ASV ar Baltijas valstīm jautājumus par NATO nākotni apspriež arī citos formātos, ceturtdien preses konferencē norādīja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS), atbildot uz jautājumu, kāpēc Latvija netika uzaicināta uz NATO sanāksmi Polijā.
Lielbritānija ir piedāvājusi kodolieroču aizsardzību (tā saukto kodollietussargu) Somijai un citām Apvienoto ekspedīcijas spēku (JEF) dalībvalstīm, ziņo "The Moscow Times", atsaucoties uz somu medijiem "Yle" un "Iltalehti".
Kremlis draud padarīt dzīvi Eiropā par “elli”. Iestrēdzis kaujas laukos Ukrainā, Krievijas diktators Vladimirs Putins pieprasa specdienestiem pastiprināt hibrīdagresiju Eiropā, ziņo dažādi pasaules mediji.
Baltijas valstu militārā drošība ir ievērojami uzlabojusies, kopš NATO ir izstrādājusi skaidru stratēģiju un jaudīgus rīcības plānus, turklāt ievērojams progress panākts arī loģistikas jautājumos, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā priekšnieka vietnieks ģenerālleitnants Džons Mīds.
Latvijas un visa Baltijas jūras reģiona tēls Vašingtonā ir ļoti labs, tomēr Baltijas valstīm jāturpina stiprināt transatlantisko sadarbību, lai tas tāds arī saglabātos, intervijā aģentūrai LETA sacīja ASV Hādsona institūta vecākais pētnieks un Eiropas un Eirāzijas centra direktors Pīters Rafs.
Šodien, 22. septembrī, Latvijas Ministru prezidents Andris Kulbergs, Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkevičs un Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals kopīgā videokonferencē panāca vienošanos par Baltijas valstu kopīgo nostāju koordinētai “Rail Baltica” projekta turpmākai īstenošanai, tostarp sarunām ar Eiropas Komisiju par turpmāko Eiropas Savienības finansējumu “Rail Baltica” projektam, paziņojis Andra Kulberga birojs.
Lietuvas Seims nobalsoja par grozījumu konstitūcijā, kas atceltu aizliegumu valsts teritorijā izvietot masu iznīcināšanas ieročus, tostarp kodolieročus, vēsta medijs "Nexta".
Baltijas valstis ir vienojušās par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam, otrdien žurnālistiem pavēstīja premjers Andris Kulbergs (AS).
Baltijas valstu militārā drošība ir ievērojami uzlabojusies un pašlaik nav nepieciešams reģionā izvietot vēl vairāk starptautisko spēku, intervijā aģentūrai LETA Rīgas konferences laikā atzina NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā priekšnieka vietnieks ģenerālleitnants Džons Mīds.
Lai Baltijas valstu sabiedrība varētu justies droši, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir jābūt saviem spēcīgiem nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, un tas ir vienīgais, kas spēj austrumu agresorvalsti atturēt no potenciālas agresijas, aģentūrai LETA Rīgas konferences laikā sacīja Ukrainas prezidenta administrācijas vadītājs, bijušais Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs.
Latvijas aizsardzības plāni nebeidzas pie mūsu valsts robežas. Ja militārs apdraudējums rastos Igaunijā vai Lietuvā, Latvija būtu gatava doties palīgā kaimiņiem, sarunā ar politologu Filipu Rajevski uzsvēra aizsardzības ministrs Raivis Melnis.
Tramps jaunākais, kurš apmetās viesnīcā "Radisson", pēc pusdienām devās prom vairāku apsardzes darbinieku pavadībā. Viņa komanda ļoti centās slēpt prezidenta dēla pārvietošanos, ziņo "Postimees.ee".
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Retklifs vizītes laikā Maskavā brīdinājis Krievijas amatpersonas no konflikta eskalācijas ar NATO, īpaši ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, tīmekļa izdevumam "Politico" trešdien apgalvojušas divas informētas personas.
Tuvāko 12 mēnešu laikā Baltijas valstīm jārēķinās ar iespējamu Krievijas “viltus karoga” operāciju risku. Viens no scenārijiem būtu uzbrukums ar it kā Ukrainai piederošiem, bet patiesībā Krievijas izmantotiem droniem, intervijā aģentūrai LETA brīdina Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga.
Nākotnē visām trijām Baltijas valstīm ilgtermiņā stratēģisks labums būtu kopīgas aviokompānijas izveide, ceturtdien pēc tikšanās Rīgā ar Lietuvas premjeru Mindaugu Sinkeviču žurnālistiem pauda Latvijas Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Laima Vaikule uzskata, ka Latvijai pietiktu ar uz pusi mazāku Saeimu, taču ar deputātu skaita samazināšanu vien visas problēmas neatrisinātos. TV raidījumā “nra.lv sarunas” māksliniece dalījusies arī neparastā idejā – Baltijas valstis varētu cita citu pārvaldīt pēc rotācijas principa. Tiesa, igauņu paziņas par šādu piedāvājumu neesot bijuši sajūsmā.
NATO valstu kopīgā robeža ar Krieviju joprojām ir praktiski neaizsargāta, neskatoties uz politiķu skaļajiem paziņojumiem par Krievijas iebrukuma draudiem un it kā aktīvo gatavošanos tam, pie šāda secinājuma nonācis Francijas OSINT (atvērto avotu informācijas analīzes) analītiķis Klements Molins, kurš analizēja nocietinājumu stāvokli, izmantojot publiski pieejamas fotogrāfijas, video un satelītattēlus.