Eiropā ierasta prakse, Latvijā – eksperiments: no šī gada 1. jūlija Latvijā maizei, svaigam pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai tiks piemērota samazināta 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme līdzšinējo 21% vietā. Izmaiņas ieviestas uz vienu gadu ar mērķi padarīt ikdienas pārtikas produktus pieejamākus iedzīvotājiem un vienlaikus stiprināt vietējo ražotāju konkurētspēju, tomēr pārtikas nozares pārstāvji jau tagad raugās tālāk. Viņu ieskatā Latvija tikai sāk sekot pieejai, kas lielākajā daļā Eiropas valstu jau sen kļuvusi par normu.
Vai uzņēmuma veiksmes formula ir spēja iekarot pasaules tirgus un meklēt iemeslu, kā iecerētais varētu izdoties, nevis neizdoties – par to "nra.lv" saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).
Baltijas valstis un Ziemeļvalstis investoru skatījumā arvien vairāk veido vienotu ekonomisko telpu, kuras konkurētspēju nosaka cilvēkkapitāls, inovācijas, digitalizācija un spēja pielāgoties pārmaiņām. Šāds secinājums izskanēja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) 35. ikgadējās pilnvarnieku sanāksmes un biznesa foruma paneļdiskusijā “Ziemeļvalstu skatījums uz investīcijām Baltijas valstīs”, kurā investori atzina, ka Baltijas ekonomikas ir sasniegušas jaunu attīstības pakāpi un arvien vairāk virzās uz augstas pievienotās vērtības izaugsmes modeli. Vienlaikus diskusijā tika uzsvērts, ka Ziemeļvalstu uzņēmumi turpina attīstīt un paplašināt investīcijas savas investīcijas Baltijas valstīs, informē LIAA Starptautiskā mārketinga un komunikācijas nodaļa.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) 35. ikgadējā pilnvarnieku sanāksme un biznesa forums, kas no 5. līdz 7. jūnijam norisinās Rīgā, apliecina pieaugošo starptautisko interesi par Baltijas reģionu kā pievilcīgu galamērķi investīcijām, inovācijām un starptautiskai sadarbībai. Vairāk nekā 2000 valdību pārstāvju, investoru, uzņēmējdarbības līderu un finanšu institūciju pārstāvju pulcēšanās Rīgā ir ne tikai augsta līmeņa starptautisks notikums, bet arī apliecinājums reģiona konkurētspējai, noturībai un pieaugošajai lomai globālajās ekonomikas diskusijās.
No 3. līdz 5. jūnijam Rīgā norisinās 2026. gada Aftercare Forums – vienīgais starptautiskais pasākums pasaulē, kas pilnībā veltīts investoru pēcapkalpošanai (aftercare). Tajā pulcējas vairāk nekā 90 investīciju piesaistes, ekonomikas attīstības un investīciju jomas profesionāļu no 20 valstīm, lai diskutētu par tehnoloģiju, datu un sadarbības lomu investoru attiecību stiprināšanā, uzņēmumu izaugsmes veicināšanā un valstu konkurētspējas paaugstināšanā.
Šodien Rīgā tika sperts nozīmīgs solis Latvijas un Ukrainas tehnoloģiju sadarbības attīstībā – parakstīti vairāki saprašanās memorandi, kas paredz investīciju projektu attīstību bezpilota sistēmu ražošanā, tehnoloģiju pārnesē un modernas duālā pielietojuma tehnoloģiju testēšanas infrastruktūras izveidē Latvijā.
Eiropas Investīciju banka (EIB) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un starptautisko profesionālo pakalpojumu uzņēmumu “PricewaterhouseCoopers” (PwC) prezentējusi sākotnējos secinājumus par Latvijas jaunuzņēmumu (startup) un izaugsmes uzņēmumu (scale-up) finansēšanas ekosistēmu, vienlaikus iepazīstinot ar jauno platformu “Future Finance Programme Latvia” (“Nākotnes finansējuma programma Latvijai”), kas izveidota, lai palīdzētu uzņēmumiem orientēties finansējuma, investīciju un inovāciju atbalsta iespējās.
Ekonomikas ministrija (EM) virza ieceri būtiski mazināt birokrātisko slogu mazajiem uzņēmumiem, tostarp atsakoties no obligātajām gada audita atskaitēm un kases aparātiem.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ar Latgales tūrisma nozari vienojies par nepieciešamību operatīvi izvērtēt atbalsta programmu prasības, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrija (EM).
Jaunās valdības veidošanas sarunās panākts progress, iezīmējot galvenos virzienus topošajai koalīcijas deklarācijai, taču darbs pie tās satura turpināsies arī gaidāmajās brīvdienās, aģentūrai LETA norādīja sarunās iesaistītie politiķi, akcentējot, ka oficiālas sarunas par ministriju sadalījumu vēl neesot.
Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar pārtikas nozares organizācijām 22. maijā vienojās par vairākiem pasākumiem pārtikas cenu mazināšanai un vietējās produkcijas stiprināšanai.
Partijas, kas iesaistījušās jaunās valdības veidošanas sarunās, ir iezīmējušas galvenos virzienus topošajai valdības deklarācijai, un patlaban notiek detalizēts darbs pie konkrētiem jautājumiem, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu uzņēmuma SCHWENK Latvija projekts “Brocēni CC” ir kļuvis par pirmo Eiropas Savienības apstiprināto stratēģisko klimatneitrālās rūpniecības projektu Baltijā. Projekta ietvaros Brocēnos plānots investēt vairāk nekā 500 miljonus eiro, ieviešot oglekļa uztveršanas tehnoloģijas un būtiski samazinot CO₂ emisijas Latvijā.
Latvijas Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) sociālajos tīklos norāda uz nejēdzībām Rīgas ostā, piektdien 22. maijā sagaidot vislielāko kruīza kuģi Rīgas ostas vēsturē.
Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs un ekonomikas ministrs Viktors Valainis devis rīkojumu nekavējoties īstenot pārmaiņas AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārvaldībā, uzsverot nepieciešamību stiprināt uzņēmuma caurspīdīgumu, atbildību un efektivitāti. V. Valainis pieprasījis izvērtēt līdzšinējos lēmumus un ieviest tūlītējus pasākumus, lai uzlabotu uzņēmuma pārvaldības kvalitāti un atjaunotu sabiedrības uzticību.
Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir nolēmis atstādināt no amata Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru Ģirtu Krūmiņu, kamēr notiek procesuālās darbības un izmeklēšana, šodien pauda Valainis pēc tikšanās ar valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) patlaban gaida konkrētu "Apvienotā saraksta" premjera amata kandidāta Andra Kulberga piedāvājumu par jaunās valdības veidošanu, vienlaikus uzsverot, ka sākotnēji būtiskāk ir vienoties par valdības prioritārajiem darbiem, nevis amatu sadalījumu, aģentūrai LETA norādīja ZZS pārstāvji.
Arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) valdības veidošanā ir gatava plašai sadarbībai, vienlaikus neizslēdzot mazākuma valdību, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem teica Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Dienu pirms Valsts prezidenta noliktajām sarunām ar partijām par nākamo Latvijas valdību Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) publiski apliecināja Viktora Valaiņa virzīšanu par Latvijas Republikas nākamo Ministru prezidentu.