Neraugoties uz politiskām un ekonomiskām spekulācijām saistībā ar graudu tranzītu caur Latvijas dzelzceļa infrastruktūru un ostām, Eiropas Savienības īpašā vēstnieka sankciju jautājumos Deivida O’Salivana atbilde “nra.lv” ir lakoniska: graudi ir būtiska globālās pārtikas sastāvdaļa, kuras transportēšana nav aizliedzama.
Turpinoties Krievijas karam pret Ukrainu, ir aktualizējies jautājums par to, ka Krievijas graudu pārvadāšana pa Baltijas valstu dzelzceļiem un caur to ostām ir uzskatāma par netiešu ekonomisko atbalstu agresorvalstij. Vai tas viss ir tik vienkārši, vai tomēr nebūtu jāvērtē, kur novelkama robeža starp likumīgu komercdarbību un tām ekonomiskajām aktivitātēm, kas var palīdzēt finansēt karu?
Lai gūtu skaidrību par politiski uzkarsēto graudu tranzīta jautājumu, “nra.lv” vērsās pie D. O’Salivana, lūdzot komentēt Krievijas graudu tranzīta aizlieguma prasību caur Latviju un tā ietekmi uz Eiropas Savienības sankciju politiku, atbalstu Ukrainai un globālo pārtikas nodrošinājumu. Skaidrojām, kā Eiropas Savienība raugās uz sankciju papildināšanu un tranzīta ierobežojumu Krievijas graudiem, tāpat kā citiem pārtikas produktiem un lauksaimniecības izejvielām. Vienlaikus nevar neņemt vērā iespējamās sekas pasaules pārtikas tirgum, īpaši attiecībā uz valstīm, kuras piedzīvo pārtikas trūkumu. Lūdzām D. O’Salivanu skaidrot jautājumu par Krievijas graudu tranzīta saistību ar kara finansēšanu, par iespējamām sankcijām lauksaimniecības precēm, vērtēt Latvijas lēmumu pieņemšanas kritēriju un kopējā ES tranzīta aizlieguma iespējamību. No atbildēm cerējām gūt skaidrību, kā Latvija un citas Eiropas valstis var vienlaikus atbalstīt Ukrainu, ievērot sankciju politiku un nepieļaut papildu riskus globālajai pārtikas apgādei.
No Eiropas Komisijas preses dienesta D. O’Salivana vārdā saņēmām šādu atbildi: “Mēs nevaram komentēt to, kādi pasākumi varētu tikt iekļauti turpmākajās sankciju paketēs. Vēlos atgādināt, ka sankcijas Padomē tiek pieņemtas, visām dalībvalstīm balsojot vienbalsīgi. Attiecībā uz Krieviju (un Baltkrieviju) jau ir spēkā regula par tarifiem graudiem, kas ir paaugstinājusi tarifus no Krievijas ES importētajiem graudiem līdz aizliedzošam līmenim.
Lai aizsargātu globālo pārtikas drošību, pašlaik ir atļauts tranzīts caur ES uz trešajām valstīm, un uz to neattiecas tarifi. Tomēr graudu tirdzniecība no okupētajām teritorijām Ukrainā ir aizliegta. Komisija ir publicējusi biežāk uzdoto jautājumu (FAQ) sadaļas gan par lauksaimniecības produkciju no Ukrainas, gan par lauksaimniecības produktiem no Krievijas. Komisija regulāri rīko Sankciju koordinatoru foruma sanāksmes, kuras vada Deivids O’Salivans (David O’Sullivan). Tajās dalībvalstis un plaša partneru koalīcija apspriež jaunas tendences un likumsakarības, kā arī pārstāvjus un tīklus, kas iesaistīti sankciju apiešanas veicināšanā.”
Kad septembrī Latvijas politiķi pieteica apņēmību aizliegt Krievijas graudu tranzītu un klusi turpināja čukstēt par Krievijas platuma dzelzceļa sliežu demontēšanu, šo centienu mērķis bija skaidrs - demonstrēt stingru nostāju Krievijas karam pret Ukrainu. Taču, kad pirmās emocijas un kareivīgais patoss norima, sākās juridisku un ekonomisku līkloču epopeja, kurā pareizo rīcību un uzvarētājus atrast kļūst arvien grūtāk. Kur saduras nacionālās drošības un nelokāmās morālās stājas, juridiskie un starptautisko normu, ekonomikas un globālā biznesa jautājumi, tur politiķiem, kas vēlas spēlēt varas spēles, ir jābūt īpaši gudriem, labi informētiem un stratēģiski spēcīgiem, lai sabalansētu ģeopolitisko un ekonomisko izdzīvošanu un pieņemtu mūsu valsts interesēm atbilstošākos lēmumus.
No publiskajā telpā esošajiem vēstījumiem izriet, ka Latvija šobrīd ir nostājusies starpnieka lomā - no vienas puses Krievijas graudi, no otras puses - maizes nodrošināšana pasaulē badu cietošajiem bērniem Āfrikā, kurp, iespējams, nonāk trešo valstu, tostarp ASV, mūsu valsts stratēģiskā partnera, graudu iepirkumi Krievijā.
Oktobra vidū premjers Andris Kulbergs publiski pauda, ka šobrīd Latvijai nav iespējams noteikt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas palielinājumu 300 % apmērā Krievijas graudu tranzītam vai to aizliegt pavisam. Kā skaidroja premjers, “lielākā problēma ir tāda, ka ES ir ekskluzīvas tiesības noteikt gan tarifa, gan tranzīta jautājumus. Mēs to varam darīt pie noteiktiem nosacījumiem, bet tas nozīmē konkrētus riskus.” Viņš arī uzsvēra, ka Krievijas graudi līdz šim nav pakļauti sankcijām un vēl jo vairāk tie nepieder Krievijai, bet gan Latvijas stratēģiskajiem partneriem - ASV, Šveicei, Japānai. Kā skaidroja A.Kulbergs “viņi ir tie, kas pērk šos graudus kā lielākās korporācijas pasaulē.” Latvijas valdība tikusi informēta, ka šādu graudu tranzīta aizliegšanas gadījumā Latvijai jārēķinās ar tūlītēju 200 līdz 800 miljonu eiro vērtu tiesvedību risku. Lietuva jau ierauta šādā tiesvedībā un tai, iespējams, drīzumā būs jāmaksā 450 miljoni eiro.
Līdz ar to, vadoties no Latvijas tranzīta jautājumu lietpratēju un Eiropas Savienības sūtņa sankciju jautājumos teiktā, Latvijas iestādēm, lemjot par iespējamiem ierobežojumiem, būtu jāizvērtē vairāki faktori: preču izcelsme un īpašnieki, eksportētāji un galīgie labuma guvēji, Krievijas valstij radītie ieņēmumi, kā arī iespējamā ietekme uz starptautiskajām pārtikas piegādēm. Būtisks ir arī juridiskais pamatojums un pieņemto lēmumu atbilstība Eiropas Savienības sankciju politikai.
Atsevišķi skatāms jautājums par vienotu Eiropas Savienības mēroga Krievijas graudu tranzīta aizliegumu. Ja ierobežojumus noteiktu tikai atsevišķas valstis, kravu plūsmas varētu vienkārši pārorientēt uz citu ES dalībvalstu ostām, tādējādi mazinot nacionālo pasākumu efektivitāti. Koordinēta Eiropas pieeja varētu ļaut efektīvāk ierobežot Krievijas ekonomiskos ieguvumus.
Latvija var rosināt centienus panākt šādu aizliegumu, taču nav pašsaprotami, ka tā var to noteikt vienpusēji un piemērot visām Krievijas izcelsmes graudu kravām, kas šķērso Latvijas teritoriju. Ir jāņem vērā gan Eiropas Savienības tiesības, gan Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumi par starptautisko tranzītu, kā arī iespēja pamatot ierobežojumu, pamatojoties uz nacionālās drošības interesēm. Šī ir svarīgākā atšķirība starp vienas valsts politisku lēmumu un juridiski pamatotu, spēkā esošu aizliegumu.
Līdz šā gada 15. oktobrim ir sperti šādi soļi:
Šis ir viens no būtiskākajiem jautājumiem. PTO Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) noteikumos ir starptautiskā tranzīta brīvības princips. Tas paredz, ka tranzīta kustībā nedrīkst izdalīt atšķirības, balstoties uz preču izcelsmi, izbraukšanas, ievešanas, izvešanas vai galamērķa vietu, kā arī uz preču vai transportlīdzekļu īpašumtiesībām. Trešās valsts uzņēmuma īpašumtiesības pašas par sevi nepadara Krievijas izcelsmes graudu tranzītu par juridiski atšķirīgu darījumu. Taču jāsaprot, ka preces izcelsme, īpašumtiesības un tranzīta maršruts nav viens un tas pats, un jānošķir trīs situācijas.
Ja Latvijas acīgie politiķi pamana, ka Krievija caur Baltijas valstīm eksportē Ukrainā kara laikā nolaupītus graudus, noformējot tos ar Krievijas izcelsmes dokumentiem, šis apgalvojums ir nopietna pārkāpuma pieteikums, kas ir jāpierāda.
Līgums par Eiropas Savienības darbību nosaka, ka kopējā tirdzniecības politika un muitas savienība ir ES ekskluzīvā kompetencē. Tas nozīmē, ka Latvija vienpusēji nevar pieņemt nacionālu ārējās tirdzniecības aizliegumu, tai ir jāievēro ES kopējie noteikumi.
Jautājums - vai nacionālās drošības apsvērumi varētu radīt izņēmumu? ES pašreizējā sankciju politika attiecībā uz Krievijas lauksaimniecības produktiem, tostarp graudiem, nekādi neierobežo tirdzniecību starp Krieviju un trešajām valstīm, uzsverot, ka sankciju mērķis nav traucēt šādu preču piegādes trešajām valstīm. Līdz ar to Krievijas graudu tranzīts uz trešajām valstīm nav sankciju pārkāpums. Lai to mainītu, ES ir jāpieņem jauni tiesību akti, ja dalībvalstis un ES institūcijas vienojas par atbilstošu juridisko pamatu un regulējumu. Nē, tranzīta brīvība nav absolūta. Ir iespējami izņēmumi, pamatojoties uz konkrētā pasākuma mērķi un, jā, arī nacionālās drošības interesēm.
Nākamais jautājums - vai Latvija varētu izmantot PTO līguma nacionālās drošības izņēmumu? PTO Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) 21. pantā ir paredzēti nacionālās drošības izņēmumi, kas paver tiesības neievērot vispārīgos starptautiskās tirdzniecības noteikumus un ieviest tirdzniecības ierobežojumus, ja tas ir nepieciešams to būtisko valsts drošības interešu aizsardzībai. Tas ir viens no strīdīgākajiem instrumentiem starptautiskajās tirdzniecības tiesībās. Tomēr lēmums par apdraudējumu valsts interesēm nevar būt tīri subjektīvs, lai gan ASV un Krievija joprojām aizstāv šo pozīciju. Valsts pati definē savu drošības apdraudējumu, taču PTO ekspertu grupai ir tiesības pārbaudīt objektīvo situāciju - vai ir akūts starptautisks saspīlējums, konflikts vai karš, kā arī noskaidrot, vai ierobežojumiem nav citi slēpti motīvi, teiksim, tirgus protekcionisms.
Lai ieviestu tranzīta ierobežojumus caur Latviju, Latvijas gadījumā būtu jāatbild uz četriem jautājumiem.
Latvijas situācija nav identiska Krievijas - Ukrainas starptautiskajam konfliktam. Latvija ir ES dalībvalsts, un tās vienpusējai rīcībai papildus ir jāatbilst ES tiesībām. Turklāt jāvērtē, vai aizliegums visām Krievijas izcelsmes graudu kravām, arī tām, kuras pieder trešo valstu uzņēmumiem un paredzētas trešo valstu tirgiem, būtu pietiekami pamatots. Tātad nacionālās drošības izņēmums ir arguments, ko var izvērtēt, nevis garantija, ka aizliegums būs likumīgs.
Būtu jānodala trīs mērķi: nepieļaut zagtu Ukrainas graudu tirdzniecību, ierobežot Krievijas spēju gūt ienākumus no kara un samazināt risku, ka Latvija pati pārkāpj starptautiskās saistības.
Latvijai būtu jāturpina virzīt jautājums ES līmenī un jāpanāk skaidrs juridiskais pamats. Tas palīdzētu saskaņot ierobežojumus ar kopējo tirdzniecības politiku un mazinātu risku, ka tranzīts vienkārši tiek novirzīts uz citu dalībvalsti. Šis virziens jau ir atspoguļots Saeimas aicinājumā un Baltijas valstu 2026. gada oktobra iniciatīvā.
Ja mērķis ir nepieļaut Ukrainā nolaupītu graudu apriti, Latvijai būtu jākoncentrējas uz izcelsmes pārbaudi, pierādījumiem un konkrētu pārkāpumu novēršanu. Nekavējoties jāpastiprina aizdomīgu kravu izcelsmes kontrole, jāuzlabo dokumentu pārbaude, kravu izsekojamība un informācijas apmaiņa ar Ukrainas un ES iestādēm. Šāda pieeja ļauj vērsties pret konkrētiem pārkāpumiem, nevis automātiski pieņemt, ka katra Krievijas izcelsmes graudu krava ir nelikumīga. Ja mērķis ir vispārīgi ierobežot Krievijas graudu eksportu caur ES, juridiski pareizākais virziens būtu panākt saskaņotu ES risinājumu, vienlaikus izvērtējot iespēju izmantot nacionālās drošības izņēmuma piemērošanas principu. Latvijai ir tiesības un politiska iespēja ierosināt Krievijas graudu tranzīta aizliegumu, bet politiskā vēlme ierobežot Krievijas ienākumus, ko tā var izmantot karam, vēl nedod juridisku pamatu vienpusējam aizliegumam.
Pat ārkārtējas drošības situācijas apstākļos starptautiskās tiesības nepazūd - tās nosaka, kādos apstākļos un ar kādiem pamatojumiem valsts drīkst ierobežot tirdzniecību. Līdz ar to pirms konkrēta Latvijas aizlieguma ieviešanas būtu jāsaņem skaidrs juridisks vērtējums par tā atbilstību ES tiesībām un PTO noteikumiem, jāizvērtē samērīgums un tā ietekme uz trešo valstu tirdzniecību. Ja Latvija uzskata, ka drošības apsvērumi prasa tūlītēju rīcību, valdībai būtu skaidri jānorāda gan tiesiskais pamats, gan pierādījumi, gan izvēlēto līdzekļu saikne ar drošības mērķi.
