Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.
Saskaņā ar jaunākajiem datiem, “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas būvniecības izmaksas Igaunijā tiek lēstas 3,5 miljardu eiro apmērā, un papildu 550 miljoni eiro nepieciešami pavadošajai infrastruktūrai, raksta sabiedriskā medija ERR portāls. Salīdzinot ar 2023. gada beigu aplēsēm, būvniecības izmaksas ir palielinājušās par 400 miljoniem eiro. To ceturtdien paziņoja infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss (Reformu partija), atbildot uz parlamenta deputātes Evelīnas Polametsas (EKRE) jautājumu. Pēc ministra teiktā, 2023. gada beigās “Rail Baltica” būvniecība Igaunijā tika lēsta 3,1 miljarda eiro apmērā. Papildu 300 miljoni eiro tika piešķirti pavadošajām izmaksām. Saskaņā ar pašreizējām aplēsēm pašas dzelzceļa līnijas būvniecība izmaksās 3,5 miljardus eiro, bet pavadošās infrastruktūras izmaksas būs vēl 550 miljoni eiro. Šie aprēķini ir balstīti uz pieņēmumu, ka “Rail Baltica" tiks pabeigts 2034. gadā. Leiss norādīja, ka projekta kopējās izmaksas var mainīties atkarībā no būvniecības laika grafikiem, inflācijas un citiem būtiskiem faktoriem. Polametsa arī vaicāja, cik daudz naudas jau ir iztērēts “Rail Baltica”, taču ministrs tikšanās laikā nevarēja sniegt precīzu skaitli.
Tikmēr Latvijā “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas tiek lēstas 5,5 līdz 6 miljardu apmērā. Kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt gandrīz 24 miljardus eiro.
Igaunijas aizsardzības ministrs un bijušais Aizsardzības spēku komandieris Martins Herems neuzskata sevi par kara kurinātāju. Viņš uzskata, ka cilvēkiem ir jāpaskaidro, kā varētu izskatīties militārs konflikts. Herems arī norādīja, ka Igaunija nebūtu pilnīgi neaizsargāta bezpilota lidaparātu kara gadījumā. Komentējot “Vikerraadio” septembra beigās veikto sabiedriskās domas aptauju, kurā atklājās, ka 67% igauņu ir noraizējušies par kara iespējamību Igaunijā, Herems norādīja, ka šādas bažas pēc būtības nav sliktas. "Tas vienkārši atspoguļo ainu, ko mēs redzam no austrumiem. Problēma rodas, kad noraizējušies cilvēki nevar atrast risinājumus. Aizsardzības ministrija ir viena no tām iestādēm, kurai vajadzētu piedāvāt šādus risinājumus. Šī ir vissvarīgākā darba joma," paziņoja Herems. Viņš arī komentēja radio raidījuma vadītāja piezīmi, ka, pēc dažu publisku personu domām, pats aizsardzības ministrs ir biedētājs ar karu, jo, piemēram, rudenī viņš Tartu universitātē nolasīja publisku lekciju, kuras laikā cita starpā rādīja kartes un skaidroja dažādu veidu dronu un Krievijas planējošo bumbu, kas tiek palaistas no Krievijas puses, darbības rādiusu un to, ka, piemēram, Tartu atradīsies okupantu trieciena zonā. Pēc Herema teiktā, viņa mērķi, skaidrojot šādas lietas cilvēkiem, var salīdzināt ar attēliem uz cigarešu paciņām. "Šie attēli ir nepatīkami, bet tā nav biedēšanas taktika vai meli. Es vizualizēju šos draudus un scenārijus, tādējādi izskaidrojot cilvēkiem, kā varētu izskatīties militārs konflikts. Mērķis nav vienkārši izskaidrot draudus, bet arī parādīt, kādi pasākumi tos var novērst vai mazināt," skaidroja ministrs, piebilstot, ka, kad aptuveni pirms gada Igaunijas gaisa telpā parādījās Ukrainas droni, tika secināts, ka droni, kas spēj sasniegt Tallinu, ir mazi FPV droni, pret kuriem var cīnīties, piemēram, ar zvejas tīkliem. "Tas ir nepareizi, jo šādi droni, visticamāk, šeit nenonāks. Lielāki droni, kuru izmērs ir divi līdz trīs metri, visticamāk, šeit nokļūs, un tos nevar noķert ar zvejas tīkliem. Tāpēc ir nepieciešams vizualizēt draudus un pretpasākumus, lai cilvēki dažādos reģionos saprastu briesmas, ar kurām viņi saskaras jebkurā brīdī. Tā ir tīra pedagoģija, nevis iebiedēšana." Igaunijas aizsardzības ministrs runāja par NATO militāro klātbūtni Ukrainā. Viņš uzskata, ka sabiedrība ir jāizglīto par dronu mērķi. "Igaunijas Aizsardzības spēki virzās pareizajā virzienā. Ir arī svarīgi izskaidrot sabiedrībai, ka mums nevajadzētu runāt par dronu karadarbību - droni kaujas laikā veic specifiskas funkcijas. Piemēram, droni aizstāj noteiktus izlūkošanas līdzekļus un sensorus, sniedzot informāciju. Tie aizstāj artilēriju, mīnmetējus un prettanku ieročus, taču tie tos pilnībā neaizstāj; tie papildina šos līdzekļus," uzsvēra Herems. "Vai mums ir jāveic kādas būtiskas izmaiņas? Drīzāk mums ir jāmaina mūsu izpratne par to, kam paredzēti droni. Termins "drons" aptver ļoti plašu ierīču klāstu - sākot ar dronu, kam ir trīs līdz četru metru spārnu platums un kas var nolidot tūkstoš kilometru, līdz dronam, kas veic izlūkošanu tikai desmit kilometru attālumā. Tās ir pilnīgi dažādas lietas." Jautāts, vai Igaunijai būtu spēja notriekt dronus, ja tie pēkšņi sāktu šeit lidot simtiem vai tūkstošiem, Herems norādīja, ka Igaunija nav pilnībā neapbruņota. "Dažos apgabalos mūsu pretdronu spējas ir diezgan līdzīgas tām, kas Ukrainai bija pirms gada. Ja paskatās uz mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmām - pārnēsājamām raķešu sistēmām, smagajiem ložmetējiem vai pretgaisa ieročiem -, mums tie visi ir. Ukraina pašlaik izmanto 12,7 mm ložmetējus. Vai tie tiek vadīti attālināti un ar datoru vai vienkārši uzstādīti transportlīdzekļa aizmugurē, ir cits jautājums. Bet mums ir visas šīs spējas," sacīja Herems. "Daudzi no tiem vēl ir jāpielāgo, un to lietošana jāpraktizē treniņos, bet cerams, ka mums tam būs laiks. Tātad mēs neesam pilnībā neapbruņoti."
Somija jau sen tiek uzskatīta par dārgu valsti cenu ziņā, taču tagad šo priekšstatu var atmest. Somijas sabiedriskā medija “Yle” žurnālistu veiktā pārtikas groza aptauja atklāja, ka Tallina, kas iepriekš bija pazīstama kā izdevīgu iepirkšanās galamērķis, ir kļuvusi dārgāka nekā Helsinki.
Igaunijas laikraksts “Postimees” raksta, ka somu kolēģi no “Yle” salīdzinājuši pārtikas grozu izmaksas “Lidl” veikalos Somijā, Zviedrijā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Spānijā un Grieķijā. “Lidl” tika izvēlēts salīdzinājumam, jo tas ir vienīgais pārtikas veikalu tīkls ar veikaliem gan Somijā, gan citās Eiropas valstīs. Tika salīdzināti trīsdesmit produkti.
Lai gan pārtika Somijā joprojām ir dārgāka nekā vidēji Eiropā, pēdējos gados cenu atšķirība ir samazinājusies. Šajā salīdzinājumā pārtikas grozs Helsinkos, Stokholmā un Tallinā bija aptuveni vienādā cenā. Salīdzinājumam, pārtikas grozs “Lidl” veikalos Berlīnē, Varšavā un Atēnās bija lētāks nekā veikalos Helsinkos, Stokholmā un Tallinā. Lētākais pārtikas grozs bija Barselonā. Ziemeļvalstīs cenas cita starpā paaugstina mazāka konkurence nekā Centrāleiropā. Lielākā pārtikas veikalu ķēde Zviedrijā ir ICA, kas kontrolē vairāk nekā pusi no valsts ikdienas preču tirgus. Pārtikas grozu cenu atšķirības skaidrojamas ar nodokļiem, algu līmeni un transporta izmaksām, kā arī ar konkurenci starp veikaliem un patērētāju paradumiem. Tomēr lielākā cenu līmeņa atšķirība visā Eiropā skaidrojama ar pārtikas inflāciju pēdējos gados. Cenas ir pieaugušas arī Somijā, bet inflācija citviet ir bijusi vēl augstāka. Piemēram, Igaunijā pārtikas cenas 2022. gadā pieauga visstraujāk eirozonā - par vairāk nekā 19 procentiem. Saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas biroja “Eurostat” datiem, pārtika Igaunijā un Ziemeļvalstīs pagājušajā gadā bija dārgāka nekā Somijā. Cenu starpība starp Somiju un Igauniju cita starpā tiek skaidrota ar algām un nodokļiem. Somijā mazumtirdzniecības darbinieki nopelna vairāk nekā Igaunijā, kas palielina veikalu izmaksas. Igaunijā PVN pārtikas produktiem ir 24 procenti, bet Somijā tikai 13,5 procenti. Tas palielina cenas Igaunijā salīdzinājumā ar Somiju un palīdz izskaidrot, kāpēc pārtikas groza cena Tallinā, gan saskaņā ar “Yle” salīdzinājumu, gan “Eurostat” statistiku, ir tuvu Helsinku līmenim. Zviedrijā PVN pārtikas produktiem pašlaik ir zems, jo valdība pavasarī, gatavojoties vēlēšanām, to samazināja uz pusi. PVN līdz nākamā gada beigām tika samazināts no 12 procentiem līdz sešiem procentiem. Neskatoties uz to, cenas Zviedrijā ir augstākas nekā Somijā. Vācijā patērētāji ir īpaši jutīgi pret cenām. “Aldi”, “Netto”, “Penny”, “Norma” un “Lidl”, kas pazīstami ar saviem lētajiem produktiem, sīvi konkurē, palīdzot samazināt cenas. Somijā konkurence ir izteiktāka atlaižu piedāvājumu veidā. Somijā pārtikas cenas palielina arī valsts ģeogrāfiskā atrašanās vieta. "Somija atrodas tālu no Centrāleiropas un Dienvideiropas ražošanas centriem, padarot transporta maršrutus ievērojami garākus un liekot izmantot jūras transportu. Tas padara transportēšanu dārgāku un sarežģītāku nekā tiešo autotransportu kontinentālajā Eiropā," sacīja “Lidl” iepirkumu direktors Tommi Lehmusāri. Somu izteiktā priekšroka vietējiem produktiem ir īpaši izteikta gaļas izstrādājumos. “Lidl” Somijā pārdod daudz vietējās gaļas, jo patērētāji to labprāt pērk. "Igaunijas patērētāji vairāk nekā somi dod priekšroku importētām precēm. Tāpēc gaļu var importēt, piemēram, no Polijas, kur ražošanas izmaksas ir zemākas," paskaidro Somijas Pārtikas rūpniecības asociācijas ekonomists Bate Ismails.
“Yle” žurnālisti nav iekļāvuši savā pētījumā Latvijas “Lidl”, taču diezin vai pie mums cenas ir daudz zemākas par Igauniju un Somiju. Vienīgais, kas, jādomā, Latvijā varētu maksāt lētāk, ir putnu gaļa, piens, maize un olas, jo šiem produktiem vasarā tika piemērots samazināts PVN, un tas būs spēkā līdz šā gada beigām.
Igaunijas prokuratūra ir izbeigusi izmeklēšanu par incidentu, kurā drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī, jo tā nevarēja noskaidrot drona izcelsmi vai precīzus incidenta apstākļus, raksta “Postimees”. Izmeklēšanas laikā apkopotā informācija nesniedz pamatu uzskatīt, ka tas bija uzbrukums Igaunijai vai ka drons bija paredzēts Auveres elektrostacijas bojāšanai. "Tā kā drons sadursmē un sprādzienā bija smagi bojāts, nebija iespējams droši noteikt tā izcelsmi no atlikušajiem fragmentiem. Esam veikuši visas iespējamās un saprātīgās izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu notikušā apstākļus, taču savāktie pierādījumi neļauj mums efektīvi turpināt izmeklēšanu un noteikt atbildību. Ja parādīsies jauna informācija vai pierādījumi, kas ļaus mums precīzāk noskaidrot notikušā apstākļus, mēs varēsim atsākt tiesvedību,” paziņoja valsts prokurors Gardi Andersons. Saskaņā ar Igaunijas Drošības policijas pārvaldes (KAPO) sniegto informāciju, izmeklēšanas laikā apkopotā informācija neliecināja, ka drona iekļūšana Auveres elektrostacijā bija apzināta rīcība pret Igauniju. “Kamēr Krievija turpinās agresiju pret Ukrainu, mēs varam sagaidīt līdzīgu incidentu turpināšanos. Droni ir kara ierocis. Ja atklājat dronu, savas un citu drošības labad jāievēro no tā attālums un jāziņo par atklājumu,” atzīmēja KAPO ģenerāldirektora vietnieks Andress Rataseps. Šī gada 25. marta naktī plkst. 3.43 drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī, izraisot sprādzienu. Skurstenis tika bojāts, bet neviens necieta, un incidents neietekmēja elektrotīklu. Tika uzsākts kriminālprocess par iespējamu saistību ar sprādzienu. Izmeklēšanā cita starpā tika pārbaudīta iespējamība, ka tas varētu būt bijis Ukrainas drons, kas novirzījies no paredzētā kursa. Lai izmeklētu šo iespēju, notika saziņa ar Ukrainas ekspertiem un nozīmēta pārbaude. Tomēr apkopotā informācija neļāva noteikt drona izcelsmi.
Otrdien Lietuvas Seimā tika iesniegts valdības 2027. gada valsts budžeta projekts. Tajā norādīts, ka valsts sektora deficīts pārsniedz Māstrihtas kritēriju. Kā atzīmēja finanšu ministrs Taurims Valis, projekts koncentrējas uz trim galvenajām jomām: Lietuvas aizsardzības stiprināšanu, ienākumu pieauguma nodrošināšanu, kas apsteidz inflāciju, un valsts finanšu ilgtspējības saglabāšanu. "Mēs to sagatavojām, lai atbildētu uz trim galvenajiem jautājumiem: kā ātri stiprināt Lietuvas aizsardzību, kā nodrošināt, lai iedzīvotāju ienākumi pieaugtu straujāk nekā cenas, un kā finansēt šīs vajadzības, vienlaikus saglabājot ilgtspējīgas valsts finanses," sacīja ministrs, otrdien Seimā iepazīstinot ar valsts svarīgāko ieņēmumu un izdevumu plānu nākamajam gadam. "Mēs aizsardzībai piešķiram piecus procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP), turklāt nacionālās divīzijas izveide, ieroču iepirkumi un infrastruktūra jau tagad prasa ievērojamus līdzekļus. Mēs nevaram šo darbu sadalīt uz vairākām desmitgadēm; mums daudz steidzamāk ir nepieciešamas jaudas. Tāpēc daļu no tiem finansējam ar aizņemtiem līdzekļiem, skaidri novērtējot to apkalpošanas izmaksas nākotnē," atzīmēja Valis. Pēc viņa teiktā, 2029. gadā valsts parāds sasniegs aptuveni 54% no IKP: "Tas ir ievērojams pieaugums." Pēc ministra teiktā, ievērojama daļa parāda pieauguma ir saistīta ar lēmumiem paātrināt aizsardzības spēju veidošanu. "Pēc lielu iepirkumu un infrastruktūras darbu pabeigšanas sākotnējo investīciju nepieciešamība samazināsies," sacīja ministrs. Pēc viņa teiktā, stabili valsts ieņēmumi un ekonomikas izaugsme radīs apstākļus parāda samazināšanai pēc 2030. gada. Finanšu ministrs apgalvo, ka nākamgad sociāli neaizsargāto grupu ienākumi ievērojami palielināsies: skolotāju, pētnieku un sporta treneru algas palielināsies par 7,56% (92-152 eiro), kultūras un mākslas darbinieku algas par 7,5% (96 eiro), policijas un vides aizsardzības sistēmu darbinieku algas par 7,5% (128 eiro) un tiesu palīgu un sekretāru algas par 5,7% (48 eiro). Nākamgad pensijām paredzēti papildu 715,5 miljoni eiro, bet sociālo pabalstu indeksēšanai - 142 miljoni eiro: 112,1 miljons eiro bāzes summām, 11,8 miljoni eiro valsts pensiju bāzei un 18,1 miljons eiro maksājumiem vientuļajām personām. Ministrs uzsvēra, ka valsts saistības pieaug straujāk nekā ieņēmumi no ekonomikas izaugsmes, kas, viņaprāt, veicina valsts budžeta deficītu un pieaugošo valsts parādu. Pēc viņa teiktā, lielākie ieņēmumi paredzami no pievienotās vērtības nodokļa - 8,3 miljardi eiro: "Tāpēc patēriņa pieaugums joprojām ir galvenais budžeta ieņēmumu avots." Ministrs uzskata, ka pagājušajā gadā pieņemto nodokļu izmaiņu ietekme būs jūtama 2027. gadā: "Fiskālais efekts paredzams plus 206 miljoni eiro." Pasākumi Valsts nodokļu inspekcijas (VNI) administrēšanas uzlabošanai paredzami radīs papildu 197 miljonus eiro. IKP pieaugums nākamgad tiek prognozēts 2,2%: "Un visā šajā periodā tas būs ierobežots vājāka ārējā pieprasījuma dēļ." Algu pieaugums 2027. gadā būs mazāk jūtams - 7,2%: "Tā kā algas augs straujāk nekā inflācija, iedzīvotāju pirktspēja visā vidējā termiņā mēreni palielināsies." Pēc budžeta projekta iesniegšanas parlamentā otrais un beidzamais tā pieņemšanas datums paredzēts 1. decembrī. Paredzams, ka nākamgad vispārējās valdības budžeta deficīts būs 3,8% no IKP, pārsniedzot Māstrihtas kritēriju - 3%, kas piemērojams Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Valis atkārtoti uzsvēra, ka vairākas ES valstis, piemēram, Vācija, Slovākija, Somija, Bulgārija, Austrija un Itālija, pārsniegs 3% deficīta robežu. "Pēc pēdējās tikšanās ar Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisāru Valdi Dombrovski tika apstiprināts, ka 12 valstis jau plāno pārsniegt šo deficītu. Praktiski lielākajai daļai ES dalībvalstu ir lielāks deficīts. Pašlaik Eiropas Savienības vidējais rādītājs tiek prognozēts 3,6% apmērā," sacīja ministrs. "Runājot par ES valsts parādu 2027. gadā, Lietuva paliks starp tādām valstīm kā Luksemburga, Īrija, Bulgārija, Kipra, Nīderlande un Malta, kuras nepārsniegs Māstrihtas kritērija bāzes parāda līmeni 60% no IKP," atzīmēja Valis. Paredzams, ka valsts parāds nākamgad sasniegs 48,2% no IKP. Šis skaitlis nesasniegs Māstrihtas kritēriju (60%). Saskaņā ar projektu nākamgad aizsardzībai tiks piešķirti vairāk nekā 4,8 miljardi eiro jeb 5% no IKP. Valdošās partijas ierosinātajai ģimenes atbalsta paketei būs nepieciešami aptuveni 150 miljoni eiro papildu līdzekļu. Paredzams, ka valsts budžeta ieņēmumi 2027. gadā sasniegs 22,2 miljardus eiro (ieskaitot ES līdzekļus), kas ir par 5,2% vairāk nekā šogad.
Latvijā budžeta veidošana iekavēsies, jo bija 15. Saeimas vēlēšanas, un jaunā Saeima kopā sanāks 3. novembrī. Ja līdz novembra vidum tiks sastādīta jaunā valdība un tai tiks izteikta uzticība, arī Latvijā budžeta pieņemšana pagūs iet normālu gaitu. Ja nē, tad tiks gatavots pagaidu budžets 2027. gadam.
Saskaņā ar “Eurostat” datiem, mājokļu cenu indekss Latvijā šī gada otrajā ceturksnī pieauga gandrīz divas reizes straujāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt Lietuvā tas pieauga gandrīz divarpus reizes straujāk nekā Igaunijā, raksta LRT portāls. Lietuvas Statistikas pārvaldes datu analītiķis Hendriks Pungars atzīmēja, ka cenas Lietuvā jau vairāk nekā trīs gadus aug straujāk nekā Igaunijā, savukārt Latvijā tās aug gandrīz divus gadus. "Lietuvā cenu pieaugums gadā ir pārsniedzis Igaunijas pieaugumu katrā ceturksnī kopš 2023. gada sākuma. Vēl 2024. gada vidū cenas pieauga lēnāk nekā Igaunijā, bet kopš tā gada beigām izaugsme Latvijā ir bijusi straujāka katrā ceturksnī," viņš atzīmēja. Zviedrijā mājokļu cenas šī gada otrajā ceturksnī pieauga par 4,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un par 1,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Somijā cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 2,7%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0,3%. "Somijā ikgadējais cenu kritums ir reģistrēts katrā ceturksnī kopš 2022. gada beigām," atzīmēja H. Pungars. Ilgākā laika periodā cenu pieaugums Igaunijā un Latvijā ir bijis līdzīgs: salīdzinot ar 2015. gadu, cenas Igaunijā ir pieaugušas 2,37 reizes, savukārt Latvijā - 2,34 reizes. Lietuvā cenas tajā pašā laika posmā ir pieaugušas 2,91 reizi. Zviedrijā cenas ir pieaugušas par 39% salīdzinājumā ar 2015. gadu, savukārt Somijā tās ir samazinājušās par 3%. Eiropas Savienībā lielākais gada cenu pieaugums tika reģistrēts Portugālē. 2026. gada otrajā ceturksnī mājokļu cenas ES pieauga vidēji par 4,7%. Vislielākais mājokļu cenu pieaugums bija Portugālē (16,5%), Bulgārijā (15,5%) un Lietuvā (14,3%). Igaunija cenu pieauguma ziņā ieņēma 17. vietu starp 26 valstīm (dati par Grieķijas 2026. gada otro ceturksni nav pieejami). Mājokļu cenas kritās Somijā (-2,7%), Luksemburgā (-2,2%) un Francijā (-0,8%). Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, cenas ES vidēji pieauga par 1,2%. Vislielākais cenu pieaugums tika reģistrēts Lietuvā (5%), Bulgārijā (4,5%) un Rumānijā (4,4%). Igaunija ieņēma sesto vietu starp 26 valstīm. Šī gada otrajā ceturksnī mājokļu cenas kritās Ungārijā (-1,4%) un Francijā (-0,8%).
