“Beyond Borders”: Baltijas valstis nostiprinās kā konkurētspējīgs inovāciju reģions, tomēr mērogošana un komercializācija joprojām ir galvenie izaicinājumi
Augsta līmeņa forums “Beyond Borders: Investment & Innovation in the Baltics”, kas 2026. gada 28. maijā norisinājās Rīgā un noslēdzās ar secinājumu, ka Baltijas valstīm ir konkurētspējas priekšrocības vairākās stratēģiskās nozarēs, izcila infrastruktūra, talants un labi inovāciju ekosistēmas pamati, taču vienlaikus trūkst politikas koordinācijas, finansēšanas mehānismu un ciešākas sadarbības starp uzņēmējiem un pētniekiem lai šīs priekšrocības pārvērstu izaugsmē. Trīs neatkarīgu pētījumu prezentācijās un atklātās diskusijās starp investoriem, uzņēmumu vadītājiem, politikas veidotājiem un pētniekiem izskanēja vienots vēstījums: reģiona priekšrocības jau ir izveidotas. Reģiona stiprās puses ir skaidras. Nākamais izaicinājums ir tās mērogot ātrāk un efektīvāk.
Forumu organizēja Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Eiropas Investīciju bankas grupas biroju Rīgā, Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameru Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (AHK) un RTU Rīgas Biznesa skolu (RBS).
Latvija saglabā pievilcību investoru skatījumā, vienlaikus pieaugot gaidām pēc paredzamības un efektīvas īstenošanas
Saskaņā ar FICIL Sentiment Index 2026 rezultātiem Latvijas investīciju vides pievilcība turpina demonstrēt noturību un stabilitāti, atspoguļojot vienu no spēcīgākajiem kopējiem FICIL Sentiment Index novērtējumiem pēdējo divu gadu laikā. Vienlaikus investoru noskaņojums ir kļuvis piesardzīgāks plašākas ģeopolitiskās un reģionālās drošības nenoteiktības, kā arī iekšpolitiskās nestabilitātes dēļ. Tā rezultātā tikai 47% ārvalstu investoru plāno palielināt investīcijas Latvijā, savukārt 37% joprojām nav pārliecināti par saviem investīciju plāniem.
Tas ir augstākais investoru īpatsvars, kas pirms investīciju lēmumu pieņemšanas rūpīgi seko turpmākajai attīstībai. Būtiski, ka investoru īpatsvars, kuri norāda, ka neplāno turpmākas investīcijas Latvijā, ir ievērojami samazinājies no 40% pērn līdz 16% šogad.
Tas iezīmē nozīmīgu iespēju Latvijai vēl vairāk stiprināt investoru uzticēšanos ar efektīvu īstenošanu, spēcīgāku koordināciju un turpmāku progresu būtiskākajās reformu jomās. AHK Business Survey 2026 rezultāti liecina, ka 60% Latvijas uzņēmumu šogad sagaida apgrozījuma pieaugumu, kas ir pozitīvs signāls. Investori atzinīgi novērtēja Latvijas konkurētspējīgo nodokļu sistēmu un kvalificēto darbaspēku, vienlaikus uzsverot konsekventas īstenošanas un politikas paredzamības nozīmi. Abi pētījumi izceļ nepieciešamību turpināt progresu izglītības, talantu pieejamības, migrācijas politikas un demogrāfiskās attīstības jomās, lai stiprinātu Latvijas ilgtermiņa konkurētspēju.
Ciešāka sadarbība starp Baltijas uzņēmējdarbības un pētniecības kopienām kļūst arvien nozīmīgāka
FICIL Sentiment Index norāda uz ierobežotu sadarbību starp ārvalstu investoriem un Baltijas pētniecības kopienu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Papildus finansējumam viens no galvenajiem izaicinājumiem ir spēcīgāku stimulu veidošana pētniekiem aktīvāk iesaistīties sadarbībā ar industriju un inovāciju komercializācijā, līdzās tradicionālajiem akadēmiskās izcilības rādītājiem. Turklāt būtiskākie zinātnes, tehnoloģiju un pētniecības sasniegumi Baltijas inovāciju ekosistēmā varētu būt redzamāki. Rezultātā iespējas stiprināt sadarbību starp privāto sektoru un pētniecības kopienu joprojām netiek pilnībā izmantotas. Ņemot to vērā, daudzpusēja iesaistīto pušu koordinācija un inovāciju ekosistēmas mērķtiecīga vadība kļūst par vienu no galvenajiem vēstījumiem politikas veidotājiem, lai atraisītu Baltijas valstu inovāciju un investīciju potenciālu.
Neraugoties uz sadarbības trūkumu, gan ārvalstu investoriem, gan Baltijas pētniekiem ir līdzīgs skatījums uz nozarēm ar augstu inovāciju potenciālu un nepieciešamajiem politikas pasākumiem. Tas ir viens no daudzsološiem priekšnoteikumiem ciešākai sadarbībai.
Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēma kļūst spēcīgāka, taču izaugsmes posma mērogošana joprojām ir būtisks izaicinājums
EIB Advisory un LIAA sākotnējie secinājumi liecina, ka Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēma ir aktīva un tehniski spējīga, ar atzītām stiprajām pusēm finanšu tehnoloģiju, dziļo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta risinājumu jomās, taču uzņēmumi saskaras ar šķēršļiem izaugsmes posmā. Kopš 2021. gada Latvija ir piesaistījusi tikai 4 Eiropas Inovāciju padomes grantu saņēmējus, salīdzinot ar 15 Igaunijā un 17 Lietuvā.
Turklāt 70% Latvijas mēroga uzņēmumu vēlākajos izaugsmes posmos ir pārcēlušies uz ārvalstīm, uzsverot nepieciešamību pēc spēcīgākiem izaugsmes posma finansēšanas mehānismiem, lielākas privātā kapitāla pieejamības un nacionāliem līdzfinansēšanas instrumentiem ES programmām, lai atbalstītu inovatīvu Latvijas uzņēmumu ilgtermiņa mērogošanu.
Baltijas valstis arvien biežāk tiek uztvertas kā viens reģions, taču ciešāka reģionālā koordinācija joprojām ir būtisks nākamais solis
Viens no konsekventiem foruma vadmotīviem bija kontrasts starp to, kā Baltijas valstis tiek uztvertas starptautiski, un to, kā tās darbojas praksē. Investori un ES institūcijas reģionu uztver kā vienotu veselumu. Vienlaikus Igaunija, Latvija un Lietuva turpina savstarpēji konkurēt par finansējumu, talantiem un investoru uzmanību, lai gan foruma dalībnieki uzsvēra būtiskas iespējas spēcīgākai reģionālajai koordinācijai un kopīgai pozicionēšanai. Reinholds Šneiders, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs un SCHWENK Latvija un SCHWENK Ziemeļeiropā vadītājs: “Ir iepriecinoši redzēt, ka Latvija saņem spēcīgāko investīciju klimata novērtējumu kopš 2019. gada, kas ir skaidrs apliecinājums valsts stabilitātei un pēdējo gadu konstruktīvajam darbam.
Vienlaikus secinājumi atgādina, ka uzticēšanās un apņemšanās ne vienmēr virzās vienā tempā. Vēlme investēt pastāv, un esmu pārliecināts, ka ciešā dialogā ar valdību un mūsu Baltijas partneriem mēs kopīgi varam radīt apstākļus, lai šī vēlme turpmākajos gados pārvērstos reālās investīcijās.”
Ieva Jāgere, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore: “Latvijai ir visas iespējas kļūt par vienu no Ziemeļeiropas vadošajiem inovāciju un tehnoloģiju centriem. Mums jau ir starptautiski konkurētspējīgi uzņēmumi dziļo tehnoloģiju, aizsardzības tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un progresīvās ražošanas jomās, kā arī arvien spēcīgāka zinātnes un inovāciju ekosistēma. Saskaņā ar EY European Attractiveness Survey 2026 Latvija ieņem 7. vietu Eiropā pēc ārvalstu investīciju projektu skaita uz vienu iedzīvotāju un 8. vietu pēc radīto darbavietu skaita, apliecinot, ka starptautiskie investori joprojām saskata spēcīgu ilgtermiņa potenciālu mūsu ekonomikā. Tomēr nākamais attīstības posms prasīs daudz lielāku ātrumu un ambīcijas. Latvijai ir jākļūst ievērojami ātrākai zināšanu, pētniecības un tehnoloģiju pārvēršanā globāli konkurētspējīgos uzņēmumos.
Tieši tāpēc mums ir nepieciešami jauni finansēšanas mehānismi, ciešāka sadarbība starp valdību, zinātni un industriju, kā arī daudz spēcīgākas starptautiskās partnerības Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Mūsdienu globālajā ekonomikā konkurence arvien vairāk notiek nevis starp atsevišķām valstīm, bet starp inovāciju ekosistēmām. Latvijas priekšrocība ir tās spēja būt elastīgai, ātrai un tehnoloģiski spējīgai, ar īpaši spēcīgu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.” Paulina Brzezicka, EIB grupas biroja Latvijā vadītāja: “Latvijai ir visas spēcīgas inovāciju ekosistēmas sastāvdaļas - talants, nozaru daudzveidība un starptautiskas ambīcijas.
Tomēr pārāk daudziem uzņēmumiem ir grūtības pārvarēt agrīnos attīstības posmus vai mērogoties vietējā tirgū. EIB loma nav tikai finansēt, bet arī konsultēt un savienot ar piemērotiem finanšu instrumentiem. Kopā ar LIAA mēs palīdzam Latvijai veidot konkurētspējīgāku inovāciju ekosistēmu un novērst šķēršļus piekļuvē ES finansējumam, lai Latvijas uzņēmumi varētu augt un konkurēt pāri robežām.”
Florians Šrēders, Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras vadītājs: “Baltijas valstu priekšrocība ir to atvērtība, ātrums un spēja pielāgoties jaunām attīstības tendencēm. Tas reģionam piešķir spēcīgu inovāciju potenciālu. Baltijas valstis var kļūt par dzīvu inovāciju laboratoriju Eiropai - mazāku, elastīgu modeli, kura risinājumus vēlāk iespējams mērogot lielākās Eiropas ekonomikās.”
Klaudio Rivera, RTU Rīgas Biznesa skolas bakalaura programmu dibinātājdirektors: “Latvija un Baltijas valstis var augt ātrāk un spēcīgāk, ja kļūsim precīzāki tajā, kā mūsu esošās spējas pārvēršam stratēģiskās investīciju iespējās. Tā vietā, lai koncentrētos tikai uz plašām strukturālām reformām, mums ir nepieciešamas datos balstītas, mērķētas iniciatīvas nozarēs, kurās trim Baltijas valstīm jau ir izteiktas priekšrocības pētniecībā, inovācijās un investīciju potenciālā. Koordinējot valdības, investorus, universitātes un pētniecības institūcijas ap šīm prioritārajām nozarēm, ideālā gadījumā caur pārrobežu Baltijas iniciatīvām, mēs varam veidot spēcīgākas inovāciju ekosistēmas un panākt lielāku Eiropas un privātā finansējuma ietekmi.
Vienlaikus mums ir jāsamazina birokrātija, kas pārāk bieži palēnina pētniecības un inovāciju programmas, nodrošinot, ka enerģija tiek ieguldīta spēju attīstībā, nevis procesu pārvarēšanā. Ja apvienosim stratēģisku nozaru fokusu ar gudrākiem un vienkāršākiem inovāciju finansēšanas mehānismiem, mēs radīsim spēcīgākus stimulus lielajiem uzņēmumiem ne tikai investēt pētniecībā un inovācijās, bet arī aktīvi iesaistīties reģiona nākotnes konkurētspējas veidošanā.”
Foruma noslēgumā tika secināts, ka plaisas mazināšana starp reģiona potenciālu un tā sniegumu ir sasniedzama, taču tai nepieciešama mērķtiecīga rīcība trīs virzienos: spēcīgāka politikas īstenošana, strukturālas pārmaiņas uzņēmējdarbības un pētniecības sadarbības modelī un koordinētāka Baltijas pieeja. Priekšrocības jau ir izveidotas. Tagad nepieciešama politiskā un institucionālā griba tās savienot.
