Baltijas valstīs vajadzētu daudz vairāk diskutēt par Krievijas iebrukuma iespējamību un apņēmīgi gatavoties tieši šādam scenārijam, lai izslēgtu, ka tiek atkārtota Ukrainas kļūda, intervijā aģentūrai LETA konferences "Riga StratCom Dialogue 2026" laikā sacīja ASV Keisas universitātes Veterhedas vadības skolas Ekonomikas nodaļas vadītājs, ekonomikas profesors Romans Šeremeta.
Karš Ukrainā ir radikāli mainījis Vācijas priekšstatus par drošību, armiju un savu lomu Eiropā. Valsts, kas gadu desmitiem bija piesardzīga militāros jautājumos un paļāvās uz ekonomisko sadarbību kā drošības garantu, tagad publiski deklarē ambīcijas kļūt par spēcīgāko konvencionālo armiju Eiropā un NATO militāro mugurkaulu kontinentā.
Krievijas diktators Vladimirs Putins noteikti izskatot scenāriju par Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm un tam noteikti jābūt gataviem, intervijā ar TV24 pauž Krievijas opozīcijas politiķis, ekonomists, kādreizējais enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs.
Baltijas valstīs būtu daudz vairāk jādiskutē par Krievijas iebrukuma iespēju un apņēmīgi jāgatavojas tieši šādam scenārijam, lai izslēgtu iespēju, ka tiek atkārtota Ukrainas kļūda, intervijā aģentūrai LETA konferences "Riga StratCom Dialogue 2026" laikā sacīja ASV Keisas universitātes Veterhedas vadības skolas Ekonomikas nodaļas vadītājs, ekonomikas profesors Romans Šeremeta.
“The Wall Street Journal” (WSJ): tas var notikt “nākamo 12 mēnešu laikā”. Eiropā pārskata prognozes par Vladimira Putina uzbrukuma plāniem NATO – pirmās būs Baltijas valstis, lai attaisnotu jaunu mobilizāciju un izsīkuma kara neveiksmes Ukrainā.
Krievijas diktators Vladimirs Putins ir slikts un bīstams cilvēks, un Krievija kā drauds Baltijai būtu jāuztver nopietni, intervijā atzina ASV Kongresa Pārstāvju palātas loceklis un ilggadējs Baltijas valstu atbalsta grupas līdzpriekšsēdētājs Dons Beikons.
Karš Ukrainā, konflikts Tuvajos Austrumos, energoresursu cenu kāpums un globālās tirdzniecības spriedze pasauli iegrūž jaunā nenoteiktības periodā, atzīst Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) prezidente Odile Reno-Baso. Intervijā aģentūrai LETA viņa brīdina, ka īpaši ievainojamas šādos apstākļos ir mazās un atvērtās ekonomikas, tostarp Baltijas valstis. Vienlaikus ERAB sola turpināt investīcijas Latvijā un Ukrainā, kur kopš kara sākuma ieguldīti jau gandrīz 10 miljardi eiro.
Augsta līmeņa forums “Beyond Borders: Investment & Innovation in the Baltics”, kas 2026. gada 28. maijā norisinājās Rīgā un noslēdzās ar secinājumu, ka Baltijas valstīm ir konkurētspējas priekšrocības vairākās stratēģiskās nozarēs, izcila infrastruktūra, talants un labi inovāciju ekosistēmas pamati, taču vienlaikus trūkst politikas koordinācijas, finansēšanas mehānismu un ciešākas sadarbības starp uzņēmējiem un pētniekiem lai šīs priekšrocības pārvērstu izaugsmē. Trīs neatkarīgu pētījumu prezentācijās un atklātās diskusijās starp investoriem, uzņēmumu vadītājiem, politikas veidotājiem un pētniekiem izskanēja vienots vēstījums: reģiona priekšrocības jau ir izveidotas. Reģiona stiprās puses ir skaidras. Nākamais izaicinājums ir tās mērogot ātrāk un efektīvāk.
Krievijas režīms ir iegājis lejupslīdes spirālē - Ukrainas frontē nav vērojams nekāds progress, bet ekonomikā iestājusies stagnācija ar pieaugošu inflāciju. Savukārt Krievijas sabiedrībā pieaug neapmierinātība ar interneta ierobežojumiem un Kremļa diktatora Vladimira Putina reitingi ir būtiski pasliktinājušies. Visi šie faktori ar lielu devu izmisuma atspoguļojas arī krievu propagandas vēstījumos. Proti, tajos absolūti dominē Krievijas kā "aplenkta cietokšņa" naratīvs, kas aizēno visu pārējo.
Izmantojot incidentus ar droniem, Krievija īsteno informācijas operāciju pret Baltijas valstīm, kuras nolūks ir piespiest tās atteikties no atbalsta Ukrainai, otrdien paziņoja Lietuvas Valsts drošības departamenta (VSD) direktors Remiģijus Bridiķis.
Maskava gatavojas vērsties Starptautiskajā tiesā pret Baltijas valstīm, kas "atsakās pārtraukt krievu tiesību ierobežošanu", jo sarunas ar tām bijušas bez rezultātiem, pirmdien laikrakstam "Izvestija" pavēstījis Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā drošības situācija Eiropā ir būtiski mainījusies. Arvien biežāk publiskajā telpā izskan jautājumi par iespējamu Krievijas militāru apdraudējumu Baltijas valstīm.
Ukraiņu izcelsmes ASV ekonomists Romāns Šeremeta vietnē "X" publicējis ierakstu, kurā, atsaucoties uz Ukrainas finanšu ministra Serhio Marčenko teikto, uzskatāmi skaidro Krievijas zaudējumus un ieguvumus, ja tā uzbruktu Baltijas valstīm.
Pasaulē lielākais pasaulē džeza gadatirgus un festivāls “jazzahead!”, kas jau divdesmit gadu garumā notiek Brēmenē, izsludinājis nākamā gada partneri – Baltijas reģionu. Igaunija, Latvija un Lietuva jau var gatavoties nākamā gada fokusam uz Baltijas džezu, kur visas trīs valstis rādīs pasaulei savus labākos māksliniekus, jaunus ierakstus, nozares aktualitātes un daudz ko citu.
"Swedbank" Finanšu institūta analīze par galveno izmaksu slogu ģimenēm Baltijas galvaspilsētās – Rīgā, Viļņā un Tallinā – rāda, ka Rīgā dzīvojošajām ģimenēm pēc pārtikas, mājokļa un transporta izdevumu segšanas paliek vismazāk līdzekļu, kamēr Tallinā, pat pie augstākas dzīves dārdzības, atlikušo vajadzību segšanai saglabājas ievērojami vairāk līdzekļu. Neskatoties uz algu pieaugumu pēdējos gados, ģimeņu reālā finansiālā situācija joprojām būtiski atšķiras, ziņo "Swedbank" pārstāvji.
ASV Pārstāvju palātas Ārlietu komiteja trešdien atbalstīja likumprojektu, kas paredz sagatavot oficiālu ziņojumu par draudiem Latvijai, Lietuvai un Igaunijai.
Aizvadītās nedēļas Krievijas ideoloģisko vēstījumu degpunktā bija 15. aprīlī Aizsardzības ministrijas publiskotais saraksts ar Eiropas valstu, tostarp arī Latvijas, rūpnīcām, kuras ražo dronus Ukrainai. Krievi publicēja šo rūpnīcu adreses un paziņoja, ka tās ir leģitīms Maskavas mērķis, tādējādi draudot veikt triecienus arī NATO valstu teritorijās.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgs Nikolajs Patruševs paziņoja, ka Baltijas valstis un Somija it kā ir iesaistītas uzbrukumos Krievijas teritorijai, ļaujot Ukrainas bezpilota lidaparātiem lidot caur savu gaisa telpu.