No 1. jūlija atsevišķām ikdienā bieži pirktām pārtikas produktu grupām samazinās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme – no 21% uz 12%. PVN samazinātā likme attiecas uz četrām pārtikas pamatproduktu grupām: maizi, pienu, mājputnu gaļu un olām. Mērķis ir mazināt pārtikas cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotājiem un nodrošināt, lai nodokļa samazinājums pēc iespējas pilnā apmērā nonāktu līdz pircējam gala cenā.
Jēlnaftas cena pasaules tirgū pašlaik ir nokritusi līdz līmenim, kāds bija pirms ASV un Izraēlas uzbrukumam Irānai 28. februārī. Tas ir par spīti visnotaļ dramatiskajiem pagājušās nedēļas notikumiem Tuvajos Austrumos un neziņai, kā turpmāk risināsies miera sarunas starp karojošām pusēm. Tirgus ir apbrīnojami optimistisks, akciju cenas kāpj, energoresursu cenas krīt.
Jāņu brīvdienu laikā, 22. jūnijā, konstatēts kiberdrošības incidents AS “Latvijas valsts meži” (LVM) IT infrastruktūrā. Kopš incidenta sākuma drošības apsvērumu dēļ atslēgtas un nav pieejamas LVM uzturētās ārējās IT sistēmas – LVM GEO, karšu pakalpojumu sistēma, kā arī medību lietotne “Mednis”. “Nra.lv” pamanīja, ka nedarbojas arī Zemkopības ministrijas meliorācijas kadastra informācijas sistēma “melioracija.lv”.
Pagājušajā nedēļā Tuvo Austrumu konfliktā bija lielas cerības, ka tiks atbloķēts Hormuza šaurums un atsāksies naftas transportēšana caur to. Taču procesi, kas nedēļas vidū izskatījās optimistiski, piektdien jau atkal pārvērtās šaurā bezizejā, un turpinās nenoteiktība – neziņa, kā turpināsies attiecības starp Izraēlu un ASV no vienas puses un Irānu un “Hezbollah” grupējumu no otras.
Eiropas Centrālā banka (ECB) ir paaugstinājusi noguldījumu iespējas likmi par 0,25% līdz 2,25%, iezīmējot izšķirošu atgriešanos pie stingrākas politikas, jo karš Irānā ir pacēlis eirozonas inflāciju līdz augstākajam līmenim gandrīz trīs gadu laikā.
Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā tika saražots par 41,5% mazāk alkoholisko dzērienu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji. Otrā ceturkšņa dati tiks apkopoti jūlijā. Skaitlis ir iespaidīgs, ja vēl ņem vērā, ka 2025. gadā Latvijā saražotā spirta daudzums samazinājās par 32,4% salīdzinājumā ar 2024. gadu. Tik liels kritums, ja tas turpināsies, var pat jūtami ietekmēt plānotos valsts budžeta ieņēmumus – neiekasējot tik daudz, cik bija cerēts.
Saskaņā ar “Eurostat” datiem, Latvijā 2025. gadā vidējā neto alga (aprēķināta nosacītās vienībās, koriģējot pēc pirktspējas paritātes) palielinājusies virs Igaunijas rādītāja.
Ir lietas, kas Igaunijā, Lietuvā un Latvijā izskatās apbrīnojami līdzīgi – pirmā ir droni, kas ielido no Baltkrievijas un Krievijas, un to dēļ tiek izsludināta trauksme. Tiesa gan, ne Lietuvā, ne Igaunijā valdība tāpēc nav kritusi.
Valsts kontrolierim Edgaram Korčaginam un ģenerālprokuroram Armīnam Meisteram vienots skats uz to, ka tā dēvētās zāģbaļķu vai kokrūpnieku lietas pamatā ir slikta valsts kapitālsabiedrības pārvaldība, taču atšķiras formulējumi par zaudējumiem.
Pagājušās nedēļas notikumi, kuros galveno lomu ir spēlējis prezidents Donalds Tramps, ir atstājuši jūtamu ietekmi uz globālo izejvielu tirgu – cenas atkal virzās augšup.
Dažādu Saeimas frakciju politiķi ar dziļu interesi gaida, kādu biznesa plānu maija beigās vai jūnija sākumā parādīs nacionālā aviokompānija “airBaltic”.
Ministru kabineta 12. maija sēdē tika uzklausīts Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits, kurš vadīja dienesta pārbaudi un informatīvā ziņojuma sastādīšanu par to, kas patiesībā darās “Rail Baltica” projekta iepirkumos.
“Eurostat” dati par 2025. gadu rāda, ka Latvijai (% pret iekšzemes kopproduktu (IKP)) ir lielākais parāda apjoms un budžeta deficīts starp Baltijas valstīm.
Lielākie pasaules mediji šo nedēļu ir uzsākuši ar ziņu, ka ASV prezidents Donalds Tramps noraidījis Irānas atbildi uz ASV priekšlikumiem izbeigt karu kā "pilnīgi nepieņemamu".
Latvijas valdība, tostarp ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), aprīlī sāka virzīt priekšlikumu par solidaritātes maksājuma (virspeļņas nodokļa) ieviešanu degvielas mazumtirgotājiem. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija asi iebilst, jo tas degvielas tirgotāju ieskatā ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, kā arī “iezīmējas zināmi riski atbilstībai Satversmei”.
Igaunijā politiska šķelšanās par meža likumu. Lietuvā strīdas par obligātu prasību ārzemniekiem zināt lietuviešu valodu. Par šīm un citām kaimiņvalstu aktualitātēm “nra.lv” Lietuvas un Igaunijas mediju apskats.