Baltijas valstis un Polija aicina nākamajā ES daudzgadu budžetā paredzēt finansējumu "Rail Baltica" projektam

Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija kopīgā vēstulē Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam un Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai aicinājušas nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā paredzēt finansējumu dzelzceļa projektam "Rail Baltica", aģentūrai LETA pavēstīja Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) komunikācijas padomniece Elīna Šverna.

Vēstule ES līderiem iesniegta šodien, Eiropadomes sanāksmes laikā Briselē. Vēstuli parakstījuši Kulbergs, Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Šverna uzsver, ka četru valstu līderi vēstulē apliecina stingru apņemšanos pabeigt "Rail Baltica" projektu nākamā ES daudzgadu finanšu ietvarā 2028. - 2034. gadā, vienlaikus uzsverot, ka tā sekmīgai īstenošanai nepieciešams stabils, prognozējams un mērķēts ES finansējums.

"Mēs kopīgi aicinām Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentā paredzēt īpašu, "Rail Baltica" projektam iezīmētu finansējumu," teikts vēstulē.

Kulbergs domā, ka šī kopīgā vēstule ir "laba ziņa turpmākai projekta īstenošanai". Viņš uzsver, ka "Rail Baltica" nevar uzbūvēt kā trīs atsevišķus nacionālus projektus. "Tā ir kopīga Eiropas drošības un militārās mobilitātes infrastruktūra, un tagad pie viena galda esam arī ar Poliju. Būvniecība nedrīkst apstāties, tāpēc saskaņojam termiņus un darbu plānus ar Eiropas Komisiju un Poliju," uzsver premjers.

Vēstulē uzsvērts, ka "Rail Baltica" ir "vairāk nekā transporta infrastruktūras projekts", jo tas esot "stratēģisks Eiropas ieguldījums drošībā, militārajā mobilitātē, savienojamībā, ekonomiskajā noturībā un teritoriālajā kohēzijā".

Tiek norādīts, ka "Rail Baltica" ir vienīgais projekts, kura mērķis ir vienlaikus novērst trūkstošos savienojumus divos Eiropas transporta tīkla koridoros un ES prioritārajā militārās mobilitātes koridorā.

Pašreizējā drošības situācijā īpaši nozīmīga ir "Rail Baltica" civilā un militārā izmantošana. Projekts stiprinās ES un NATO spējas ātri pārvietot militāro personālu un tehniku Eiropas austrumu flangā, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu Eiropas kopējā drošībā un gatavībā reaģēt uz apdraudējumiem, pausts vēstulē.

Vienlaikus "Rail Baltica" veicinās Baltijas valstu integrāciju Eiropas dzelzceļa tīklā, uzlabos pārrobežu savienojumus un stiprinās ES ekonomisko konkurētspēju un reģionālo saliedētību.

Baltijas valstis un Polija uzsver, ka "Rail Baltica" īstenošanā jau ieguldīti būtiski valstu budžetu un ES līdzekļi. Visas četras valstis apliecina gatavību arī turpmāk pildīt savas saistības un cieši sadarboties, lai nodrošinātu koordinētu un savlaicīgu projekta pabeigšanu.

Valstu līderi vēstulē norāda, ka "Rail Baltica" ir sasniedzis būtisku īstenošanas posmu visā plānotā dzelzceļa koridora garumā. Baltijas valstīs gandrīz puse pamattrases jau tiek būvēta vai ir sagatavota būvniecības uzsākšanai.

Projekta mērogs un stratēģiskā nozīme prasa ilgtermiņā prognozējamu ES finansējumu. Tādēļ četru valstu līderi aicina "Rail Baltica" paredzēt atsevišķu finansējuma pozīciju, kas atbilstu projekta nozīmei visas Eiropas interesēs.

Vēstules noslēgumā valstu līderi pauž pārliecību, ka Eiropadome arī turpmāk atzīs "Rail Baltica" par vienu no ES prioritārajiem projektiem un atbalstīs tā sekmīgai pabeigšanai nepieciešamos nosacījumus.

Laikā, kad Eiropa palielina ieguldījumus drošībā un noturībā, "Rail Baltica" jāsaglabā kā viena no ES galvenajām infrastruktūras prioritātēm, nodrošinot finansējumu, kas atbilst projekta stratēģiskajai nozīmei gan ES, gan NATO, uzskata vēstules autori.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekta pamattrase pirmajā kārtā Latvijā plānota esošajā tvērumā, kas paredz izveidot "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai, kā arī pabeigt būvdarbus Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā, lai nodrošinātu iespēju savienot "Rail Baltica" un esošo dzelzceļa tīklu.

"Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.