Pirms uzsāku rakstīt vēlreiz pārlasīju dažus simtus tabulu , kas raksturo Latvijas lauksaimniecību dažādos laika posmos . Domāju ,ka daudzi nezin ,ka oficiāli ir salīdzinošie skaitļi par daudziem notikumiem un procesiem lauksaimniecībā Latvijā pat no 1915.gada ,bet visvairāk no 1938.gada , kad Latvija atzīmēja savas neatkarības 20-to gadskārtu . Šodienas situācija ir aprakstīta uz 84 lpp. par 2025.g., protams, ir simti CSP tabulu . Tas ko ieraugam padziļināti pētot procesus laukos , izraisa jautājumus ,jo raksta virsrakstā un tekstā teiktais ir komplekss , kas aptver ne tik daudz zemkopību ,cik pārtikas ražošanu , transportu un glabāšanu , tirdzniecību , valsts cenu politiku utt. Lauksaimniecības produkcijas ražošana tirgus ekonomikas izpratnē un tas ko redzam laukos , ir pilnīgi dažādi jautājumi un problēmas. 1) pilsētnieki un ,domāju ,vairums politiķu , nezina ,ka LAUKOS dzīvojošie nenodarbojas ar zemkopību un tajā nodarbināti ir tikai 17,6 procenti no lauku iedzīvotajiem kuri reģistrēti strādā . Statistika oficiāli ziņo ,ka ap 27 tūkstoši z/s tirgum neko neražo ! Citviet teikts ,ka no 58,6 tūkstošiem reģistrēto saimniecību ,2024.g. 32,2 tūkstoši gadā izlaida produkciju vērtībā līdz 13,3 tūkstošiem eiro ! Bet tie ir 53,8 % saimniecību ! Īsāk , Latvijā 73% produkcijas tirgum saražo 2910 saimniecības . Latvijā šis saimniecības saražo 3 pat 4 reizes vairāk ,nekā šeit uz vietas patērē graudaugus , un ļoti lielos , miljona tonnu apjomā , gadā eksportē .
Par zemi . Lauksaimniecībā izmantotās zemes hektāru skaits kopš esam ES , ir pieaudzis no 1,692 miljoniem ha līdz 1,998 miljoniem ha 2025.gadā . Ja 2004.g. graudaugus sējām 436 tūkstošu ha platībā ,tad 2025.g. - 758 tūkstošu ha platībā . Ir izmainījusies ražošanas struktūra. Kartupeļu stādījumi ir samazinājušies no 489 tūkstošiem ha , līdz 12,6 tūkstošiem ha 2025.g. Ja 1938,,g, Latvija ražoja - 98,3 tūkstošus tonnu cūkgaļas ,tad pērn tikai 35,1 tūkstoti tonnu . Olu toreiz bija 184 tūkstoši ,pērn 968 tūkstoši .
Diemžēl kļūda. Olas ir nevis tūkstoši , bet gan miljoni . Graudkopība un putnkopība atklāj ,ka Latvijas zemkopība ir specializēts ,augsti ražīgs komplekss. Ir atsevišķas lopkopības saimniecības un kooperatīvi un piena ražošana veido 23% vērtības struktūrā lopkopībā . Tomēr pamatmasa lauku saimniecību ir zemas efektivitātes roku darbs un saimniecību uzturēšana ar ienākumiem no cita tipa nodarbēm , jo ap 20 tūkstoši saimniecību ir pensionāru piemājas lauciņi . 90% saimniecību kuras stāda kartupeļus , apstāda līdz 1 ha !
Zemkopība faktiski nav saistīta ar Latvijas pārtikas mazumtirdzniecību . Veikalu pārtikas produktu plauktos ir tikai ap 27 - 30 % vietējās produkcijas , 70% allaž ir imports. Tā ir cita tēma ,jo faktiski ,piemēram , gaļu Latvija eksportē nedaudz dārgāk nekā importē , tādi uzlabojot maksājumu bilances statistiku . Pēc mana pieprasījuma 2 dažādi MI aģenti, sīki uz 8 lpp. katrs, izanalizēja produktu klāstu veikalos un to izcelsmes valstu sarakstu . Proporcija abos gadījumos bija vienāda , 30% vietējo produktu ,70% imports. Latvija ap 45% saražotās pārtikas eksportē un veikali neatspoguļo situāciju ne laukos ne produktu ražošanā . Kam pārdos savus mazražojošos vai neapstrādātos zemes gabalus pensionāri un tā dēvētie "dīvānu zemnieki" pilsētās ,tas jau īpašnieku ziņā.
Komentāri: VIDEO. Zemnieki ceļ trauksmi - pārtikas cenas strauji var uzlekt un zeme nokļūt ārvalstu investoru rokās
Mums ir ietekmīgais eiroparlamentārietis Roberts Zīle. Izskatās, ka īsteno visai prettautisku politiku.
Pirms uzsāku rakstīt vēlreiz pārlasīju dažus simtus tabulu , kas raksturo Latvijas lauksaimniecību dažādos laika posmos . Domāju ,ka daudzi nezin ,ka oficiāli ir salīdzinošie skaitļi par daudziem notikumiem un procesiem lauksaimniecībā Latvijā pat no 1915.gada ,bet visvairāk no 1938.gada , kad Latvija atzīmēja savas neatkarības 20-to gadskārtu . Šodienas situācija ir aprakstīta uz 84 lpp. par 2025.g., protams, ir simti CSP tabulu . Tas ko ieraugam padziļināti pētot procesus laukos , izraisa jautājumus ,jo raksta virsrakstā un tekstā teiktais ir komplekss , kas aptver ne tik daudz zemkopību ,cik pārtikas ražošanu , transportu un glabāšanu , tirdzniecību , valsts cenu politiku utt. Lauksaimniecības produkcijas ražošana tirgus ekonomikas izpratnē un tas ko redzam laukos , ir pilnīgi dažādi jautājumi un problēmas. 1) pilsētnieki un ,domāju ,vairums politiķu , nezina ,ka LAUKOS dzīvojošie nenodarbojas ar zemkopību un tajā nodarbināti ir tikai 17,6 procenti no lauku iedzīvotajiem kuri reģistrēti strādā . Statistika oficiāli ziņo ,ka ap 27 tūkstoši z/s tirgum neko neražo ! Citviet teikts ,ka no 58,6 tūkstošiem reģistrēto saimniecību ,2024.g. 32,2 tūkstoši gadā izlaida produkciju vērtībā līdz 13,3 tūkstošiem eiro ! Bet tie ir 53,8 % saimniecību ! Īsāk , Latvijā 73% produkcijas tirgum saražo 2910 saimniecības . Latvijā šis saimniecības saražo 3 pat 4 reizes vairāk ,nekā šeit uz vietas patērē graudaugus , un ļoti lielos , miljona tonnu apjomā , gadā eksportē .
Par zemi . Lauksaimniecībā izmantotās zemes hektāru skaits kopš esam ES , ir pieaudzis no 1,692 miljoniem ha līdz 1,998 miljoniem ha 2025.gadā . Ja 2004.g. graudaugus sējām 436 tūkstošu ha platībā ,tad 2025.g. - 758 tūkstošu ha platībā . Ir izmainījusies ražošanas struktūra. Kartupeļu stādījumi ir samazinājušies no 489 tūkstošiem ha , līdz 12,6 tūkstošiem ha 2025.g. Ja 1938,,g, Latvija ražoja - 98,3 tūkstošus tonnu cūkgaļas ,tad pērn tikai 35,1 tūkstoti tonnu . Olu toreiz bija 184 tūkstoši ,pērn 968 tūkstoši .
Diemžēl kļūda. Olas ir nevis tūkstoši , bet gan miljoni . Graudkopība un putnkopība atklāj ,ka Latvijas zemkopība ir specializēts ,augsti ražīgs komplekss. Ir atsevišķas lopkopības saimniecības un kooperatīvi un piena ražošana veido 23% vērtības struktūrā lopkopībā . Tomēr pamatmasa lauku saimniecību ir zemas efektivitātes roku darbs un saimniecību uzturēšana ar ienākumiem no cita tipa nodarbēm , jo ap 20 tūkstoši saimniecību ir pensionāru piemājas lauciņi . 90% saimniecību kuras stāda kartupeļus , apstāda līdz 1 ha !
Zemkopība faktiski nav saistīta ar Latvijas pārtikas mazumtirdzniecību . Veikalu pārtikas produktu plauktos ir tikai ap 27 - 30 % vietējās produkcijas , 70% allaž ir imports. Tā ir cita tēma ,jo faktiski ,piemēram , gaļu Latvija eksportē nedaudz dārgāk nekā importē , tādi uzlabojot maksājumu bilances statistiku . Pēc mana pieprasījuma 2 dažādi MI aģenti, sīki uz 8 lpp. katrs, izanalizēja produktu klāstu veikalos un to izcelsmes valstu sarakstu . Proporcija abos gadījumos bija vienāda , 30% vietējo produktu ,70% imports. Latvija ap 45% saražotās pārtikas eksportē un veikali neatspoguļo situāciju ne laukos ne produktu ražošanā . Kam pārdos savus mazražojošos vai neapstrādātos zemes gabalus pensionāri un tā dēvētie "dīvānu zemnieki" pilsētās ,tas jau īpašnieku ziņā.
Komentēt