Tuvo Austrumu krīzes ietekme uz Latvijas lauksaimniecību nākamgad būs daudz smagāka nekā šogad, intervijā aģentūrai LETA sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) uzdos ārlietu ministrei Baibai Bražei (JV) rast risinājumu, kā pārtraukt eksportu un importu ar Krieviju, tomēr atsevišķās nozarēs tam varētu būt izņēmumi, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem teica Kulbergs.
Tuvojoties 1. jūlijam, kad visā Eiropas Savienībā, tajā skaitā Latvijā, stāsies spēkā muitas nodoklis nelieliem sūtījumiem no ārpus ES esošiem internetveikaliem, vairāki portāla NRA lasītāji bažīgi jautāja, vai nodoklis būs jāmaksā arī precēm, kas pasūtītas jūnijā, bet adresātu sasniegs tikai jūlijā.
Šodien Rīgā tika sperts nozīmīgs solis Latvijas un Ukrainas tehnoloģiju sadarbības attīstībā – parakstīti vairāki saprašanās memorandi, kas paredz investīciju projektu attīstību bezpilota sistēmu ražošanā, tehnoloģiju pārnesē un modernas duālā pielietojuma tehnoloģiju testēšanas infrastruktūras izveidē Latvijā.
Latvijas noslēgtais dzelzceļa "Rail Baltica" projekta pamattrases līgums ar pilnsabiedrību "E.R.B. Rail JV" ir ļoti dārgs, aģentūrai LETA sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" padomes priekšsēdētājs Matīss Paegle.
Eiropas Centrālā banka (ECB) iezīmējusi piesardzīgāku kreditēšanas vidi eirozonā. ECB Banku kreditēšanas apsekojumā norādīts, ka bankas pirmajā ceturksnī pastiprinājušas kreditēšanas standartus visās aizdevumu kategorijās, bet otrajā ceturksnī sagaida vēl plašāku nosacījumu stingrību.
Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" vasarā varētu būt nepieciešams valsts finansējums, pirmdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" norādīja satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
Turpmāk valdība sanāks divas reizes nedēļā, plānojot arī tematiskas sēdes, pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem teica Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad pirmajā ceturksnī bija 1831 eiro, kas ir par 4,2% jeb 73 eiro vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 25,688 miljoni eiro, kas ir par 15% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 47% un bija 13,4 miljoni eiro, liecina kompānijas publiskotais finanšu pārskats.
Ar ko nodarbojas baņķieri pēc bankas likvidācijas; ar kādām grūtībām jāsaskaras veidojot biznesu; kas ir laba saimnieka veiksmes pamatā – nra.lv saruna ar ASV studējušo jaunuzņēmēju Agri Grīnbergu.
Jaunajā "Swedbank" cenrādī, kas stāsies spēkā šā gada 1. jūnijā, palielināta maksa par pamatkomplekta apkalpošanu, kartes izgatavošanu un piegādi; ieviesta maksa par konta apkalpošanu, ja nav pieslēgts kāds no klientu komplektiem, bet atcelta maksa par neaktīvu kontu apkalpošanu.
Basketbolistam Kristapam Porziņģim piederošais minerālūdens ražošanas uzņēmums SIA "885" pagājušajā gadā strādāja ar 1,585 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma zaudējumi samazinājās 2,8 reizes un bija 96 226 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.
Karš Ukrainā, konflikts Tuvajos Austrumos, energoresursu cenu kāpums un globālās tirdzniecības spriedze pasauli iegrūž jaunā nenoteiktības periodā, atzīst Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) prezidente Odile Reno-Baso. Intervijā aģentūrai LETA viņa brīdina, ka īpaši ievainojamas šādos apstākļos ir mazās un atvērtās ekonomikas, tostarp Baltijas valstis. Vienlaikus ERAB sola turpināt investīcijas Latvijā un Ukrainā, kur kopš kara sākuma ieguldīti jau gandrīz 10 miljardi eiro.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 2,5%, salīdzinot ar 2025. gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Augsta līmeņa forums “Beyond Borders: Investment & Innovation in the Baltics”, kas 2026. gada 28. maijā norisinājās Rīgā un noslēdzās ar secinājumu, ka Baltijas valstīm ir konkurētspējas priekšrocības vairākās stratēģiskās nozarēs, izcila infrastruktūra, talants un labi inovāciju ekosistēmas pamati, taču vienlaikus trūkst politikas koordinācijas, finansēšanas mehānismu un ciešākas sadarbības starp uzņēmējiem un pētniekiem lai šīs priekšrocības pārvērstu izaugsmē. Trīs neatkarīgu pētījumu prezentācijās un atklātās diskusijās starp investoriem, uzņēmumu vadītājiem, politikas veidotājiem un pētniekiem izskanēja vienots vēstījums: reģiona priekšrocības jau ir izveidotas. Reģiona stiprās puses ir skaidras. Nākamais izaicinājums ir tās mērogot ātrāk un efektīvāk.