Rinkēvičs: Ir pienācis "patiesības mirklis" par "Rail Baltica"

Ja pēc skaidrības iegūšanas par nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu dzelzceļa projektam "Rail Baltica" pieejamais finansējums nebūs pietiekams, Baltijas valstīm būs jāvērtē, vai un kādā apjomā tās projektu var atļauties, trešdien preses konferencē Rīgas pilī uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Valsts prezidents atzina, ka projekta attīstība bijusi sarežģīta un ir pienācis "patiesības mirklis". Viņš norādīja, ka projekta izmaksas neatbilst sākotnējām aplēsēm nevienā no Baltijas valstīm. Nav tā, ka vienā valstī izmaksas ir palikušas iepriekš plānotajā līmenī, bet citā projekts ir sadārdzinājies, akcentēja prezidents.

Rinkēvičs uzsvēra, ka izšķirošas būs sarunas par nākamo ES daudzgadu budžetu - gan par finansējuma apjomu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā (CEF), gan par ES un nacionālo valdību līdzfinansējumu. Valsts prezidents atzīmēja, ka diskusija par nākamo daudzgadu budžetu vēl tikai attīstās.

Viņaprāt, kad būs skaidrība par ES budžetu, visām trim Baltijas valstīm būs jāsaprot, kāds finansējums ir pieejams. Ja finansējums nebūs pietiekams, būs jautājums par to, vai un kādā apjomā projektu iespējams atļauties, ņemot vērā arī citas vajadzības, viņš norādīja.

"Patlaban visi scenāriji ir uz galda," sacīja Rinkēvičs, vēlreiz piebilstot, ka daudz ko noteiks ES daudzgadu budžeta sarunu iznākums.

Pēc Valsts prezidenta paustā, līdz gada beigām vēl gaidāmas trīs Eiropadomes sanāksmes. Vienlaikus Rinkēvičs atzina, ka nav skaidrs, vai līdz gada beigām izdosies vienoties, jo ir daudz sarežģītu jautājumu un pretrunīgu pozīciju starp tiem, kas nevēlas budžetā iemaksāt vairāk, un tiem, kas izvirza prioritātes.

Rinkēvičs arī sacīja, ka viņš, premjers un satiksmes ministrs ir līdzīgās domās, un pretrunu viņu nostājās nav.

Kā vēstīts, oktobrī satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) atzīmēja, ka jaunajai valdībai, strādājot pie nākamā budžeta, būs jāizvērtē, vai un kā Latvija var atļauties turpināt dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu.

Kozlovskis norādīja, ka Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ, kā arī citu ģeopolitisko norišu dēļ par šo jautājumu būs ļoti nopietni jādomā un jālemj, jo ir skaidrs, ka tā, kā ir darīts līdz šim, valsts vairs nevarēs turpināt. Turklāt patlaban neesot arī skaidrības par finansējumu nākamajos plānošanas periodos no ES un arī par finansējumu no Eiropas Komisijas.

"Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.