Kulbergs nosprauž Latvijai konkrētus un ambiciozus mērķus tuvākajam gadiem

Līdz 2028. gada pirmā ceturkšņa beigām biržā jābūt kotētam vismaz vienam valsts uzņēmumam, kura tirgus kapitalizācija sasniedz vismaz 300 miljonus eiro, ceturtdien Baltijas kapitāla tirgus konferencē "Baltic Capital Markets Conference" pauda Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).

Viņš norādīja, ka otrs konkrētais mērķis kapitāla tirgus attīstībai ir panākt vismaz 70 000 vietējo investoru dalību šajā akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO).

Kulbergs atzina, ka tie ir ambiciozi mērķi, tomēr uzsvēra nepieciešamību padarīt kapitāla tirgu pieejamāku Latvijas iedzīvotājiem, lai viņu uzkrājumi aktīvāk tiktu ieguldīti Latvijas uzņēmumu attīstībā.

Ministru prezidents arī stāstīja par ieceri izveidot jaunu Latvijas valsts kapitāla fondu, kura pārvaldībā tiktu nodoti lielākie valstij piederošie uzņēmumi.

Pēc Kulberga teiktā, fonds apvienotu lielākos valsts uzņēmumus vienotā pārvaldībā, nodrošinot profesionālu vadību. Tas darbotos neatkarīgi no politiskās dienaskārtības un atsevišķām ministrijām, koncentrējoties uz uzņēmumu darbības efektivitāti, labāku pārvaldību un ilgtermiņa vērtības radīšanu.

"Uzņēmumi jāpārvalda atbilstoši to biznesa potenciālam, nevis politiskajam kalendāram vai kādas konkrētas ministrijas prioritātēm," uzsvēra Kulbergs.

Viņš pauda vērtējumu, ka pašreiz valsts uzņēmumu pārvaldība ir pārāk pakļauta politiskajai ietekmei un nav pietiekami profesionāla.

Ministru prezidents informēja, ka valstij piederošo uzņēmumu aktīvu kopējā vērtība ir aptuveni 16 miljardi eiro, savukārt šo uzņēmumu kopējā peļņa pagājušajā gadā bija aptuveni 400 miljoni eiro jeb mazāk nekā 3% no aktīvu vērtības.

Kulbergs šādu kapitāla izmantošanu vērtēja kā neefektīvu, norādot, ka valsts uzņēmumu pārvaldībā nepieciešamas pārmaiņas, lai uzlabotu to darbības rezultātus un radīto vērtību.

Viņš skaidroja, ka iecerētais fonds ļautu valsts uzņēmumiem aktīvāk izmantot kapitāla tirgus sniegtās iespējas. Uzņēmumi, kuriem tas būtu lietderīgi, varētu piesaistīt papildu pašu kapitālu, kotējot akcijas biržā, savukārt nepieciešamības gadījumā finansējumu varētu piesaistīt arī ar obligāciju emisijām.

Pēc premjera teiktā, šāda pieeja ne tikai nodrošinātu uzņēmumiem papildu finansējumu, bet arī uzlabotu to darbības caurskatāmību un korporatīvo pārvaldību.

Vienlaikus valsts uzņēmumu ienākšana biržā varētu kalpot par piemēru privātajam sektoram, parādot, ka kapitāla tirgus ir reāla iespēja uzņēmumu izaugsmes finansēšanai.

Kulbergs pauda cerību, ka nākamgad Baltijas kapitāla tirgus konferencē jau varēs runāt par konkrēti izstrādātu Latvijas valsts kapitāla fonda ieceri, tās virzību politisko lēmumu pieņemšanas procesā un iespējām valsts uzņēmumiem iziet kapitāla tirgū. Viņš arī pauda vēlmi, lai līdz tam lielākie valsts uzņēmumi jau būtu apvienoti vienotā profesionālā pārvaldībā.

Runājot par Latvijas ekonomikas attīstību kopumā, Ministru prezidents uzsvēra, ka valstij nepieciešama straujāka izaugsme un labāki apstākļi uzņēmējdarbībai.

Viņš atzina, ka Latvija līdz šim nav uzrādījusi pietiekami labus rezultātus salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, tādēļ nepieciešams aktīvāk izmantot vietējo uzņēmēju potenciālu, veicināt inovācijas, eksportu un starptautisko konkurētspēju.

"Birokrātija nedrīkst turpināt darboties kā Latvijas ekonomikas rokasbremze," sacīja Kulbergs, uzsverot, ka valdības uzdevums ir atvieglot uzņēmumu dibināšanu un paplašināšanu, investīciju piesaisti un darbavietu radīšanu.

Viņš arī norādīja, ka Latvijas banku kontos, privātajā sektorā un uzņēmumos atrodas ievērojams kapitāls, kuru nepieciešams aktīvāk iesaistīt ekonomikas attīstībā.

Kulbergs uzsvēra, ka kapitāla tirgus attīstība ir būtiska ne tikai Latvijā un Baltijā, bet arī Eiropas līmenī. Viņš norādīja, ka Eiropas līderi apspriež iespējas veicināt kapitāla piesaisti un ieguldījumus, ņemot vērā Eiropas atpalicību no ASV šajā jomā.

Ministru prezidents pauda, ka Latvijai jākļūst par vienu no uzņēmējdarbībai un izaugsmei labvēlīgākajām ekonomikām reģionā, mazinot birokrātiju, paātrinot lēmumu pieņemšanu, uzlabojot finansējuma pieejamību un investīciju vidi.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka valdība viena pati nevar nodrošināt ekonomikas izaugsmi, un tās veicināšanā jāiesaistās arī investoriem, uzņēmumiem, finanšu institūcijām, regulatoriem un kapitāla tirgus dalībniekiem.

Kulbergs arī uzsvēra, ka Baltijas valstīm vairāk jāraugās uz visa reģiona kopējo izaugsmi, nevis katras valsts attīstību atsevišķi. Viņš atzina, ka Latvija, Lietuva un Igaunija savā starpā konkurē, tomēr būtiski ir panākt Baltijas reģiona izaugsmi kopumā.

Savukārt "Nasdaq" Baltijas biržu vadītājs un "Nasdaq Tallinn" izpilddirektors Kārels Otss konferencē aicināja veidot vienotu Baltijas kapitāla tirgu, uzsverot nepieciešamību pēc ciešākas valdību, biržu un citu iesaistīto pušu sadarbības.

Viņš norādīja, ka viens no būtiskākajiem soļiem kapitāla tirgus attīstībā ir valsts uzņēmumu kotēšana biržā. Ja nepieciešams saglabāt valsts stratēģisko kontroli pār uzņēmumu, valsts varētu paturēt akciju vairākumu, biržā piedāvājot mazākuma akciju daļu.

Otss arī aicināja veicināt lielo Baltijas uzņēmumu, tostarp tā dēvēto vienradžu, kotēšanu vietējās biržās, pat ja to galvenā kotēšanas vieta ir kāda lielāka ārvalstu birža.

Pēc viņa teiktā, lielāku uzņēmumu ienākšana Baltijas biržās palīdzētu reģionam pāriet no pierobežas tirgus ("frontier market") uz attīstības tirgus ("emerging market") kategoriju. Pašreizējā klasifikācija ierobežo institucionālo investoru kapitāla piesaisti, un pasīvās investīciju plūsmas Baltijas uzņēmumos ir aptuveni 50 reižu mazākas.

Vienlaikus Otss rosināja izveidot Baltijas akciju indeksu fondu viena miljona eiro apmērā, kura izveidē varētu iesaistīties arī publiskais sektors. Viņš pauda cerību, ka šāds fonds varētu tikt izveidots līdz nākamā gada konferencei.