Rīga kā turīgo un vidējā slāņa mietpilsoņu guļamrajons ar braukšanai nederīgām ielām, bet ar stabiņiem, saliņām un puķupodiem vai tomēr pilsēta ar satiksmei, gājējiem un riteņbraucējiem ērtu infrastruktūru, plaukstošu uzņēmējdarbību, labvēlīgu dzīves telpu iedzīvotājiem un investīcijām iekārojamu vidi.
Ja Altonavas ielas pārvadu Rīgas dome nolēma vienkārši slēgt un nereaģēt uz iedzīvotāju sūdzībām, tad ar Vanšu tilta vienkāršu slēgšanu satiksmei, pat ja ļaus pa to pārvietoties tikai sabiedriskajam transportam, tas viss tik vienkārši nebeigsies. Visticamāk jau arī šajā reizē lēnīgie latvieši samierināsies, mītiņos neies, protesta akcijas netaisīs, norīs rūgtumiņu un turpinās sēdēt milzu sastrēgumos uz atlikušajiem trijiem vēl neaizslēgtajiem, puķu podiem un stabiņiem nesamaitātajiem tiltiem.
Saldu dusu, rīdzinieki!
Ilgtermiņā Vanšu tilta slēgšana, satiksmei nepiedāvājot alternatīvos risinājumus, iezīmēs Rīgas ekonomisko norietu. Uzņēmēji jau neprotestēs, viņiem tam nav laika - viņi nobalsos kājām - izvāks no Rīgas savu biznesu. Ja guļamrajons, tad guļamrajons - saldu dusu, rīdzinieki!
Šo ilgtermiņa apdraudējumu publiski jau iezīmējusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Vanšu tiltam pāri maksimumstundās dodas 8000 automašīnu. Valainis savā “Tik-Tok” kontā pauž satraukumu un aicina sabiedrību iesaistīties un palīdzēt viņam cīnīties par to, lai satiksme pa Vanšu tiltu būtu atļauta vismaz minimālā apmērā.
Tas jāsaprot tā, ka remontdarbu laikā viena puse vai viena josla tiek slēgta, bet otrā drīkst braukt. Tāda prakse jau ir pastāvējusi, remontējot citus tiltus, taču nevar zināt, vai tas būs tehniski iespējams Vanšu tilta gadījumā.
Tāpēc ir pēdējais laiks, varbūt pat jau ir nokavēts domāt par risinājumiem, kā samazināt tilta slēgšanas negatīvo ietekmi vai pat nodrošināt tam līdzvērtīgu satiksmes plūsmu.
Tilta slēgšana sitīs pa Rīgu, bet trāpīs valstij
LTRK pie Rīgas kungiem vērsusies rakstiski, aicinot projekta izstrādes laikā savlaicīgi plānot satiksmes organizāciju Vanšu tilta pārbūves laikā, izvērtējot visus tehniski un organizatoriski iespējamos satiksmes nodrošināšanas risinājumus. LTRK norāda, ka īpaši kritiska situācija var veidoties nozarēs, kuru darbība ir tieši atkarīga no satiksmes plūsmas, tostarp tūrisma, pasākumu, pakalpojumu un mazumtirdzniecības nozarē, kā arī nozarēs, kur svarīgs ir prognozējams piegādes laiks. LTRK atgādina, ka Rīgas reģions rada gandrīz divas trešdaļas Latvijas iekšzemes kopprodukta, bet ilgstoši satiksmes ierobežojumi bez alternatīviem risinājumiem var radīt nozīmīgus ekonomiskos zaudējumus gan uzņēmumiem, gan valsts ekonomikai kopumā.
Pontonu tilts vai sapņu kuģītis
Ir diezgan skaidrs, ka sapņi par baltiem kuģiem, kas vedīs pāri Daugavai rīdziniekus un viņu automašīnas, ir tukšas fantāzijas. Varbūt kāds prāmītis no Bolderājas uz Vecmīlgrāvi kādreiz sāks kursēt; varbūt arī centrā pāri Daugavai būs kāds kuģītis 40 pasažieriem, taču ar to nevar aizstāt Vanšu tilta satiksmes apjomus.
Taču ir viens reāls risinājums, kur Rīgas vēlmes varētu sakrist ar aizsardzības resora vēlmēm. Proti, bija agrākos laikos pontonu tilts, kas nodrošināja satiksmi pāri Daugavai tajos periodos, kad neiet ledus. Vanšu tiltam blakus var jo viedi ierīkot pagaidu pontonu tiltu, pa kuru ļaudis brauktu dziedādami - visi 8000 turp un atpakaļ. Nav zināms, vai Latvijas Aizsardzības ministrijas rīcībā ir šādi tilti, jo tas ir kara noslēpums, taču, ja nav šāda tilta Latvijā, var lūgt talkā NATO spēkus - ja ne amerikāņus, tad eiropiešus. To runā arī Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs (AS) TV24 raidījumā.
Ukrainā pirmajās kara dienās Ukrainas bruņotie spēki paši uzspridzināja jo daudzus tiltus, lai traucētu ienaidniekam pārvietošanos. Taču, kad, piemēram, no Izjumas agresori tika padzīti, uzspridzinātā tilta vietā pār Siverskijdonecas upi ļoti ātri tika novietots pagaidu tilts. Daugava gan ir daudz platāka, taču ne tik ļoti, lai šāds tehnisks risinājums nebūtu iespējams. Tas varētu būt labs izaicinājums un treniņš karaspēka inženiertehniskajām vienībām nodemonstrēt, cik ātri tās var uzkonstruēt pontonu tiltu. To pat varētu veikt bez milzu tēriņiem un varētu varbūt iztikt bez Rīgas pašvaldības naudas, aizsardzības budžeta ietvaros.
To visu varētu, ja jau tagad visas puses, pašvaldība un valdība, ķertos pie plānošanas, kā to paveikt.
Būtu tik lieliski, ja pagaidu pontonu tilts Rīgā kļūtu par realitāti, rīdzinieki un Rīgas viesi par to savās sirdīs pateiktos pašvaldības un valsts amatpersonām. Diemžēl bieži vien pilsētā nekas nenotiek, nekas netiek izdarīts, sevišķi, ja nav iespējas uz projekta “uzvārīties”. Tā tas ir ar Altonavas ielas pārvadu. Bet būtu tik skaisti, ja amatpersonas saņemtos un šo neizdarības praksi lauztu!
Lēmumi par “kupraini” nodemonstrēja varas attieksmi
Kad Rīgā tika slēgts “kuprainis” jeb Altonavas ielas dzelzceļa pārvads, pirmajās dienās satiksmes kolapss sniedzās cauri Mārupei teju vai līdz Rīgas apvedceļam. Pēc tam autobraucēji kaut kā pierada un pielāgojās, un tagad šā tilta ietekmi jūt vien Mārupes un Bieriņu iedzīvotāji, kuri sēž sastrēgumos.
Taču Altonavas pārvads šķitīs nieki blakus tam paredzamajam satiksmes vājprātam, kas gaidāms, kad uz 150 dienām tiks slēgts Vanšu tilts. Tad Rīgā vairs nebūs lēna kustība, bet īsti sastrēgumi - tas ir, kad satiksme pavisam apstājas un stāv uz vietas piecas, desmit, vairāk minūtes, stundu vai divas - kā ne vienā vien pasaules megapolē. Šobrīd Altonavas pārvada slēgšana atstāj aizvien smagāku iespaidu uz Liepājas ielu, kur tagad satiksme ir daudz intensīvāka un bruģis ar katru mēnesi kļūst aizvien pumpaināks. Dažam labam braucējam tiek sasistas nieres, citam sadauzīts pat rezerves ritenis. Ekonomiski aktīviem censoņiem ceļā uz darbu jāpavada stunda un vairāk laika, nekā kad vaļā bija Altonavas pārvads.
Rīgas kungi visvisādi runāja par iespējām uztaisīt pārbrauktuvi vai pagaidu tiltu, taču runas par darbiem nav pārtapušas. Esot visādi traucēkļi, pārbrauktuvi taisīt neļaujot “Latvijas dzelzceļš”, jo tā tad būtu tieši tur, kur sliedēm liels līkums. Un tikai noplāta rokas. Pārvads ir slēgts, bet tikai šā gada beigās tiks pabeigta pārvada projektēšana - tas ir labākajā gadījumā.
Vanšu tilta garums tikai 312 metri. Ja miera laikā nespējam nodrošināt satiksmi 312 metros, tad ko mēs varam no Rīgas kungiem gaidīt kara laikā - sēdēsim katrs savā krastā un laistīsim puķu podus?
