VIDEO. Valainis ticies ar "Rīgas siltums" vadību: prezentēs plānu tarifa pieauguma ierobežošanai

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) šodien ticies ar AS "Rīgas siltums" vadību, lai pārrunātu risinājumus un iespējamos scenārijus jaunās apkures sezonas tarifa pieauguma ierobežošanai.

Viņš norādīja, ka ceturtdien noslēdzās sarunas starp EM un "Rīgas siltumu" par uzņēmuma aktualitātēm un valsts kopējo situāciju saistībā ar gaidāmo ziemu.

Ekonomikas ministrija (EM) un AS "Rīgas siltums" piektdien Ministru prezidentam Andrim Kulbergam (AS) un Rīcības komitejas locekļiem prezentēs piecu punktu plānu gaidāmās apkures sezonas tarifa pieauguma ierobežošanai.

Ministrs atzīmēja, ka patlaban sagatavots sākotnējais piecu punktu plāns tarifa pieauguma ierobežošanai. Tajā paredzēta CO2 bezmaksas kvotu pārskatīšana siltumapgādes uzņēmumiem, kā arī plašāka atlikumsiltuma izmantošana no AS "Latvenergo" termoelektrostacijām "Rīgas siltuma" vajadzībām.

Valainis pauda, ka būtu jāvēršas Rīgas pašvaldībā, jo "Rīgas siltumam" veidojas peļņa, ko varētu novirzīt tarifa mazināšanai. Tāpat nepieciešamas sarunas ar "Latvenergo" par 120 megavatu siltumenerģijas piegādi un iespēju samazināt cenu šim piegādes apjomam.

Tāpat, viņaprāt, ar Rīgas pašvaldību būtu jāveic sarunas par siltumenerģijas patēriņa temperatūras grafikiem un patēriņa līknēm. Efektīvi izmantojot šos risinājumus, kopējo patēriņu potenciāli varētu samazināt līdz 5%.

Valainis informēja, ka pēc šo pasākumu kompleksas īstenošanas varētu rosināt diskusiju arī par iespēju samazināt akcīzes nodokļa likmi gāzei, lai attiecīgi pielāgotu un mazinātu tarifa pieaugumu ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā.

Viņš sacīja, ka piektdien EM un "Rīgas siltums" dosies pie Ministru prezidenta un Rīcības komitejas locekļiem, lai iepazīstinātu ar redzējumu par neatliekamajiem darbiem gan nacionālajā, gan pašvaldību līmenī, lai labāk sagatavotos ziemai un mazinātu gaidāmo tarifa pieaugumu.

Komentējot šo priekšlikumu iespējamo ietekmi uz patērētāju gala cenu, Valainis norādīja, ka visu piecu risinājumu īstenošana ļautu cenu samazināt. Konkrētu samazinājuma apmēru patlaban vēl nevar noteikt, jo tas būs atkarīgs arī no emisiju kvotu pārdales un tā, kur tiks atrasts nepieciešamais līdzsvars. Vienlaikus viņš pieļāva, ka samazinājums varētu sasniegt pusi no tarifa pieauguma.

Valainis aicināja pārskatīt emisiju kvotu sadalījumu, norādot, ka patlaban aptuveni puse no kvotām tiek novirzīta siltumapgādes uzņēmumiem. Viņaprāt, lielāku daļu būtu nepieciešams novirzīt tieši "Latvenergo" termoelektrostacijām, kas uzlabotu situāciju. Pēc viņa teiktā, tas ir nacionāla līmeņa lēmums.

Tāpat ministrs norādīja, ka Latvija atrodas virs Eiropas Savienības noteiktā minimālā akcīzes nodokļa līmeņa gāzei, tādēļ pastāv iespēja šo nodokli samazināt. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nodokļu samazināšana būtu pēdējais, nevis pirmais instruments un vispirms jāīsteno pieci plānotie pasākumi. Valainis sacīja, ka laika šo pasākumu īstenošanai vēl ir pietiekami un, operatīvi rīkojoties, konkrētāki priekšlikumi un termiņi varētu tikt izstrādāti tuvākajā laikā.

Viņš arī norādīja, ka Saeima ir pieņēmusi lēmumu par mājokļa pabalsta paplašināšanu ģimenēm ar zemākiem ienākumiem, viņaprāt, vispirms būtu jāizvērtē arī risinājumi, kas tieši attiecas uz siltumapgādes sistēmām.

Runājot par iespējamo "Latvenergo" piedāvātās siltumenerģijas cenas samazinājumu, Valainis norādīja, ka tā apmērs būs atkarīgs no piegādes apjoma un komerciālajiem nosacījumiem. Pēc viņa teiktā, patlaban ir iezīmēta aptuvenā cena, taču konkrēti nosacījumi vēl ir jāizvērtē. Viņš informēja, ka septembra beigās "Latvenergo" un "Rīgas siltums" potenciāli varētu noslēgt vienošanos par atlaidi. Konkrētus apjomus varēs apspriest pēc vienošanās noslēgšanas.

Valainis atzīmēja, ka EM patlaban neredz pietiekamu Rīgas pašvaldības aktivitāti. Viņš norādīja, ka pašvaldības budžetā papildus varētu nonākt aptuveni trīs miljoni eiro no uzņēmuma, kurus būtu iespējams novirzīt siltumtarifa mazināšanai vai citam atbalstam iedzīvotājiem. Šāds lēmums būtu Rīgas domes kompetencē. Valainis sacīja, ka par šo jautājumu piektdien paredzēta saruna arī ar Rīgas domi, kas uzaicināta uz tikšanos, lai iepazīstinātu ar redzējumu.

Vienlaikus ministrs norādīja, ka nepietiekama Rīgas pašvaldības iesaiste ir viens no iemesliem, kādēļ diskutēts arī par iespējām palielināt EM ietekmi "Rīgas siltumā".

Kā vienu no iespējām Valainis minēja "Latvenergo" papildu ieguldījumus "Rīgas siltumā", tostarp infrastruktūrā, kas ļautu palielināt balsu skaitu un tādējādi nodrošināt efektīvāku uzņēmuma pārvaldību. Viņš skaidroja, ka "Latvenergo" patlaban ir "Rīgas siltuma" akcionārs, taču tā līdzdalība ir neliela.

Ministrs kā iespējamu risinājumu minēja "Latvenergo" rīcībā esošo ūdenssildāmo katlu nodošanu "Rīgas siltumam". Ieguldījumus infrastruktūrā varētu pārvērst kapitāldaļās, tādējādi iegūstot nepieciešamo balsu vairākumu. Valainis uzsvēra, ka tas ir priekšlikums turpmākai diskusijai.

"Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš norādīja, ka uzņēmums darbojas konkurences apstākļos un iepērk pieejamos energoresursus par iespējami zemāku cenu. Viņš piekrita, ka prioritāri būtu jāizmanto lētākie energoresursi.

Kalniņš informēja, ka dabasgāzes cena, salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu, ir pieaugusi par 146 eiro par megavatstundu, savukārt biomasas cena ir palielinājusies par aptuveni 40%.

Viņš norādīja, ka "Rīgas siltums" kopš iepriekšējā gada ir veicis pasākumus, lai energoresursu cenu svārstību ietekmi uz tarifu un rīdziniekiem mazinātu. Uzņēmums ir veicis izmaiņas vairākos pārvaldības elementos un, ņemot vērā energoresursu cenu kāpumu, pašreizējais tarifa pieaugums esot vērtējams kā labs šajā kontekstā. Vienlaikus Kalniņš atzina, ka tarifa pieauguma mazināšanai ir nepieciešami arī papildu politiski lēmumi, kas palīdzētu uzlabot rīdzinieku maksātspēju.

Valainis pieminēja, ka pašreizējais tarifa pieaugums būtu būtiski lielāks, ja energoresursi tiktu iegādāti par patlaban esošajām cenām. Pēc viņa teiktā, šādā gadījumā tarifi būtu par 50-70% augstāki, jo energoresursi lielākoties tika iegādāti jau pavasarī un vasarā, kad to cenas bija būtiski zemākas. Tas attiecas gan uz elektroenerģiju un gāzes uzkrājumiem, gan naftas rezervēm un citiem energoresursiem.