Laima Vaikule uzskata, ka Latvijai pietiktu ar uz pusi mazāku Saeimu, taču ar deputātu skaita samazināšanu vien visas problēmas neatrisinātos. TV raidījumā “nra.lv sarunas” māksliniece dalījusies arī neparastā idejā – Baltijas valstis varētu cita citu pārvaldīt pēc rotācijas principa. Tiesa, igauņu paziņas par šādu piedāvājumu neesot bijuši sajūsmā.
NATO valstu kopīgā robeža ar Krieviju joprojām ir praktiski neaizsargāta, neskatoties uz politiķu skaļajiem paziņojumiem par Krievijas iebrukuma draudiem un it kā aktīvo gatavošanos tam, pie šāda secinājuma nonācis Francijas OSINT (atvērto avotu informācijas analīzes) analītiķis Klements Molins, kurš analizēja nocietinājumu stāvokli, izmantojot publiski pieejamas fotogrāfijas, video un satelītattēlus.
Lietuvas Ģenerālprokuratūra sākusi pirmstiesas izmeklēšanu par aicinājumu graut valsts suverenitāti saistībā ar platformā "Facebook" publicētiem tekstiem.
Kamēr Ukrainā turpinās Krievijas sāktais karš, lēmums pavērt iespēju agresorvalstu sportistiem atgriezties starptautiskajās sacensībās nav ne saprotams, ne pareizs, ne godīgs. Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) kopā ar pārējām Baltijas valstīm un Ukrainu šādu nostāju neatbalsta un meklēs mehānismus, lai nepieļautu agresorvalstu atlētu dalību sacensībās, TV24 raidījumā "#Uz līnijas" paziņoja LOK prezidents Raimonds Lazdiņš.
Jūnija vidū tika prezentēts Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieku Arņa Saukas un Tāļa Putniņa pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2025. gadā”. Tajā secināts, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2025. gadā sasniedza 21,8% no IKP — par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Lietuvā indekss samazinājās līdz 23,6% no IKP, savukārt Igaunijā pieauga līdz 20,8% no IKP.
Polijas premjerministra Donalda Tuska brīdinājums par iespējamu Krievijas apdraudējumu Polijai un Baltijas valstīm liek uzdot jautājumu – vai Vladimirs Putins tiešām varētu mēģināt ar militāru vai hibrīdu provokāciju pārbaudīt NATO gatavību un piespiest Eiropu atteikties no atbalsta Ukrainai?
Pēc Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahknas teiktā, Igaunijas runas par 7 % aizsardzības budžetu nav tikai politisks triks, bet gan mēģinājums godīgāk parādīt, cik daudz valsts patiesībā iegulda drošībā. Tas piesaistījis ASV prezidenta Donalda Trampa uzmanību NATO samitā.
Pēc smagās avārijas Viļņā sestdienas agrā rītā, kurā bojā gāja zēns un meitene, BMW automašīnai ietriecoties stabā, pirms pusdienlaika notika vēl viena traģēdija – šoreiz Kauņas rajonā, vēsta "lrytas.lt".
Latvija un pārējās Baltijas valstis gadiem ilgi centās brīdināt Rietumus par Krievijas agresīvajiem nodomiem, taču šajos brīdinājumos neviens īsti neieklausījās. Tagad, kad draudi kļuvuši acīmredzami, daudzas valstis atzīst, ka Baltijai bijusi taisnība, TV24 raidījumā "Aktuālais par karadarbību Ukrainā" sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks, LATO valdes loceklis un RTU Liepājas akadēmijas direktors Sandis Šrāders.
Cenšoties iebiedēt savu auditoriju ar "NATO agresijas" draudiem, Putins galu galā atspēkoja vienu no Krievijas propagandas iecienītākajiem mītiem, vēsta "Nexta".
Igauņi par "Rail Baltica" īstenošanas termiņiem dzīvo sapņu pasaulē, bet projekta pabeigšana visās trijās Baltijas valstīs līdz 2030. gadam nav matemātiski iespējama, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Krievijas diktators Vladimirs Putins neapšaubāmi apsver arī iespējamu militāru uzbrukumu Baltijas valstīm, tomēr šāds scenārijs nedrīkst kļūt par iemeslu panikai. Tā TV24 intervijā norādīja Krievijas opozīcijas politiķis, ekonomists un bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs. Viņš uzskata, ka daudz svarīgāk ir saprast Krievijas vājās vietas, jo tieši tās līdz šim ļāvušas Ukrainai sekmīgi pretoties daudz lielākam pretiniekam.
Baltijas valstīs vajadzētu daudz vairāk diskutēt par Krievijas iebrukuma iespējamību un apņēmīgi gatavoties tieši šādam scenārijam, lai izslēgtu, ka tiek atkārtota Ukrainas kļūda, intervijā aģentūrai LETA konferences "Riga StratCom Dialogue 2026" laikā sacīja ASV Keisas universitātes Veterhedas vadības skolas Ekonomikas nodaļas vadītājs, ekonomikas profesors Romans Šeremeta.
Karš Ukrainā ir radikāli mainījis Vācijas priekšstatus par drošību, armiju un savu lomu Eiropā. Valsts, kas gadu desmitiem bija piesardzīga militāros jautājumos un paļāvās uz ekonomisko sadarbību kā drošības garantu, tagad publiski deklarē ambīcijas kļūt par spēcīgāko konvencionālo armiju Eiropā un NATO militāro mugurkaulu kontinentā.
Krievijas diktators Vladimirs Putins noteikti izskatot scenāriju par Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm un tam noteikti jābūt gataviem, intervijā ar TV24 pauž Krievijas opozīcijas politiķis, ekonomists, kādreizējais enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs.
Baltijas valstīs būtu daudz vairāk jādiskutē par Krievijas iebrukuma iespēju un apņēmīgi jāgatavojas tieši šādam scenārijam, lai izslēgtu iespēju, ka tiek atkārtota Ukrainas kļūda, intervijā aģentūrai LETA konferences "Riga StratCom Dialogue 2026" laikā sacīja ASV Keisas universitātes Veterhedas vadības skolas Ekonomikas nodaļas vadītājs, ekonomikas profesors Romans Šeremeta.
“The Wall Street Journal” (WSJ): tas var notikt “nākamo 12 mēnešu laikā”. Eiropā pārskata prognozes par Vladimira Putina uzbrukuma plāniem NATO – pirmās būs Baltijas valstis, lai attaisnotu jaunu mobilizāciju un izsīkuma kara neveiksmes Ukrainā.