 50%. Reaģējot uz šo situāciju, valdība sākusi Pārtikas padomes izveidi, lai ierobežotu cenu pieaugumu un nodrošinātu patērētāju intereses, vēsta Lietuvas interneta medijs "respublika.lt".

Konkurences padome (KP) 2025.gada sākumā veiktajā kafijas cenu ekspress izpētē secinājusi, ka cenas būtiski atšķiras dažādos veikalu tīklos, aģentūru LETA informēja KP pārstāvji.