Kiberuzbrukumā Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) nezināmi hakeri ieguvuši 1,2 miljonu cilvēku personas datus un apmēram 150 tūkstošus juridisko personu reģistrācijas numurus. Tas nozīmē, ka nozagti visi personu dati cilvēkiem, kas brauc ar automašīnām. Cilvēki baidās vērt vaļā e-pastus, pieskarties īsziņām, kas nākušas no CSDD, tāpat arī no Valsts policijas, pašvaldības policijas.
Pastāv bažas, ka, ja šīs iestādes informē par kādiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, var gadīties, ka pārkāpuma patiesībā nav bijis un soda naudu iekasē nevis iestāde, bet blēži.
Kā no šīm kiberšausmām pasargāties? Ko vispār darīt šādā situācijā? To “nra.lv” jautāja IT jomas ekspertiem, kā arī Nacionālās kiberdrošības institūcijas “Cert.lv” un “Swedbank” pārstāvjiem.
IT jomas eksperts Elviss Strazdiņš stāsta, ka iespējamie uzbrukuma veidi ir vairāki. “Krāpnieki bieži lieto sociālās inženierijas metodes, ar mērķi panākt, lai cilvēks rīkojas tā, ka tas nav viņa interesēs. To var panākt, iegūstot upura uzticību - lai cilvēks dara to, ko uzbrucējs viņam saka. Uzticību vislabāk var panākt, parādot cilvēkam viņa datus - cilvēks domā, ka šos datus var zināt tikai tā iestāde, par kuras darbinieku krāpnieks uzdodas,” intervijā “nra.lv” sacīja Elviss Strazdiņš un aprakstīja izplatītākās krāpnieku izmantotās metodes.
Kādas metodes izmanto krāpnieki
“Pirmais izplatītākais krāpšanas veids ir ar īsziņām - cilvēks saņem īsziņu, ko, piemēram, atsūtījusi CSDD. Nosūtītāja ID var ielikt jebko - CSDD, Valsts policiju, Valsts ieņēmumu dienestu, kādu no komercbankām. Attiecīgi šī īsziņa nonāk vienā sarakstā ar visām pārējām no iestādes nākušām īsziņām. Cilvēks nepamana, ka šī īsziņa nedaudz atšķiras no citām. Tajā ir saite, un šī saite ved nevis uz CSDD lapu, bet uz krāpnieku lapu. Tur var būt, piemēram, vēsts, kas izskatās ticama - jūs ar šādu automašīnu, kurai šāds numurs, pārsniedzāt braukšanas ātrumu, tāpēc jāmaksā sods.
Ja cilvēks tomēr netic īsziņai un grib pārbaudīt, vai ir sods, pastāv vēl viena krāpšanas shēmas pakāpe - izmantot neīstas “Google” reklāmas kampaņas. Cilvēks ieiet “Google” pārlūkā, ieraksta CSDD, taču nonāk nevis iestādes oficiālajā mājaslapā, bet lapā, ko izveidojuši krāpnieki. Tā var izskatīties tāda pati kā īstā lapa - ikoniņa tāda pati, virsraksts tāds pats. Cilvēks atver šo lapu, redz, ka tur ir jāmaksā sods, ievada savus datus un tiek apkrāpts.
Otrs uzbrukumu veids ir tālruņa zvani. Krāpnieks var izlikties par jebkuras iestādes pārstāvi - par policistu, komercbankas, “Google” vai “Facebook” darbinieku.
Šajā gadījumā, līdzīgi kā ar īsziņām, krāpnieks nosauc upura datus, iegūst uzticību un panāk, lai viņš apstiprina kādus “Smart ID” pieprasījumus vai nosūta kādus savu kredītkaršu datus, ko viņam nevajadzētu darīt.
Nav vērts sarunas laikā censties pārbaudīt, vai tas, kurš zvana, tiešām ir tas, par ko uzdodas, jo nav tādas metodes, ar kuru to varētu pārbaudīt. Ir jāliek nost klausule un jāpārbauda tas īstajā iestādē. Krāpnieki parasti šādos gadījumos cenšas stāstīt, ka nekādā gadījumā nevajag likt nost klausuli, un steidzina upuri, lai viņš darbības veic ātrāk.
Arī man pašam bija gadījums, kad krāpnieki izmantoja manu personas kodu un centās uzbrukt man, nosūtot pieprasījumus no dažādām iestādēm. Es šos darījumus neapstiprināju, bet var būt tāda situācija, ka cilvēks var automātiski paņemt telefonu, kur viņam ekrānā parādās “Smart ID”. Viņš varbūt nodomā, ka atbloķē telefonu, un ievada “Smart ID” pinkodu. Šādā veidā var iznākt šķirties ne tikai no kādas summas, bet no visas naudas, kas ir kontā. Noteikti vajag izmantot dažādus pinkodus “Smart ID” un telefonam!” iesaka Elviss Strazdiņš.
Izvairīties, sajaucot pēdas, tikpat kā nevar, tāpēc jābūt īpaši uzmanīgiem
“Fakts, ka noplūduši 1,2 miljoni personu datu, nozīmē, ka krāpnieki pašlaik tiek pie praktiski visu Latvijas fizisko personu datiem un var veikt jebkurus no manis nosauktajiem uzbrukumiem.
Ir maz veidu, kā kaut ko darīt, lai izvairītos - var reizi dzīvē nomainīt personas kodu, var nomainīt deklarēto dzīves vietu.
Cerams, ka tas nekad nenotiks, taču, ja notiks uzbrukums Latvijai, ienaidnieks, izmantojot šo datu bāzi, varēs redzēt, kuras nozīmīgas personas kur dzīvo, un sūtīt šīm vietām virsū dronus. Tas, kas ir noticis ar CSDD datu noplūdi, ir ļoti nopietns apdraudējums Latvijai.
Jebkura ministra, jebkura deputāta, kurš braukā ar automašīnu, dati ir hakeru rokās. Un tie var nonākt vai jau ir nonākuši citas valsts izlūkdienestu rokās,” norāda Elviss Strazdiņš.
Kiberuzbrukumi notiek tad, kad visi ir atslābuši
IT jomas eksperts Ilmārs Poikāns (“Neo”) intervijā “nra.lv” sacīja, ka viņam šķiet interesanti tas, ka CSDD bija atteikusies no kādām papildu drošības lietām, ko varētu nodrošināt Nacionālā kiberdrošības institūcija “Cert.lv”.
CSDD savulaik esot atteikusies no “Cert.lv” agrās brīdināšanas sensoru sistēmas. Ja tas tiešām tā ir bijis, tad tas ir baigi.
“Nav nevienas metodes, kas varētu simtprocentīgi garantēt, ka sistēmā nav “caurumu”, taču, ja nav izdarītas kādas elementāras lietas, tad tā ir nolaidība. Katrai nolaidībai ir saraksts ar vārdiem un uzvārdiem.
Zīmīgi, ka kiberuzbrukums jeb “kiberincidents” ir noticis tad, kad visi CSDD darbinieki ir brīvdienās, bet pats priekšnieks Aivars Aksenoks iet atvaļinājumā. Ar “Latvijas valsts mežu” datu noplūdi bija kaut kas līdzīgs - ļaudis svinēja Jāņus. Tas jau ir kļuvis par standartu- uzbrukums ir tad, kad visi ir atslābuši,” pauda Ilmārs Poikāns.
Savā “Facebook” kontā Ilmārs Poikāns atgādina gadījumu ar Raimondu Skurulu, kurš 2018. gadā atklāja citu caurumu CSDD sistēmā, bet pretī dabūja krimināllietu un tiesvedību daudzu gadu garumā. “CSDD iespļāva akā, no kuras varēja dzert. Varbūt sadarbība ar “baltajiem hakeriem” neizslēgtu tādu noplūdi, kas nupat ir notikusi, taču tās varbūtība noteikti būtu mazāka,” sacīja Ilmārs Poikāns.
Nekādā gadījumā neapstipriniet autentifikāciju, kuru pats neesat uzsācis
“”Cert.lv” vērtējumā noplūdušo datu būtiskākais apdraudējums ir iespēja tos izmantot turpmākās sociālās inženierijas un krāpniecības kampaņās. Krāpnieku rīcībā esošs personas vārds, personas kods, automašīnas numurs, adrese vai informācija par iepriekš veiktu maksājumu ļauj izveidot ievērojami ticamākas un konkrētai personai pielāgotas krāpšanas īsziņas, e-pastus vai telefona zvanus,” skaidro “Cert.lv” vadītājas vietnieks Varis Teivāns.
Īpaša uzmanība jāpievērš personas kodam, ko iedzīvotāji izmanto arī kā lietotāja identifikatoru (lietotāja numuru), pieslēdzoties ar “Smart ID”, “eParaksts mobile” dažādiem digitālajiem pakalpojumiem, tostarp “Latvija.gov.lv”, “e.csdd.lv”, “E-veselība” un EDS u.c. Jāuzsver, ka personas kods viens pats nedod piekļuvi šiem pakalpojumiem, taču krāpnieki var izsaukt autentifikācijas mēģinājumu un lietotājs var pats apstiprināt krāpnieku uzsāktu autentifikāciju.
Tāpēc, ja savā viedierīcē saņemat “Smart ID” vai “eParaksts mobile” pieprasījumu apstiprināt autentifikāciju, kuru pats neesat uzsācis, nekādā gadījumā to neapstipriniet.
Jābūt īpaši piesardzīgiem arī pret zvaniem, īsziņām un e-pastiem, kuros izmantoti jūsu personas vai transportlīdzekļa dati. Tas, ka krāpnieks zina šādu informāciju, nenozīmē, ka saziņa ir uzticama. Jāatceras, ka bankas un valsts iestādes saziņā ar klientiem nekad nelūgs izpaust internetbankas piekļuves informāciju, PIN kodus, paroles vai citus autentifikācijas datus, kā arī nelūgs tos ievadīt kādā atsūtītā saitē.
Ja rodas šaubas par saņemto informāciju, pārbaudiet to patstāvīgi, manuāli atverot attiecīgā pakalpojuma oficiālo vietni vai lietotni un pieslēdzoties savam profilam, piemēram, e-CSDD, EDS vai “Latvija.gov.lv”. Autentifikācijai neizmantojiet saites, kas saņemtas aizdomīgās īsziņās vai e-pastos. Informācijas patiesumu var arī pārbaudīt, pašam piezvanot uz attiecīgās iestādes oficiālajā mājaslapā norādīto tālruņa numuru.
“Swedbank” aicina īpaši kritiski izvērtēt jebkādus pieprasījumus, kas tuvākajā laikā varētu tikt saņemti it kā CSDD vārdā
Latvijā visvairāk privātpersonu klientu un norēķinu kontu ir “Swedbank”. Šī banka aicina klientus uzmanīties - krāpnieki izsūta viltus datu atjaunošanas vēstules.
Iesākoties darba nedēļai, “Swedbank” klienti saņēmuši mērķētas krāpnieku vēstules. E-pastos klienti tiek mudināti atjaunot savus bankas datus. “Swedbank” šādas vēstules nav sūtījusi, un, datus ievadot, tie nonāks krāpnieku rokās. Ja dati izpausti, klienti aicināti nekavējoties sazināties ar bankas konsultāciju centru, zvanot 67444444.
“Atgādinām, ka datu atjaunošanas saziņai ar klientiem “Swedbank” izmanto internetbanku, kad klients tiek aicināts nevis sekot e-pastā norādītām saitēm, bet pats ieiet savā internetbankā, autorizēties un atjaunot datus. Tāpat klienti aicināti pievērst uzmanību atsevišķām detaļām saņemtajos krāpnieku e-pastos, kas ļauj pamanīt krāpšanu - šajā gadījumā vēstules tiek izsūtītas no adreses noreply@setshape.com (var būt arī citas adreses), kam nekādā veidā nav saistības ar banku. Tāpat vēstulē klienti aicināti sekot saitei “Pievienoties", kas aizved uz krāpniecisko lapu datu izpaušanai. Aicinājums ir nesekot saitēm un saziņai ar banku izmantot tikai internetbanku,” sacīts “Swedbank” paziņojumā.
“Swedbank” pārstāvis Jānis Krops “nra.lv” pastāstīja, ka pēdējo nedēļu laikā krāpnieki uzturējuši viltotas CSDD lapas. Ņemot vērā, ka nesen uzņēmums cietis kiberuzbrukumā, kur krāpniekiem varēja būt pieejami vēsturiskie maksājumu dati, iedzīvotāji tiek aicināti īpaši kritiski izvērtēt jebkādus pieprasījumus, kas tuvākajā laikā varētu tikt saņemti it kā CSDD vārdā. “Tādēļ aicinām būt īpaši uzmanīgiem un izmantot tikai oficiālo CSDD mājaslapu,” uzsvēra Jānis Krops.
