Dīzeļdegvielas cena virknē lielāko mazumtirdzniecības tīklu brīvdienās pārkāpa pāri divu eiro par litru slieksnim, un vairs tikai zemo cenu degvielas uzpildes stacijās (DUS) tā ir 1,974. Arī 95E markas benzīna cena pamazām kāpj un tuvojas divu eiro atzīmei.
Pagaidām degvielas cena Latvijā ir mazdrusciņ zemāka nekā Lietuvā, kur dīzelis maksāja divus eiro jau pirms diviem mēnešiem.
Savukārt Igaunijā dīzeļdegviela joprojām maksā apmēram 1,92 eiro par litru, bet 95E benzīns pat tikai nedaudz virs 1,80 eiro. Valcēniešiem jāpārbrauc pāri Varžupītei, un cena jau cita!
Taču ar cenām ir tā, ka tās ir dažādu mārketinga triku rezultāts - Igaunijā starp uzpildes staciju tīkliem pērn bija “cenu karš”, kurā vairāki uzņēmumi ļoti viltīgi atcēla vai samazināja lojalitātes karšu atlaides. Tāpēc autobraucējam jārēķina, vai tiešām viņš kaut ko var ietaupīt, iepērkoties kaimiņzemē.
Uz dīzeļa cenu nodokļa samazinājums nepārnesas
No 2026. gada 1. jūlija Latvijā četrām pārtikas pamatproduktu grupām (maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme ir samazināta no 21% uz 12%. Neko sliktu nevar teikt - lielākajos lielveikalu tīklos tik tiešām var atrast šos produktus par zemu cenu, un ir notikusi nodokļa samazinājuma pārnese uz cenu.
Diemžēl ar dīzeļdegvielas cenu tik skaisti nav.
Šā gada 1. aprīlī uz trim mēnešiem stājās spēkā Latvijas Republikas Saeimas lēmums par samazinātu akcīzes nodokļa piemērošanu dīzeļdegvielai. Pēc tam samazinātā likme tika pagarināta līdz šā gada beigām.
Dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa samazinājuma pārnese uz galējām mazumtirdzniecības cenām ir tikai daļēja, jo degvielas cenās atspoguļojās aptuveni 58-64% no nodokļa samazinājuma.
Konkurences padome (KP) to ir rēķinājusi un secinājusi, ka no aprīļa sākuma līdz jūnija beigām, kad akcīzes likme tika samazināta no 467 eiro uz 396 eiro par 1000 litriem, patērētāji ieguva mazāk, nekā valsts sākotnēji plānoja. Arī pašlaik nodokļa samazinājuma pārnese uz cenu nav pilnīga.
Taču jāņem vērā, ka cenu samazinājuma apmērs laika gaitā nebija vienmērīgs un to ietekmēja arī citi tirgus faktori un iepirkuma cenu svārstības, kas šovasar ir bijušas kā mežonīga deja.
Kamēr pārtikas jomā nav bijis kādu satriecošu notikumu, kā putnu vai lopu sērga, degvielas cenu augšup un lejup rausta ģeopolitiskie notikumi pasaulē, no kuriem pats svarīgākais ir tas, kas šobrīd notiek Hormuza šaurumā, ko par to saka Donalds Tramps un ko atbild Irāna. Taču Hormuza šaurumā nenotiek nekas labs.
Atkal šauj un grauj
Portāls “Oilprice” raksta, ka naftas cenas pieauga pēc tam, kad ASV spēki uzbruka trim Irānas naftas pārvadātājiem pēc Irānas raķešu uzbrukumiem, kas bija vērsti pret diviem ASV karakuģiem. Irāna draud ar stingrākām atriebības darbībām un plāno izveidot jaunu ierobežotu jūras zonu, kas stiepjas ārpus Hormuza šauruma.
Faktisko Hormuza naftas plūsmu aplēses joprojām var tikt apstrīdētas, jo ASV sniegtie dati pārsniedz tos apjomus, kas redzami ar digitālajiem novērošanas rīkiem.
Uzbrukumi vairākām Saūda Arābijas enerģētikas iekārtām izraisīja ugunsgrēkus, bojājumus un dažu darbību īslaicīgu apturēšanu. “Saudi Aramco Jazan” naftas pārstrādes komplekss, kas spēj pārstrādāt 400 000 barelu dienā, ir ticis atkārtoti pakļauts uzbrukumiem, jo atjaunotas cīņas ar husiešiem.
Rezultātā “Brent” markas jēlnaftas cena tuvojas 100 ASV dolāriem par barelu.
Saskaņā ar “Trading Economics” datiem, arī WTI jēlnaftas cena otrdien turpināja pieaugt, tuvojoties 94 dolāriem par barelu.
Ne tik strauji, bet tomēr pieaug arī benzīna cena.
Ir no biržām arī izcili laba ziņa Latvijas zemkopjiem - graudu cena šogad ir vareni augusi. Kviešu cena vienā dienā pieaug par 2%, mēneša laikā - par 14%, gada laikā - par 40%. Visi, kas audzējuši kviešus, kam tos nav nopļāvusi veldre un kam zināms, kur tos var pārdot, var gavilēt.
Mierināsim sevi ar domu par Francijas cenām
Varbūt šajā brīdī nav pārāk jālamā Latvijas degvielas uzpildes stacijas, jo arī pārnese no jēlnaftas cenām pasaules biržā uz degvielas cenu DUS nenotiek momentā - paiet kāds brīdis, kamēr tās atspoguļojas Eiropas “Platts” degvielas atsauces cenā, uz kuru orientējas Baltijas tirgotāji. Atkarībā no šīs cenas degvielas mazumtirgotāji veido savu cenu politiku. Latvijā tirgus nav liels, konkurences nav daudz, tāpēc nav pamata domāt, ka pretēji jēlnaftas cenas pieaugumam pasaules biržā Latvijā piepeši degvielas cenas spēji kritīs. Jāmierina sevi ar domu, ka, piemēram, Francijā benzīns jau visu šo gadu ir bijis par vismaz 26 eirocentiem dārgāks nekā Baltijas valstīs, bet dīzelis dārgāks par vismaz 16 eirocentiem litrā.
Pašlaik visdārgākais benzīns Eiropā ir Dānijā - 2,459 eiro par litru, savukārt Nīderlandē ir augstākā dīzeļdegvielas cena - 2,416 eiro par litru.
Apbrīnojami, ka Zviedrijā, kas kādreiz visās cenās bija neprātīgi dārga valsts, un arī degviela tur bija pati dārgākā Eiropā, pašlaik 95. benzīns maksā vien 1,5 eiro par litru, bet dīzelis - 1,80. Tas tāpēc, ka 2022. gada enerģētiskās krīzes laikā Zviedrija būtiski samazināja akcīzes nodokli degvielai un joprojām nav to paaugstinājusi.
Bet Honkongā degviela pašlaik maksā 4,15 dolārus. Tiesa gan, Honkongas teritorija nav liela un gari ceļa gabali, ja nebrauc iekšā Ķīnā, tur nav jāmēro.
Ja ir vēlme daudz braukt ar auto un maz maksāt par degvielu, tad īstās vietas pasaulē ir Lībija, Irāna un Venecuēla. Tur cena ir četri centi par litru.
Sāk pamanīt arī Ukrainu
Kopš šā gada 28. februāra, kad sākās ASV un Izraēlas uzbrukums Irānai, Hormuza šaurums un Donalds Tramps ir bijis jēlnaftas un degvielas cenu noteicošais faktors. Cena ir svārstījusies atkarībā no tā, ko Tramps pasaka vai nepasaka. Turpretī Krievijas iebrukums Ukrainā jau gadu tikpat kā nemaz neparādījās biržas analīzēs, neiespaidoja mākleru un investoru viedokli. Radās iespaids, ka tādas Ukrainas un Krievijas nemaz nav.
Tomēr tagad aizvien biežāk tirgus eksperti sāk pamanīt, ka Ukraina jau labu laiku metodiski un cītīgi, neatlaidīgi un precīzi grauj Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas un degvielas uzglabāšanas termināļus.
Globālā dīzeļdegvielas piegāde nākamajā gadā saglabāsies ierobežota, jo trūks pietiekamu pārstrādes jaudu, lai kompensētu Tuvo Austrumu un Krievijas ražotņu trūkumu, ziņo “Reuters”, atsaucoties uz pārstrādes un preču tirdzniecības nozares vadītājiem. "Patiesībā trūkst produktu - mums trūkst divu miljonu barelu dienā no Krievijas un gandrīz divu miljonu barelu dienā no Tuvajiem Austrumiem," saka “Vitol” izpilddirektors Rasels Hārdijs, uzstājoties Āzijas un Klusā okeāna reģiona naftas konferencē. "Kad jūs gaidāt ziemas sezonu, kad dīzeļdegvielas krājumi ir diezgan deficīti, jūs gatavojaties videi, kurā šis faktors varētu turpināties šajos tirgos," sacīja “Phillips 66” vecākais viceprezidents globālās tirdzniecības jautājumos Marks Senns. Dīzeļdegvielas un citas degvielas cenas visā pasaulē strauji pieaug, jo spiediens sasniedz gala patērētājus, mudinot valdības īstenot ārkārtas palīdzības pasākumus, piemēram, degvielas nodokļu samazināšanu. Problēma ir tā, ka zaudētā piegāde drīz neatjaunosies. Kā paskaidroja “Vitol” pārstāvis Hārdijs, degvielas eksports no Tuvajiem Austrumiem ir tikai viens miljons barelu dienā, kas ir izraisījis krājumu samazināšanos bez tūlītējām cerībām uz to papildināšanu.
"Mēs turpinām patērēt pārpalikumu, kas pastāv visā pasaulē, un mūsu krājumi ir praktiski izsmelti," sacīja izejvielu giganta izpilddirektors, atkārtojot vairāku nozares vadītāju un enerģētikas analītiķu pēdējo mēnešu laikā izteiktās piezīmes.
Nešaut uz Krievijas bunduļiem?
Krievija ir noteikusi aizliegumu eksportēt dīzeļdegvielu, kamēr tā novērš Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu radītos bojājumus naftas pārstrādes rūpnīcām un risina vietējā tirgus degvielas trūkuma problēmu.
Savukārt Tuvo Austrumu naftas pārstrādes uzņēmumi nevar izvest degvielu no Hormuza šauruma, un viņi cīnās arī ar naftas pārstrādes rūpnīcu bojājumiem, raksta “Oilprice”.
ASV amatpersonas jau ne reizi vien ir paudušas neapmierinātību, ka ukraiņu tāla darbības rādiusa triecieni pa Krievijas naftas un degvielas infrastruktūru rada būtisku spiedienu uz globālo energoresursu tirgu. ASV enerģētikas ministrs Kriss Raits un citas augsta ranga amatpersonas ir sasaistījušas rekordaugstās dīzeļdegvielas cenas ASV (kas sasniegušas gandrīz sešus dolārus par galonu) tieši ar faktu, ka Ukrainas sekmīgie uzbrukumi ir nopietni iedragājuši un daļēji paralizējuši Krievijas pārstrādes jaudas. Tā kā Krievija ir bijusi nozīmīga dīzeļdegvielas eksportētāja, tās ražošanas deficīts tiešā veidā ietekmē cenas ASV degvielas uzpildes stacijās.
Ukraiņiem te būtu jānobirdina asara, jūtot līdzi amerikāņiem, kuriem benzīns, no dolāriem pārvēršot uz eiro, maksā jau vairāk nekā vienu, bet dīzelis 1,27 eiro. Un ar ķepiņām gaisā jāpiekrīt, ka jādod iespēja Krievijai pelnīt, lai naudu varētu ieguldīt dronu un raķešu pirkšanā un ražošanā un šos dronus un raķetes lidināt uz Kijivu, Odesu, Harkivu. Tomēr diezin vai Ukraina uz to parakstīsies. Pēc neilga pārtraukuma, kas bija saistīts ar augstu ASV viesu braucieniem uz Krieviju un Ukrainu, atkal ar spožām liesmām deg Saratovas degvielas pārstrādes rūpnīca, raksta “Kyiv Post”. Degs un sprāgs vēl.
Panikai pagaidām nav pamata
Lai gan jēlnaftas un degvielas cena ir strauji kāpusi Hormuza šauruma un tagad arī Ukrainas dronu dēļ, globālo tirgu ietekmē vēl arī citi faktori, kas, šķiet, cenu paregulēs atpakaļ uz leju. Ir taču “brīnišķīgs darījums” starp ASV un Venecuēlu pēc tā, ka bijušais Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro ir amerikāņu sagūstīts un gaida tiesu kaut kur pie Ņujorkas. Venecuēlas naftas krājumi ir milzīgi. Tiesa gan, traucē šis Dienvidamerikas valsts pagalam neattīstītā infrastruktūra, nepietiekamās piestātņu un pumpēšanas jaudas, un arī zemestrīce stipri patraucēja. Taču ASV ir solījušās nākt talkā ar investīcijām.
Vēl ir OPEC+ valstu koalīcija, kura nosaka, cik daudz naftas iegūt vai neiegūt - urbt vai neurbt. Jādomā, ka OPEC+ nepieļaus tādus ekscesus kā jēlnaftas kāpiens uz 120 dolāriem par barelu un vienosies par ieguves palielināšanu. Tā tas būtu loģiski. Taču, kā būs realitātē, to neviens nezina.
