Ar valdības deklarācijām līdzšinējā prakse ir bijusi tāda, ka jauns ministru prezidents nāk ar jaunām idejām kā pravietis, kurš sola apgāzt visus naudas mijēju galdus pie tempļa, taču paiet kāds laiks un jaunavība pārtop par vecišķību, un tad pat pats premjers brīnās: “Ej nu ej, vai tiešām es to visu solīju savā deklarācijā?” Cerēsim, ka ar Andri Kulbergu (“Apvienotais saraksts”) un viņa otrās valdības deklarāciju tā nenotiks un jaunā izpildvara turēsies pie nospraustajiem plāniem.
Būtiskākais jaunums ir deklarācijā iekļautais jautājums par SIA "Tet" un SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT). Ar šo problēmu līdz šim ņēmās iepriekšējais ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), taču nebija viņam patiesa koalīcijas partneru atbalsta un problēma palika karāties gaisā. Tagad tā tiek aktualizēta pa otram lāgam.
Andris Kulbergs preses konferencē vakar no rīta sacīja, ka “Tet” un LMT deklarācijā ir pieminētas kā kompānijas, kuras būtu jāievieto vēl neizveidotajā Latvijas Attīstības fondā kā pirmās no valsts kapitālsabiedrībām. Pēc viņa paustā, iekļaušana fondā paredz abu kompāniju apvienošanu. Andris Kulbergs apgalvoja, ka Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā parasto telefona līniju uzņēmums ir nodalīts no mobilo telefona līniju uzņēmuma. Tas, kā vērtē politiķis, nes valstij zaudējumus, un valsts šī iemesla dēļ jau zaudējusi 50 līdz 80 miljonus eiro.
Andris Kulbergs ir paziņojis par plānu izveidot Latvijas Attīstības fondu, kas plānots kā holdinga kompānija, kura pārvalda valsts kapitālsabiedrības. Kulbergs iepriekš skaidroja, ka pēc fonda izveides valsts kapitālsabiedrības finansējumu kapitāla tirgū ar obligāciju emisiju palīdzību nemeklēs katra atsevišķi, bet obligāciju emisiju veiks holdinga kompānija.
Šī ir ļoti būtiska novitāte, kas, iespējams, nozīmē arī pārmaiņas valsts kapitālsabiedrību uzraudzībā un pārvaldībā. No Andra Kulberga un jaunā ekonomikas ministra Edgara Štelmahera te jābūt konkrētākam skaidrojumam, kas tas par zvēru būs “Latvijas Attīstības fonds”, ko tas ziemā ēdīs. Citādi saradīsies daudz papildjautājumu bez atbildēm, ko Andra Kulberga politiskie naidnieki interpretēs pēc savas patikas kā visu ļaunuma sakņu serdeni.
Deklarācijas sadaļā “Ekonomikas izaugsme” par Latvijas Attīstības fondu ir izvērstāks skaidrojums, taču ar to vien ir pamaz. Lūdzu, vairāk tautai saprotamā vieglajā valodā!
Deklarācijā paredzēts, ka Latvijas Attīstības fondu izstrādās un pieņems 2027. gada valsts budžeta paketē. Sākotnēji fondā plānots iekļaut “Latvenergo”, “Latvijas valsts mežus”, “Augstsprieguma tīklu” mazākuma līdzdalību, “Valsts nekustamos īpašumus”, “Latvijas Loto”, kā arī “Tet” un “Latvijas Mobilo telefonu”. “Tet” un “Latvijas Mobilo telefonu” plānots apvienot, pirms tiek pieņemts lēmums par kapitāldaļu pārdošanu.
Andra Kulberga valdība apņemas īstenot pārmaiņu programmu, kuras mērķis ir stiprināt Latvijas valsts un tās pilsoņu militāro, nacionālo, ekonomisko un pilsonisko drošību.
Tā paredz samazināt valsts pārvaldes izmaksas un panākt, ka iestādes strādā ātrāk un savus lēmumus pamato sabiedrībai saprotamā valodā. Valdība samazinās birokrātisko slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem un skaidri noteiks, kas atbild par rezultātiem. Valsts līdzekļus tā novirzīs tur, kur tie sabiedrībai dos vislielāko labumu. Valdība veidos jaunu vienošanos starp sabiedrību un valsti par valsts veicamajām funkcijām: atmetīsim liekās un koncentrēsimies uz prioritārajām.
Mērķu sasniegšanai valdība strādās šādos virzienos:
“Mēs apzināmies, ka šos darbības virzienus varēs stiprināt, tikai ieviešot pārmaiņas valsts līdzekļu izlietošanā. Valsts finanses rāda, ka budžeta deficīts prognozētajā periodā ik gadu pārsniegs 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet fiskālā telpa saglabāsies negatīva. Tāpēc prioritāšu īstenošanai rūpīgi jāpārskata izdevumi un līdzekļi mērķtiecīgi jānovirza prioritārajiem uzdevumiem. Katru gadu valsts drīkst aizņemties līdz 3 % no IKP un aizsardzībai ES pieļauj papildu izņēmumu,” sacīts valdības deklarācijā. Viss, kas deklarācijā iekļautajā grafikā ir virs raustītās līnijas, ir negatīvā fiskālā telpa, lēmumi bez finansējuma seguma un lielo investīciju projektu saistības - pārsniedz atļauto: 2027. gadā tie ir 1,14 miljardi eiro, bet 2030. gadā, kad aizsardzības izņēmums beidzas, - gandrīz 2 miljardi eiro.
Procenti par valsts parādu jau 2027. gadā veido 47 % no atļautā deficīta, bet 2030. gadā - 53 %. Ja procentu likmes pieaugtu par vienu procentpunktu, procentu izdevumi 2030. gadā sasniegtu 968 miljonus eiro (+70 miljoni eiro).
Andra Kulberga valdības deklarācijā ir šāda tēze: “Valdība pārskatīs Eiropas zaļā kursa īstenošanu Latvijā, lai klimata mērķi būtu savienojami ar valsts konkurētspēju, iedzīvotāju labklājību, enerģētisko un pārtikas drošību, kā arī dabas vērtību aizsardzību.” Tas varētu būt kā uguns pakulās lielai daļai Latvijas politisko spēku un to piebarotajiem medijiem, jo “zaļais kurss” ir neapspriežams - visiem taču sen jau bija jābūt vienisprātis, ka govju purkšķi veicina globālo sasilšanu. Bet te ir atnācis Andris Kulbergs un grasās kaut ko pārskatīt!
Andra Kulberga valdība “turpinās modulāro kodolreaktoru izpēti un sagatavos regulējumu, kas ļaus privātam investoram īstenot projektu bez valsts budžeta finansējuma. Atjaunojamo energoresursu attīstībai noteiks skaidras drošības, vides aizsardzības un pašvaldību līdzdalības prasības. Valdība veicinās arī elektroenerģijas pārvades tīkla modernizācijas, enerģijas uzkrāšanas un starpsavienojumu projektus”.
Lūk, tas gan nebūs tik viegli! Latvju tautai varbūt nav iebildumu pret modulārajiem kodolreaktoriem, taču noteikti būs iebildumi, ja tos būvēs kur netālu no dzimtās namsētas. Atrast kādu vietu Latvijas kartē, kur kodolreaktorus būvēt, nebūs vienkāršākais uzdevums.
“Lai paplašinātu kreditēšanu un stiprinātu konkurenci banku nozarē, valdība sadarbībā ar Latvijas Banku pārskatīs un samazinās nesamērīgas prasības kredītņēmējiem, klientu izpētes slogu un nepamatotas Latvijas līmenī noteiktās papildu prasības,” sacīts Andra Kulberga valdības deklarācijā. Šāda apņemšanās ir jauka un loģiska, taču jau drīz Latvijai pāri gāzīsies jauns stingrās uzraudzības vilnis, kas varbūt būs pat baigāks par 2018. gada “finanšu kapitālo remontu”. Eiropas Savienībā jau ir izveidota jauna uzraudzības iestāde finanšu noziegumu novēršanas jomā - AMLA (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iestāde), kas pagaidām vēl nav īsti iešūpojusies. Taču, kad tā nākamgad iešūposies, baņķieriem rokas atkal svīdīs un acu plakstiņus raustīs tiks. Latvijas līmeņa likumi tur neko daudz nelīdzēs, un būs pagrūti čurāt pret vēju vētras laikā.
“Valdība izstrādās visaptverošu imigrācijas politikas stratēģiju, kas būs balstīta uz valsts drošības interesēm. Vienlaikus izstrādātā politika ņems vērā objektīvās Latvijas ekonomikas un darba tirgus vajadzības, kas nodrošina augstas pievienotās vērtības tautsaimniecības attīstību. Par stratēģijas izstrādi atbildīgā būs Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju,” sacīts valdības deklarācijā. Šī arī ir karstā tēma - virkne Andra Kulberga politisko oponentu jau sen tur aizdomās un arī klaigā par Andra Kulberga vēlmi pieplūdināt Latviju ar migrantiem. Tikmēr patiešām nekādas imigrācijas stratēģijas joprojām nav, it kā tā nebūtu aktuāla problēma. Lūdzu, izstrādājiet šādu stratēģiju, jaunā valdība!
Četru gadu laikā valdība paredz panākt šādus ietaupījumus:
Šī ir nopietna apņemšanās. Vēl deklarācijā sacīts: “Piešķirot finansējumu nevalstiskajām organizācijām, priekšroku dos pakalpojumu sniegšanai.” Cerams, ka aiz šīs frāzes slēpjas valdības vēlme apturēt atbaidošo valsts naudas izpļekarēšanu, ko jau dažus gadu desmitus aizgūtnēm un nekautrīgi veic nevalstiskās organizācijas.
Valdības deklarācija paredz Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) likvidāciju un tās funkciju nodošanu atpakaļ citām ministrijām. Tas patiesi ir loģisks solis, jo KEM valdībā ir nevajadzīgāka nekā zaķim piektā kāja.
Deklarācija pauž, ka valdība veidos tādu ārvalstu studentu politiku, lai augstskolas ārvalstu studentu piesaistē prioritāri izvēlas ES, NATO un OECD valstu pilsoņus, kā arī diasporas jauniešus. Šī droši vien ir reakcija uz Indijas jauniešiem, kuri ir iestājušies augstskolās, bet braukā apkārt, izvadājot ēdienus. Rasistiskajai Latvijas sabiedrības daļai šie cilvēki nepatīk, un tā viņus lamā par “kūpinātajiem”. Šie jaunieši, līdzīgi kā senos laikos Latvijā, ir otrie, trešie vai septītie tēva dēli, kam nepienākas mantot vecāku īpašumu. Taču viņi nāk no labi situētām ģimenēm, kuras var atļauties sūtīt atvases mācīties uz Eiropu. Latvijas augstskolas uz šā rēķina labi nopelna. Kā Andra Kulberga valdība domā “veidot tādu ārvalstu studentu politiku”, lai Graudu ielā un Mārupes ielā jaunatne čalotu tikai vācu un franču valodā? Izdomājiet un pastāstiet!
Lai vai kā, jaunā, otrā Andra Kulberga valdības deklarācija ir ar lieliem solījumiem, un jācer uz tikpat lieliem darbiem. Lai taču viņam veicas iztīrīt Latviju no nešķīstām sērgām un neveicas paslaucīt tās zem tepiķīša!
Lasi arī: