Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar pārtikas nozares organizācijām 22. maijā vienojās par vairākiem pasākumiem pārtikas cenu mazināšanai un vietējās produkcijas stiprināšanai.
Vienlaikus ar vienošanos par samazinātā PVN godprātīgu pārnesi uz pārtikas produktu cenām panākta arī vienošanās paplašināt zemo cenu produktu grozu, uzlabot tā redzamību veikalos un veicināt Latvijā ražotas pārtikas izvēli.
Vienošanās paredz, ka no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam maizei, pienam, olām un mājputnu gaļai tiks piemērota samazinātā 12% PVN likme līdzšinējo 21% vietā. Izmaiņas paredz Saeimas pieņemtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka vienošanās mērķis ir nodrošināt skaidru un tiešu ieguvumu iedzīvotājiem, samazinātajai PVN likmei atspoguļojoties pārtikas produktu gala cenās. Pēc ministra teiktā, tas palīdzēs stiprināt iedzīvotāju pirktspēju un padarīs ikdienā svarīgākās pārtikas preces pieejamākas.
Vienošanās partneri apņēmušies godprātīgi un caurspīdīgi piemērot PVN samazinājumu, nepieļaujot situācijas, kurās nodokļa samazinājuma efektu neizjūt pircēji. Vienlaikus iniciatīvai aicināti pievienoties arī citi pārtikas ražotāji, piegādātāji, vairumtirgotāji un mazumtirgotāji.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Jānis Dubults norāda, ka asociācijas biedri no 1. jūlija nodrošinās samazinātās PVN likmes piemērošanu noteiktajām produktu grupām. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka svarīga būs arī piegādātāju atbildīga rīcība, nepieļaujot cenu paaugstināšanu PVN samazinājuma periodā.
Vienošanos parakstījušas arī Latvijas Republikas Zemkopības ministrija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Tirgotāju asociācija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, Zemnieku saeima un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija.
Uz jautājumu, kā tiks nodrošināts, ka PVN samazinājuma ieguvums pilnā apmērā sasniedz patērētājus, V. Valainis norādīja, ka valsts institūciju rīcībā pirmo reizi būs pieejami mazumtirdzniecības cenu dati reāllaikā. Pēc ministra teiktā, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) automātiski saņem datus no mazumtirdzniecības ķēdēm, kas ļaus uzraudzīt cenu izmaiņas gan pirms PVN samazinājuma ieviešanas, gan pēc tās. Viņš uzsvēra, ka šāda datu pieejamība radusies saistībā ar iepriekš īstenoto zemo cenu iniciatīvu. Vienlaikus V. Valainis aicināja arī iedzīvotājus sekot līdzi cenu izmaiņām veikalos, salīdzinot produktu cenas pirms un pēc samazinātās PVN likmes ieviešanas.
Ministrs norādīja, ka iegūtā informācija ļaus savlaicīgi konstatēt iespējamu mākslīgu cenu paaugstināšanu pirms PVN likmes samazināšanas. Savukārt tālāku uzraudzību veiks Konkurences padome (KP), kas nepieciešamības gadījumā varēs vērsties pret negodprātīgiem tirgus dalībniekiem. Vienošanās parakstīšanā piedalījās arī Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Šmite.
Ekonomikas ministrija un pārtikas nozares organizācijas vienojušās arī paplašināt zemo cenu produktu grozu un stiprināt vietējās pārtikas produkcijas popularizēšanu. Šī vienošanās paredz paplašināt zemo cenu produktu piedāvājumu jau esošajās 10 pārtikas preču kategorijās, vienlaikus uzlabojot šo produktu redzamību un atpazīstamību veikalos. Memoranda mērķis ir veicināt pamata pārtikas preču pieejamību iedzīvotājiem, īpaši mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem, kā arī mudināt patērētājus biežāk izvēlēties Latvijā ražotu produkciju.
Ekonomikas ministrs V. Valainis uzsver, ka iniciatīvas mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem samazināt ikdienas izdevumus par svarīgākajām pārtikas precēm, vienlaikus saglabājot plašāku izvēli veikalu plauktos. Pēc ministra teiktā, būtiski ir arī stiprināt Latvijas ražotāju konkurētspēju un veicināt vietējās produkcijas patēriņu.
Sākotnējais memorands tika noslēgts 2025. gada maijā. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pērn veiktā iedzīvotāju aptauja par zemo cenu produktu groza iniciatīvu parādīja, ka pircēji pozitīvi vērtē iespēju iegādāties produktus par zemākām cenām, taču vienlaikus gaida plašāku piedāvājumu.
Memoranda pārstāvji norāda, ka importa preču pieejamība un cenu konkurence ietekmējusi pieprasījumu pēc vietējās produkcijas, tādēļ paredzēts izvērtēt iespējas īstenot nacionālu kampaņu Latvijas ražotāju pārtikas produktu popularizēšanai. Tās mērķis būs veicināt patērētāju paradumu maiņu par labu vietējās produkcijas izvēlei.
Memoranda papildinājumu parakstīja arī Latvijas Republikas Zemkopības ministrija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, Zemnieku saeima un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija. Iniciatīvai varēs pievienoties arī citi pārtikas nozares uzņēmumi un organizācijas.