ASV pētnieks: Baltijas valstīm ir lielāka ietekme Vašingtonā, nekā varētu sagaidīt
Latvijas un visa Baltijas jūras reģiona tēls Vašingtonā ir ļoti labs, tomēr Baltijas valstīm jāturpina stiprināt transatlantisko sadarbību, lai tas tāds arī saglabātos, intervijā aģentūrai LETA sacīja ASV Hādsona institūta vecākais pētnieks un Eiropas un Eirāzijas centra direktors Pīters Rafs.
Viņa vērtējumā Baltijas valstīm Vašingtonā ir lielāka ietekme, nekā varētu gaidīt, ņemot vērā to iedzīvotāju skaitu. Tās ir labi pārstāvētas, jo īpaši ASV Kongresā.
Rafs skaidroja, ka demokrātu un republikāņu skatījums uz Eiropu atšķiras. Demokrāti ASV ārpolitikā attiecības ar Eiropu vairāk veido caur Briseli un Berlīni, savukārt republikāņi tradicionāli lielāku uzmanību pievērsuši Bukarestes devītnieka valstīm - Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Bulgārijai, Čehijai, Ungārijai, Polijai, Rumānijai un Slovākijai.
Pēc eksperta teiktā, republikāņi šajās valstīs novērtē izpratni par Krievijas radītajiem draudiem, proamerikānisku nostāju, kā arī ekonomisko dinamiku un izaugsmes iespējas. Vienlaikus Rafs atzina, ka pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir savā ziņā unikāla.
Vašingtonā Baltijas valstis tiek uztvertas gan kā drošības saņēmējas, kurām nepieciešams sabiedroto atbalsts, gan kā valstis, kas pašas sniedz ieguldījumu kopējā drošībā. Kopumā attieksme pret Baltijas reģionu ASV ir pozitīva, norādīja Rafs.
Latvijai ASV ir īpaši labs tēls. Pēc Rafa teiktā, ASV amatpersonas Latviju mēdz raksturot kā "paraugsabiedroto".
Eksperts uzsvēra Latvijas lielos aizsardzības izdevumus, sabiedroto karaspēka uzņemšanu, ieguldījumus militārajās spējās un izpratni par Krievijas radītajiem draudiem. Latvija arī sadarbojas ar sabiedrotajiem, reaģējot uz Krievijas īstenotajām tā dēvētās pelēkās zonas operācijām.
Vienlaikus Rafs norādīja uz vairākiem izaicinājumiem, kurus Latvija pati nevar pilnībā ietekmēt. ASV arvien vairāk uzmanības pievērš Ķīnai, turklāt ASV aizsardzības piegāžu iespējas ir ierobežotas.
Viņa ieskatā Latvijai būtu jāatbalsta Eiropas Savienības un ASV sarunas par kopīgu stratēģiju attiecībā uz Ķīnu. Tāpat Latvijas uzņēmumiem būtu jācenšas iesaistīties ASV aizsardzības rūpniecības piegāžu ķēdēs. Kā perspektīvu jomu Rafs minēja bezpilota lidaparātus, kur Latvijai jau ir pieredze un atbilstošas kompetences.
Eksperts uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāturpina stiprināt transatlantiskās saites. Viņaprāt, Eiropas stratēģiskā autonomija, kas mazinātu saikni ar ASV, Latvijas drošībai nebūtu izdevīga.
Rafs arī norādīja, ka Baltijas jūras reģionam kopumā ir pietiekams ekonomiskais un demogrāfiskais potenciāls, lai kopīgi atturētu Krieviju. Būtiska nozīme tajā ir Vācijai kā reģiona lielākajai ekonomikai, kā arī kopīgajai izpratnei par Krievijas radīto apdraudējumu.
Vienlaikus šādas atturēšanas spējas, pēc eksperta domām, ir cieši saistītas ar ASV kodolgarantijām un britu vadīto Apvienoto reaģēšanas spēku turpmāku attīstību.
