Saeimas vēlēšanās uzvarējušā "Apvienotā saraksta" (AS) līderis, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS), kļūstot par premjeru atkārtoti, gribētu mazināt ministriju skaitu un vienlaikus panākt Latvijas ekonomisko uzrāvienu.
Trešdien, 30. septembrī, Finanšu ministrija (FM) iesniegusi Eiropas Komisijai (EK) pēdējo un apjomīgāko no pieciem Atveseļošanas fonda (AF) maksājuma pieprasījumiem par noslēdzošajā posmā izpildītiem 56 reformu un investīciju rādītājiem. Pēc EK izvērtējuma un rādītāju izpildes apstiprināšanas valsts budžetā šā gada nogalē paredzēts saņemt 503,7 miljonus eiro. Izpildot vairākos posmos visus 187 AF plānā noteiktos reformu un investīciju rādītājus, Latvija līdz ar noslēdzošo maksājumu būs piesaistījusi 100% no tai pieejamā AF finansējuma jeb 1,97 miljardus eiro, informē Finanšu ministrija.
Latvija vairs nevar turpināt dzīvot pēc principa, ka aizņemta nauda tiek izmantota patēriņam, bet katram aizņemtajam eiro jānes ekonomiskā atdeve, sestdien Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kongresā Ulbrokā sacīja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Gandrīz piektā daļa jeb 18,3% atbalsta augstākus nodokļus, kas nodrošinātu vairāk resursu publiskajiem pakalpojumiem, piemēram, izglītībai un veselības aprūpei, secināts iedzīvotāju aptaujā par ilgtermiņa attīstības stratēģiju "Latvija 2050".
Latvijā patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju samazinājās par 0,7%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2025. gada jūliju - pieauga par 2,6%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijai ir divas smagas, grūti risināmas ekonomiskas (arī politiskas) problēmas. Viena ir zem parādu nastas smokošā aviokompānija “airBaltic” un otra – milzīgus finanšu resursus rijošais megaprojekts “Rail Baltica”. Abi šie projekti jau gadiem atrodas valdības darba kārtībā. Sadaļā: prasa naudu. Līdz ar to katru reizi, kad parādās šis lūgums: iedodiet, aizdodiet, izvirzās pretjautājums: ko darīt?
Ārlietu ministrija (ĀM) izstrādājusi grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, paredzot aizliegumu importēt atsevišķas Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preces.
Rietumu Banka ir kļuvusi par Amerikas Tirdzniecības palātas (AmCham) Premium Partneri, padziļinot ilggadējo sadarbību ar vienu no ietekmīgākajām starptautiskajām biznesa organizācijām Latvijā.
Jautājums par nepieciešamību ierobežot vai pat pilnībā apturēt Latvijas uzņēmumu tirdzniecību ar Krievijas uzņēmumiem ir darba kārtībā jau kopš 2014. gada Krimas aneksijas. Īpaši šis jautājums aktualizējies pēc 2022. gada 24. februāra. Šī tēma politiskajās lēmumu pieņēmēju aprindās tiek viļāta kā karsts kartupelis, savukārt politiskajās lēmumu nepieņēmēju (kliedzēju) aprindās tā tiek izmantota kā skaļš pārmetums, ar ko viegli “sist” netīkamo valdību.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 2,5%, salīdzinot ar 2025. gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Konflikts Tuvajos Austrumos nav īstermiņa situācija, sekas jutīsim vēl ilgi, turklāt tas ir arī signāls, ka ekonomika mainās un tai būs jāpielāgojas, tāpēc mājsaimniecībām ir jāsāk rīkoties jau tagad, lai atvieglotu, visticamāk, neizbēgamo spiedienu uz maciņu, ziņo "Bigbank" ekonomists Rauls Eametss.
Latvijas ekonomikas dubultošanai desmit gadu laikā nepieciešams piesaistīt investīcijas 181,5 miljardu eiro apmērā, izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvā ziņojuma "Par Latvijas ekonomisko attīstību", kas otrdien apstiprināts valdībā.
Nav nekā trakāka kā šausmu gaidas pēc inflācijas, bet nevajag psihot - TV24 raidījumā “Naudas cena” mierina finansists, savulaik ministru prezidents un Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.
Žurnālā "Dienas Bizness" ir publicēta intervija ar Rietumu Bankas lielāko akcionāru Leonidu Esterkinu, kurā viņš dalās savās domās par Latvijas attīstību un tās iespējām. Piedāvājam šo interviju arī mūsu lasītājiem.
Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 808,252 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,9% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.
Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno aktīvi pasākumi ieņēmumu stiprināšanai un izdevumu samazināšanai, lai nodrošinātu publisko finanšu ilgtspēju. Uz to Uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2026. gada Progresa ziņojumu norāda Fiskālās disciplīnas padome.
Sabiedrības novecošanās Latvijā turpinās palielināt slogu uz pensiju sistēmu pat optimistiskos demogrāfijas attīstības scenārijos, tāpēc izmaiņām nepieciešams savlaicīgi pielāgoties, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas ("SSE Riga") pētījumā.
Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jeb 37 % atzīst, ka viņus satrauc tas, vai viņi varēs apmaksāt ikmēneša komunālos maksājumus, liecina Baltijas un Somijas reģiona lielākā privātā enerģētikas uzņēmuma “Elenger” veiktā aptauja. Iedzīvotāji norāda, ka iespējams kavēs komunālo maksājumu apmaksas termiņus, varēs segt tikai daļu no rēķiniem vai arī atsevišķos gadījumos nespēs tos apmaksāt vispār.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir apkopojusi datus un konstatējusi, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gadā palielinājās par 2,1% salīdzinājumā ar 2024. gadu, IKP faktiskajās cenās pērn bija 43 miljardi eiro. Lielākais ieguldījums IKP gada izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarēm.