“Nevar panest to, ko nevar.” Kučinskis pieļauj “Rail Baltica” iesaldēšanu

Ja Latvija nevarēs atļauties “Rail Baltica” izmaksas, projektu iespējams iesaldēt, intervijā aģentūrai LETA atzinis Māris Kučinskis. Viņš norāda, ka valsts nevar ne neierobežoti palielināt finansējumu dzelzceļam, ne tā pabeigšanas vārdā atņemt naudu ceļiem, skolām un citām investīcijām.

“Ja nevaram to atļauties, pastāv iespēja projektu iesaldēt. Pastāv iespēja, to neslēpšu,” intervijā sacīja Kučinskis. Viņš šo variantu minēja, atbildot uz jautājumu, vai projekts varētu netikt būvēts, ja nebūs Eiropas finansējuma.

Pēc Kučinska teiktā, Satiksmes ministrija un Finanšu ministrija ir aprēķinājušas, cik lielu ieguldījumu valsts var atļauties. Tie būtu 150 miljoni eiro gadā valsts līdzfinansējumam ar nosacījumu, ka tiek saņemts Eiropas Savienības atbalsts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta jeb CEF.

Papildu izmaksām, tostarp procesa uzraudzībai, viņš pieļauj vēl dažus desmitus miljonu eiro, kopējo summu palielinot līdz 200 miljoniem eiro gadā. “Vairāk mēs nevaram,” uzsvēra Kučinskis.

Intervijā viņš skaidroja, ka 150 miljonu eiro valsts ieguldījums kā 15% līdzfinansējums kopā ar Eiropas naudu veidotu aptuveni miljardu eiro gadā. Pēc viņa minētajām aplēsēm, ar šādu finansēšanas tempu nepieciešamo kopējo summu varētu sasniegt līdz 2041. gadam.

Kučinskis norādīja, ka jāpanāk lielāks atbalsts vai arī jāatzīst, ka Latvijai projekts ir pārāk dārgs. Papildu nodokļu slogu iedzīvotājiem dzelzceļa būvniecības vārdā viņš neatbalsta.

“Mēs tāpēc nepalielināsim nodokļus,” sacīja Kučinskis, kā piemēru minot iespējamu pievienotās vērtības nodokļa celšanu. Tāpat viņš iebilda pret visas atlikušās Eiropas struktūrfondu naudas novirzīšanu trasei uz citu vajadzību rēķina. “Nevar panest to, ko nevar,” viņš piebilda.

Runājot par jau paveikto, Kučinskis kritizēja projekta īstenošanas secību: “Mūsu problēma ir tā, ka sākām no nepareizā gala - ar pāli, lidostu un staciju.” Viņš pieļāva, ka būtu jāvērtē, vai nevajadzēja apstāties agrāk, vienlaikus norādot, ka ar jau noslēgto līgumu būs jātiek galā.

Viņa ieskatā būtiski mainījies arī projekta ekonomiskais pamatojums. Laikā, kad Kučinskis bija premjers, apspriesta iespēja caur Baltkrieviju vestas kravas pārkraut tālākai nogādāšanai pa Eiropas platuma dzelzceļu uz Skandināviju. Šī iecere vēlāk kļuvusi neīstenojama.

Kučinskis pauda šaubas, vai projektu varētu padarīt rentablu ar pasažieru pārvadājumiem vien. Viņaprāt, pašlaik galvenokārt jāvērtē militārā komponente, īpašu uzmanību pievēršot poligonu savienošanai un piekļuvei tiem.

Intervijā minētā iesaldēšana ir Kučinska pieļauts scenārijs finansiālu ierobežojumu gadījumā. Par pieņemtu lēmumu apturēt projektu viņš nepaziņoja.