Pastāv risks zaudēt 116 miljonus “Rail Baltica” pamattrases būvniecībai; Vai Latvija vispār var atļauties turpināt iesākto?

“Rail Baltica” būvniecības līgumā atsevišķu pozīciju cenas vairākas reizes pārsniedz tirgus cenas; ietaupīt varētu ap 100 miljoniem. Gadiem ilgi Baltijas vēsturē vērienīgākais infrastruktūras projekts "Rail Baltica" virzījies pašplūsmā un bez politiskas vadības. Kad izrādījās, ka visu nevar izdarīt par Eiropas naudu un tam vajadzīgs arī valsts finansējums, projektā jau bija lielas problēmas. Latvijā jaunās trases būvdarbu izmaksas ievērojami pārsniedz piešķirto fondu finansējumu un ir pat divreiz lielākas nekā kaimiņvalstīs, informē raidījumā “Nekā Personīga”.

Tagad politiķi min, ka, ja Eiropa nepiešķirs pietiekami daudz naudas, projekts uz laiku būs jāiesaldē. Tas radīs jaunu sadārdzinājumu, turklāt var nākties atmaksāt jau saņemto fondu naudu. Nākamnedēļ Satiksmes ministrijā un citās iestādēs ieradīsies Eiropas komisijas pārstāvji, lai pētītu, kāpēc Latvija nav izmantojusi jau šobrīd pieejamo “Rail Baltica” finansējumu. Tas var mums maksāt vairāk nekā 100 miljonus eiro.

Par infrastruktūru atbildīgā Eiropas aģentūra “CINEA” var lemt Latvijai piešķirto naudu pārdalīt citiem projektiem. Satiksmes ministrija uzsver, ka nekas vēl nav izlemts un ka Latvijas iestādes centīsies pārliecināt Eiropas ierēdņus pagarināt projekta termiņu

Galvenais kavēšanās iemesls ir sadārdzinājums. Latvijā darbi sākti tikai 30 kilometru posmā, bet deficīts starp pieejamo Eiropas naudu un reālajām izmaksām ir ap 300 miljoniem. Nākamajā Eiropas daudzgadu budžetā "Raill Baltica" provizoriski varētu būt paredzēti 6 miljardi visām trim valstīm. Ar to nebūs gana, lai finansētu visu atlikušo trasi.

Ministru prezidents (Apvienotais saraksts) Andris Kulbergs skaidro, ka mums nav iespējams šo projektu realizēt ne laikā, ne telpā, ja nav skaidrs un gaišs finansējuma modelis ar Eiropas Savienību. Latvijai nav pa kabatai uzbūvēt šo projektu, ja Eiropā nav nodefinēts šis projekts ar pilnu finansējumu.

Trīs Baltijas valstis un Polija Eiropas Komisijas vadībai nosūtījušas vēstuli, aicinot projektam iezīmēt atsevišķu finansējuma līniju. Valstis cer uz 10, nevis 6 miljardu finansējumu. Līdz šim Latvijai Rail Baltica būvniecībai piešķirti 1,85 miljardi eiro. Iztērēta ir trešā daļa, lielākā daļa Rīgas centrālās un lidostas stacijas būvniecībai.

Valdības pasūtīts konsultantu “Alvarez & Marsal” izvērtējums secina: ar līdzšinējo pieeju Latvija projektu pabeigt nevar. Izmaksu aplēse projektam Latvijas teritorijā pieaugusi līdz 9,9 miljardiem eiro, ar kavējumiem - līdz pat 15. Valsts budžetam tas var nozīmēt vismaz 3 līdz 4 miljardus, jo daudzus izdevumus Eiropa nesedz.

Finanšu ministrs (Apvienotais saraksts) Māris Kučinskis komentē: “Es esmu ļoti, ļoti pat skeptisks. Ja "airBaltic" tu redzi iznākumus, var glābt, var neglābt, Šobrīd šis projekts ir iestidzis.”

Arī Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Pudiste ir vienisprātis, ka ja šādi turpināties, tad projekts izmaksās ļoti dārgi. “Un tas ļoti dārgi pat varētu būt tik dārgi, ko Latvija nevarētu atļauties.”

Pie projekta strādājošie ierēdņi un uzņēmumu vadība jau vairākas reizes nomainījusies. Tagad atbildīgie atzīst - pirmajā trases posmā pieļauta virkne kļūdu. Projektētājiem nebija uzdevuma meklēt ekonomiskus risinājums, tāpēc uzprojektēts labākais iespējamais.

Kaimiņvalstīs līgums ir par konkrētu summu, kurā būvniekam jāspēj uzbūvēt trases posmu. Latvijā līgums ir slēgts nevis par kopējo darbu, bet par būvniecības un materiālu vienībām, no kurām kopā savācās kopējā summa. Atsevišķi tiek apmaksāts katrs betona kubikmetrs, armatūras tonna, materiālu piegāde atkarībā no nobrauktajiem kilometriem. Paredzēta arī būvnieka peļņa, dīkstāve un procentu likme par virsizdevumiem.

Kristīne Pudiste skaidri, ka šīs cenas, salīdzinot ar tirgu, dažbrīd pārsniedz pat vairākas reizes.

Pašlaik vislielākais risks zaudēt Eiropas naudu ir projektā, kam piešķirti 117 miljoni. Par tiem bija plānots izbūvēt uzbērumu 12 kilometru posmā. Jau pēc būvniecības līguma noslēgšanas ar Francijas, Polijas un Itālijas kompāniju konsorciju E.R.B. Rail JV PS (ERB), atklājās, ka reālās izmaksas ir par 130 miljoniem lielākas.

"Eiropas dzelzceļa līnijas" aplēsuši, ka, vienkāršojot projektu, ietaupījums būtu ap 108 miljoniem. Atsakoties no atsevišķiem pārvadiem un to vietā būvējot apvedceļus, ekonomētu vēl 20 vai 30 miljonus.

Taču arī te ir sarežģījumi. Vai nu jāpasūta jauns būvprojekts, kas visu atkal paildzina un rada papildu izdevumus. Vai jāuzdot to projektēt esošajam būvniekam. Noslēgtais būvniecības līgums paredz, ka par visu, kur būvnieks panāk izmaksu samazinājumu, tas saņem 30% no ietaupītās summas.

EDZL valdes loceklis Dāvis Blaus skaidro, ka šobrīd tiek strādāts pie izmaksu samazināšanas. “Līdz ar to tas varbūt nedaudz kavē vai ietekmē darbu pasūtīšanu, pirms nav veikta šī te projektu adaptācija vai kaut kādu optimālāku risinājumu ieviešanu,” viņš komentē.

Evikas Siliņas valdība lēma, ka projektā nedrīkst pasūtīt darbus, ja nav skaidrs, kā tos apmaksāt. Rezultātā rodas absurda situācija - Latvijai 30 kilometriem it kā ir pieejami vairāk nekā 600 miljoni, bet ar tiem nepietiek, tādēļ atbildīgais valsts uzņēmumus darbus nepasūta. Nākamajiem trases 170 kilometriem visas šīs kļūdas tiks ņemtas vērā. Noprotams, ka valsts meklēs iespēju pārējā trasē izvēlēties citu būvnieku, ja ERB neatteiksies no neadekvātā sadārdzinājuma. No premjera biroja izskan vēlme piesaistīt vietējos būvniekus.

Satiksmes ministrs (Jaunā Vienotība) Rihards Kozlovskis raidījumā skaidri, ka pagaidām neesot arī atbildes no Eiropas Savienības, “bet, es teiktu, ka stipri būtu jāpavērtē, vai mēs varam turpināt uzsākt jaunas saistības uzņemties, vai tas no budžeta ir iespējams.”

Katra kavēšanās megaprojektu sadārdzina. Bet konsultantu “Alvarez & Marsal” ziņojumā identificētas arī citas problēmas. It īpaši svarīgi tas, kā projekts tiek uzraudzīts un vadīts.

"RB Rail" ofiss atrodas Rīgā, bet uzņēmums pieder visām trim Baltijas valstīm. Tā attiecības ar Latvijas pusi pēdējos gados sarežģījušās. Uzņēmums izpelnījies kritiku par lētāko piedāvājumu izslēgšanu pārmiju iepirkumā. Tā administratīvie izdevumi Latvijas ieskatā arī esot pārāk lieli - "RB Rail" un "EDZL" uzturēšana izmaksā 12 miljonus gadā, un to no Eiropas fondiem nesedz.

“RB RAIL” valdes priekšsēdētājs Marko Kivila savukārt izsakās: “Katru reizi, kad kāds saka, ka varbūt vajadzētu apturēt [projektu], es redzu, kā izgaro 100 miljoni eiro ES finansējuma.”

"Nekā personīga" neoficiāli zināms, ka konsultanti ieteikuši apsvērt vilcienu maksimālā ātruma samazināšanu, peronu garumus un citas tehniskas prasības. Viņi arī iesaka jaunu starptautisku komandu projekta vadībai. Šo ziņojumu ne "Eiropas dzelzceļa līnijas", ne "RB Rail", ne pat atbildīgā Satiksmes ministrijas ierēdne nav redzējuši.

Slepenais ziņojums par “Rail Baltica” izmaksājis četrus miljonus eiro. Par to, kā rīkoties ar projektu jālemj jau tuvākajā laikā, jo no tā atkarīgas arī nākamā gada budžeta aprises.