Tūrisma nozare Latvijas austrumu pierobežā spējusi atkopties pēc augstā rezervāciju atcelšanas viļņa maijā un jūnijā (LTA dati), pateicoties mērķtiecīgai publiskā sektora rīcībai. 2026. gada augustā uzrādīts 12,2% pieaugums (salīdzinot ar 2025.gada augustu).
Ceturtdien, 5. novembrī, koncertzālē “Palladium” Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā Latvijas restorānu apbalvošanas pasākumā godināti jaunākajā “MICHELIN Guide Latvia 2027” ceļvedī iekļautie restorāni, to šefpavāri un gastronomijas nozares profesionāļi. Jaunajā izlasē iekļauti 35 Latvijas restorāni, tostarp 12 jaunpienācēji. Ar MICHELIN atzinību guvušajiem restorāniem saistīto uzņēmumu nodokļu maksājumi 2025. gadā sasniedza 19,06 miljonus eiro — par 22,8% vairāk nekā 2023. gadā, kad Latvija pirmo reizi tika iekļauta starptautiskajā gastronomijas ceļvedī.
30. oktobris valsts pārvaldes vēsturē tiks ierakstīts kā diena, kad puķupodiem, stabiņiem un velojoslām sagandētais Rīgas centrs kļūst vēl tukšāks – Ekonomikas ministrija un četras tās padotības iestādes – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs un Centrālā statistikas pārvalde – pārcēlušās uz Valsts biroju ēkā Talejas ielā 1, nosacītā Rīgas nomalē starp Mežaparku un Čiekurkalnu.
Nedēļas laikā parādījās ziņas par SEB bankas Baltijas valstīs galvenā biroja pārcelšanos uz Igauniju un “Lidl” galvenā biroja pārcelšanos uz Lietuvu, savukārt “Latvijas balzama” īpašnieks paziņoja par Rīgas šampanieša ražotnes pārcelšanu uz Lietuvu. Vai Latvijā sašķobījusies biznesa vide – “nra.lv” saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).
Latvijas Zemnieku savienības (LZS) valde otrdien nolēma atkāpties, uzņemoties politisko atbildību par 15. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, aģentūru LETA informēja partijā.
Optimisms pēc lemtā Lielo investīciju projektu (LIP) koordinācijas padomes sēdē – būs nauda jaunām ražotnēm, darba vietām un pasūtījumi vietējiem ražotājiem.
Skarbā vēlētāju pātaga: par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) 15. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 35 405 vēlētāji, kas ir 4,401% no nobalsojušo kopskaita, ar ko nepietiek, lai iekļūtu Saeimā un veidotu koalīciju vai no opozīcijas ložas noskatītos tās veidošanā.
Latvijas lielākajās degvielas uzpildes stacijās (DUS) pēc akcīzes likmes samazināšanas ir novērojams degvielas cenu kritums, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.
Pirmajos trīs mēnešos pēc PVN samazināšanas maizei, pienam, olām un vistas gaļai šo produktu cenas veikalos vidēji kritušās par 10,1%, pārsniedzot sākotnēji prognozēto 7,4% samazinājumu. Visvairāk – par 12% – sarukusi olu cena. Tikmēr vairāk nekā 91% aptaujāto atbalstītu samazinātās PVN likmes piemērošanu plašākam pārtikas produktu lokam, vēsta 360TV Ziņas.
Aiz logiem jau redzams rudens, un arī ziema vairs nav tālu – tuvojas apkures sezona. Sabiedrībā gana lielu satraukumu raisījušas ziņas, ka siltumenerģijas tarifs Rīgā no decembra varētu pieaugt par 20-30%, vēsta 360TV Ziņas. Ministru kabineta rīcības apspriedē diskutēja, kā gaidāmo sadārdzinājumu mazināt.
Šodien, 28. septembrī, Rīgā ekonomikas ministrs Viktors Valainis kopā ar Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidentu Vadimu Ļašenko sagaidīja Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) prezidentu Džanni Infantīno, kurš ieradies vizītē Latvijā. Tikšanās laikā Valainis, Ļašenko un Infantīno pārrunāja Latvijas ilgtermiņa ieceri nākotnē kopā ar Ukrainu pretendēt uz FIFA U-20 Pasaules kausa rīkošanu, futbola infrastruktūras attīstību un lielu starptautisku sporta pasākumu ekonomisko pienesumu Latvijai.
Latvijas iedzīvotājiem šogad uzkritusi laime nelaimē – dabasgāzes un aiz tās arī citu kurināmā veidu cenu celšanās notiek pirms Saeimas vēlēšanām, liekot valsts aparātam vairāk pievērsties 2026./2027. gada apkures sezonas problēmām.
Pētījumu kompāniju “Latvijas fakti” un “Faktu logs” veiktās aptaujas rezultāti uzrāda, ka tauta premjera amatā vislabprātāk redzētu Andri Kulbergu (“Apvienotais saraksts”). Nebūtu ne vainas arī Viktoram Valainim (ZZS) un Aināram Šleseram (“Latvija pirmajā vietā”).
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) šodien ticies ar AS "Rīgas siltums" vadību, lai pārrunātu risinājumus un iespējamos scenārijus jaunās apkures sezonas tarifa pieauguma ierobežošanai.
Dārga Rīgas Centrālās stacijas jaunbūve, betona pālis Daugavā, dīvainā dzelzceļa estakāde pie lidostas “Rīga” – kādēļ pieļāvām naudas trallināšanu nevajadzīgām konstrukcijām tā vietā, lai būvētu dzelzceļu, un kuram par notikušo jāatbild – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar 15. Saeimas deputāta kandidātiem par “Rail Baltica” projekta gaitu un iespējām to realizēt.
Eiropas finanšu tehnoloģiju jeb fintech nozare pēdējās desmitgades laikā ir kļuvusi par vienu no straujāk augošajām ekonomikā. Tā rada labi apmaksātas darbavietas, piesaista starptautisku kapitālu un veicina inovācijas finanšu sektorā. Baltijas valstis jau ir pierādījušas, ka arī neliela valsts var kļūt par nozīmīgu spēlētāju šajā tirgū.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzdevis Ekonomikas ministrijai (EM) un AS "Rīgas siltums" šonedēļ sagatavot konkrētus priekšlikumus, lai samazinātu siltumenerģijas tarifu vai ierobežotu tā pieaugumu, liecina ministra ieraksts vietnē "X".
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētās tirdzniecības misijas laikā Berlīnē tika virzīti Vācijas uzņēmumu investīciju projekti un jaunas sadarbības iespējas Latvijā enerģētikas, aizsardzības tehnoloģiju, autonomās mobilitātes un kosmosa tehnoloģiju jomā. Divu vistālāk virzīto investīciju projektu kopējais plānotais apjoms pārsniedz 600 miljonus eiro. Misijā piedalījās 54 Latvijas uzņēmumi un organizācijas, kas tikās ar potenciālajiem klientiem, investoriem, bankām, ražotājiem, pētniecības centriem un ārstniecības iestādēm.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētās tirdzniecības misijas laikā Latvijas dzīvības zinātņu uzņēmumi, augstskolas un ārstniecības iestādes Berlīnē tikās ar Vācijas medicīnas tehnoloģiju, biotehnoloģiju un dzīvības zinātņu uzņēmumiem, un pētniecības organizācijām. Delegācija iepazīstināja Vācijas partnerus ar Latvijas piedāvājumu farmācijā, medicīnas tehnoloģijās, digitālajā veselībā un veselības datu izmantošanā. Sarunās galvenā uzmanība tika pievērsta kopīgai produktu izstrādei, klīniskajai izpētei un Latvijas uzņēmumu iespējām Vācijas tirgū.