Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.
Pieaug Krievijas aktivitātes temps
“Pēdējā laikā uzņēmumi un citas ar valsts aizsardzību saistītas organizācijas ir piedzīvojušas uzbrukumus, un, iespējams, sāk iezīmēties noteikta tendence. Ir vērts atzīmēt, ka Krievija šogad ir nolēmusi palielināt aktivitātes tempu,” raidījumā Igaunijas televīzijas raidījumā “Pirmā studija” sacīja valdības kancelejas drošības koordinators Erki Tori. Pēc topošā aizsardzības spēku komandiera Martina Herema teiktā, izpratne par draudiem Igaunijā pašlaik ir sadrumstalota un bīstamības uztvere dažādās vietās atšķiras, taču nākotnē varētu tikt izveidots vienots redzējums. Tori norādīja, ka no Herema teiktā izriet - Krievijas režīms un tā ambīcijas attiecībā uz Igauniju un Rietumiem kopumā nemainīsies. "Pat ja šodien neredzam konvencionālus militārus draudus, ilgtermiņā Krievija nemainīsies; mums tam jābūt gataviem, un nedrīkstam iemigt uz lauriem," skaidroja Herems. Pēdējā laikā uzņēmumi un citas ar valsts aizsardzību saistītas organizācijas ir saskārušās ar uzbrukumiem tādās valstīs kā Vācija, Polija un Lietuva. Tori norādīja, ka varētu būt vērojama noteikta tendence un Krievijai jāpievērš pastiprināta uzmanība. "Protams, šī tendence var ietvert atsevišķus, nejaušus incidentus, taču viens ir skaidrs: Krievija šogad ir nolēmusi palielināt aktivitātes tempu," viņš sacīja. Augusta vidū Tallinā aizdegās uzņēmumam “Milrem Robotics” piederoša ražotne, radot aizdomas par sabotāžu. "Protams, mēs izmeklējam šo gadījumu, vērtējot, vai aiz tā varētu stāvēt Krievija, taču vēl ir pāragri teikt kaut ko konkrētu," paziņoja Tori.
Viņš piebilda, ka incidents ar “Milrem” nav vienīgais šāda veida gadījums Igaunijā. "Piemēram, jāmin dedzināšanas uzbrukums restorānam “Slava Ukraini”," piebilda Tori. Pēc viņa teiktā, Igaunija gadiem ilgi ir strādājusi, lai padarītu savu teritoriju par vidi, kurā naidīgām operācijām ir grūti īstenoties, un iekšējās drošības situācija joprojām ir stabila. Krievija, visticamāk, cenšas raidīt signālu, ka Igaunijai būtu jāpārtrauc palīdzības sniegšana Ukrainai. Tomēr, tā kā Igaunija neplāno pārtraukt palīdzību, rodas jautājums, cik tālu Krievija ir gatava eskalēt situāciju. Tori norādīja, ka daudz kas ir atkarīgs no Igaunijas reakcijas: cik daudz šādu darbību izdodas novērst, cik daudz gadījumu tiek atrisināti, kāda ir starptautiskā sadarbība un vai ir iespējams ierobežot Krievijas spējas veikt šādas darbības. "Patiesībā ir ļoti viegli apgalvot, ka nekas nav uzsprādzis, nekas nav dedzis, sistēmas nav uzlauztas un dezinformācijas kampaņas nav notikušas - un tieši tāda ir tās darbības metode," atzīmēja Tori. Viņš piebilda, ka tieši tāpēc Igaunijas pienākums ir skaidri parādīt sabiedrotajiem, ka mēs visi esam vienlīdz pakļauti šiem draudiem. Runājot par Krieviju, bieži tiek apgalvots, ka tā rada eksistenciālus draudus Eiropai. Pēc Tori domām, tas nozīmē, ka Krievija tiecas dominēt Eiropā un ir gatava izmantot militāru spēku, lai sasniegtu šo mērķi.
Jauns un sportisks politiķis zaudē samaņu televīzijas tiešajā ēterā
Igaunijas Reformu partijas ģenerālsekretāram un Rīgikogu deputātam Kristo Ennam Vagam kļuva slikti un viņš saļima Igaunijas televīzijas (ETV) raidījuma “Esimene stuudio” (“Pirmā studija”) tiešraides laikā. Ātrās palīdzības brigāde nogādāja 29 gadus veco politiķi neatliekamās palīdzības nodaļā. Incidents notika trešdienas vakarā, aptuveni 15 minūtes pēc diskusijas par aizsardzības izdevumiem sākuma. Raidījuma vadītājs Andress Kūsks tiešraidē norādīja uz veselības problēmu un pauda cerību, ka ar Vagu viss būs kārtībā, ziņo portāls ERR. Kā sacīja ETV aktuālo notikumu raidījumu galvenais redaktors Pīps Kala, mediķi novērtēja politiķa stāvokli un nolēma nogādāt viņu slimnīcā tālākām pārbaudēm. "Ir žēl, ka Kristo Enna Vagas veselības problēmu dēļ Reformu partija raidījuma laikā nespēja aizstāvēties pret opozīcijas uzbrukumiem," sacīja Kala. Viņš piebilda, ka kanāls apsver domu dot Reformu partijai iespēju izklāstīt savus pretargumentus. Pēc izmeklēšanas Vaga tika izrakstīts un varēja doties mājās. Pirms politiskās karjeras uzsākšanas 29 gadus vecais Vaga bija profesionāls riteņbraucējs. Pirms diviem gadiem, jau būdams parlamenta deputāts, viņš labdarības braucienā mēroja ceļu ar velosipēdu no Tallinas līdz Kijivai.
Vaga ir publicējis sociālajos tīklos skaidrojumu par notikušo. "Labvakar!" Tā bija pēdējā sakarīgā frāze, ko izteicu tiešraidē raidījuma “Pirmā studija” laikā. Pēc tam vairākkārt zaudēju samaņu; sekoja ātrās palīdzības izsaukums, uzturēšanās slimnīcā un medicīniskās pārbaudes, līdz beidzot tajā pašā naktī varēju atgriezties mājās. Vēlos izteikt dziļu pateicību ātrās palīdzības brigādei, kā arī slimnīcas profesionālajam un atbalstošajam personālam. Tāpat vēlos pateikties ikvienam, kurš sūtīja sirsnīgas ziņas un piedāvāja palīdzību - jūs bijāt tik daudz; paldies no visas sirds! Runājot par manu veselības problēmu - pagājušajā pavasarī man tika diagnosticēts sirds ritma traucējums. Baidījos par to runāt - jutos neērti un prātoju, kā gan man - jaunam, "veselīgam un sportiskam" cilvēkam - varētu būt kāda kaite. Tomēr ikreiz, kad mediji ziņoja par gadījumiem, kuros masveida sporta pasākumos kāds jauns cilvēks sabrūk vai - traģiskā kārtā - pat zaudē dzīvību, vēlējos mudināt sev līdzīgos aizdomāties par savu veselību, taču nekad īsti neuzdrošinājos to darīt,” raksta Vaga.
Politiķis atklāja, ka jau iepriekš bijis kardioloģijas nodaļā uz pārbaudēm. “Man paskaidroja, ka manam ķermenim piemīt - tā teikt - elektriskās sistēmas kļūme. Liela stresa apstākļos sirdsdarbības ātrums var pēkšņi strauji palielināties vai arī var rasties sirdsdarbības pauzes. Ikdienas dzīvē tas man nemaz netraucē. Bet kurš gan vēlas parastu dzīvi? Galu galā es vēlos paveikt visu - un paveikt to labāk par citiem un pēc iespējas ātrāk; tāds ir mans moto. Īslaicīgais reiboņa brīdis, ko piedzīvoju vakar, kalpoja kā brīdinājums, atgādinot, ka ne vienmēr ir iespējams visu paveikt. Es veikšu dažas korekcijas, taču apsolu, ka joprojām būšu pieejams jums visiem,” pauž politiķis Kristo Enns Vaga.
Finanšu krāpšanas shēmu apkarošanai novirza vienu miljonu eiro
Igaunijas Starpresoru komisija ir apstiprinājusi finansējumu 13 miljonu eiro apmērā desmit projektiem, kuru mērķis ir cīņa pret finanšu noziegumiem. Aptuveni viens miljons eiro no šīs summas tiks novirzīts finanšu krāpšanas shēmu atklāšanai un apkarošanai. Kā ziņo ERR radio ziņu dienests, atsaucoties uz Policijas un robežsardzes departamentu (PPA), šā gada pirmajos astoņos mēnešos Igaunijā reģistrēts par 17% mazāk finanšu krāpšanas gadījumu - tostarp telefonkrāpšanas un investīciju krāpšanas, kā arī uzņēmumu e-pasta sarakstes kompromitēšanas un datu pikšķerēšanas gadījumu. Faktori, kas veicinājuši šādu noziegumu skaita samazināšanos, ir sabiedrības informētības pieaugums un liela mēroga krāpniecisku zvanu centru darbības pārtraukšana. "Protams, krāpnieki izveido zvanu centrus citviet un turpina darboties no turienes. Vislielākos finansiālos zaudējumus joprojām rada daudzpakāpju telefonkrāpšanas shēmas, kurās pēdējā posmā upuris saņem zvanu no personas, kas uzdodas par policistu vai bankas pārstāvi.
Tām cieši seko investīciju krāpšana, kas arī rada ievērojamus zaudējumus Igaunijas iedzīvotājiem. Tātad problēma nav pazudusi," sacīja PPA Krāpšanas novēršanas un izmeklēšanas centra vadītājs Jāgups Tompū. Lai novērstu šādus noziegumus agrīnā stadijā, komisija, kurā ietilpst pārstāvji no trim ministrijām, apstiprināja minēto 13 miljonu eiro finansējumu. Aptuveni viens miljons eiro no tā tiks novirzīts tieši finanšu krāpšanas, piemēram, telefonkrāpšanas, agrīnai atklāšanai un operatīvai izmeklēšanai. Finanšu ministrijas kanclera vietniece Evelīna Līvamegi apstiprināja, ka PPA un prokuratūra saņems papildu resursus. "Pirmkārt, mēs stiprināsim tās ar papildu speciālistiem, un, otrkārt, nodrošināsim rīkus kvalitatīvākai analīzei. Tas ļaus policijai efektīvāk iegūt informāciju un, kad tā iegūta, ātrāk un efektīvāk izmeklēt noziegumus un novērst turpmāku noziedzīgu darbību. Savukārt prokuratūra varēs virzīt šīs lietas izskatīšanai tiesā," skaidroja Līvamegi. Pēc viņas teiktā, atlikušie 12 miljoni eiro tiks sadalīti vairākās jomās - nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, noziedzīgi iegūtu aktīvu izsekošana un konfiskācija, kā arī sarežģītu finanšu noziegumu izmeklēšanas kvalitātes uzlabošana.
Militārais eksperts: Krievija uzvedas kā “gopņiks”
“Šķiet, ka Vācija kļūst par vēl vienu saspīlējuma punktu Eiropas un Krievijas attiecībās. Vienlaikus daži eksperti uzskata, ka pasākumi, ko Vācija veica pēc sabotāžas Leipcigas lidostā - Krievijas ģenerālkonsulāta slēgšana Bonnā un "Krievijas nama" slēgšana Berlīnē -, nav pietiekami,” ievadot interviju ar militāro ekspertu Arūnu Kumpi, vēstīja Lietuvas radio un televīzijas (LRT) krievu valodas dienests.
Eksperts atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.
- Kā jūs vērtējat Vācijas reakciju uz incidentiem lidostā?
- Manuprāt, veiktie pasākumi nav pietiekami. Uzskatu, ka, lai liktu viņiem sajust sāpes, ir nepieciešami asimetriski pasākumi. Jo mēs - Rietumi - vairs netiekam tikai apdraudēti; mums tiek uzbrukts. Tomēr mēs joprojām mēģinām izmantot draudus, sakot: ja viņi turpinās mums uzbrukt, mēs veiksim tādus un tādus pasākumus. Un tas sūta skaidru vēstījumu: "Turpiniet to darīt."
- Arī Eiropas Savienība solīja jaunas sankcijas kā atbildes reakciju.
- Bet tas ir absurdi. Manuprāt, šī ir jau divdesmit otrā sankciju kārta. Turklāt dažas ES valstis vēlas tās ieviest, bet citas pretojas, jo tām ir ļoti ciešas ekonomiskās saites ar Krieviju - tādas valstis kā Vācija, Francija un citas. Un, kad runa nonāk līdz naudai un peļņai, šīs sankcijas kļūst arvien mīkstākas.
Mēs zinām par izņēmumiem, kas noteikti, piemēram, Ungārijai attiecībā uz enerģētikas sadarbību ar Krieviju. Tas pats attiecas uz vīzām daudzajiem Krievijas iedzīvotājiem, kuri ieceļo Eiropā caur Spāniju, Franciju un citām valstīm.
- Kādi asimetriski pasākumi varētu tikt veikti kā atbilde?
-_Ņemsim, piemēram, Vāciju. Tā joprojām nespēj saņemties piegādāt Ukrainai "Taurus" raķetes (vācu un zviedru ražojuma tālas darbības rādiusa spārnotās raķetes, kas paredzētas palaišanai no gaisa). Tas ir tikai viens no pasākumiem. Taču varētu būt arī citi. Varētu pat spert soli tālāk un nodrošināt pretgaisa aizsardzību Ukrainā - izvietot vienības, lai aizsargātu gaisa telpu virs Ļvivas, Kijivas un citām pilsētām. Ir pieejami dažādi risinājumi - nemaz nerunājot par 90 miljardiem aktīvu, kas ir iesaldēti, taču neviens nespēj saņemties tos izmantot vai nodot Ukrainai.
- Bet tad Krievija teiktu: "Ā, NATO ir saasinājusi situāciju."
- Protams, viņi tā teiktu. Viņi paši veic triecienus, bet, ja saņem prettriecienu, tad gan aizdomājas. Jo, ja sāp vairāk, cilvēks apsver, vai ir vērts uzbrukt. Ja sāp mazāk - turpina uzbrukt. Un tieši tā, protams, rīkojas Krievija. Krievija šobrīd uzvedas kā ielu huligāns - “gopņiks”. Kā rīkojas huligāns? Ja viņš kādam piesienas un prasa naudu - un to arī dabū -, tad nākamreiz viņš izraus maku, bet pēc tam pat ieradīsies mājās un atņems visu, kas tur atrodams. Krievija rīkojas tieši tāpat.
Baltkrievu un krievu skaits Lietuvā samazinās, bet no Āzijas ieceļojošo skaits pieaug
Saskaņā ar Lietuvas Migrācijas departamenta datiem, 2026. gada 1. septembrī Ukrainas pilsoņi joprojām veido lielāko ārzemnieku grupu, kuriem ir derīgas uzturēšanās atļaujas šajā valstī. Tikmēr Baltkrievijas un Krievijas pilsoņu skaits turpina samazināties, savukārt strauji pieaug kopienas, kuras veido cilvēki no Centrālāzijas un Dienvidāzijas, kā arī no Filipīnām. 2026. gada 1. septembrī Lietuvā dzīvoja vairāk nekā 80 000 Ukrainas pilsoņu ar derīgām uzturēšanās atļaujām, tādējādi veidojot lielāko ārvalstnieku kopienu valstī. Tā liecina Migrācijas departamenta dati, raksta LRT. Pēdējā mēneša laikā Ukrainas pilsoņu skaits, kuriem ir derīga uzturēšanās atļauja, palielinājās par gandrīz 850 - no 79 469 līdz 80 312. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums bija aptuveni 440 cilvēku. Baltkrievijas pilsoņi joprojām veido otro lielāko grupu, lai gan viņu skaits turpina kristies. 2024. gada sākumā Lietuvā dzīvoja 62 200 Baltkrievijas pilsoņu ar uzturēšanās atļaujām, bet līdz 2026. gada septembrim šis skaitlis bija sarucis līdz 47 900. Pēdējā mēneša laikā tas samazinājās vēl par 411 cilvēkiem. Turpina samazināties arī Krievijas pilsoņu skaits. 1. septembrī Lietuvā bija 13 272 Krievijas valstspiederīgie ar derīgām uzturēšanās atļaujām, salīdzinot ar 13 323 mēnesi iepriekš un gandrīz 15 900 2024. gada sākumā.
Vienlaikus pieaug darbaspēka migrantu skaits no Āzijas valstīm. Visievērojamākais pieaugums novērots Uzbekistānas pilsoņiem - mēneša laikā viņu skaits palielinājās par 409, sasniedzot 12 617. Kopš 2024. gada sākuma uzbeku kopiena ir augusi par vairāk nekā 4300 cilvēkiem. Pieaug arī citu valstu pilsoņu skaits: Indijas (mēneša laikā no 9150 līdz 9441), Tadžikistānas (no 7361 līdz 7473), Pakistānas (no 3148 līdz 3412) un Turcijas (no 2508 līdz 2692). Filipīnu pilsoņu kopiena joprojām ir viena no straujāk augošajām. 2024. gada sākumā Lietuvā dzīvoja tikai 487 filipīnieši ar derīgām uzturēšanās atļaujām, bet tagad šis skaitlis ir sasniedzis 5612. Septembra sākumā starp citām nozīmīgām ārvalstnieku kopienām Lietuvā bija Kirgizstānas (4711), Azerbaidžānas (4543), Kazahstānas (3837) un Gruzijas (1842) pilsoņi. Tādējādi, neskatoties uz Baltkrievijas un Krievijas pilsoņu skaita samazināšanos, kopējo ārvalstnieku skaitu Lietuvā uztur pieaugošā darbaspēka migrācija no Centrālāzijas un Dienvidāzijas, kā arī no Filipīnām.
Šimonīte: “Galvu ciršana neatrisinās problēmas”
Bijusī premjerministre un konservatīvo pārstāve Ingrīda Šimonīte kritizē politisko reakciju uz elektroenerģijas sadales tīkla operatora ESO vadītāja Renalda Radvilas atkāpšanos no amata. Viņa norādīja, ka pēc augustā piedzīvotās vētras netika pienācīgi analizēti elektroapgādes atjaunošanas problēmu cēloņi, savukārt politiskā vaina uzņēmumam un tā vadītājam tika piedēvēta jau pašā sākumā. "Arī mūsu valdībai nācās saskarties ar spēcīgu vētru. Arī toreiz bija grūtības atjaunot elektroapgādi - bija jāgūst mācība un labāk jāsagatavojas. Lai gan nesenā vētra, cik saprotu, bija spēcīgākā pēdējo desmitgažu laikā, man šķiet, ka nav bijis nopietnu mēģinājumu noskaidrot problēmu patiesos cēloņus," piektdien "Žinių radijas" raidījumā sacīja Šimonīte. Viņa norādīja - lai gan ESO vadītāja atbildība par uzņēmuma darbību nav apšaubāma, uzņēmuma padomei viņu vajadzēja atstāt amatā. "Jau no paša sākuma tika ieņemta politiska nostāja, ka vainojams ir uzņēmums un tā vadītājs. Vadītāja atbildība par uzņēmuma pārvaldību ir neapstrīdama; viņam bija padomes noteikti mērķi, un tieši padomei bija jārisina šie jautājumi," sacīja Šimonīte. "Man šķiet, ka notikušais ir kas tāds, ko esam atkārtoti novērojuši šajā pilnvaru termiņā - politiķi pieņēma lēmumu padomes vietā un pēc tam faktiski sāka "lauzt padomei rokas", lai panāktu vadītāja atlaišanu. Tā rezultātā vadītājs - visticamāk, nevēlēdamies nostādīt padomi sarežģītā situācijā - vienkārši iesniedza atlūgumu, tādējādi atrisinot problēmu," norādīja Šimonīte.
