Trešdienas vakarā uz TV raidījumu "Kas notiek Latvijā?" tika aicināti cilvēki, kuri tiešā vai netiešā veidā iesaistīti "Rail Baltica" projekta īstenošanā. Gaidīto atbilžu vietā tautai radās vēl vairāk jautājumu.
Saeimas Pieprasījumu komisija trešdien noraidīja opozīcijā esošās "Apvienotā saraksta" pieprasījumu premjerei Evikai Siliņai (JV) par valdības rīcību ar nacionālo aviokompāniju "airBaltic", taču sēdē izskanēja pārmetumi premjerei par nevēlēšanos sniegt atbildes uz deputātus interesējošiem jautājumiem.
Raugoties uz nu jau samilzušo “Rail Baltica” epopeju, arvien skaidrāk iezīmējas viena ārkārtīgi būtiska lieta. Joprojām nav nekādas skaidrības, kāpēc mums šī trase ir vajadzīga. Kāda vispār ir tās jēga? Gan idejiskā, gan tīri praktiskā, jo pasaulē nekas tāpat vien nebūvējas.
Sliežu ceļa izbūvi savienojumam ar Rīgas lidostu varētu īstenot "Latvijas dzelzceļš", ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).
Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvprojektēšanas vadlīnijas ir mainījušās simtiem reižu, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja bijušais par "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
Trīspadsmit gadu laikā kopš Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta “Rail Baltica” sākuma joprojām Latvijas teritorijā nav uzcelts neviens kilometrs sliežu. Mūsu cilvēku sapnis par braucienu ar vilcienu no Rīgas uz Vācijas galvaspilsētu Berlīni atlikts vismaz par desmit gadiem, tikmēr dažādiem ierēdņiem visu šo laiku maksātas milzīgas algas, rezultātu nav. Šobrīd nav pat izprojektēta visa plānotā trase un atsavināta zeme būvniecībai. Kur “Rail Baltica” “noskrēja no sliedēm”, tagad to pēta Saeimas izmeklēšanas komisija. Tās priekšsēdētājs Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) sarunā ar “nra.lv” skaidro, ko ir izdevies atklāt un kur notikušas izšķirošās kļūdas.
“Rail Baltica” parlamentārā izmeklēšana pietuvojusies politiskās atbildības prasīšanai, uz sēdēm rudenī aicinot gan bijušos, gan pašreizējo satiksmes ministru Kasparu Briškenu. Par to, ko līdz šim secinājusi un kurp virzās deputātu izmeklēšana, skaidroja TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.
Satiksmes ministrija (SM) valdībai "Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā piedāvās tehnisko risinājumu, kas paredz koncentrēties uz "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu, lai savienotu Latviju ar Igauniju un Lietuvu, kā arī savienojumu no Misas virzienā uz Rīgas lidostu, bet pirms projekta pirmās kārtas pabeigšanas iecerēts nodot ekspluatācijā abas Rīgas starptautiskās stacijas, savienojot tās ar esošo dzelzceļa infrastruktūru, pēc "Rail Baltica" īstenošanas tematiskās komitejas sēdes medijiem sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).
Ar celtniecības putām šobrīd tiek neveiksmīgi mēģināts salipināt pakāpienus pie Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas ēkas, no kuras sadrupušā betona lien laukā sarūsējusi armatūra.
Auditu par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" starptautisko staciju būvniecības un pamattrases projektēšanas līgumu vadību veiks auditorkompānija SIA "KPMG Baltics" par kopējo līgumcenu 36 400 eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informēja Satiksmes ministrija (SM).
Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā ir jāņem vērā, ka privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa izveide ir sarežģīta un laikietilpīga, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.
Latvijā peripetijas ap iestrēgušo ātrvilciena “Rail Baltica” projektu ir izvērtušās milzīgā skandālā, jo ir tapis skaidrs, ka Eiropas Komisija finansēs tikai pamattrasi, taču grandiozajiem plāniem savienot Rīgas dzelzceļa staciju ar lidostu “Rīga” Eiropas nauda nav paredzēta.
Šajā nedēļā bija plānots iepazīstināt ar visu plānoto “Rail Baltica” trases izbūves scenāriju pirmajam posmam. Taču pēdējā brīdī preses konferenci atcēla – plāni atkal ir mainījušies. Tagad tiek apsvērta iespēja “Rail Baltica” būvēt tādā secībā, lai varētu sākt izmantot pa posmiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Piemēram, Igaunijas prioritāte ir posms no Tallinas līdz Pērnavai, bet Latvija skatās uz iespēju vispirms tikt pie sliedēm no lidostas līdz Lietuvas robežai.
Katrs dzelzceļa projekta "Rail Baltica" posma finansējums ir sadalīts un "sakasīts" un pēc tam iesniegts Eiropas Komisijai (EK), trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas departamenta vecākā eksperte Agnese Abula.
Pirmdien paredzētā preses konference par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanas stratēģiju Latvijā ir pārcelta uz nenoteiktu laiku, informē Satiksmes ministrija (SM).
Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027. gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.
Latvijas valdībai ir jāmeklē iespējas samazināt dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas, ceturtdien intervijā Latvijas Radio pauda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).